JAUNUMI

Saeima 25. martā, kā steidzamu pieņēma grozījumu likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”. Ar grozījumu līdz sešiem mēnešiem, iepriekš noteikto četru mēnešu vietā, pagarināts bezdarbnieka palīdzības pabalsta maksimālais izmaksas periods. Pabalsta apmērs ir 180 eiro mēnesī, un to var saņemt personas, kuras Covid-19 laikā pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas beigām nav atradušas darbu, neveic saimniecisko darbību un turpina atrasties bezdarbnieka statusā. Saistībā ar Covid-19 radītajiem riskiem un izsludināto ārkārtējo stāvokli Latvijā daudzi iedzīvotāji palikuši bez finansiālā atbalsta. Būtiski ir nodrošināt pēc iespējas savlaicīgu atbalstu tiem iedzīvotājiem, kuri cieš no Covid-19 radītajām sociālajām un ekonomiskajām sekām un ierobežotā darba tirgus situācijā nevar atrast darbu, pamatojot likuma grozījumu, likumprojekta anotācijā atzīmē likumprojekta autori Labklājības ministrijā. Tiesības saņemt bezdarbnieka palīdzības pabalstu uz laiku līdz sešiem mēnešiem būs tiem bezdarbniekiem, kuriem periods, par kuru piešķirts bezdarbnieka palīdzības pabalsts, beidzies 2020.gada 9.novembrī vai vēlāk. Tātad tas attieksies uz tiem bezdarbniekiem, kuri no 2020.gada 9.novembra, proti, no jauna noteiktās ārkārtējās...

Šajā publikācijā izskatīsim starptautiskā mērogā un daudzās civiltiesību jurisdikcijās plaši izmantojamo trasta (uzticības) aktīvu pārvaldīšanas institūtu kā nekustamo īpašumu pārvaldīšanas formu, kuru Latvijas likumdošanas akti diemžēl neregulē, un autoru rīcībā ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieņēmums, ka bezatlīdzības trasta aktīvu pārvaldīšana ir patapinājums Civillikuma 1947.–1967. panta izpratnē ar attiecīgām nodokļu sekām. Aicinām žurnāla lasītājus uz diskusiju, jo, ņemot vērā esošo situāciju valstī un pasaulē, iespējams, pienācis laiks regulēt trastu arī Latvijā. Tēmas aktualitāte Ņemot vērā no Latvijas emigrējošo personu statistiku — apmēram 15 tūkstošus gadā1, ir aktuāls jautājums, kurš pārvaldīs viņiem un viņu ģimenes locekļiem piederošos nekustamos īpašumus (turpmāk NĪ), kas prasa ne tikai līdzekļus eiro izteiksmē, bet arī zināšanas NĪ pārvaldīšanas jomā, pat ja runa ir par parastu sērijveida divistabu dzīvokli daudzdzīvokļu mājā. Ne visiem ir radi, kuri varētu pieskatīt un apmaksāt visus ar izbraukušo personu NĪ saistītos maksājumus, kad kļūs aktuāls jautājums, kam NĪ īpašnieks, ilgstoši atrodoties tālu no mājām,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) martā aktualizējis metodisko materiālu "Valsts atbalsta uzrādīšana grāmatvedībā saistībā ar Covid-19", kurā norādīts, ka uzrādot algu subsīdijas, darba devējs bruto darba algu izmanto kā bāzi darbaspēka nodokļu aprēķināšanai, bet neatkarīgi no Covid-19 situācijas darba devējam ir saistošas Darba likuma normas un darba līguma nosacījumi. Darba devējam ir jānodrošina Darba likuma normu piemērošana: 1) gan attiecībā uz nolīgto darba samaksas apmēru un minimālo apmēru (t. i., darba alga (par darba līgumā noteiktu pilnu slodzi) nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu neatkarīgi no tā, vai darbinieks ārkārtējās situācijas dēļ strādā 2 dienas nedēļā vai 5 dienas nedēļā); 2) gan attiecībā uz pienākumu izmaksāt darba samaksu nolīgtajā apmērā. Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 15. panta 2.1 daļa attiecībā uz darba devēju neuzliek pienākumu rēķināt nodokļus no vidējās darba algas kādā iepriekšējās darbības periodā, bet bruto darba algas noteikšana ir tāda pati kā citos nodarbinātības mēnešos (ievērojot Darba likumu un...

Valdības sēdē 24. martā izskatīts un akceptēts Labklājības ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā””. Tas vēl jāizskata un par to jābalso Saeimā. Likumprojekts paredz, ka No 2022. gada tiks mainīta ģimenes valsts pabalsta (ĢVP) piešķiršanas kārtība un apmērs. Pabalsta apmērs turpmāk būs atkarīgs no audzināmo bērnu skaita, un tas neparedzēs izmaksāt piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta. No 2022. gada 1.janvāra iecerēts, ka par apgādībā esošu vienu bērnu no gada līdz 20 gadu vecumam ĢVP būs 25 eiro, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam 100 eiro mēnesī (50 eiro par katru bērnu), par trijiem bērniem līdz 20 gadu vecumam 225 eiro mēnesī (75 eiro par katru bērnu). Par četriem un vairāk bērniem līdz 20 gadu vecumam ĢVP būs 100 eiro mēnesī par katru bērnu. Piemēram, ja vecāki audzina trīs bērnus, tad viņi saņems ĢVP 225 eiro apmērā. Pie pašlaik spēkā esošās ĢVP sistēmas viņi saņem 134.28 eiro. Tas nozīmē, ka...

Senāta Administratīvo lietu departaments 22. martā negrozīja Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta SKA-123/2021 (A420143317), atstājot spēkā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu piemērot muitā deklarētajai precei nodokļa pamatlikmi. Ar minēto lēmumu pieteicējai – SIA “Personāla serviss” – papildus aprēķināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un nokavējuma nauda, atzīstot, ka strīdus precei – evakuācijas nestuvēm (palagiem) – nav piemērojama samazinātā PVN likme 12% apmērā, bet gan pamatlikme – 21% apmērā. Izskatāmajā lietā pieteicējai un VID ir atšķirīgi uzskati par to, vai evakuācijas nestuves, kuras pieteicēja izlaidusi brīvai apgrozībai, var tikt definēti kā paredzēti tikai personu ar organisma funkcijas traucējumiem individuālai lietošanai. Senāts spriedumā analizējis Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normas, kā arī Eiropas Savienības Tiesas veikto normu interpretāciju un atzīst, ka pieteicējas ievestā prece neatbilst Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42.panta otrajā daļā ietvertajam kritērijam „paredzēta tikai personu ar organisma funkcijas traucējumiem individuālai lietošanai”, jo prece paredzēta vispārējai lietošanai aprūpes iestādē – atkārtotai izmantošanai vairākām personām, kuras...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 18. martā ir pieņemti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas stājās spēkā no 20. marta. Ar grozījumiem: pagarināts gada ienākumu deklarācijas (GID) par 2020. gadu iesniegšanas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nomaksas termiņš; uz diviem gadiem atcelts ierobežojums, kas noteica, ka saimnieciskās darbības izdevumi IIN aprēķināšanai atskaitāmi ne vairāk kā 80 % apmērā; noteikts, ka kapitālsabiedrības valdes locekļiem 2021. gadā nav jāveic IIN un pēc izvēles arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) no domājamā ienākuma. GID iesniegšanai un IIN nomaksai par mēnesi garāks termiņš Tām personām, kurām ir obligāts pienākums iesniegt GID par 2020. gadu (piemēram, saimnieciskās darbības veicējiem, zemnieku saimniecību īpašniekiem vai individuālajiem komersantiem), GID jāiesniedz līdz 2021. gada 1. jūlijam. Aprēķinātā IIN summa ir jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 2021. gada 23. jūlijam. Ja aprēķinātā IIN summa pārsniedz 640 eiro, tad to var iemaksāt vienotajā nodokļu kontā trijos maksājumos – līdz 2021....

Šogad nozīmīgas izmaiņas skar gan pievienotās vērtības nodokli, kurā pilnveidota PVN pārmaksas atmaksas kārtība, gan dabas resursu nodokli — ir paaugstinātas likmes par sadzīves un bīstamo atkritumu apglabāšanu, gaisa piesārņošanu un par C kategorijas piesārņojumu (fiksētajam nodokļa maksājumam). Savukārt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis ir noapaļots un līdzsvarots, bet jauna kārtība noteikta ārvalstī reģistrēta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksai. No 2021. gada 1. janvāra ir stājušies spēkā grozījumi trīs likumos: Dabas resursu nodokļa likumā; Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā; Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vebinārā par to stāstīja VID Nodokļu pārvaldes speciālisti Dina Kucina, Edgars Bisenieks un Oksana Hvaleja. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā Saeimā tika pieņemti 24. novembrī, bet tie stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī. VID Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļu daļas 1. metodikas nodaļas vadītājs Edgars Bisenieks skaidroja, ka likuma izmaiņu mērķis ir: pilnveidot...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 18. marta grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas stājas spēkā 20. martā, arī noteic, ka: sabiedrība, uz kuru attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, ir tiesīga gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu (ja tāds ir) par 2020. pārskata gadu iesniegt termiņā, kas par trijiem mēnešiem pārsniedz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. panta pirmajā daļā noteikto iesniegšanas termiņu; biedrība vai nodibinājums, ir tiesīga iesniegt VID gada pārskatu vai tā daļu par 2020. gadu līdz 2021. gada 30. jūnijam; reliģiskā organizācija, ir tiesīga iesniegt VVID gada pārskatu vai tā daļu par 2020. gadu līdz 2021. gada 30. jūnijam. Piemērs. Ja Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektam 2020. pārskata gads sakrita ar kalendāro gadu un sagatavotais gada pārskats Valsts ieņēmumu dienestā būtu jāiesniedz līdz 2021. gada 30. aprīlim, tad saskaņā ar šajā likumā noteikto, 2020. gada pārskata iesniegšanas termiņš šī...

Saskaņā ar 18. martā pieņemtajiem grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas stājās spēkā no 20. marta un likuma 22. panta pirmajā daļā noteikto, jebkurš kreditors (ieskaitot darbiniekus vai nodokļu administrāciju) līdz 1. septembrim nedrīkst iesniegt maksātnespējas pieteikumu pret parādnieku (juridisku personu), informē Edvīns Draba, zvērinātu advokātu biroja Sorainen vecākais jurists. Moratorijs attiecas uz jebkurām kreditoru-debitoru attiecībām, un tādējādi nav ierobežotas ar nozari vai parādniekiem, kuriem radušās finanšu grūtības tieši Covid-19 vīrusa izplatīšanās dēļ. Kreditors nevar ierosināt parādnieka maksātnespējas pasludināšanu pat, ja parādnieks nepilda savas parādsaistības pret kreditoru. Savukārt saskaņā ar grozījumiem 22. panta otrajā daļā, līdz 31. decembrim parādnieka (juridiskās personas) valdei nav pienākuma iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu pret parādnieku (t.i., parādniekam pašam pret sevi), ja pastāv Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 5. punktā minētā juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīme – parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš. Valdes pienākums iesniegt maksātnespējas...

Valdībā 2021. gada 28. janvārī atbalstīti grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (turpmāk — likumprojekts), kuru mērķis ir ieviest saimnieciskās darbības ieņēmumu (turpmāk — SDI) kontu, lai nodokļu maksātājam, kurš ir gatavs atvērt speciālo kontu kredītiestādē un tikai to izmantot saimnieciskās darbības veikšanai, būtu vienkāršota nodokļu aprēķināšana un iemaksāšana budžetā. Par šiem grozījumiem vēl lems Saeima, un ir plānots, ka grozījumi stāsies spēkā no 2021. gada 1. jūlija, tomēr šis ieviešanas laiks var tikt precizēts, ņemot vērā likumprojekta virzību Saeimā un laiku, kas nepieciešams VID un kredītiestādēm, lai izstrādātu attiecīgo programmatūru. 2020. gada otrajā pusē, kad bija lielas diskusijas par izmaiņām nodokļos, cita starpā kļuva aktuāls jautājums par SDI — par tādu kontu, kurā saimnieciskās darbības veicējam iemaksā atlīdzību par paveikto darbu un kredītiestāde ietur nodokļu summu un iemaksā budžetā, un ar to samazinot gan prasības grāmatvedības uzskaitei šādā gadījumā, gan atvieglojot nodokļu maksātājam izsekot līdzi, vai laikā un pareizā apmērā ir...

Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 28. martā plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā vēl nav panākts, šobrīd joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Līdz ar to vasaras laiks būs spēkā līdz 2021. gada 31. oktobrim. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03:00 pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04:00 – vienu stundu atpakaļ. Savukārt Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā...

Pandēmijas rādītā ārkārtas situācija un ekonomiskā krīze atstāj izmaiņas arī uz gada pārskatu sastādīšanas principiem. Tās skar arī revīzijas nepieciešamību un krājumu zudumu aprēķināšanas nianses, skaidro Mag. oec. Ieva Liepiņa, Sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente, SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle. Finanšu pārskata revīzija, ja rādītāji samazinājušies ārkārtas situācijas ietekmē Ja uzņēmuma finanšu pārskats iepriekšējos gados ir bijis revidējams, taču 2020. gadā krīzes iespaidā vai citu notikumu rezultātā samazinājušies finanšu rādītāji, nesasniedzot revīzijai nepieciešamos limitus, tad par 2020. gadu finanšu pārskata revīzija, saskaņā ar Finanšu ministrijas skaidrojumu, nav jāveic, atklāj I. Liepiņa. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā gan apskatīti arī gadījumi, kad uzņēmuma finanšu rādītāji pa gadiem strauji mainās. Šādā gadījumā atbilstoši likumam būtu jāpiemēro augstāko rādītāju prasības. Tomēr ministrijas skaidrojums bijis nepārprotams - ja 2020. gadā rādītāji ir samazinājušies un revīzijām noteiktie kritēriji nav izpildījušies, revīzija nav nepieciešama, uzsver eksperte. Krājumu zudumi, kas radušies ārkārtas situācijas ietekmē Ārkārtas situācijā,...

Vai virsstundu uzskaite atkarīga no tā, kāds darba laiks noteikts darbiniekam, piemēram, ja strādā tikai darba dienās vai strādā saskaņā ar grafiku? Atbilde Ja darbiniekam noteikts normālais darba laiks, piemēram, 40 stundas nedēļā no pirmdienas līdz piektdienai, vispirms jāņem vērā Darba likuma (DL) 131. panta "Normālais darba laiks" otrajā daļā noteiktais: Ja dienas darba laiks kādā no nedēļas darba dienām ir īsāks par normālo dienas darba laiku, citā nedēļas darba dienā normālo dienas darba laiku var pagarināt, bet ne vairāk kā par vienu stundu. Šādā gadījumā jāievēro noteikumi par nedēļas darba laika ilgumu. Tas nozīmē, lai neveidotos virsstundas, darbinieku drīkst nodarbināt vienā dienā par vienu stundu vairāk, bet citā dienā (tās pašas nedēļas ietvaros) par stundu mazāk, kopā — ne vairāk par 40 stundām! Piemērs no prakses. Darbinieks nedēļas laikā nostrādāja nevis piecas, bet sešas darba dienas, savukārt nākamajā nedēļā — tikai četras darba dienas. Kopējais darba dienu (stundu) skaits mēnesī nav...

Saskaņā ar veiktajiem grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā cilvēki, kuriem gada ienākumu deklarācija par 2020. gadu ir jāsniedz obligāti, šogad to var izdarīt nedaudz vēlāk - līdz 1. jūlijam. Savukārt saimnieciskās darbības veicējiem, individuālajiem komersantiem vai individuālā uzņēmuma īpašniekiem ir atcelti izdevumu ierobežojumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai par 2020. un 2021. gadu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, kuriem gada ienākumu deklarācija par 2020. gadu jāsniedz obligāti, ir aicināti to iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) līdz 1. jūlijam. Vienotajā nodokļu kontā aprēķināto nodokļa summu ir jāiemaksā līdz 2021. gada 23. jūlijam. Ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 640 eiro, tad to var iemaksāt vienotajā nodokļu kontā trijos maksājumos — līdz 2021. gada 23. jūlijam, 23. augustam un 23. septembrim —, iemaksājot katru reizi trešo daļu no šīs summas. Tiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, kuri reģistrējušies VID kā saimnieciskās darbības veicēji vai ir individuālie komersanti vai individuālā uzņēmuma (zemnieka vai zvejnieka saimniecības) īpašnieki, par...

Bezdarbnieka palīdzības pabalsta izmaksas periodu no pašreizējiem četriem mēnešiem plānots pagarināt līdz sešiem mēnešiem. Tas attieksies uz tiem bezdarbniekiem, kuri uz no jauna noteiktās ārkārtējās situācijas sākuma datumu (2020. gada 9. novembri) un vēlāk ir bijuši bezdarbnieka palīdzības pabalsta saņēmēji. Pabalsta izmaksas perioda pagarinājumu paredz likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, kas ceturtdien, 18. martā, pieņemts valdības sēdē. Tas vēl jāizskata un par to jānobalso Saeimā. Likumprojekts nosaka, ka tiesības saņemt bezdarbnieka palīdzības pabalstu sešus mēnešus būs tiem bezdarbniekiem, kuriem periods, par kuru piešķirts bezdarbnieka palīdzības pabalsts, beidzies 2020. gada 9. novembrī vai vēlāk. Pabalsts izmaksājams uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 30. jūnijam. Ja periods, par kuru piešķirts bezdarbnieka palīdzības pabalsts, beidzies līdz 2020. gada 8. novembrim (ieskaitot) – šādā gadījumā bezdarbnieka palīdzības pabalstu izmaksā uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem.