JAUNUMI

Kāda atšķirība ir starp personas darba un apdrošināšanas stāžu? Atbilde Ja fiziskā persona pretendē uz sociālo pabalstu (slimības gadījumā, zaudējot darbu, atrodoties bērna kopšanas atvaļinājumā vai sasniedzot pensijas vecumu), tai noteikti pirms tam kādu periodu jābūt sociāli apdrošinātai. Valsts sociālās apdrošināšanas veidu maksimālais skaits ir septiņi (sk. 1. tabulu), un tie dažādām personām ir atšķirīgi. Tas nozīmē, ka fiziskā persona gūst tiesības uz pabalstu, ja tā bija apdrošināta attiecīgajam riskam. Piemēram, darbinieks (darba ņēmējs), stājoties darba attiecībās, parasti ir apdrošināts visiem apdrošināšanas veidiem, bet, sasniedzot Latvijā noteikto pensijas vecumu, viņam vairs nav apdrošināšanas invaliditātei un bezdarbam. Tātad persona, kas ir sasniegusi pensionēšanas vecumu vai kurai piešķirta vecuma pensija (tajā skaitā priekšlaicīgi), nevarēs pretendēt uz invaliditātes pensiju, kā arī tai nebūs tiesību uz bezdarbnieka pabalstu. Mainās arī sociālo iemaksu likme un tās sadalījums: cik no kopējās likmes par darbinieku maksā darba devējs un cik ietur no darbinieka algas. 1. tabula Darba ņēmējs tiek...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis uzziņu par situāciju, kurā uzņēmējs no vairākiem darījumu partneriem saņēmis telpas nomas avansa maksājumus kā drošības naudu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN) 21% apmērā (tas arī ticis norādīts uzņēmēja PVN deklarācijā, PVN 1 III pielikumā). Taču pēc tam drošības nauda tikusi atgriezta un PVN iemaksāts valsts budžetā. Uzņēmējs jautājis VID, vai tam ir tiesības koriģēt iepriekš budžetā samaksātās PVN summas saskaņā ar kredītrēķiniem, ar kuriem tika atgriezti avansa maksājumi un saņemt atpakaļ samaksāto PVN; kā atspoguļot šos darījumus PVN deklarācijā un kurā rindā uzrādīt šo summu? VID norāda, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 84. panta otrajā daļā noteikts, ka nodoklis par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, izņemot šā likuma 43. panta ceturtajā un sestajā daļā minētos gadījumus, valsts budžetā maksājams arī tad, ja samaksa par precēm vai pakalpojumiem veikta pirms preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 120. panta otrajā daļā noteikts, ja atlīdzība saņemta...

Lai skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniegšanā tiktu ievērota pēc iespējas lielāka piesardzība un tiktu novērsti riski inficēties ar Covid-19, Ekonomikas ministrija atgādina, ka 1. septembrī beidzas iepriekš noteiktais pārejas periods friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumu sniedzējiem un no šī datuma visiem skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniedzējiem ir jāvar uzrādīt derīgu Covid-19 sadarbspējīgu vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu. Derīgu Covid-19 sadarbspējīgu vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu būs jāuzrāda arī visiem skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu saņēmējiem. Izņēmums no minētās prasības ir individuālu pakalpojumu (atsevišķā telpā) sniegšana, kad klients, lietojot mutes un deguna aizsegu, varēs saņemt pakalpojumu bez sadarbspējīga sertifikāta, pie pakalpojuma sniedzēja, kas būs vakcinējies vai pēdējā pusgada laikā pārslimojis Covid-19. Testēšanas sertifikāts pakalpojuma sniedzējam šajā gadījumā nebūs pietiekams. Šādā režīmā vienai mājsaimniecībai var tikt sniegti arī pirts un saunas pakalpojumi. Ja pakalpojumu sniedzējs un saņēmējs var apliecināt vakcinācijas pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā Covid-19 pārslimošanas faktu, personas...

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) ir sagatavojis informatīvu kampaņu “Kā pareizi atgūt parādus”, kuras ietvaros ir izstrādātas skaidrojošas infografikas un īsfilmas, lai iedzīvotājiem palīdzētu labāk izprast savas iespējas un tiesības gadījumos, ja nav samaksāta darba alga, apmaksāts rēķins vai atmaksāts aizdevums u.tml. Īsfilmu un infografikas tēmas aptver MKD no iedzīvotājiem saņemtos jautājumus saistībā ar darbinieku prasījumiem, prasījuma apmēru, Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas priekšrocībām, kā arī apskata citas būtiskas nianses pareizā parādu atgūšanas procesā: Īsfilma “Kreditoru tiesības maksātnespējas procesā” skaidro, ko nozīmē būt kreditoram un kā rīkoties, lai atgūtu savu naudu, ja parādniekam pasludināts maksātnespējas process. Īsfilma “Darbiniekam neizmaksāto naudas līdzekļu atgūšana” un infografika “Kā atgūt neizmaksāto darba samaksu” – informācija un iespējamā rīcības plāna izklāsts darbiniekiem, kuri vairāk nekā divus mēnešus ir palikuši bez darba samaksas. Kur un kā uzzināt par darba devēja maksātnespējas procesu, kā arī darbinieka tiesībām iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu par savu darba devēju.

Sākot ar 2021. gada 1. jūliju, pamatojoties uz grozījumiem likumā "Par grāmatvedību", Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sācis ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu. Vienlaikus tiek veidots un uzturēts Ārpakalpojuma grāmatvežu publiskais reģistrs. Tādējādi, izvēloties ārpakalpojuma grāmatvedi, ir iespējams pārliecināties, kurš no pakalpojumu sniedzējiem ir kompetents un attiecīgi arī reģistrēts valsts izveidotā un uzturētā reģistrā. Kā zināms, ieviešot ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu, plānots nodrošināt minimālo profesionālās kvalifikācijas līmeni, lai tādējādi veicinātu konkurenci un uzlabotu pakalpojumu kvalitāti. Lai varētu saņemt ārpakalpojuma grāmatvedības licenci, atbildīgajam grāmatvedim grāmatvedības ārpakalpojuma uzņēmumā (fiziskai personai — saimnieciskās darbības veicējai, IK utt.) jābūt vismaz trīs gadu pieredzei grāmatvedības jomā un vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai (koledžas izglītība) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā. Likuma "Par grāmatvedību" 3. pantā noteikts: Grāmatvedis ir fiziskā persona, kuras kvalifikācija atbilst Ministru kabineta noteiktajai grāmatveža ceturtā vai trešā līmeņa kvalifikācijai un kuras kompetenci apliecina attiecīgs izglītības dokuments (diploms vai apliecība), kā arī tāda fiziskā persona, kuras kompetenci attiecīgajos...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums nosaka situācijas, kad noteikti veicama klientu izpēte. Likumā noteiktās prasības un to jaunākās izmaiņas komentē Mg.oec. Jeļena Marjasova, SIA “RS ONE Consulting” valdes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificētā speciāliste. 1)Pirms darījuma attiecību uzsākšanas. Likumā sniegta arī darījuma attiecību definīcija - tās ir likuma subjektu attiecības, kuras rodas, likuma subjektam veicot saimniecisko vai profesionālo darbību, un kurām to nodibināšanas brīdī ir ilgstošs mērķis. "Respektīvi, ja ir slēgts līgums par grāmatvedības pakalpojumiem, tas nozīmē, ka ir darījuma attiecības, un pirms līguma slēgšanas jāveic klienta izpēte," piemēru sniedz J. Marjasova. 2) Pirms gadījuma rakstura darījuma. Gadījuma rakstura darījums ir "darījums starp likuma subjektu un klientu, nenodibinot darījuma attiecības šā likuma izpratnē". "Piemēram, tā var būt vienreizēja nodokļu konsultācija," saka J. Marjasova. Likumā noteikts arī, ka klienta izpēte veicama, gadījuma rakstura darījumam sasniedzot noteiktu apjomu - ja darījuma apjoms vai vairāku šķietami saistītu darījumu...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina pieteikties LIAA pirmsinkubācijas programmai, kā arī Radošo industriju inkubatora inkubācijas programmai, kas norisināsies no 1. septembra līdz 13. septembrim. LIAA pirmsinkubācijas programmā 262 jaunie biznesa ideju autori varēs uzsākt savas idejas, produkta vai pakalpojuma attīstīšanu kādā no 12 LIAA biznesa inkubatoriem. Tāpat jaunajiem un jau ražojošajiem uzņēmējiem būs iespēja piedalīties konkursā, lai kļūtu par kādu no 10 jaunajiem Radošo industriju inkubatora inkubācijas programmas dalībniekiem. Pirmsinkubācijas programma piemērota ideju autoriem, kuri vēl ir tikai ceļā uz savu produktu vai pakalpojumu. Pretendentam jābūt biznesa idejai, vēlmei mācīties un piedalīties tiešsaistes apmācībās sešu mēnešu garumā. Kopā ar pārējiem pirmsinkubācijas dalībnieks mācās praksē pārbaudīt savas biznesa idejas dzīvotspēju, kā arī iegūt atgriezenisko saiti no citiem dalībniekiem un uzņēmējiem no biznesa inkubatoru uzņēmēju kopienas. Inkubācijas programma Radošo industriju inkubatorā piemērota uzņēmumiem, kuri pārstāv radošās industrijas un kuri jau ir izveidojuši produktu, ir uzsākuši tirdzniecību un drīzumā plāno eksportēt vai jau...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā rezultātā nodarīts kaitējums valsts budžetam vairāk nekā 844 000 EUR apmērā. 2021. gada augustā VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde veica 20 kratīšanas kriminālprocesā iesaistītā uzņēmuma telpās un personu dzīves vietās Rīgā, Jūrmalā, Limbažos, Madonā un Liepājā. Kratīšanu laikā tika atrasti un izņemti skaidras naudas līdzekļi 9 000 eiro apmērā; tos kratīšanu laikā mēģināja noslēpt, iemetot atkritumu urnā. Kratīšanu laikā izņemtas arī darba laika uzskaites tabeles, “aplokšņu algu” saraksti, kā arī citi kriminālprocesam nozīmīgi pierādījumi, kas tiks analizēti turpmākajā kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas gaitā. Veicot sākotnējās pirmstiesas izmeklēšanas darbības, tika noskaidrots, ka uzņēmums laikā no 2019.gada oktobra līdz 2021.gada jūlijam grāmatvedības reģistros nav uzskaitījis visu darba algas apmēru un uzņēmumā reģistrētajiem darbiniekiem ir neoficiāli izmaksājis neuzskaitīto un neaprēķināto darba algas daļu. Uzņēmums arī sniedzis nodokļu administrācijai nepatiesu informāciju saturošus dokumentus par darba algām, tādējādi...

Šā gada nodokļu reforma autoriem, nodokļu maksātājiem, piedāvā visplašākās izvēles iespējas. Neraugoties uz vairākiem skaidrojošajiem rakstiem, diemžēl nav ņemts vērā, ka lielākā daļa autoratlīdzības saņēmēju nekad nav mācījušies grāmatvedību un ar to nav nodarbojušies. Sākumā — kāpēc jauninājumi tiek ieviesti un vai tas ir "labi vai slikti"? Viedokļi par to, ka autori ir sociāli neaizsargāta personu grupa, virmoja gaisā vairākus gadus. Likumu nosacījumi paredzēja autoriem par ienākumiem, kas gūti par autordarbiem, maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), bet atstāja novārtā sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI). Būtiska īpatnība, kas saistīta ar autoratlīdzības aplikšanu ar nodokli, ir nosacītu (iepriekš tie tika saukti ar autoru attaisnotajiem) izdevumu piemērošana pirms ienākuma nodokļa aprēķināšanas. Tātad viss noritēja likumīgi, arī autori lielākoties bija apmierināti, jo faktiski maksāja mazāku IIN un, attiecīgi, viņiem vairāk palika kabatā. Piemēram, ja autorlīgumā bija minēta summa 100 eiro, to vispirms samazināja par 25% (nosacīti izdevumi), atlikušajai daļai (75 eiro) piemēroja IIN 20% apmērā (IIN —...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu, kā uzņēmējam jārīkojas situācijā, ja tas aizmirsis laicīgi reģistrēties PVN maksātāju reģistrā un pēc reģistrācijas sliekšņa pārsniegšanas veicis darījumus - vai un kā par šiem darījumiem jāmaksā PVN, kādas atskaites jāiesniedz, vai iespējams atgūt PVN par iegādātajām precēm? Uzņēmēja atzinusi, ka nav bijusi informēta par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 57.panta pirmo daļu, kas paredz nodokļa maksātājam reģistrēties VID pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksātāju reģistrā, ja kārtējā kalendāra gada laikā veicis preču iegādi Eiropas Savienības (turpmāk – ES) teritorijā un ja šo preču kopējā vērtība bez nodokļa sasniedz vai pārsniedz 10 000 eiro, līdz ar to līdz šim mirklim uzņēmēja nebija sekojusi līdzi iegādāto preču kopējai vērtībai un laicīgi reģistrējusies PVN maksātāju reģistrā. Pēc 10 000 eiro robežas pārsniegšanas vēl notikuši darījumi ar Igaunijas uzņēmumu, par preču iegādi uzņēmēja samaksājusi PVN 20% apmērā (kopumā vairāk nekā 800 eiro). Uzņēmēja jautā, kas viņai ir jādara, lai varētu...

Valsts sekretāru sanāksmē 19. augustā izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi". Tas vēl būs pēc starpministriju saskaņošanas jāapstiprina valdībā. Paredzēts, ka jaunie noteikumi stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī un ar tiem tiks pilnveidots pašreizējais normatīvais regulējums attiecībā uz grāmatvedības kārtošanu, to saskaņojot ar 2021. gada 10. jūnijā pieņemtā Grāmatvedības likumā paredzēto pilnvarojumu. Atgādinām, ka jaunais likums arī stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra. Līdz ar jauno noteikumu spēkā stāšanos aktualitāti zaudēs pašreizējie Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumi Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (turpmāk – MK 585), kas izdoti saskaņā ar patlaban spēkā esošo likumu “Par grāmatvedību”. Jaunajos noteikumos paredzēts noteikt: 1) grāmatvedības reģistru kārtošanas prasības; 2) kārtību, kādā labo vai papildina ierakstus grāmatvedības reģistros un attaisnojuma dokumentos; 3) attaisnojuma dokumentu noformēšanas kārtību un prasības attaisnojuma dokumentiem, kurus sagatavo attiecībā uz precēm, citām materiālajām vērtībām un pakalpojumiem, kā arī saistībā ar skaidras vai bezskaidras...

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums nosaka, kādos gadījumos koncernu mātes sabiedrībām var tikt piemēroti atbrīvojumi no pienākuma sagatavot konsolidēto gada pārskatu. No pārskata sagatavošanas ir atbrīvota: maza koncerna mātes sabiedrība (ja ne mātes, ne meitas sabiedrība nav kotēta biržā). "Tātad, ja, saskaitot kopā visas savas sabiedrības, redzu, ka esmu mazs koncerns, tad varu piemērot likuma 64. pantu un negatavot konsolidēto gada pārskatu. Taču jāatceras, ka tādā gadījumā atsevišķajā mātes sabiedrības gada pārskatā jāieraksta par šīm tiesībām piemērot atbrīvojumu, atsaucoties uz 64. pantu," skaidro Sandra Dzerele, zvērināta revidente, SIA "Sandra Dzerele un Partneris" partnere. 2. mātes sabiedrība, kura vienlaikus ir arī galvenā koncerna meitas sabiedrība, ja: visas (100%) akcijas vai daļas pieder šai galvenā koncerna mātei, vai vismaz 90% akcijas vai daļas pieder galvenā koncerna mātei un pārējie ~10% akcionāri vai dalībnieki ir rakstiski piekrituši atbrīvojuma piemērošanai; Turklāt: no pārskata sagatavošanas atbrīvotā mātes sabiedrība un visas tās meitas sabiedrības ir iekļautas...

Mikrouzņēmuma, kas maksā MUN, īpašnieks ir vecuma pensionārs, un viņš nodarbina divus darbiniekus — vecuma pensionāru un invalīdu. Par kuru no viņiem jāmaksā minimālās iemaksas? Atbilde 2021. gadā MUN maksātāji maksā nodokli 25% no ceturkšņa apgrozījuma līdz 25 000 eiro (un 40% no pārsnieguma summas), kura sastāvā iekļautas VSAOI 80% apmērā. Ja MUN maksātājs (īpašnieks) ir vecuma pensionārs, tad viņa kā pašnodarbinātās personas VSAOI likme ir 29,36%, no kuras VSAA aprēķinās iemaksas objektu un piefiksēs pensijas kapitālu. Kā vecuma pensionāram viņam netiks aprēķinātas papildu minimālās iemaksas. Par MUN maksātāja darbiniekiem no 2021. gada 1. jūlija tiek aprēķināti standarta darbaspēka nodokļi un iesniegts VID darba devēja ziņojums, kur uzrādīti darbinieku faktiskie ieņēmumi, pensionāra ienākumam piemērojot VSAOI likmi 30,02%, bet personai ar invaliditāti — 34,09% (tātad — divi atsevišķi ziņojumi). Tomēr arī par viņiem VSAA neaprēķinās minimālās iemaksas, jo vecuma pensionāri no tā ir atbrīvoti, kā arī persona ar invaliditāti, ja tai ir piešķirta...

20. augustā stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk – noteikumi Nr. 360). Grozījumi paredz, ka jaunajā mācību gadā izglītības ieguves process visās izglītības pakāpēs tiks organizēts klātienē, ievērojot Covid-19 infekcijas ierobežošanas pamatprincipus, kā arī to, ka klātienē apmeklēt mācības varēs tikai tie skolēni, kuriem būs negatīvs Covid-19 tests, vai arī kuri varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Datu valsts inspekcija (DVI) ir sagatavojusi skaidrojumu, lai jaunajā 2021./2022. mācību gadā informētu izglītības iestādes par personas datu aizsardzības prasību ievērošanu, apkopojot noteikumos Nr. 360 noteikto pienākumu izpildei nepieciešamo informāciju par to audzēkņiem. Atbilstoši noteikumu Nr. 360 anotācijā norādītajam, kā arī atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk - Regula) 35. panta 1. punktam un 3. punkta b) apakšpunktam, izglītības iestādēm ir pienākums veikt novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību (turpmāk - novērtējums) attiecībā uz to personas datu apstrādi, kas īstenojama, lai...

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un 26. augustā starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 18.maija noteikumos Nr.178 "Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas"". Grozījumu izstrādes mērķis ir veicināt nepārprotamu un skaidru pārdošanas cenu un atlaižu cenu norādīšanu precēm, lai patērētāji netiktu maldināti un varētu vieglāk veikt objektīvu cenu salīdzināšanu. Praksē konstatēts, ka ne vienmēr veikalos norādītais cenas samazinājums, kas tiek atzīmēts kā “labākais piedāvājums”, ir līdz galam patiess. Tāpēc ar šiem grozījumiem tiks novērstas situācijas, kad pārdevēji mākslīgi paaugstina preces cenu uz īsu periodu pirms atlaides piemērošanas un pēc tam uzrāda to kā ļoti ievērojamu (patiesībā fiktīvu) cenas samazinājumu, tādējādi maldinot patērētājus par patieso atlaides lielumu. Šobrīd šis nosacījums, ka cenu nedrīkst mākslīgi paaugstināt neilgu laiku pirms speciālo piedāvājumu izsludināšanas, konceptuāli jau ir ietverts Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Vadlīnijās preču un pakalpojumu cenu norādīšanai, tostarp godīgas komercprakses īstenošanai. Stiprinot patērētāju tiesību aizsardzību, Ekonomikas ministrija rosina arī normatīvo regulējumu papildināt...