JAUNUMI

Ņemot vērā straujo Covid-19 infekcijas izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzi, kā arī lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas pieauguma un veselības sistēmas noslodzes pieauguma tendenci un novēršamās mirstības mazināšanu, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, Ministru kabinets lēmis izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no š.g. 11. oktobra līdz 2022. gada 11. janvārim. Ārkārtējās situācijas laikā cita starpā tiek ieviesti pastiprināti epidemioloģiskās drošības pasākumi saimniecisko pakalpojumu, tostarp sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā ar mērķi mazināt cilvēku kontaktēšanos un līdz ar to Covid-19 inficēšanās riskus, jo īpaši nevakcinētu un nepārslimojušu cilvēku kontaktēšanos. Saimniecisko pakalpojumu sniegšana Lai saimnieciskā pakalpojuma sniegšanu padarītu pēc iespējas drošāku, saimnieciskos pakalpojumus, piemēram, skaistumkopšanas pakalpojumus, tirdzniecības izstādes, remontdarbnīcas, ķīmiskās tīrītavas, fotopakalpojumus, ar atrakcijām saistītus pakalpojumus ārtelpās u.c., turpmāk var sniegt epidemioloģiski drošā vidē (pakalpojuma sniedzējs un saņēmējs ir ar derīgu sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu). Papildus minētajām vispārējām epidemioloģiskās drošības prasībām saimnieciskā pakalpojuma sniedzējam pakalpojuma sniegšanas vietā vienam...

2021. gads Latvijas lauku tūrisma un viesmīlības biznesā ir bijis krietni sliktāks nekā 2020. gads, apliecina Latvijas Lauku tūrisma asociācijas (LLTA) vadītāja Asnāte Ziemele. Galvenais iemesls šādai situācijai - pērn bija krietni ierobežotākas ceļošanas iespējas braucieniem ārpus Baltijas robežām. "Pērn mēs visi dzīvojām "Baltijas burbulī" un tas ļoti palīdzēja Latvijas lauku tūrisma nozarei, jo cilvēki ceļoja tepat, Latvijas ietvaros. Savukārt šogad tie, kas vēlas ceļot, un ir vakcinēti, dodas uz ārzemēm, tāpēc vietējā piedāvājuma konkurētspēja ir krietni sarukusi. Īpaši tas jūtams pēc siltās sezonas beigām, kad vairs nav ērti ieturēt maltīti ārpus telpām, tāpat ļoti ierobežotas kļūst pasākumu organizēšanas iespējas. Protams, arī šogad ir daļa uzņēmumu, kam veicies ļoti labi, taču to ir daudz mazāk nekā pērn. Šobrīd, rudenī, pat var teikt, ka klientu vairs nav gandrīz nemaz," skaidro A. Ziemele. Šogad krietni samazinājies ne tikai vietējo, bet arī kaimiņzemju - Lietuvas un Igaunijas tūristu skaits, kuri arī lielākoties izvēlējušies baudīt Eiropas...

Kultūras nozare Covid–19 pandēmijas laikā piedzīvojusi vairākus pārbaudījumus. Atkarībā no kultūras žanra to dažādā pakāpē skāruši gan publisko pasākumu ierobežojumi un aizliegumi, gan jaunās nodokļu izmaiņas autoratlīdzību un sociālās apdrošināšanas iemaksu jomā, kas īpaši aktuālas tieši radošajām personām. Teātra sfērā izteikti iezīmējas šie abi faktori, tāpēc žurnāla Bilance interviju ciklā par Covid–19 pandēmijas un nodokļu reformas ietekmi uz uzņēmējdarbību Latvijā uz sarunu aicinājām Ģertrūdes ielas teātra producenti Maiju Pavlovu. Kādas bija pirmās Covid–19 pandēmijas sekas, ar kurām saskārāties profesionālajā darbībā? Kad 2020. gada martā tika ieviesta ārkārtējā situācija, aizliedzot visus publiskos pasākumus, bija jāatceļ izrādes, jāatmaksā biļešu nauda. Kā tas ietekmēja Ģertrūdes ielas teātra darbību? Situācija tolaik bija ārkārtīgi neskaidra. Mēs nezinājām, kas notiks. Pirmajā brīdī bija liels uztraukums. Spilgtā atmiņā bija palikusi vēl iepriekšējā krīze, tāpēc mūsu pirmā reakcija bija sākt apsvērt, kādas izmaksas — algas un citus izdevumus — varam samazināt. Tāpat sākām domāt rīcības scenārijus situācijā, kad visas norises...

Satversmes tiesa 2021. gada 7. oktobrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2020-59-01 “Par Ceļu satiksmes likuma 7.1 panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam”. Apstrīdētās normas Ceļu satiksmes likuma 7.1panta trešā daļa (turpmāk – apstrīdētā norma): “Esošo ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu pārvietošanu pēc pamatotas nekustamā īpašuma īpašnieka prasības veic par nekustamā īpašuma īpašnieka līdzekļiem.” Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 105. panta pirmais, otrais un trešais teikums: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas pieteikuma. Tās izskatīšanā ir administratīvā lieta, kurā pieteicēja – juridiska persona – lūgusi grozīt administratīvu aktu – Rīgas pilsētas būvvaldes būvatļauju. Iecerētā būvniecība bija pieteicējas nekustamajā īpašumā blakus SIA „Rīgas satiksme” ceļu inženierbūvei esošās garāžas nojaukšana. SIA „Rīgas satiksme”, pieteicējas nekustamajā īpašumā esošās ceļu inženierbūves –...

IEVADKOMENTĀRS Maija Grebenko: Dzīve juku laikos NUMURA INTERVIJA Ikars Kubliņš intervē Ģertrūdes ielas teātra producenti Maiju Pavlovu: Atbalsts palīdz noturēties, bet nākotne — miglā tīta GRĀMATVEDĪBA Ilvija Ozoliņa: Saņemtā finansiālā atbalsta, dāvinājuma vai ziedojuma grāmatvedības uzskaite Svetlana Šemele–Baikova: Jauns Grāmatvedības likums — praksei un tehnoloģiskajam progresam atbilstošs normatīvais regulējums grāmatvedības jomā Oto Kristiāns Abrams: Kā rīkoties ārpakalpojuma grāmatvedim, ja pie viņa vēršas klients, kuram ir apturēta saimnieciskā darbība? Maija Grebenko: Atvaļinājums, kas sākas vienā, bet beidzas aiznākamajā mēnesī NODOKĻI Inese Helmane: Kāda būtu ideālā pensiju sistēma Latvijā? Laila Kelmere: Pašnodarbinātai personai — aprēķini un informācija par ziņojuma sagatavošanu FINANSES Jeļena Marjasova: Aktualitātes NILLTPFN regulējumā ATTĪSTĪBA Oskars Springis: Valdes locekļa un likvidatora atbildība par maksātnespējas procesa nepieteikšanu ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Pašnodarbinātais kļūst par darba ņēmēju, un otrādi Apmaksājamo dienu skaits, ja ir nepilns darba laiks Ja pašnodarbinātajai personai kādā mēnesī ir zaudējumi Darbinieks nodarbināts nepilnu darba laiku IIN atgūšana MUN...

Konsolidētā gada pārskata peļnas vai zaudējumu aprēķinā jāņem vērā dažas nianses, lai aprēķins veidotos korekts. Konsultē Sandra Dzerele, zvērināta revidente, SIA "Sandra Dzerele un Partneris" partnere. Koncerna peļņas vai zaudējumu aprēķina pamatprincips ir saskaitīt kopā visus mātes un meitas kompāniju peļņas un zaudējumu aprēķinus. Taču ir jāveic noteiktas korekcijas: jāizslēdz koncerna ietvaros starp grupas uzņēmumiem veiktos pirkumu un pakalpojumu ieņēmumus un pārdošanas izmaksas, kā arī visus citus atzītos ieņēmumus un izmaksas - piemēram, nomas pakalpojumi, transporta pakalpojumi, aizdevuma/aizņēmuma procenti (viena grupas uzņēmumam atspoguļotie ieņēmumi būs cita grupas uzņēmuma atzītās izmaksas) jāizslēdz visas nerealizētās peļņas koncerna ietvaros veiktajiem pirkumiem, kas uz bilances datumu atrodas koncerna uzņēmuma krājumos "Piemēram, ja mātes kompānija nopērk preci par 1000 eiro un pārdod meitas kompānijai par 1200 eiro, bet meita tālāk pārdod par 1400 eiro, tad koncerna kopējais ieņēmums iznāk 1400, bet izdevumi - 1000. Tātad viss, kas ir pa vidu, ir jāizslēdz. Bet, ja ir situācija, ka...

Manuprāt, patlaban uzmanību un interesi piesaista divas tēmas: pandēmijas nākamais vilnis un nākamā gada budžets. Gan pirmajā, gan otrajā neskaidrību netrūkst. Saslimstība aug griezdamās… Vai to uzskatīt par kārtējo vilni, vai atkal būs neskaitāmie ierobežojumi, vai varēsim iegādāties sniega lāpstas un siltās zeķes? Domājams, mēs daudz ko esam iemācījušies no iepriekšējā gadā piedzīvotā. Jūtu līdzi, jo nevienai citai valdībai ar to negadījās saskarties. Ceru, ka tās kļūdas un nejēdzīgie lēmumi ir pagātnē, bet patlaban "cīņa" pārvietojas uz citu platformu. Sākumā tiešām bija juceklis ar vakcīnām, jebkurš sākums mēdz būt ar problēmām, tomēr process sakārtojās, bet vakcinēties gribētāju pulki kļuvuši retāki, jo atrodas gudrīši, kas piedāvā tautai piedzīvot dabīgās atlases procedūru! Vieni protestē principa pēc (vienalga, pret ko), citi krāj politisko kapitālu (jo kalpo tautas interesēm, demokrātijai) un atrod arvien vairāk pārliecinošu "argumentu", trešie — tāpēc, ka izlasījuši, noskatījušies "informāciju" un tagad viņiem ir pamatots "viedoklis". Un neviens no viņiem taču neuzņemsies atbildību...

Uzņēmumiem, kas savā saimnieciskajā darbībā izmanto vieglos vai kravas transportlīdzekļus, ir jābūt izstrādātai un vadītāja apstiprinātai kārtībai, kurā noteikts, kādus automašīnas uzturēšanas izdevumus atzīt izmaksās, kritēriji kapitālā remonta izmaksām un izlietotās degvielas uzskaites kārtība. Normatīvie akti nenosaka veidlapu paraugus, kā, piemēram, uzskaitīt izlietoto degvielu, uzņēmums tos izstrādā pats. Tāpēc svarīgi grāmatvedim piedalīties šādu iekšējo dokumentu izstrādē, lai tie nebūtu lieki birokrātiski papīru kalni, bet gan pamatojums ar saimniecisko darbību saistītu izmaksu atzīšanai. Gan izlietotās degvielas uzskaites kārtība, gan maksājamie nodokļi būs atkarīgi no tā, kādā statusā uzņēmumā ir attiecīgais transportlīdzeklis. Tāpēc šajā rakstā apskatīšu grāmatvedības uzskaites nianses un attiecīgo nodokļu piemērošanu atkarībā no tā, vai transportlīdzeklis uzņēmumā ir īpašumā, nomāts vai patapināts, vai tiek izmantots uz darba līguma pamata. 1. Iegādāts transportlīdzeklis (pamatlīdzeklis): 1.1. No fiziskas personas No fiziskas personas (FP) iegādātu transportlīdzekli grāmatvedības uzskaitē iegrāmato, pamatojoties uz iekšēju attaisnojuma dokumentu — grāmatvedības izziņu, kura sagatavota saskaņā ar pirkšanas–pārdošanas līgumu vai izziņu...

Covid-19 pandēmijas laikā Latvijā viena no vistiešāk ierobežojumu skartajām nozarēm ir bijusi tirdzniecība, kur ilgāku laika periodu noteiktu preču sortimenta mazumtirdzniecības veikali klātienē bija slēgti. Tajā pašā laikā tirdzniecība internetā likumsakarīgi piedzīvoja uzplaukumu, un ievērojami atšķīrās arī tirdzniecības dinamika dažādās nozares apakšjomās. Covid-19 krīzes laikā notiekošo tirdzniecības nozarē portālam BilancePLZ skaidro makroekonomikas eksperti, kurus lūdzām atbildēt uz jautājumiem par tirdzniecības jomas ekonomisko attīstību šajā laikā, valsts atbalsta pasākumu lomu, kā arī jaunās nodokļu reformas ietekmi uz nozares uzņēmumiem. Daina Paula, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste: Tirdzniecības nozare ir daudzveidīga, un pandēmijas laikā tās attīstība bijusi neviendabīga (1.att.). Mazumtirdzniecība aptver plašu preču klāstu, tostarp nodrošina daudzas pamatvajadzības, un šis faktors mazināja nozares iegrimšanu pandēmijas viļņos. Vairumtirdzniecība īslaicīgi bija ieguvēja no lauksaimniecības preču eksporta (jāatceras, ka lielākā eksportētājnozare arvien ir tirdzniecības nozare, jo ne visi ražojošie uzņēmumi importē vai eksportē preces paši, tieši, bet izmanto tirdzniecības nozares starpniecību). Automobiļu...

Eiropas Savienības tiesību aktos¹ veiktie grozījumi paredz izmaiņas Elektroniskā transporta dokumenta (ETD) un Pagaidu uzglabāšanas deklarācijas (PUD) datu elementos – ir mainīti to formāti, sadalījums, nosaukumi, pievienoti jauni datu elementi, izmaiņas ir arī meklēšanas formās un XSD shēmās. Pašlaik turpinās Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) Manifestu un pagaidu uzglabāšanas funkcionalitātes (MAN/PU) moduļu pielāgošana aktuālajām prasībām, kas atbilst EUCDMS 6.0. versijai, informē Valsts ieņēmumu dienests. Plānots, ka jauninātā funkcionalitāte produkcijas vidē tiks ieviesta 2022.gada janvārī. Izmaiņas MAN/PU funkcionalitātē skar gan programmisko saskarni, gan datu ievadi aplikācijā. Aicinām komersantus, kuri vēlas izmantot programmisko saskarni ETD un PUD elektroniskai iesniegšanai muitā, un informācijas sistēmu izstrādātājus laikus iepazīties ar gaidāmajām izmaiņām sistēmā un uzsākt savu informācijas sistēmu pielāgošanu. Š.g. 1.oktobrī notika tiešsaistes seminārs, lai uzņēmējus, kurus skars jauninājumi, iepazīstinātu ar gaidāmajām izmaiņām. Semināra prezentācija pieejama šeit. Aktualizētā Programmiskās saskarnes lietotāja rokasgrāmata komersantu informācijas sistēmu sasaistei ar muitas informācijas sistēmu ir pieejama VID mājaslapas sadaļā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie saimnieciskās darbības veicēji, t.sk. mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāji, un autoratlīdzību saņēmēji, kuri nav darba ņēmēji un prognozē, ka viņu saimnieciskās darbības ienākums šī gada ceturtajā ceturksnī (oktobris – decembris) nesasniegs 1500 eiro, var izvēlēties neveikt jaunās minimālās obligātās sociālās iemaksas. Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) neaprēķinātu šīs iemaksas, līdz 15. oktobrim jāvēršas ar iesniegumu VID. Ja iesniegums jau iesniegts par trešo un ceturto ceturksni kopā, ko varēja izdarīt līdz šī gada 15. jūlijam, tad vēlreiz iesniegums par ceturto ceturksni nav jāsniedz. Taču, ja tas nav izdarīts, tad iesniegumu par šī gada ceturto ceturksni jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) līdz šī gada 15. oktobrim. Iesniegumu aizpilda brīvā formā un iesniedz EDS sadaļā “Sarakste ar VID”. Iesniegumā jānorāda laika periods, par kuru prognozē ienākumus (konkrētus mēnešus vai ceturkšņus, kad ienākums nesasniegs 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī). Tie, kas plāno uzsākt saimniecisko darbību pēc...

Iznācis žurnāla 100. numurs! Sveicam izdevēju, autorus, lasītājus! NUMURA INTERVIJA INTERVIJA Pandēmija kā pagrieziena punkts biznesa sakārtošanai. Saruna ar VIESTURU BRIEŽKALNU, AS BDO Latvia Latvijas biroja grāmatvedības ārpakalpojumu nodaļas direktoru. FINANSES No kriptovalūtas nav jābaidās. JURIS JANUMS, Mg.iur., Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants, advokāts JURISTA PADOMS Izmaiņas ziņošanas kārtībā par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarāciju iesniegšanu FID. GINTS METĀLS, jurists, doku.lv AML projektu vadītājs Cesijas līgums un šķīrējtiesas atruna. ILGA NERETNIECE, Rīgas šķīrējtiesas administratīvā direktore Ceļvedis veiksmīgai darbinieku nosūtīšanai darba veikšanai Latvijā. ALISE VALDEMĀRE, Zvērinātu advokātu biroja BDO Law vecākā juriste Kas ir datu aizsardzības pārkāpums, un ko ar to darīt? MARINA BRIŠKENA, datu aizsardzības speciāliste, vietnes eGDPR.lv dibinātāja IEPIRKUMI Tīrā autotransporta iepirkumi publisko iepirkumu regulējumā. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE Satversmes tiesas aktuālā prakse nodokļu jautājumos. JŪLIJA SAUŠA, Mg. iur.,...

Ministru kabineta 2021. gada 28. septembrī pieņēma Labklājības ministrijas sagatavotos noteikumus Nr. 655 "Grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 20. augusta noteikumos Nr. 372 "Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus", ar kuriem jaunā redakcijā izteikti 1. pielikums "Individuālie aizsardzības līdzekļi un attiecīgie darba vides riska faktori", 2. pielikums "Darba vides riski, kuru novēršanai lietojami aizsardzības līdzekļi" un 3. pielikums "Darbi un nozares, kurās lietojami atbilstoši individuālie aizsardzības līdzekļi". Pielikumi saskaņoti ar prasībām, ko paredz Komisijas 2019. gada 24. oktobra Direktīva 2019/1832, ar ko Padomes Direktīvas 89/656/EEK I, II un III pielikumā izdara tehniska rakstura pielāgojumus un kas Latvijai jāpārņem līdz 2021. gada 20. novembrim. Attiecīgi šai datumā arī grozījumi stāsies spēkā. Kā norādīts grozījumu anotācijā, noteikumi nosaka prasības, kas jāievēro, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus - ierīces, iekārtas, sistēmas un izstrādājumus, tai skaitā darba apģērbu un apavus, kurus nodarbinātais valkā vai citādi lieto darbā, lai aizsargātu savu drošību un veselību no...

Galvenais normatīvais akts nozarē (tā saucamais jumta likums) līdz šā gada beigām ir likums "Par grāmatvedību"1. 2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā jaunais Grāmatvedības likums2, ko Saeima pieņēma šogad 10. jūnijā. Likuma "Par grāmatvedību" 3. panta otrajā daļā noteikts, ka grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā veic grāmatvedības jautājumos kompetenta persona — grāmatvedis vai ārpakalpojuma grāmatvedis, ar ko uzņēmuma vadītājs noslēdzis attiecīgu rakstveida līgumu, kurā noteikti šīs personas pienākumi, tiesības un atbildība grāmatvedības kārtošanas jautājumos. Šāda norma saglabāta arī jaunā Grāmatvedības likuma 34. pantā. Par to, kādam vajadzētu būt šī līguma minimālajam saturam, plašāk stāstīts šajā Bilances numurā, rakstā "Ārpakalpojuma grāmatveža darbības praktiskie aspekti". Taču, apskatot tēmu par ārpakalpojuma grāmatveža maiņu, uzmanība jāpievērš vēl dažām svarīgām līguma detaļām. Līgumā par ārpakalpojuma grāmatvedību jāparedz ne tikai sadarbības uzsākšana un tās norise, bet arī tās pārtraukšana (pabeigšana). Proti, kā notiek sadarbības laikā uzkrāto grāmatvedības dokumentu (tajā skaitā elektroniski sagatavoto), reģistru un arī grāmatvedības reģistru (tajā skaitā grāmatvedības...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2021. gada septembrī Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumi Nr. 590 “Kārtība, kādā grāmatvedībā novērtē un finanšu pārskatos norāda uzņēmuma mantu un saistības, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta” Noteikumi izstrādāti, lai pilnveidotu pašreizējo normatīvo regulējumu par grāmatvedības kārtošanu, to saskaņojot ar jaunajā Grāmatvedības likumā noteikto pilnvarojumu. Noteikumi nosaka kārtību, kādā grāmatvedībā novērtē un finanšu pārskatos norāda uzņēmuma mantu un saistības, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta un noteikti gadījumi, kad noteikumi nav piemērojami. 2022. gada 1. janvārī spēku zaudēs Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 583 “Uzņēmuma mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšana grāmatvedībā un atspoguļošana finanšu pārskatos, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta” 31.08.2021.