JAUNUMI

Vai laulātais, kurš ir darba ņēmējs, bet atrodas dekrēta atvaļinājumā, skaitās kā nestrādājošais? Gadījumā, ja skaitās, tad no kura datuma? No bērna piedzimšanas datuma vai no datuma, kad sākas bērnu kopšanas atvaļinājums? Atbild Valsts ieņēmumu dienests: Piemērojot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13. panta pirmo daļu, par apgādībā esošu nestrādājošu laulāto uzskata personu, kura nesaņem ar nodokli apliekamus ienākumus vai bezdarbnieka pabalstu (stipendiju), nav reģistrējusies komercreģistrā kā individuālais komersants vai Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, nav zemnieku saimniecības īpašnieks vai komercsabiedrības valdes vai padomes loceklis, vai prokūrists, kā arī cita persona, kas ieņem amatu, kurš dod tiesības uz atlīdzību. Ņemot vērā to, ka par visu grūtniecības atvaļinājuma un dzemdību atvaļinājuma laiku sieviete saņem maternitātes pabalstu, kas nav ar nodokli apliekams ienākums, tad, ja citu ienākumu nav, tad visā grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā sieviete ir uzskatāmā par nestrādājošu. Nestrādājošu laulāto varēs ierakstīt vīram kā apgādājamo tikai tad, kad būs piedzimis...

Saeima lēmusi izmaksāt 500 eiro lielu vienreizēju atbalstu ģimenēm par katru bērnu. To šī gada 31. martam veiks Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Šāds atbalsts par katru bērnu pienākas tam vecākam, kurš saņem bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam vai ģimenes valsts pabalstu, vai arī piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti. Minētais lēmums par šāda finansiāla atbalsta piešķiršanu ir radījis daudz dažādu jautājumu, kas skar šī atbalsta saņemšanas nianses. Svarīgākās skaidro Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Zita Mustermane: “Bāriņtiesu likumā noteikts, ka bāriņtiesa, aizstāvot bērna personiskās intereses attiecībās ar vecākiem, aizbildņiem un citām personām, lemj par valsts sociālo pabalstu izmaksu pārtraukšanu personai, kura bērnu neaudzina, un izmaksāšanu personai, kura faktiski audzina bērnu. Tādējādi, gadījumos, kad vecākiem rodas domstarpības par minēto pabalstu izmaksu otram vecākam, bāriņtiesa pieņem lēmumu par pabalsta izmaksas pārtraukšanu vecākam, kurš bērnu neaudzina. VSAA neizšķir vecāku strīdus un nav tiesīga pārtraukt...

Kā palīdzēt darbiniekam aprēķināt, vai VID paziņotais prognozētais neapliekamais minimums pēc dažiem mēnešiem no gada sākuma būtu jāsamazina vai no tā lietderīgāk atteikties? Atbilde Prognozēto neapliekamo minimumu VID nosaka pēc formulas, kura minēta MK noteikumos Nr. 656 (par minimumu un atvieglojumiem). / 12 Šo formulu var izmantot, nosakot neapliekamo minimumu, ja darbinieks godīgi paziņos grāmatvedim no gada sākuma gūto ieņēmumu summu. Turklāt darbinieks jābrīdina, ka aprēķinam vajadzīga bruto summa (pirms nodokļiem). Piemēram, darbiniekam periodā, no kura ieņēmumiem tiek prognozēts minimums, nebija ieņēmumu. Šādos gadījumos VID paziņo, ka minimums ir puse no likumā noteiktā, kas ir 150 eiro (300 / 2). Darbinieks pēc 2021. gada pieciem mēnešiem lūdz grāmatvedi noteikt, vai šis minimums ir atbilstošs viņa algai, kas ir pastāvīga visa gada laikā, — 800 eiro mēnesī. Sakarā ar to, ka formulā izmantotie lielumi uzrādīti veselam gadam, tie ir jānomaina atbilstoši pieciem (no 12) mēnešiem. Nav vajadzības piemērot arī reālas algas palielinošo...

Izvairīšanās no nodokļiem ne vienmēr ir uzņēmuma vadības apzināta un ļaunprātīga rīcība - šāda situācija var rasties arī aiz nezināšanas, neuzmanības, paviršības, kļūšanas par krāpnieku upuri. Tomēr par nodokļu nemaksāšanu, ienākumu slēpšanu vai samazināšanu tad, ja valstij vai pašvaldībai nodarītie zaudējumi pārsniedz 50 minimālās algas jeb šobrīd 25 000 eiro, iestājas kriminālatbildība. Par to, kas jāņem vērā, lai mazinātu risku, ka šādā situācijā nonāk pamatā godprātīgs uzņēmējs, informē zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" zvērināta advokāte, nodokļu strīdu eksperte Alisa Leškoviča. Galvenā atbildība - valdes loceklim Visos gadījumos, kad ir runa par izvairīšanos no nodokļiem, juridiski atbildīgi būs uzņēmuma valdes locekļi, jo tieši uzņēmuma valde ir atbildīga par grāmatvedības kārtošanu - lai dokumentos būtu norādīta patiesa informācija, lai būtu iegrāmatoti tikai reāli notikuši darījumi, lai tiktu saglabāti darījumus apliecinošie dokumenti un tiktu nomaksāti nodokļi. "Ja jūs esat vienīgais valdes loceklis un nenomaksāto nodokļu apmērs sasniedzis kriminālatbildības slieksni, variantu nav - jūs un tikai jūs...

Vai par valdes locekli, kas atbilst darba ņēmēja definīcijai, 2021. gada otrajā pusgadā būtu jāveic obligātās minimālās sociālās iemaksas? Atbilde Saskaņā ar likuma "Par Valsts sociālo apdrošināšanu" 20.4 pantu, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā, minimālās obligātās iemaksas būs jāveic gan darba ņēmējiem, gan pašnodarbinātajām personām. Minimālais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir Ministru kabineta noteiktās trīs minimālās mēneša darba algas. Ja persona ir darba ņēmēja pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus darba ņēmēja un pašnodarbinātā, personai deklarētos obligāto iemaksu objektus summē. Jāpiebilst, ka, ņemot vērā likuma definīciju, arī nenoslēdzot ar sabiedrību darba līgumu, valdes loceklis kļūst par darba ņēmēju divās situācijās: (..) komercsabiedrības valdes, padomes loceklis (..), kā arī cita persona, kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību, ja atlīdzība ir faktiski noteikta (1. panta 2. punkta c) apakšpunkts); kapitālsabiedrības valdes loceklis, ja kapitālsabiedrībai taksācijas gada kārtējā mēnesī apgrozījums ir lielāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru,...

Valdība 18. februārī atbalstījusi grozījumu projektu likumā "Par Valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz sociālās apdrošināšanas stāžā iekļaut arī dīkstāves un cita veida ar "Covid-19" krīzi saistīto pabalstu izmaksas periodus. Lai izmaiņas stātos spēkā, likums vēl būs jāpieņem Saeimā. Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, ņemot vērā, ka valsts ir noteikusi ierobežojumus komercdarbībai un noteikto ierobežojumu dēļ gan darba ņēmēji, gan pašnodarbinātie negūst ienākumus no nodarbinātības, tad, lai personām neveidotos apdrošināšanas perioda pārtraukumi ārkārtas stāvokļa noteikto ierobežojumu dēļ, un, lai personas, kuras ir darba ņēmējas vai pašnodarbinātās un saņem atbalstu pabalstu veidā, nezaudētu tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem, apdrošināšanas atlīdzību un valsts pensiju, likumprojekts paredz pabalstu periodus pielīdzināt apdrošināšanas periodiem tiem apdrošināšanas veidiem, kuriem persona būtu bijusi apdrošināta kā darba ņēmēja vai pašnodarbinātā. Savukārt personām, kuras nav sociāli apdrošinātas, t.i., bezdarbnieka palīdzības pabalsta un jaunā speciālista pabalsta saņēmējus paredzēts pielīdzināt bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem, un bezdarbnieka palīdzības pabalsta un jaunā speciālista pabalsta periodus pielīdzināt apdrošināšanas periodam...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 22.februārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu un pieteicējai atteikts atmaksāt auditā atzīto pievienotās vērtības nodokļa pārmaksāto summu. Senāts lietu rakstveida procesā izskatīja departamenta kopsēdē un ar šo spriedumu atkāpjas no iepriekš šajā lietā Senāta nolēmumos paustā viedokļa par likuma „Par nodokļiem un nodevām” 28.panta trešās un 3.2daļas piemērošanu. Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 28.panta 3.2daļai (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2011.gada 16.maijam) pārmaksātā nodokļa summa ir jāatmaksā, ja ir ticis uzsākts kriminālprocess, bet 18 mēnešu laikā pēc kriminālprocesa uzsākšanas konkrētais nodokļu maksātājs vai tā amatpersona nav ieguvusi tādas personas statusu, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Senāts atzīst, ka likuma „Par nodokļiem un nodevām” 28.panta 3.2daļā norādītā termiņa iestāšanās tomēr neuzliek pienākumu atmaksāt pārmaksu, ja brīdī, kad nodokļu administrācijai likumā noteiktajā kārtībā ir jāizlemj jautājums par pārmaksātās summas atmaksāšanu vai aizturēšanu, jau ir radies pamats pārmaksas...

Ar prieku un gandarījumu papildinām publikācijas žurnālā Bilance 2020. gada decembrī Nr. 12 (468) un 2021. gada janvārī Nr. 1 (469) "Drošības nauda — izīrētāja ienākumi, kredītsaistības, vai pakalpojums?" (turpmāk — publikācijas) ar Finanšu ministrijas (ministrija) ar Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk — VID) saskaņoto oficiālo atbildīgo amatpersonu skaidrojumu. 1. Ministrija apliecināja publikācijās autoru izteikto viedokli, ka drošības naudas (kas nodota uz rakstiska īres līguma un Civillikuma 1968.–2001. panta pamata izīrētājam glabājumā) uzskaiti izīrētāja grāmatvedībā neietekmē izīrētāja saimnieciskās darbības reģistrācijas forma un grāmatvedības kārtošana vienkāršā vai divkāršā sistēmā. Ministrijas skaidrojums: "[..] ja fiziskā persona plāno savā saimnieciskajā darbībā izmantot komplicētus darījumus (piemēram, pieprasīt drošības naudu, kuru vēlāk ir plānots atmaksāt atpakaļ īrniekam) un tiek plānoti arī citi būtiski izdevumi, pēc ekonomiskās būtības tai būtu jāizvēlas reģistrēt savu saimniecisko darbību VID vispārējā nodokļa maksāšanas režīmā. Šajā gadījumā fiziskā persona ir tiesīga izvēlēties grāmatvedības uzskaites un kārtošanas kārtību un principus — vienkāršā vai...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka vienreizēju 500 eiro atbalstu par katru bērnuizmaksās: līdz 31.martam personām, kuras piešķirto pabalstu saņem laika posmā no 2021.gada 1.marta līdz 6.aprīlim: bērna kopšanas pabalstspar bērnu līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalsts, piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti. Atbalsta saņemšanai iesniegums nav nepieciešams. 500 eiro par katru bērnu VSAA ieskaitīs automātiski kredītiestādes vai PNS kontā, kurā persona saņem ikmēneša attiecīgo pabalstu. Atbalsta maksājumi nenotiks vienlaikus ar ikmēneša pabalstu un par katru bērnu VSAA veiks atsevišķu maksājumu, tāpēc saņemšanas datumi par katru bērnu var atšķirties. 30 dienu laikā pēc bērna kopšanas pabalsta vai ģimenes valsts pabalsta piešķiršanas, ja periodā no 2021.gada 1.marta līdz 6.aprīlim personai piešķirts maternitātes pabalsts un bērns piedzims līdz 6.aprīlim. Piemērs. Sievietei piešķirts maternitātes pabalsts no 2021.gada 15.februāra līdz 2021.gada 12.aprīlim. Bērns piedzimis 2021.gada...

Ministru kabinets (MK) 18. februāra sēdē apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”, paredzot piešķirt papildu finansējumu 240 miljonus EUR apmērā atbalsta programmā granta (dāvinājuma) saņemšanai apgrozāmajiem līdzekļiem Covid-19 skartajiem uzņēmumiem. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs norādījis, ka februāra dati rāda, ka uzņēmēju interese un pieteikumu skaits mēneša laikā ir trīskāršojies. Apgrozāmo līdzekļu grantu programmai ir pagarināts atbalsta saņemšanas periods, dubultots atbalsta apmērs un paplašināts potenciālo atbalsta saņēmēju loks. Sākotnēji, apstiprinot šo atbalsta programmu 2020. gada novembrī, programmai tika piešķirts valsts budžeta finansējums 70,8 miljonu EUR apmērā. Līdz 18. februārim Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopumā saņēmis 10 154 pieteikumus par kopējo atbalsta summu gandrīz 94 miljoni EUR, lai turpinātu sniegt atbalstu uzņēmumiem ārkārtas situācijas apstākļos, kad Covid-19 negatīvi ietekmējusi uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu plūsmu. Pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, atbalsta programmas darbības turpināšanai no 2021. gada februāra līdz maijam papildu...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 17. februārī ierosināja lietu “Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta sestās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 107. pantam”. Apstrīdētā norma Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta sestā daļa noteic, ka amatpersonas (darbinieki), izņemot karavīrus un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, saņem piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienās 100 procentu apmērā no tām noteiktās stundas algas likmes, vai arī tām kompensē virsstundu darbu, piešķirot apmaksātu atpūtas laiku atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam citā nedēļas dienā. Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. pants: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Satversmes 107. pants: “Ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz...

Iepriekš jau informējām, ka valdība 11. februārī ir noteikusi jaunu regulējumu ieceļošanai Latvijā profesionālajiem kravas transportlīdzekļu vadītājiem. Jaunie noteikumi stājas spēkā no 15. februāra. Jaunos grozījumus skatīt Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 35.4 3. punktā. Covid-19 tests pirms iebraukšanas Latvijas Republikā nav jāveic kravu autopārvadātājiem, ja izpildās vismaz viens no nosacījumiem: darba pienākumu veikšanai Latvijā uzturēsies mazāk nekā 72 stundas vai uzturēšanās ilgums kādā no nopietna sabiedrības veselības apdraudējuma valstīm* pēdējo 14 dienu laikā nav pārsniedzis 72 stundas. Minētie nosacījumi attiecas un ir jāizvērtē visiem autopārvadātājiem, kuri veic kravas pārvadājumus, neatkarīgi no to valstspiederības un transportlīdzekļa reģistrācijas valsts. Papildu drošības pasākumi noteikti, lai mazinātu Covid-19 vīrusa, īpaši jaunā lipīgākā vīrusa paveida izplatību valstī, ar mērķi samazināt normatīvajos aktos noteiktos izņēmumus, kad šķērsojot Latvijas Republikas robežu nav nepieciešams Covid-19 tests. Starpinstitūciju Operatīvās vadības grupā noteikts papildu skaidrojums par Ministru kabineta (MK) 360. noteikumu attiecīgās normas piemērošanu...

Kas ir normālais darba laiks pie summēta darba laika ar pārskata periodu? Atbilde Normālais darba laiks ir definēts divos normatīvajos aktos: 1) Darba likuma 131. pants: Darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas. Dienas darba laiks šā likuma izpratnē ir darba laiks diennakts periodā. Domājams, piekritīsiet, ka Darba likumā definētais normālais darba laiks ir vienāds visiem nodarbinātajiem, tajā skaitā arī tiem, kam darba laiks noteikts kā summētais vai maiņu darbs. Tas ir atkarīgs no tā, vai darba līgumā noteikta 40 stundas vai 35 stundas nedēļā (atšķirības parasti saistītas ar to, kurā dienā iekrīt svētku diena un kura diena ir pirmssvētku). Sakarā ar to, ka likumdošanā nav neviena cita normatīvā akta, kas skaidrotu jebkādus aprēķinus, uzskatu, ka minētais formulējums attiecas uz visiem nodarbinātajiem. Tātad nav pamata uzskatīt, ka citādi nodarbinātām personām (arī tām, kurām noteikta summētā darba laika uzskaite vai maiņu darbs) normālais...

Valdība 18. februāra sēdē pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi””, ar ko Latvijas tiesiskajā regulējumā tiek iestrādāta pasaules valstu jaunākā prakse vienas no transfertcenu metodēm - peļņas sadalīšanas - piemērošanā. Noteikumu grozījumi nosaka: Peļņas sadalīšanas metodes būtību. Noteikumu projektā ietvertajā UIN noteikumu 17.punktā paredzēts, ka peļņas sadalīšanas metode ir tirgus cenas noteikšanas metode, atbilstoši kurai tiek noteikta starp saistītajām personām sadalāmā kontrolētā darījuma peļņa, un pēc tās noteikšanas, minētā peļņa tiek sadalīta starp saistītajām personām, balstoties uz ekonomiski pamatotu faktoru. Ekonomiski pamatotiem faktoriem izvirzāmās prasības ietvertas Noteikumu projektā atrunātajā UIN noteikumu 17.5 un 17.6 punktā. Tās paredz, ka šiem faktoriem jābūt pārbaudāmiem, pamatotiem ar iekšējiem vai ārējiem salīdzināmiem datiem, kā arī neatkarīgiem no transfertcenu politikas un balstītiem uz objektīviem datiem (piemēram, pārdošanas apjoms līdzīgos apstākļos neatkarīgām personām), nevis uz datiem, kas attiecas uz saistītu personu atlīdzību saistībā ar kontrolētiem darījumiem (piemēram, pārdošanas apjoms...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka uzņēmumiem, kuri nodrošina pasta, kurjerpasta vai eksprespasta sūtījumu piegādi Latvijā no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), ir jāgatavojas izmaiņām muitas formalitāšu veikšanā, kā to paredz ES tiesību akti. No 2021.gada 1.jūlija Latvijā, tāpat kā pārējās ES dalībvalstīs, būs jāsāk piemērot Pievienotās vērtības nodokļa e-komercijas direktīvu, kas atceļ pašlaik noteikto atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nelielas vērtības sūtījumu importam, ja preču vērtība sūtījumā nepārsniedz 22 EUR. Tas nozīmē, ka no 2021.gada 1.jūlija par pilnīgi visiem komerciālajiem pasta sūtījumiem no valstīm ārpus ES būs jāsniedz importa deklarācija un par precēm jāmaksā PVN. H7 deklarācija Nelielas vērtības sūtījumu atvieglotai deklarēšanai no 2021.gada 1.jūlija tiks ieviests jauns muitas deklarācijas veids - importa deklarācija ar īpaši samazinātu datu kopu (H7 deklarācija) atbilstoši Komisijas 2019.gada 14.marta Deleģētajai regulai (ES) 2019/1143. H7 deklarācija būs izmantojama juridisku un fizisku personu preču sūtījumu, kuriem piemēro atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa saskaņā ar Regulas Nr.1186/2009 23.panta...