JAUNUMI

Saeima 10. jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Zemesgrāmatu likumā, kuri paredz vienkāršot ar būves ierakstīšanu un dzēšanu zemesgrāmatā saistītās procedūras, un priekšlikumu valsts nodevas apmēru samazināšanai par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Turpmāk par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā fiziskai personai līdzšinējo 2% vietā būs jāmaksā valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu 1,5% apmērā no īpašuma vērtības, savukārt juridiskai personai par dzīvokļa īpašuma nostiprināšanu līdzšinējo 6% vietā tagad būs jāmaksā 2% no īpašuma vērtības. Likuma grozījumi paredz izmaiņas arī attiecībā uz būves ierakstīšanu un dzēšanu zemesgrāmatā - ja ēkas (būves) īpašniekam ir elektronisks paraksts, īpašnieks iesniegumu par būves, tai skaitā jaunbūves ierakstīšanu, kā arī būves dzēšanu zemesgrāmatā, turpmāk varēs iesniegt aizpildot speciālu tiešsaistes formu Būvniecības informācijas sistēmas tīmekļa vietnē (www.bis.gov.lv). Pēc lēmuma par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā vai izziņas par būves neesamību pieņemšanas personas iesniegums kopā ar būves ierakstīšanai zemesgrāmatā nepieciešamajiem Būvniecības informācijas sistēmas datiem un dokumentiem tiks nodots zemesgrāmatai. Šobrīd, lai...

Vai Latvijas PVN maksātājs var izrakstīt rēķinu par dizaina pakalpojumiem bez PVN Lietuvas uzņēmumam, kas nav PVN maksātājs? Atbilde Lai noteiktu darījumam piemērojamo PVN likmi, jānosaka pakalpojuma sniegšanas vieta atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19.–30. pantam. Tā kā dizaina pakalpojumi, ja tie tiek sniegti citas dalībvalsts nereģistrētam nodokļa maksātājam, nav minēti izņēmumos, tad minētajam pakalpojumam piemērojami vispārējie pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanas nosacījumi, proti, šajā gadījumā likuma 19. panta otrā daļa. Ievērojot minēto normu, ja pakalpojums tiek sniegts personai, kas nav nodokļa maksātāja, pakalpojuma sniegšanas vieta, ja šajā likumā nav noteikts citādi, ir: pakalpojuma sniedzēja saimnieciskās darbības mītnes vieta; pakalpojuma sniedzēja pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts no pakalpojuma sniedzēja pastāvīgās iestādes, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā; pakalpojuma sniedzēja deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja pakalpojuma sniedzējam nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes. Tā kā pakalpojuma sniedzēja saimnieciskās darbības mītnes vieta...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apstiprinājusi grozījumus "Apdrošinātāju publisko ceturkšņa pārskatu sagatavošanas normatīvajos noteikumos" un "Apdrošinātāju un pārapdrošinātāju pārskatu sagatavošanas normatīvajos noteikumos". Tajos pilnveidotas prasības ceturkšņa pārskata iesniegšanai, lai iegūtu precīzāku informāciju par Latvijā parakstīto prēmiju un izmaksāto atlīdzību apmēru un to izmantotu, lai pilnvērtīgi informētu arī sabiedrību. Apdrošinātāju publisko ceturkšņa pārskatu sagatavošanas noteikumi paredz, ka turpmāk informācija par parakstītajām prēmijām un izmaksātajām atlīdzībām jāuzrāda arī sadalījumā pa apdrošinātāju sniegtajiem pakalpojumiem, kurus tie sniedz citās dalībvalstīs ar filiāļu starpniecību, vai arī izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, neatverot filiāli. Šādas izmaiņas veiktas, jo būtiska daļa no atsevišķu apdrošināšanas sabiedrību parakstīto prēmiju un izmaksāto atlīdzību apmēra veidojas no pakalpojumiem, kurus tās sniedz citās dalībvalstīs ar filiāļu starpniecību vai izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, neatverot filiāli. Noteikumi papildināti ar prasību apdrošinātājam likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā iesniegt FKTK pārskatu par stāvokli dienā pirms likvidācijas vai reorganizācijas uzsākšanas. Likvidāciju vai reorganizāciju uzsākuša apdrošinātāja vai dalībvalsts apdrošinātāja...

Pandēmijas zīmē aizvadīts vairāk nekā gads. Ik pa laikam izskan daļas uzņēmēju neapmierinātība ar vienu vai otru valdības lēmumu, kā arī pesimistiskas prognozes par to, ko epidemioloģiskie ierobežojumi nodarīs Latvijas tautsaimniecībai. Tomēr nepamet datos un novērojumos balstīta izjūta, ka kopumā šo krīzi pārciešam daudz vieglāk nekā 2008. gada dižķibeli. Vai tā patiešām ir, to lūkojam skaidrot ar izsvērtu un analītisku eksperta skatu sarunā ar Uldi Rutkasti, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāju. Kā Latvijas ekonomika un uzņēmumi līdz šim pārcietuši Covid-19 pandēmijas ietekmi? Ko liecina galvenie makroekonomiskie indikatori? Ietekme uz ekonomiku ir diezgan būtiska, lai gan ne tik negatīva, kā sākumā tika prognozēts. Kopumā ekonomika pērn saruka par 3,6%. Šī krīze īpaša ar to, ka izpaudusies visai asimetriski dažādās tautsaimniecības jomās. Vairāk cietusi pakalpojumu nozare, un diezgan būtiski krities privātais patēriņš, kas pagājušogad samazinājās gandrīz par 10%. Izmitināšanas un ēdināšanas nozares saruka par 37%, māksla un izklaide – vairāk nekā par...

No 2021. gada 1. jūlija visiem komerciālo sūtījumu saņēmējiem būs elektroniski jāiesniedz muitas deklarācija un jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) par precēm. Šāda kārtība noteikta, lai aizsargātu Eiropas Savienības (ES) valstu tirgu no negodīgas konkurences, jo pašlaik zemas vērtības sūtījumi tiek ievesti milzīgos apjomos, nemaksājot PVN, informē Finanšu ministrija. Patlaban par sūtījumiem no trešajām valstīm PVN jāmaksā, ja preces vērtība pārsniedz 22 eiro. Taču no 1. jūlija visā ES par precēm, kas iegādātas ārpus bloka, PVN būs jāmaksā, sākot no pirmā centa. Ja kopējā preču vērtība sūtījumā nepārsniegs 150 eiro, būs jāmaksā tikai PVN. Ja preču vērtība sūtījumā pārsniegs 150 eiro, būs jāmaksā PVN un ievedmuitas nodoklis. Ja sūtījumā būs ar akcīzes nodokli apliekamā prece, papildus būs jāmaksā akcīzes nodoklis. Piemēram, sūtījuma dokumentos preces vērtība būs norādīta 10 eiro un piegādes izmaksas 2 eiro. Sūtījumā būs prece, kurai piemērojama PVN standarta likme 21% apmērā. Aprēķinot PVN, tiks ņemta vērā preces vērtība un...

Ar Ministru kabineta 2020. gada 30. jūnija rīkojumu Nr. 354 “Par darba dienu pārcelšanu 2021. gadā” no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, noteikts pārcelt darba dienu no piektdienas, 2021. gada 25. jūnija, uz sestdienu, 2021. gada 19. jūniju, Minētais rīkojums neierobežo darbinieka tiesības izmantot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu Darba likuma 149. pantā noteiktajā kārtībā, kā arī saņemt atvaļinājuma naudu Darba likuma 75. panta astotajā daļā noteiktajā kārtībā. Valsts darba inspekcija skaidro: ja darbiniekam, kuram ir piecu dienu darba nedēļa, ikgadējais apmaksātais atvaļinājums piešķirts no: 2021. gada 21. jūnija uz desmit kalendāra dienām, proti, līdz 2021. gada 2. jūlijam, atvaļinājuma nauda ir jāaprēķina un jāizmaksā par 7 darba dienām. Ņemot vērā, ka 2021. gada 25. jūnijs ir pārcelts uz 2021. gada 19. jūniju, 25. jūnijs nav uzskatāms par apmaksātu atvaļinājuma dienu. Atzīmējams, ka darbiniekam nav jāiet uz darbu 2021. gada 19. jūnijā, taču šī...

Juridiskās attiecības ar uzņēmuma valdes locekli iespējams nodibināt ne tikai ar darba līguma palīdzību. Kā skaidro Ilvija Ozoliņa, ekonomikas maģistre, nodokļu konsultante un sertificēta praktizējoša grāmatvede ar divdesmit gadu pieredzi, lai sakārtotu attiecības ar uzņēmuma valdes locekli par tā paveikto darbu, iespējami trīs līgumu veidi: Darba līgums ar valdes locekli (sagatavo saskaņā ar Darba likuma normām) Pilnvarojuma līgums ar atlīdzību Pinvarojuma līgums bez atlīdzības "Nereti iznāk, ka sabiedrībās ar ierobežotu atbildību ir tikai viens dalībnieks - pats arī būdams vienīgais valdes loceklis. Iznāk, ka viņam jāslēdz līgums pašam ar sevi. Tas nav aizliegts. Situāciju, kad, slēdzot darījumu, viena un tā pati fiziskā persona atrodas darījuma vienā pusē un vienlaikus pārstāv otru līgumslēdzēju, sauc par paškontrahēšanos. Tā Latvijas likumos nav aizliegta, tomēr jāņem vērā, ka šādos darījumos ir paaugstināts tiesību ļaunprātīgas izmantošanas risks, kam var būt nozīme strīdu izšķiršanā. Ir redzēti tiesas spriedumi, kuros konstatēts, ka šāda veida līgumi radījuši nelabvēlīgas sekas citam...

No 2021. gada 1. jūlija tiek ieviestas būtiskas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā e–komercijas darījumiem. Izmaiņu mērķis ir vienkāršot nodokļu nomaksu, lai nebūtu jāreģistrējas visās valstīs, un vienādotu konkurenci ar trešajām valstīm, kā arī lai PVN tiktu piemērots patēriņa vietā, uz ko visu laiku tiek iets ar PVN direktīvas grozījumiem. Nodokļu izmaiņas skaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. Izmaiņas PVN piemērošanā e–komercijas darījumiem no 2021. gada 1. jūlija tiek ieviestas visā Eiropas Savienībā (ES), un to nosaka Eiropas Padomes direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kas grozīta ar Padomes direktīvu (ES) 2017/2455 un Padomes direktīvu (ES) 2019/1995 (PVN direktīva). No 1. jūlija tiek paplašināts spēkā esošais īpašais PVN režīma tvērums — MOSS (Mini One Stop Shop — mini vienas pieturvietas aģentūra) kļūst par OSS — vienas pieturvietas aģentūru, kuru izmanto elektroniskās sakaru apraides un elektronisko pakalpojumu sniegšanai. No 1. jūlija šo...

Lai stiprinātu riskos balstītas pieejas piemērošanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) precizējusi prasības iekšējās kontroles sistēmas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (turpmāk – NILLTPF) novēršanas jomā neatkarīgā izvērtējuma veikšanai, samazinot izvērtējuma veikšanas biežumu finanšu iestādēm, kurām piemīt zemāks NILLTPF risks un saglabājot līdzšinējo izvērtējuma veikšanas biežumu finanšu iestādēm, kurām piemīt augsts NILLTPF risks. Precizējumi ietverti grozījumos "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas neatkarīga izvērtējuma veikšanas normatīvajos noteikumos", kurus FKTK padome pieņēmusi 1. jūnijā. Prasības attiecas uz kredītiestādēm, licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm, kā arī dalībvalsts un trešās valsts kredītiestādes un licencētas maksājumu un elektroniskās naudas iestādes filiālēm Latvijas Republikā. Grozījumi veikti atbilstoši "Pasākumu plānā samērīgas pieejas nostiprināšanai, izpildot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasības" 11.3. punktā noteiktajam, proti, noteikt FKTK noteikumos prasības banku ārējam auditam atbilstoši bankas riska līmenim. Grozījumi stājas spēkā tikai 2022....

Otrdien, 8. jūnijā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotus MK noteikumus par kārtību, kādā stipendijas atbrīvojamas no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Noteikumi paredz, kā biedrību vai nodibinājumu (fondu) izmaksātajām stipendijām vai starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem piešķirams atbrīvojums no aplikšanas ar IIN. Noteikumi ir izteikti jaunā redakcijā, jo tos nepieciešams aktualizēt atbilstoši esošajai situācijai. Projekts ir papildināts ar nepieciešamo dokumentu sarakstu, lai izvērtētu fondu atbilstību likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajai stipendijas definīcijai. Noteikumu projektā paredzēts, ka fiziskajām personām, kuras taksācijas gadā ir saņēmušas stipendiju, vairs nebūs pienākums sniegt gada ienākumu deklarāciju. Tomēr gada ienākuma deklarāciju obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā gadā pārsniedz 10 000 eiro. Fondi jau pašlaik sniedz paziņojumu par taksācijas gadā fiziskajām personām piešķirtajām un izmaksātājam stipendijām. Līdz ar to nodokļu administrācijas rīcībā ir informācija par fiziskajām personām – stipendiju saņēmējiem. Lai fondiem samazinātu...

Pagājušā gada nogalē tika pieņemti vairāki grozījumi nodokļu likumos, no kuriem būtiskākās izmaiņas bija tieši Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Tika sašaurināts mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju loks, liedzot šo iespēju SIA un PVN maksātājiem, noteikts, ka samaksātais MUN turpmāk tiek attiecināts tikai uz īpašnieka sociālās apdrošināšanas iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), bet par darbiniekiem nodokļi jāmaksā vispārējā kārtībā, un veiktas citas izmaiņas. Tās bija tik būtiskas, ka lielai daļai normu bija nepieciešams pārejas periods (pusgads vai gads), lai nodokļu maksātāji varētu izsvērt, kā tos ietekmē izmaiņas, un pieņemt lēmumu, vai saglabāt MUN maksātāja statusu vai atteikties no tā. Iespēja atteikties no MUN maksātāja statusa MUN maksātāji, kas šo statusu joprojām ir saglabājuši, droši vien ir samierinājušies ar straujo MUN likmes kāpumu no 15% līdz 25% jeb par 10 procentpunktiem, kas stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī bez jebkāda pārejas perioda. Turklāt par ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, likmes palielinājums ir vēl...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu uzziņas pieprasījuma iesniedzēja (turpmāk - Iesniedzējs) iesniegumā minēto faktu aprakstu. Iesniedzēja darbības veids ir “Iekasēšanas aģentūru un kredītbiroju pakalpojumi” (NACE kods 82.91). Klientu vārdā Iesniedzējs veic parādu piedziņu no fiziskām personām (turpmāk – Parādnieks). Par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu Parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esamību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, Iesniedzējs papildus iekļauj parāda atgūšanas izdevumus 7,00 eiro apmērā, kas noteikti Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumos Nr. 61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 61) 2.1. punktā. Iesniedzējs jautā, vai parāda atgūšanas izdevumi ir ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekams darījums? VID atbildē norāda, ka MK noteikumi Nr. 61 2. punktā noteikts, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam apmēram: 2.1. par rakstiska...

Vai jūs ticējāt, kad vēlēšanu gaisotnē gandrīz visi politiskie spēki solīja, ka nodokļu politika tiks uzlabota, bet nodokļi netiks palielināti? Ir pamats domāt, ka šaubas radās jau tad. Aizvien ir spēkā spārnotā frāze "kā var nesolīt". Steidzamu grozījumu, kas attiecas uz fizisko personu ienākumiem (summas, ko nodarbinātie saņems uz rokas), ieviešanu likumos izstiepa garumā, jo lielākā daļa no tiem stāsies spēkā 2021. gada otrajā pusgadā. Var jau saukt šo procesu par esošās sistēmas uzlabošanu, tomēr, ieviešot dzīvē nodokļu likumu jauninājumus, problēmas būs gan grāmatvežiem, gan fiziskajām personām. Tik tikko tauta pieradusi pie prognozētā neapliekamā minimuma "īpatnībām" un iespējas nodokli gan atgūt, gan piemaksāt. Jāatzīst, ka regulācijas mehānisms ir iestrādāts iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likumā un nodarbinātās personas jau uzticas tam — par to liecina iesniegto deklarāciju skaits un tā intensitāte. Patlaban būs jāmācās vērtēt, ne vien cik lielā apmērā būs jāmaksā jaunie nodokļi, bet arī cik daudz būs tie jāmaksā papildus, beidzoties...

Iepriekšējā Bilances numura redaktora slejā tika minēts, ka 1. jūnijā Darba likums svin savu 19. gadadienu un šajā periodā tas piedzīvojis 26 grozījumus. Arī šoreiz stāsts būs par Darba likumu. Grāmatveži, veicot aprēķinus (nosakot atvaļinājuma vai kompensācijas summu par neizmantoto atvaļinājumu, slimības lapas apmaksu, atlaišanas pabalstu u.c.), vadās no DL 75. panta. Visos gadījumos šiem mērķiem ir jānosaka darbinieka vidējā izpeļņa, par pamatu ņemot pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksu. Citreiz darba samaksa meklējama, ievērojami nobīdoties atpakaļ uz iepriekšējiem periodiem. Šie aprēķini grāmatvežiem ir daudzmaz skaidri. Tomēr reālajā dzīvē gadās situācijas, kad bez iepriekšējo periodu darba samaksas ietekmes vienkārši jāapmaksā darbiniekam ar mēnešalgu dažas stundas konkrētajā mēnesī. Piemēram, darbinieks sāk vai beidz darba attiecības mēneša vidū vai daļu mēneša strādā, bet pārējo daļu — slimo vai izmanto atvaļinājumu. Minētajos gadījumos ir jāaprēķina alga par faktiski nostrādāto darba laiku, turklāt arī daļēji nostrādātajā mēnesī darbiniekam var izveidoties virsstundas (arī naktīs vai svētkos nostrādātās...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis atbildi uz uzziņas pieprasījuma iesniedzēja (turpmāk - Iesniedzējs) jautājumiem. Iesniedzēja vēlas reģistrēt saimniecisko darbību un reģistrēt šādus darbības veidus: „Juridiskie pakalpojumi” un „Kopēšana, dokumentu sagatavošana un citas specializētās biroju palīgdarbības”. Sniedzot juridiskus pakalpojumus, netiek plānots sniegt klientiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (Novēršanas likums) 3. panta pirmās daļas 4. punkta a-d apakšpunktos minētos pakalpojumus, t.i. a) nekustamā īpašuma, komercsabiedrības kapitāla daļu pirkšanu vai pārdošanu; b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu; c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs; d) juridisko personu vai juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiskās personas vai juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu. Tiek plānots sniegt: lietvedības un sekretariāta pakalpojumus. Vienlaicīgi ar saimnieciskās darbības veikšanu, Iesniedzēja plāno būt par darba ņēmēju divos uzņēmumos, kuros ir nodarbināta šobrīd. Iesniedzēja, cita starpā vaicā,...