JAUNUMI

Saeima 8. aprīlī galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz uzturlīdzekļu parāda lietas nodošanu ārpustiesas piedziņai un aizliegumu uzturlīdzekļu parādniekiem spēlēt azartspēles. Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Nav normāli, ka uzturlīdzekļu nemaksātāji valstij ir parādā vairāk nekā 400 milj. eiro. Tāpēc jādara viss iespējamais, lai darbu ar nemaksātājiem padarītu pēc iespējas efektīvāku. Mēs turpināsim strādāt, lai mainītu to vecāku attieksmi un rīcību, kuri par saviem bērniem nerūpējas un nesniedz viņiem kaut minimālo nepieciešamo sociālo nodrošinājumu, un arī lai izskaustu līdzcilvēku iecietību pret šādām situācijām.” Pilotprojekta ietvaros ārpustiesas piedzinēju piesaiste tiks veikta pirms Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (UGFA) lēmuma par uzturlīdzekļu lietas nodošanu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam un tiks attiecināta uz lietām, kurās lēmums pieņemts administratīvā procesa kārtībā. Norādāms, ka parādu ārpustiesas atgūšanas process, ja parādnieks sadarbojas ar ārpustiesas atguvēju un nomaksā parādu, rada parādniekam mazākus papildu izdevumus un ir trīs reizes lētāks nekā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par 2021. gada 25. martā pieņemtajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas stājas spēkā 2021. gada 20. aprīlī. Ar izmaiņām likumā papildināts 12. pants attiecībā uz atvieglojuma piemērošanu ziedotājiem, ja tie ziedo valsts muzejiem – atvasinātām publiskām personām. Līdz minētā grozījuma veikšanai uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumu bija tiesīgi piemērot ziedotāji, kuri ziedoja muzejiem kā budžeta iestādēm. Papildināts likuma 13. pants attiecībā uz nodokļa atvieglojuma piemērošanu ienākumam, ko no slēgtā alternatīvo ieguldījumu fonda guvis tā ieguldītājs. Nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt nodokļa bāzē iekļautās dividendes par ienākumu, kas gūts no slēgtā alternatīvo ieguldījumu fonda, fondam atsavinot tam piederošās tiešās līdzdalības akcijas, kuru turēšanas periods atsavināšanas brīdī ir vismaz 36 mēneši, ar nosacījumu, ka nodokļu maksātājs ir slēgtā alternatīvo ieguldījumu fonda ieguldītājs vismaz 36 mēnešus minēto akciju turēšanas periodā. Minētā kārtība ir attiecināma uz ienākumu, kas no to tiešās līdzdalības akciju atsavināšanas, kuru turēšanas periods atsavināšanas...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums ir pieņemts 2008. gada 17. jūlijā un stājies spēkā 2008. gada 13. augustā, tajā līdz šim izdarīti 18 grozījumi. Kopš 2019. gada 29. jūnija likuma nosaukums ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (turpmāk tekstā – Novēršanas likums). Būtiskākie grozījumi likumā ir notikuši 2018. gadā un 2019. gadā, un šo brīdi varētu arī uzskatīt par pagrieziena punktu noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jomā Latvijā. Novēršanas likuma subjektu loks ir noteikts ļoti plašs. Saskaņā ar likuma 3. pantu tā subjekti ir, piemēram, gan kredītiestādes un finanšu iestādes, gan ārpakalpojuma grāmatveži un zvērināti revidenti, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji un pat maksātnespējas procesa administratori. Likuma subjektu pienākums ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu. Galvenā metode, kā šo mērķi sasniegt, ir ziņot speciālai institūcijai - Finanšu izlūkošanas dienestam (turpmāk – FID), par aizdomīgiem darījumiem...

Saeima 7. aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumu. Tā mērķis ir ierobežot negodīgu tirdzniecības praksi visā lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē, kā arī nepārtikas preču mazumtirgotāju ietekmes izmantošanu pret piegādātājiem. Līdz ar jauno regulējumu ieviesta arī virkne Eiropas Savienības (ES) prasību. Jaunais likums stāsies spēkā 2021. gada 1. novembrī. Likums aizstās līdz šim spēkā esošo regulējumu, kas paredzēja aizliegumu mazumtirgotājiem piemērot virkni prasību preču piegādātājiem, iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro, akcentējot, ka arī turpmāk preču iepircējs nevarēs ļaunprātīgi izmantot tirgus varu attiecībā pret piegādātājiem. Vienlaikus preču piegādātājiem būs nodrošināts arī minimālais aizsardzības līmenis pret negodīgu tirdzniecības praksi visā ES. Negodīgas tirdzniecības prakses veidi pārtikas piegādes ķēdē tiek iedalīti vairākās grupās: praksē, ko aizliegts piemērot, un praksē, kas ir atļauta tikai ar konkrētiem nosacījumiem. Lai nodrošinātu augstāku aizsardzības līmeni un apkarotu negodīgu tirdzniecību, Latvija ir izvēlējusies noteikt...

Ņemot vērā 2020. gadā veiktās izmaiņas nodokļu jomā, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ar likumu ir noteikts pienākums aizpildīt gada ienākumu deklarācijas to cilvēku vietā, kuri nav iesnieguši obligāti iesniedzamās gada ienākumu deklarācijas par 2018. un 2019. gadu. Tā kā vairāk nekā 90 tūkstoši cilvēku to joprojām nav izdarījuši, VID ir uzsācis aizpildīt šīs deklarācijas un aprēķināt nodokli, pamatojoties uz VID rīcībā esošajiem datiem par personas ieņēmumiem. Lai informētu šos iedzīvotājus par aizpildītajām deklarācijām un tajās aprēķināto nodokļa summu, kā arī par iespējām precizēt šo deklarāciju un maksājamo summu samazināt, VID, sākot ar šī gada 7. aprīli, pakāpeniski izsūtīs vēstules gan Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), gan arī papīra formātā - tiem cilvēkiem, kas nav EDS lietotāji. Šajās vēstulēs izskaidrots arī tas, ka cilvēks var samazināt vai precizēt VID aprēķināto nodokļu summu, iesniedzot precizētu attiecīgā gada ienākumu deklarāciju un pievienojot tai iztrūkstošo informāciju, piemēram, maksājuma dokumentus par attaisnotajiem izdevumiem (ārstniecību, izglītību u.c.), precizēt...

Apvienotās Karalistes (Lielbritānijas) izstāšanās no Eiropas Savienības pārejas periods ir beidzies, un no šāgada 1. janvāra Lielbritānija ir uzskatāma par "trešo" valsti. Kā šis fakts uzņēmējiem, kas veic darījumus ar Lielbritāniju, ietekmē vairākus svarīgus biznesa aspektus — līgumu slēgšanu, tiesisko strīdu risināšanu, personas datu pārsūtīšanu un preču zīmju aizsardzību, par to īpašā seminārā februārī informēja zvērinātu advokātu biroja Sorainen speciālisti. Kas mainās līgumu slēgšanas jomā? Breksita ietekme uz jau noslēgtajiem līgumiem nebūs pārāk liela — Lielbritānijas izstāšanās nemaina to līgumu spēkā esamību, kuri noslēgti iepriekš. Būtiskākās izmaiņas paredzamas saistībā ar līgumiem piemērojamo likumu, seminārā skaidroja Sorainen zvērināta advokāte Zane Akermane. Līgumam parasti piemēro to likumu, par kuru puses ir vienojušās pašā līgumā, tātad — atbilstoši pušu izvēlei. Ja līgumā šāda vienošanās nav paredzēta, līgumam piemērojamo likumu nosaka pēc dažādiem starptautiskiem līgumiem. Šajā ziņā Lielbritānijā joprojām ir spēkā regulas "Roma I" un "Roma II", jo Lielbritānija šīs regulas pārņēmusi savos iekšējos tiesību aktos....

Valdība 1. aprīlī apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 675 "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos", paredzot atbalstu daļējai kredītprocentu dzēšanai, zinātniskajiem pētījumiem un lauksaimniecības produkcijas popularizēšanas pasākumu digitalizācijai. Noteikumu izmaiņas stājas spēkā 8. aprīlī. Ar grozījumiem noteikts, ka valsts atbalsts 2021. gadā būs pieejams daļējai kredītprocentu dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem, atbilstīgām kooperatīvajām sabiedrībām, kā arī lauksaimniecības, zvejniecības un zvejas produktu pārstrādes un apstrādes uzņēmumiem, paredzot šim mērķim kopsummā 12 miljonus eiro, kā arī lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem un lauksaimniecības zinātnisko iestāžu materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai, paredzot 3 miljonus eiro, un lauksaimniecības produktu pieejamības informēšanas pasākumu digitālās platformas pilnveidei, paredzot 320 tūkstošus eiro. Lai saņemtu atbalstu kredītprocentu daļējai dzēšanai par laiku no 2020. gada 1. septembra līdz 2021. gada 31. augustam, primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem, atbilstīgām kooperatīvajām sabiedrībām, kā arī lauksaimniecības, zvejniecības un zvejas produktu pārstrādes un...

Jaunā Ekonomisko lietu tiesa, kas būs specializēta pirmās instances rajona (pilsētas) tiesa, darbu sāka šā gada 31. martā. Tās izveidi savulaik rosināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kā arī idejas praktiskās realizācijas laikā būtisku atbalstu sniedza Hosē Anhels Gurija, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs. Kristīne Miļevska, Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore, intervijā žurnālam BILANCES JURIDISKIE PADOMI norāda, ka specializētā tiesa būs ilgtermiņa ieguldījums ekonomiski attīstītas un tiesiski sakārtotas valsts izveidē, padarot Latviju par uzņēmējdarbībai un investīcijām ekonomiski labvēlīgu valsti. Sarunā ar viņu skaidrojam jautājumus, kas saistās ar jaunās tiesas darbības uzsākšanu. Ekonomisko lietu tiesas izveides sākotnējai idejai bija ne mazums noliedzēju, ieskaitot Tieslietu padomi, jo uzskatīja, ka nesenā tiesu reforma jau ir paredzējusi tiesnešu specializāciju. Kāpēc bija nepieciešama jauna veida tiesa? Kuri bija galvenie faktori, kas rosināja šādas specializētās tiesas izveidi? Specifisku neliela skaita lietu izskatīšanai nepieciešamās prasmes nav lietderīgi trenēt katram Latvijas tiesnesim, jo varbūtība, ka šādu lietu...

Valsts turpinās izmaksāt piemaksas pie dīkstāves atbalsta par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru darbiniekam, pašnodarbinātai personai vai patentmaksātājam tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojums. Par to vienojās valdība 1. aprīļa sēdē, piešķirot šīm izmaksām naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šāds lēmums pamatots ar to, ka līdz 2021. gada 30. jūnijam ir pagarināts dīkstāves atbalsta saņemšanas periods. Līdz ar to pagarināts arī periods, par kādu tiks izmaksāta šī piemaksa pie dīkstāves atbalsta. Ievērojot piemaksas saņēmēju dinamiku 2020. gada beigās un 2021. gada sākumā, tiek prognozēts, ka plānotais piemaksu saņēmēju skaits līdz 30. jūnijam varētu būt septiņu tūkstoši cilvēku mēnesī, kuri mēnesī saņems piemaksu par aptuveni 10 tūkstošiem bērnu.

Nesen internetā lasīju sašutušas sievietes izmisīgu stāstu par dēla samaksāto nodokli (reģistrējot nekustamo īpašumu) teju četrkāršā apmērā, salīdzinot ar to, kāds būtu bijis jāmaksā, ja vien dēls zinātu, ka viņam pienākas ievērojama nodokļa atlaide, jo ģimenē ir trīs mazgadīgi bērni (valsts atbalsta programma 3+). Nejauši par to ir uzzināts vēlāk, bet pārmaksu (mērojamu tūkstošos) nav iespējams atgūt. Protams, var teikt, ka pats vainīgs, likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības un nepasargā no zaudējumiem. Tomēr, ja procesā ir iesaistītas kompetentas personas (zvērināti notāri, Zemesgrāmatas darbinieki un citas valsts amatpersonas), vai nebūtu pamatoti gaidīt no ierēdņiem vismaz minimālus brīdinājumus vai skaidrojumus? Vai ir iespējams katram no mums būt speciālistam dažnedažādu darījumu niansēs? Īpaši darījumos, kas notiek reizi mūžā. Vai ir iespējams formulēt savu jautājumu, ja pat nezini, par ko jāinteresējas, kurš lietpratējs jāmeklē, kas problēmā ir pats būtiskākais? Ja valsts noteica šādu atbalstu daudzbērnu ģimenēm, kāpēc to nevar piemērot automātiski? Tomēr komentētāji uzskata, ka pašam...

IEVADKOMENTĀRS Maija Grebenko: Vai laipnība jānosaka likumā? GRĀMATVEDĪBA Lilita Beķere: Ar atbildību par uzticēto – grāmatveži pārmaiņu vējos Anda Ziemele: Kā aprēķināt darba algu, ja mēnesī ir svētku diena? Ilvija Ozoliņa: Gada pārskatu sagatavošanas nianses mikrosabiedrībām un mazajām sabiedrībām Katrīna Linarte: Ieteikumi, sastādot gada pārskatu par 2020. gadu NODOKĻI Agate Zīverte, Irēna Arbidāne, Alīna Ruskova: Nodokļi, saņemot pakalpojumus no nerezidenta Ikars Kubliņš: Šogad gaidāmas svarīgas aktualitātes nodokļu un biznesa tiesību jomā Edgars Bisenieks: Par dažiem notikušā breksita aspektiem Inese Helmane: Kā no 1. jūlija veiksim sociālās apdrošināšanas minimālās obligātās iemaksas Maija Grebenko: Autoratlīdzību saņēmējs – šodien un rīt FINANSES Svetlana Saksonova: Kāpēc ir svarīgi analizēt uzņēmuma apgrozāmo kapitālu? ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Kā noteikt tiesības uz sociālajiem pabalstiem? Kā apmaksāt darbnespējas lapu A, kas izsniegta pēc lapas B? Par darba devēja ziņojumu iesniegšanu Anna Vilka: Tūrisma operatora ieņēmumu atspoguļošana PVN atskaitē «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ E–semināri aprīlī Abonenti var lasīt žurnāla nozīmīgākos...

Kā zināms, no 1. jūlija stāsies spēkā autoratlīdzību reforma, kas mainīs dzīvi autoratlīdzību saņēmējiem, kā arī autoratlīdzību izmaksātājiem. Vispirms iestāsies pārejas periods (šāgada otrais pusgads), kurā autoratlīdzību saņēmējiem ir trīs iespējas, informē Laila Kelmere, praktizējoša grāmatvede, SIA L.Kelmeres birojs valdes locekle. Izvēle pamatā raksturojama starp "vienkāršāk, bet dārgāk" un "sarežģītāk, bet lētāk". 1) Nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam, izmantojot pārejas periodu, saņemt autoratlīdzību. Gadījumā, ja šādam autoratlīdzību saņēmējam nav darba attiecību kā darbiniekam, tam jāseko līdzi, vai kādā brīdī neiestājas pienākums reģistrēties par pašnodarbināto personu. Tāpat šajā variantā līdz 2022. gada 28. februārim būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) īpašo autoratlīdzības saņēmēja 2021. gada deklarāciju, ja 2021. gada otrajā pusgadā ienākums ir saņemts no vairākiem izmaksātājiem un kopā pārsniedz 25 000 eiro, vai tad, ja ienākums gūts ārvalstīs un no tā nav bijis jāietur un nav ieturēts nodoklis. Ja deklarācijas rezultātā veidojas nodokļa piemaksa, trūkstošo nodokļa summu būs...

Valdība 1. aprīļa sēdē apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr.675 "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos", kas ievieš izmaiņas atbalsta programmā algu subsīdijai daļēji nodarbinātiem darbiniekiem, tādējādi paplašinot atbalsta saņēmēju loku. Līdz ar to atbalsts būs pieejams arī tiem darba devējiem, kas iepriekš nekvalificējās atbalsta saņemšanai. Noteikumi stājas spēkā 8. aprīlī. MK apstiprinātie grozījumi paredz, ka uzņēmēji varēs izvēlēties vienu no diviem atbalsta saņemšanas kritērijiem, lai pretendētu uz algu subsīdiju atbalstu. Kā norādīts grozījumu projekta anotācijā, daļai no atbalsta mērķa grupas būtisks ieņēmumu kritums iestājās jau 2020. gada pirmajā pusgadā un faktiski to saimnieciskā darbība līdz šim brīdim nav būtiski atguvusies. Jaunā kritērija ieņēmumu samazinājums tiek vērtēts pret 2019. gadu, līdz ar to ieņēmumu kritums ir noteikts lielāks, t.i. 30% salīdzinot ar attiecīgo 2019. gada mēnesi. Šāda ieņēmumu krituma noteikšana pamatota ar to, ka 2019. gadā saimniecisko darbību neietekmēja Covid-19 radītie apstākļi...

Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem ir vienkāršota nodokļu nomaksas kārtība. MUN deklarācijas veidlapas būs aizpildāmas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), informē Finanšu ministrija. Jaunā deklarācija par 2021.gada gada pirmo ceturksni jāiesniedz laikā no šā gada 1. aprīļa līdz 15.aprīlim. Iesniedzot deklarāciju par šā gada pirmo ceturksni, mikrouzņēmumiem tajā jānorāda ceturkšņa apgrozījums sadalījumā pa tā mēnešiem, un no tā izrietošo MUN summu EDS aprēķinās automātiski. Deklarācija jāsniedz tikai par to ceturksni, kurā mikrouzņēmumam ir bijis apgrozījums, kā arī tad, ja apgrozījums bijis tikai vienā vai divos pārskata ceturkšņa mēnešos. Ja apgrozījums nevienā no ceturkšņa mēnešiem nav bijis, deklarācija nav jāsniedz. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kas reģistrēti līdz 2020. gada beigām, papildus minētajai informācijai par 2021. gada pirmo un otro ceturksni deklarācijā jānorāda arī katra darbinieka ienākumi katrā mēnesī. Ja mikrouzņēmumā nodarbināts tikai tā īpašnieks un mikrouzņēmumam nav citu darbinieku vai īpašnieku, šo informāciju var nenorādīt. Tiem mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem (SIA), kuriem ir...

Vai pašnodarbinātai personai ar II invaliditātes grupu sociālo iemaksu likme ir 31,07%? Atbilde MK noteikumi Nr. 786 (iemaksu likmju sadalījums) nosaka sociālo iemaksu likmi divām pašnodarbināto grupām: pensijas vecumu sasniegušajām (arī tiem, kam vecuma pensija piešķirta (t.sk. priekšlaicīgi)) – 29,36% un jaunākām par minēto vecumu personām – 31,07%. Tātad noteikumos nav minēta likmes atkarība no invaliditātes grupas. Ja pašnodarbinātās personas (PNP) ienākums sasniedz vai pārsniedz 500 eiro mēnesī, tai jāaprēķina sociālās iemaksas pēc "lielās" likmes vismaz no minimālās mēneša algas. No pārējās summas – 10% pensijas apdrošināšanai (reizi ceturksnī). Ja PNP ienākums no saimnieciskās darbības nesasniedz minimālās mēneša algas apmēru, sociālās iemaksas jāveic 10% apmērā no faktiskā ienākuma pensijas apdrošināšanai. Ja tas ir vienīgais ienākuma veids (PNP nav darba devēja) un PNP nebrīdināja VID par prognozēto "mazo" ienākumu nākamajā ceturksnī, tad vispārējā gadījumā sociālās apdrošināšanas aģentūra paziņotu VID par PNP pienākumu veikt sociālo iemaksu piemaksu. Ja pašnodarbinātais ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam...