JAUNUMI

NUMURA TĒMA Nodokļus maksā, bet pabalsti nepienākas. Kā tas var būt? LINDA MIEZĪTE, finanšu kompānijas Mensarius vadītāja, LDDK mazo un vidējo uzņēmumu MVU platformas un biedrības Sadarbības platforma pārstāve JURISTA PADOMS Ceļvedis veiksmīgai darbinieku nosūtīšanai darba veikšanai Eiropas Savienībā. ALISE VALDEMĀRE, zvērinātu advokātu biroja BDO Law vecākā juriste Kā rīkoties, ja uzņēmumā pārbaudi sākusi Datu valsts inspekcija? ZANES AKERMANES, zvērinātu advokātu biroja Sorainen zvērinātas advokātes, ieteikumi seminārā “Datu aizsardzība uzņēmuma ikdienā” Kā nepārkāpt datu aizsardzības regulējumu, veicot video un audio ierakstus? JŪLIJAS TERJUHANAS, zvērinātu advokātu biroja Sorainen juristes, sertificēta personas datu aizsardzības speciālistes, ieteikumi seminārā “Datu aizsardzība uzņēmuma ikdienā” CMR konvencijas piemērošana un šķīrējtiesas atruna. ILGA NERETNIECE, Rīgas šķīrējtiesas administratīvā direktore JURIDISKIE JAUNUMI Notāriem un tiesu izpildītājiem noteic saimnieciskās darbības formu E-identifikācija privātā sektora pakalpojumu saņemšanai Var saņemt bezmaksas juridiskās konsultācijas IEPIRKUMI Tiesu prakse publisko iepirkumu lietās. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības...

Septembra beigās tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 20. augusta noteikumos Nr. 372 “Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus”, kas stāsies spēkā 20. novembrī. Grozījumi tika sagatavoti, pārņemot Eiropas Komisijas Direktīvu 2019/1832, ar ko Padomes Direktīvas 89/656/EEK I, II un III pielikumā izdara tehniska rakstura pielāgojumus. Direktīvas pielikumi tika papildināti ar jauniem riska faktoriem, darbiem un individuālo aizsardzības līdzekļu veidiem, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un izmaiņas darba vidē pēdējos gados. Attiecīgas izmaiņas tika veiktas Latvijā spēkā esošajos noteikumos Nr.372, un tās attiecas tikai uz noteikumu pielikumiem: 1. pielikums (atverot saiti, aktualizēt nākotnes redakciju) “Individuālie aizsardzības līdzekļi un attiecīgie darba vides riska faktori” papildināts ar atsevišķiem jauniem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kā arī lielāks uzsvars likts uz riska faktoriem, no kā aizsargā attiecīgie līdzekļi (mehāniskie, termiskie, ķīmiskie riski, starojums u.c.); 2. pielikumā “Darba vides riski, kuru novēršanai lietojami aizsardzības līdzekļi” mainīta veidlapas struktūra, paredzēti jauni riski (slīkšana, skābekļa trūkums, nepietiekama redzamība), kā...

Valsts darba inspekcijā (turpmāk – VDI) ir saņemti vairāk nekā 240 fizisku personu parakstīta petīcija par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā, sakarā ar koronavīrusa Covid-19 pandēmiju, par darba aizsardzības, darba tiesisko attiecību regulējuma, vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu saistībā ar darba tiesiskajām attiecībām u.c. VDI atbildes vēstulē norāda, ka tās kompetencē nav vērtēt normatīvo aktu, tostarp, Ministru kabineta 28.09.2021. noteikumu Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk – MK noteikumi) un Ministru kabineta 09.10.2021. rīkojuma Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk – Rīkojums) atbilstību Latvijas Republikas Satversmei vai citiem normatīvajiem aktiem. Šāda kompetence atbilstoši Satversmes tiesas likuma 1. panta pirmajai daļai un 16. pantam ir vien Satversmes tiesai. VDI arī skaidro, ka normatīvajos aktos noteiktais pienākums atsevišķām darbinieku grupām saņemt vakcīnu pret Covid-19 atbilstoši MK noteikumos un Rīkojumā, kā arī to anotācijās norādītajam ir vērsts uz sabiedrības veselības aizsardzības nodrošināšanu, ierobežojot Covid-19 infekcijas izplatību, un ir politiska izšķiršanās, visu ministriju un...

Strādāju SIA, un vienlaikus man piedāvāts noslēgt uzņēmuma līgumu citā SIA, kas ir MUN maksātāja. Nākamgad vēlos atgūt ienākuma nodokli. Vai pastāv risks, ka neatgūšu IIN, ja slēgšu uzņēmuma līgumu ar MUN maksātāju? Atbilde Slēdzot ar MU darba līgumu vai uzņēmuma līgumu, persona kļūst par darba ņēmēju, turklāt par tādu, kas maksā "normālus nodokļus". MUN maksā par sevi tikai pats MU īpašnieks, ja uzņēmums ir reģistrēts šādā statusā. Līdz ar to fiziskās personas, kas nodarbinātas pie MUN maksātāja, ne ar ko neriskē, slēdzot minētos līgumus, tiem pienākas pilnīgi visi "labumi" kā jebkuram darba ņēmējam (neapliekamais minimums, atvieglojumi par apgādājamajiem, personām ar invaliditāti un represētajiem, tiesības uz IIN atmaksu par attaisnotajiem izdevumiem). Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada oktobra (478.) numurā.

Vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam 28. oktobrī tika izskatīts priekšlikums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā paredzēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu nepiemērošanu saimnieciskās darbības veicējiem arī 2022. gadā. Tāpat darba grupa apstiprināja priekšlikumu paredzēt, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāji no 2021. līdz 2022. gadam var nepiemērot UIN likuma normu, kas paredz apliekamo ienākumu palielināt par palielinātiem procentu maksājumiem, izmantojot formulu aizņemtā un pašu kapitāla proporcijai. Paredzēts arī 2022. taksācijas gadā IIN maksātājus atbrīvot no avansa maksājumu no saimnieciskās darbības ienākumiem veikšanas, ņemot vērā, ka Covid-19 infekcijas izplatības rezultātā 2020. un 2021. gadā saimnieciskā darbība nenoritēja parastos apstākļos. Attiecīgi arī šajos gados gūtais saimnieciskās darbības ienākumu apmērs nebūs objektīvi piemērojams, nosakot 2022. gada avansa maksājumu apmēru. Vienlaikus dažādās saimnieciskās darbības jomās ekonomiskās darbības atjaunošanās tempi un iespēja gūt saimnieciskās darbības ienākumus pēcpandēmijas apstākļos var atšķirties. Tādējādi tiek novērsta tādu avansa maksājumu veikšana, kuri balstās uz saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma...

Tieslietu padome 29. oktobra sēdē norādījusi, ka prasība tiesnešiem un citām tiesu sistēmas amatpersonām vakcinēties pret Covid-19 infekciju ir tiesiska, un atbildība par noteiktā pienākuma neizpildi ir izvērtējama attiecīgo profesiju regulējošo normatīvo aktu ietvaros. Tiesneši un Tieslietu padome atturas no viedokļa paušanas par tiesību jautājumiem, kas skar Ministru kabineta 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” saturu un tā piemērošanu, jo šāda rīcība varētu radīt priekšnoteikumus šaubām par tiesas objektivitāti un neatkarību brīdī, kad tiesai var nākties attiecīgās lietas izspriest pēc būtības. Tieslietu padome norāda, ka Ministru kabineta rīkojuma 5.3. punktā ietvertā prasība, kas uzliek pienākumu ikvienai valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonai, tostarp tiesnešiem, tiesu darbiniekiem un tiesu sistēmai piederīgām personām, darba pienākumu veikšanai no šā gada 15. novembra uzrādīt Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, ir uzskatāma par tiesisku un spēkā esošu, kamēr tā nezaudē spēku kādā no likumā noteiktajiem veidiem. To, ka tiesu sistēma pret šo nosacījumu izturas atbildīgi,...

No 2022. gada 1. janvāra maksātnespējīgo uzņēmumu Maksātnespējas likumā noteiktos dokumentus Latvijas Nacionālajā arhīvā varēs nodos bez maksas. Veiktie grozījumi likumā būs vērtīgs pienesums maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem savu tiesību aizsardzībai. Valstij ir pienākums saglabāt maksātnespējīgo uzņēmumu dokumentus, lai nodrošinātu iedzīvotājiem tiesību un interešu aizsardzību, piemēram, lai darbinieks, aizejot pensijā, saņemtu aprēķinu, kas atbilst viņa nostrādātajam darba stāžam. Šādi dokumenti var būt tikai maksātnespējīgā uzņēmuma rīcībā. Līdz šim maksātnespējas procesa administratoram par dokumentu nodošanu glabāšanā valsts arhīvā bija jāmaksā, un ar lietu nodošanu arhīvā saistītie izdevumi varēja sasniegt ievērojamu summu, īpaši, ja uzņēmumā ir bijis nodarbināts liels darbinieku skaits. Parādnieka naudas līdzekļi ne vienmēr ir pietiekoši, lai pilnībā segtu visus maksātnespējas procesa izdevumus, kā rezultātā dokumenti tika nodoti nepilnīgi vai arī netika nodoti vispār. Tieslietu ministrija un Maksātnespējas kontroles dienests aicina Maksātnespējas procesa administratorus turpmāk vēl aktīvāk pievērst uzmanību arhīvā nododamajiem dokumentiem. Finansējuma nodrošinājums – esošā uzņēmējdarbības riska valsts nodeva Tāpat kā maksātnespējīgajam...

Šā gada jūlijā Eiropas Komisija prezentēja vērienīgu tiesību aktu priekšlikumu paketi, lai stiprinātu Eiropas Savienības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (Anti–Money Laundering/Countering the Financing of Terrorism, AML/CFT) sistēmu. Jaunie tiesību akti būtiski mainīs Eiropas Savienības regulējumu un uzraudzības sistēmu un skars visu dalībvalstu AML/CFT regulējuma subjektus un uzraudzības institūcijas. Šovasar ir pieņemti arī grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk — NILLTPFN likums). Rakstā tiek aplūkoti gan jaunā regulējuma principi, kuri tuvākajā perspektīvā noteiks Eiropas Savienības AML/CFT jomu, gan NILLTPFN likuma jaunas normas, kuras ir saistošas likuma subjektiem jau šogad. Eiropas Savienības jauns AML/CFT regulējums Eiropas Komisijas preses relīzē1 ir norādīts, ka jaunā AML/CFT regulējuma mērķis ir stiprināt cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu un novērst nepilnības, kuras dod iespēju noziedzniekiem, izmantojot finanšu sistēmu, legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus vai finansēt teroristu darbības. Dokumentā ir norādīts, ka saskaņā ar Eiropola aplēsēm2...

Saeima 28. oktobrī pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas noteic darba tiesisko attiecību regulējumu gadījumos, kad darba pildīšanai nepieciešams sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas pret Covid-19 vai šīs infekcijas pārslimošanas faktu. Iecerētās izmaiņas paredz, ka darba devējam būs jānosaka darbinieku amati vai kategorijas, uz kurām attiecas normatīvajos aktos noteiktās prasības un nosacījumi par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību, un jāinformē par to darbinieki. Savukārt darbiniekiem būs pienākums informēt darba devēju par to, vai viņam ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, un uzrādīt minēto sertifikātu darba devējam tā noteiktajā kārtībā. Gadījumā, ja darbinieks nebūs ieguvis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kas nepieciešams darba pienākumu izpildei, pastāvēs pietiekams pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona neatbilst veicamajam darbam, paredz grozījumi. Ja objektīvu iemeslu dēļ nebūs iespējams pārcelt darbinieku citā piemērotā darbā vai nodrošināt darba pienākumu veikšanu attālināti, darba devējam būs tiesības līdz vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanas brīdim darbinieku atstādināt no darba...

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) atgādina par darba devēju pienākumu* noteikt kontaktpersonas darba vietā, ja tās bijušas augsta inficēšanās riska kontaktā ar personu, kurai konstatēta Covid-19 infekcija, negaidot SPKC epidemiologa norādījumus. Vienlaikus SPKC atgādina par nepieciešamību rūpīgi izvērtēt iespēju darbiniekiem strādāt attālināti. Par kontaktpersonu tiek atzīta persona, kurai ar Covid-19 inficētā darbinieka vai izglītojamā atrašanās laikā darba vietā vai izglītības iestādē, vai divas dienas pirms viņa saslimšanas (vai divas dienas pirms pozitīva Covid-19 testa veikšanas) bijis augsta inficēšanās riska kontakts ar minēto inficēto personu: kontakts ne tālāk kā divu metru attālumā un ilgāk par 15 minūtēm (t. sk. sumāri diennakts laikā),ja simptomi neparādās, ar negatīvu Covid-19 testu 10. dienā ģimenes ārsts var noslēgt mājas karantīnu; Plašāka informācija par rekomendācijām darba devējiem. Vairāk: https://www.spkc.gov.lv/lv/majas-karantina-kontaktpersonam Vakcinācija ir drošākais un efektīvākais veids, kā pasargāt sevi no smagām slimības formām un kopīgiem spēkiem mazināt Covid-19 infekcijas izplatību sabiedrībā. Par konkrēta ražotāja vakcīnas pieejamību izvēlētajā vakcinācijas...

Tiesībsargs vērš uzmanību, ka Epidemioloģiskās drošības likums jau šobrīd noteic pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt infekcijas slimības, pret kurām personas vakcinējamas obligāti, kā arī šīs vakcinācijas kārtību un vakcinējamo personu loku. Tas nozīmē, ka Ministru kabinets varētu noteikt vakcinācijas obligātumu un vakcinēšanās kārtību. Svarīgi atzīmēt, ka vakcinācijas pienākuma izpildi nevar tieši uzlikt, proti, vakcinācija nevar tikt veikta piespiedu kārtā, taču ir iespējams noteikt netiešus mehānismus vakcinācijas pienākuma izpildes nodrošināšanai. Tas var izpausties, piemēram, kā ierobežojumi kādu pakalpojumu sniegšanai. Ierobežojumi varētu tikt saistīti ar objektīviem apsvērumiem, piemēram, to, ka pakalpojums jāsniedz epidemioloģiski drošā vidē. Vakcinēšanās pienākuma neizpildīšanas gadījumā varētu ierobežot vienīgi tādus pakalpojumus, kas nav uzskatāmi par būtiskiem pamatpakalpojumiem. Tādējādi, piemēram, pensiju izmaksas liegšana vai ierobežošana nebūtu pieļaujama. Ministru kabinets var izvēlēties paredzēt vakcinēšanās pienākumu noteiktām personu grupām pēc objektīviem kritērijiem, tai skaitā arī varētu paredzēt vakcinēšanās pienākumu personām noteiktā vecuma grupā. Tomēr jāņem vērā, ka šī pienākuma kontrole notiktu netieši, tāpēc varētu būt...

Veselības ministrija (VM) informē, ka darba pienākumu veikšanai nepieciešamo testēšanu var veikt ar Covid-19 ātrā antigēna testu, kura rezultāts pieejams jau 15-20 minūšu laikā. Sazinoties ar testēšanas vietu, darbiniekam vai darba devējam ir jānorāda, ka nepieciešams ātrais Covid-19 antigēna tests testēšanas sertifikātam darba pienākumu veikšanai. Atigēna testi pieejami vairāk nekā 120 testēšanas punktos un tiek turpināts veidot jaunus. Informācija par testēšanas punktiem pieejama Nacionālā veselības dienesta mājaslapā šeit. Gadījumā, ja 10 km attālumā no darba vietas nav testēšanas punkta, kas nodrošina testēšanu: testēšanu organizē darba devējs sadarbībā ar ārstniecības iestādi vai ārstniecības personu vai izmantojot paštestus (persona pati veic testēšanu darba devēja nozīmētas atbildīgās personas uzraudzībā). Ja darbinieku kolektīvajā testēšanā tiek iesaistīta ārstniecības iestāde, tad ir iespējams saņemt testēšanas sertifikātu (ja ārstniecības iestādei ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu par šādu sertifikātu izsniegšanu). Ja darba devējs organizē darbinieku testēšanu uz vietas, izmantojot paštestus, tad darbinieku testēšanas rezultāti ir jāreģistrē ar...

Oficiāli publicēti Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumi Nr. 709 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2022. gadā”, kuri stāsies spēkā no 2022. gada 1. janvāra. Pieņemot aktuālos noteikumus, spēkā paliek līdzšinējā kārtība - uzņēmējdarbības riska valsts nodevas (URVN) apmērs pārskata mēnesī 2022. gadā būs 0,36 eiro. Darba devējs URVN aprēķinās par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru netiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis. URVN par pārskata mēnesi darba devējam jāsamaksā līdz nākamā mēneša 23. datumam un norāda likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā ziņojumā par obligātajām iemaksām no darba ņēmēja darba ienākumiem. Valsts ieņēmumu dienests saņemtos URVN ieņēmumus katru mēnesi līdz 25. datumam ieskaita vienotajā nodokļu kontā Tieslietu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas "Darbinieku prasījumu garantiju fonds" kontā. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, kopējie ieņēmumi 2022. gadā no URVN tiek plānoti 2 872 800 eiro apmērā. Darba devēju, kuriem ir pienākums maksāt URVN, skaits ir vidēji...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka ārkārtējās situācijas laikā ir spēkā līdzšinējie nosacījumi par tiesībām uz bezdarbnieka pabalstu, tā piešķiršanu un aprēķinu. Tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu ir tad, ja pārtrauktas darba attiecības un: Nodarbinātības valsts aģentūra piešķīrusi bezdarbnieka statusu; kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs ir ne mazāks par vienu gadu; ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam Latvijas Republikā ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. • Ja darba tiesiskās attiecības pārtrauktas saskaņā ar abpusēju vienošanos, pabalstu piešķir no dienas, kad VSAA saņēmusi iesniegumu bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai. Bezdarbnieka pabalsta izmaksa tiek uzsākta nākamajā mēnesī. • Ja darba attiecības pārtrauktas uz paša uzteikuma pamata vai sakarā ar pārkāpumu, tad bezdarbnieka pabalstu piešķir ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas. Tas nozīmē, ka bezdarbnieka pabalsts tiks piešķirts divus mēnešus vēlāk, un pirmo bezdarbnieka pabalstu varēs saņemt tikai trešajā mēnesī. Personai, kura atrodas...

Lai stiprinātu tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar Valsts policiju ir uzsācis vienotas kriminālizlūkošanas datu apmaiņas sistēmas izstrādi. Vienotā datu apmaiņas sistēma ietvers datu digitālās analītikas instrumentu un VID Nacionālā kriminālizlūkošanas modeļa digitālo atbalsta sistēmu, kura tiks savienota ar Valsts policijas datubāzi. Darbam ar sistēmu tiks sagatavoti informācijas analītiķi un īpašo uzdevumu eksperti. Projekta ietvaros ir veiktas visas ar digitālās atbalsta sistēmas infrastruktūras iegādi saistītās aktivitātes. Līdz gada beigām ir plānots saskaņot atbalsta sistēmas koncepciju un uzsākt arhitektūras izstrādi. Vienlaikus notiek darbs pie visu nepieciešamo grozījumu normatīvajos aktos izstrādes, saskaņošanas un virzīšanas pieņemšanai Saeimā. Šis ir viens no diviem projektiem, ko VID īsteno Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda līdzfinansētās programmas “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana” ietvaros. Plašāka informācija par abiem projektiem pieejama VID tīmekļvietnē sadaļā “Par mums” – “Starptautiskā sadarbība” – “Starptautiskie projekti” – “Eiropas Ekonomikas zonas granta projekti”.