JAUNUMI

Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kuru mērķis ir aizsargāt valsts varas pārstāvju godu un cieņu. Likumprojekts paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunu 271.1 pantu “Varas pārstāvja goda un cieņas aizskaršana”, tādējādi paredzot kriminālatbildību par varas pārstāvja goda un cieņas aizskaršanu, tam pildot uzliktos dienesta pienākumus sabiedriskās kārtības, drošības un valsts robežas apsardzības jomā. Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Signe Bole uzsver: “Likumprojekta mērķis ir parūpēties par iekšlietu nozares amatpersonām, lai pasargātu viņus dienesta pienākumu izpildes laikā, kā arī, lai motivētu un piesaistītu iekšlietu dienestiem jaunus darbiniekus, kuriem arī būtu svarīgi, ka valsts par viņiem rūpējas. Savukārt sabiedrībai ir jāzina, ka par visatļautību pienākas atbildība.” Pēdējā laikā amatpersonām, pildot dienesta pienākumus saistībā ar valstī noteikto Covid-19 izplatības ierobežojumu kontroli, arvien biežāk nākas saskarties ar gadījumiem, kad pret tām publiskā vietā tiek izrādīta necieņa, tiek aizskarts likumsargu gods un cieņa. Piemēram, amatpersonas tiek aizskartas ar rupjiem un necenzētiem vārdiem, tiek saņemti draudi inficēt ar...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uz 10. februāri aktualizējis metodisko materiālu par valsts atbalsta uzrādīšana grāmatvedībā saistībā ar Covid-19, skaidrojot arī par darbinieku dīkstāves fakta uzrādīšana grāmatvedībā. Kritērijus un kārtību atbalsta par dīkstāvi sniegšanai nodokļu maksātājiem – darba devējiem – to darbinieku atlīdzības kompensēšanai nosaka Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumi Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos”. Par atbalstu uzskata atbalstu dīkstāvē esošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai, ko izmaksā darbiniekiem, kuri netiek nodarbināti, par laikposmu no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam, bet ne ilgāk par termiņu, kurā ir spēkā tiesību aktos noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Atbalstam par dīkstāvi ir tiesīgi pieteikties darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto atbalsta mēnesi, salīdzinot ar mēneša vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, kuros uzņēmums...

Skaidrā naudā veiktajiem darījumiem normatīvajos aktos ir noteikti vairāki ierobežojumi; turklāt ir ierobežojumi, kas attiecas uz personām, kuras saimniecisko darbību neveic. Lai arī šķiet, ka norēķini skaidrā naudā samazinās, atgādināšu būtiskāko par skaidras naudas darījumu ierobežojumiem un deklarēšanas pienākumu. Darījumiem, kas veikti skaidrā naudā, ierobežojumi tiek piemēroti saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30. pantu. Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas kārtību nosaka MK 2007. gada 10. aprīļa noteikumi Nr. 237 "Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi". Ierobežojumi attiecībā uz skaidras naudas darījumiem nosacīti ir iedalāmi divās grupās: darījumi, kurus nav atļauts veikt; deklarējami darījumi. Sākumā par to, kādus darījumus skaidrā naudā nav atļauts veikt. Nedrīkst veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās). Šis aizliegums attiecas gan uz tiem, kas veic saimniecisko darbību, gan arī uz jebkuru fizisko personu. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) metodiskajā materiālā norāda, ka noteiktais ierobežojums...

No 15. februāra līdz 1.aprīlim ieskaitot valsts amatpersonām ir pienākums Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegt valsts amatpersonas kārtējo gada deklarāciju par 2020.gadu. Deklarācijas jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Atbilstoši VID rīcībā esošajai informācijai kārtējā gada deklarācija par 2020.gadu jāiesniedz 57 684 valsts amatpersonām. Valsts amatpersonas deklarāciju, tāpat kā citus VID iesniedzamus dokumentus, iespējams iesniegt EDS, autorizējoties ar internetbankas rekvizītiem, eID, eParakstu vai “eParaksts mobile”. Tādējādi, ja ir nozaudēts VID piešķirtais EDS identifikators un parole, to vairs nav nepieciešams atjaunot. Lai atvieglotu deklarācijas aizpildīšanu, ir pilnveidota EDS dokumenta ievadforma un tie deklarācijas punkti, par kuriem informācija jau ir VID rīcībā, aizpildās automātiski. Savukārt valsts amatpersonai ir pienākums VID atlasīto informāciju pārbaudīt un, ja nepieciešams, precizēt un papildināt. VID arī norādījis, ka ir aktualizēts VID metodiskais materiāls “Valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība”. Tajā aktualizēta 50.lpp. saistībā ar februārī izsludinātajiem grozījumiem likumā "Par interešu konflikta...

Valdība 11. februārī ir noteikusi jaunu regulējumu ieceļošanai Latvijā profesionālajiem kravas transportlīdzekļu vadītājiem. Jaunie noteikumi stājas spēkā no 15. februāra. Jaunos grozījumus skatīt Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 35.4 3. punktā. Jaunais regulējums nosaka, ka profesionālajiem kravas transportlīdzekļu vadītājiem (turpmāk- vadītājiem) Covid-19 tests nav jāveic, ja Latvijā plānots uzturēties ne ilgāk kā 72 stundas vai valstī ar augstu saslimstības risku pēdējo 14 dienu laikā kopumā pavadīts mazāk par 72 stundām. Piemēram, ja vadītājs, pildot darba pienākumus, Latvijā uzturas ilgāku laiku, bet no Latvijas izbrauc 71 stundu pēc iebraukšanas Latvijā, Covid-19 tests nav jāveic. Savukārt, ja vadītājs Latvijā plāno uzturēties ilgāk par 72 stundām vai valstī ar augstu saslimstības rādītāju pēdējo 14 dienu laikā kopumā pavadīts vairāk par 72 stundām, nepieciešams veikt Covid-19 testu. Piemēram, ja vadītājs, pildot darba pienākumus, Latvijā uzturas vairāk nekā 72 stundas, tad nepieciešams veikt Covid-19 testu Latvijā. Savukārt, ja vadītājs, piemēram,...

Ministru kabinets 11. februārī apstiprināja grozījumus rīkojumā Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un 12. februārī stājušies spēkā Ministru kabineta 2021. gada 11. februāra noteikumi Nr. 89 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kas nosaka, ka personām, kas šķērsos Latviju tranzītā, tas būs jāveic 12 stundu laikā pēc covidpass.lv aizpildīšanas. Sakarā ar pašreizējo epidemioloģisko situāciju valstī un jaunā Covid-19 paveida izplatību, ārkārtējās situācijas laikā ir būtiski samazināt tranzīta nolūkā robežu šķērsojošu personu uzturēšanās laiku Latvijas teritorijā. Personām no 15. februāra ir pienākums Latvijas Republikas teritoriju šķērsot tranzītā 12 stundu laikā no apliecinājuma anketas iesniegšanas personu uzraudzības sistēmas tīmekļvietnē covidpass.lv. Pastāv arī izņēmumi: transporta pārvadājumu pakalpojumu sniedzēja darbiniekam, kravas vai tehnisko reisu apkalpes loceklim, kuram Latvijas Republikas teritorija tranzītā jāšķērso 72 stundu laikā; starptautisko pasažieru pārvadājumu pasažierim, kuram Latvijas Republikas teritorija tranzītā jāšķērso 48 stundu laikā; gaisa kuģa pasažierim, kurš šķērso...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uz 10. februāri aktualizējis metodisko materiālu par valsts atbalsta uzrādīšana grāmatvedībā saistībā ar Covid-19, skaidrojot arī par algu subsīdijas uzrādīšana grāmatvedībā. Kritērijus un kārtību atbalsta sniegšanai nodokļu maksātājiem – darba devējiem – to darbinieku atlīdzības kompensēšanai nosaka Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumi Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos”. Par atbalstu uzskata atbalstu nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai (turpmāk – atbalsts algu subsīdijai), ko izmaksā darbiniekiem par laikposmu no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam, bet ne ilgāk par termiņu, kurā ir spēkā tiesību aktos noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Darbiniekam atbalstu algu subsīdijai nosaka 50 % apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas par laikposmu no 2020. gada 1. augusta līdz 31. oktobrim, bet ne vairāk kā 500 eiro kalendāra mēnesī. Atbalstu nosaka,...

Covid-19 krīzes skartie nodokļu maksātāji (turpmāk – uzņēmumi), kas ārkārtējās situācijas laikā – no 2020. gada 9. novembra līdz ārkārtējās situācijas beigām – piedzīvo apgrozāmo līdzekļu plūsmas kritumu, var vērsties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un saņemt grantu (turpmāk – atbalsts) apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. To paredz Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumi Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 676). VID sniedzis atbildes uz jautājumiem par atbalstu uz 10. februāri, ņemot vērā šajos noteikumos veiktos grozījumus (MK 2021. gada 12. janvāra noteikumi Nr. 27 un 2021.gada 14. janvāra noteikumi Nr. 31). Atgādinām, ka atbalsts pieejams par laikposmu no 2020.gada 1.novembra līdz 2021. gada 31. maijam (turpmāk – atbalsta periods) par katru mēnesi. Atbalstam var pieteikties jebkurš VID reģistrēts saimnieciskās darbības subjekts (neatkarīgi no tā juridiskās formas), kas maksājis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – VSAOI), tai skaitā komersants, pašnodarbināta...

Tuvojoties 1. martam, kad atkal daudzi nodokļu maksātāji sāks iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2020. gadu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka šogad attaisnotajos izdevumos varēs iekļaut izglītības un ārstniecības izdevumus par māsām un brāļiem, kuriem ir noteikta 1. vai 2.grupas invaliditāte. Attaisnotos izdevumus gada ienākumu deklarācijā viens par otru var iekļaut šādi ģimenes locekļi – vecāki, vecvecāki, laulātais, bērni, mazbērni. Savukārt no 2021. gada 1. marta informāciju var iekļaut arī par māsu un brāli, kuriem ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte. Tomēr svarīgi, lai pašu maksājumu, par kuru tiek iesniegti dati, būtu veicis kāds no ģimenes locekļiem. Piemēram, izdevumu par brāli ar invaliditāti deklarē māsa, bet pašu maksājumu var būt veikuši arī vecāki vai vecvecāki. Maksājumu apliecinošajā dokumentā – čekā, kvītī vai rēķinā – obligāti jābūt norādītam personas vai viņa ģimenes locekļa vārdam, uzvārdam un personas kodam, kā arī maksājuma mērķim – attaisnoto izdevumu veidam (izglītība un bērnu interešu...

2021. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN) 11.10 panta desmitajā daļā. Grozījumi paredz, ka no 2021. gada 1. janvāra tiek saglabātas tikai samazinātās patentmaksas režīms, kuru maksātāji var būt personas, kurām piešķirta vecuma pensija, un personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti. Sakarā ar minēto vairs nav spēkā nodokļu maksāšanas režīms "patentmaksa", ko līdz šim varēja izmantot saimnieciskās darbības veicēji, kuri darbojās kādā no MK noteikumos Nr. 28 "Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un patentmaksas apmērs" minētajām profesijām. Lielākā daļa no MK noteikumu Nr. 28 teksta vairs nebija spēkā, tādēļ, lai nodrošinātu IIN likuma 11.10 panta desmitās daļas piemērošanu, tika izstrādāti jauni 2021. gada 14. janvāra MK noteikumi Nr. 36, kuros noteikta kārtība, kādā piemēro tikai samazināto patentmaksu fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktās profesijās. Noteikumi ir spēkā no 2021. gada 20. janvāra. Noteikumu 1. pielikumā ir iekļautas darbības jomas, par kurām...

Ministru kabinets 11. februārī izdeva noteikumus “Kārtība, kādā ziņo par sprāgstvielu prekursoriem”, kas aizstās iepriekšējos 2015.gada 3.marta noteikumus Nr.110. Jaunu noteikumu mērķis ir nodrošināt komersantiem atbilstošu ziņošanas kārtību par aizdomīgām darbībām ar sprāgstvielu prekursoriem (vielām vai maisījumiem sprāgstvielu pagatavošanai) vai to pazušanas vai zādzības gadījumiem, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulā (ES) Nr. 2019/1148 par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu ietvertās prasības. Sprāgstvielu prekursoru tirdzniecības un lietošanas ierobežojumi un kontroles pasākumi ir nozīmīgi teroristu un teroristu grupu darbību izjaukšanā, apgrūtinot uzbrukšanu mērķiem un piekļūšanu bīstamām vielām, kā arī to izvietošanu. Latvijas nacionālais kontaktpunkts ziņošanai par aizdomīgiem darījumiem ar prekursoriem, kā arī to pazušanas gadījumiem vai zādzībām ir Valsts drošības dienests (VDD). Šāds kontaktpunkts, pamatojoties uz Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem, kas nosaka vienotus prekursoru aprites nosacījumus, izveidots visās dalībvalstīs, lai preventīvi samazinātu terorakta organizēšanas iespējas. Latvijā VDD ir izveidota speciāla elektroniskā adrese [email protected] un diennakts kontakttālrunis 67208964...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uz 10. februāri aktualizējis metodisko materiālu par valsts atbalsta uzrādīšana grāmatvedībā saistībā ar Covid-19. Tajā, piemēram, skaidrots, kā iegrāmatojams grants – valsts atbalsts, ko piešķir Covid-19 krīzes skartam uzņēmumam apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, lai pārvarētu Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni. Kritēriji un kārtība valsts atbalsta (granta) piešķiršanai Covid-19 krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai ir noteikti Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”. Atbalsts pieejams par laikposmu no 2020. gada 1. novembra līdz 2021. gada 31. maijam. Par 2021.gadu atbalstu (grantu) nosaka 60 % apmērā no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi līdz 2021. gada 31. maijam, bet ne vairāk kā 100 000 eiro un ne vairāk kā 800 000 eiro saistītu personu grupai (kamēr nav stāju';sies spēkā 4. februāra grozījumi, kur šī summa palielināta - redakcijas...

Saskaņā ar UIN deklarāciju nodokļa summa ir 30 eiro. Vai varu maksāt nodokli šādā summā, vai man būtu jāmaksā 50 eiro? Atbilde Minimālā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) summas maksāšanas kārtība minēta Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 17. panta 11. daļā "Deklarācijas sagatavošana un nodokļa maksāšana". Ja par pārskata gadu aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa summa ir mazāka par 50 eiro, tad nodokļa maksātājs pārskata gada pēdējā taksācijas perioda deklarācijā (kura iesniedzama VID līdz 20. janvārim un ir obligāta) norāda budžetā maksājamā nodokļa starpību, kas kopā ar pārskata gadā aprēķināto nodokli veido 50 eiro. Nodoklis par 2020. gadu iemaksājams vienotajā nodokļu kontā līdz 23. janvārim. Vienlaikus 17. panta 12. daļa nosaka izņēmumus. Nodokļa maksātājs tiesīgs maksāt UIN faktiskajā (mazākajā) apmērā, ja īstenots viens no šādiem nosacījumiem: pārskata gadā sabiedrība reģistrēta uzņēmumu reģistrā; pārskata gadā ir pabeigts sabiedrības likvidācijas process; nodokļa maksātājs pārskata gadā ir veicis iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par...

Lai atbalsta pasākumi Covid-19 krīzes periodā sasniegtu vēl plašāku krīzē cietušo iedzīvotāju loku, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka Ministru kabinets (MK) ir paplašinājis dīkstāves atbalstu patentmaksātājiem (lasiet arī šeit). Saskaņā ar MK 2021. gada 4. februāra noteikumiem Nr. 85 "Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumos Nr. 709 "Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos", turpmāk dīkstāves atbalsts pieejams arī tiem patentmaksātājiem, kuriem patents bijis spēkā vismaz trīs mēnešus pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas (pirms 2020. gada 9. novembra), tātad sākot no 2020. gada 9. augusta. Līdz šim atbalsts bija pieejams tiem patentmaksātājiem, kam spēkā esošs patents bija vismaz sešus mēnešus pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas. Dīkstāves atbalstu var lūgt, ja ieņēmumi mēnesī, par kuru tiek lūgts atbalsts, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, ir samazinājušies vismaz par 20 %. Ja kādā no šiem mēnešiem cilvēks faktiski nav veicis saimniecisko darbību...

No 9. februāra ir uzlabota iespēja uzņēmējiem sekot līdzi visiem saviem maksājumiem valsts budžetā un pārskatā ir iekļautas arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktās atmaksas. Tās skatāmas VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) jaunajā sadaļā “Maksājumi un nomaksas stāvoklis” Jaunā izvēlne “VID dati” ir izveidota, pakāpeniski īstenojot plānotos EDS pilnveidošanas darbus. Tā uzlabo sniegto informāciju par maksājumu vēsturi. Līdz šim atverot “Maksājumi un nomaksas stāvoklis” apakšizvēlni “Maksājumu vēsture” varēja redzēt tikai tos maksājumus, kas bija veikti caur VID EDS. Tagad, papildus iepriekš pieejamām funkcionalitātēm, uzņēmēji un grāmatveži var izmantot vēl vienu “Maksājumu vēstures” sadaļas izvēlni – “VID dati”. Tajā var atsevišķi redzēt visus vienotajā nodokļu kontā veiktos maksājumus, kas – veikti caur EDS, caur banku vai internetbanku, kā arī visas VID veiktās atmaksas. Savukārt, atverot izvēlni “EDS maksājumu modulis” ir redzami caur EDS saskarni veiktie maksājumi. VID EDS sadaļa “Maksājumi un nomaksas stāvoklis” tika izveidota līdz ar vienotā nodokļu konta ieviešanu. VID...