JAUNUMI

Valdība26. februārī apstiprināja jaunus grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumos Nr.709 "Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos", būtiski paplašinot potenciālo valsts atbalsta saņēmēju loku. Tāpat noteikumos ietverta norma, nosakot, ka uzņēmuma apgrozījuma krituma aprēķinā netiks ņemts vērā saņemtais grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. Daļai no atbalsta mērķa grupas būtisks ieņēmumu kritums iestājās jau 2020. gada pirmajā pusgadā un faktiski to saimnieciskā darbība līdz šim brīdim nav būtiski uzlabojusies, tādēļ valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas rosinājumu precizēt kvalificēšanās kritērijus dīkstāves atbalsta saņemšanai, padarot atbalstu pieejamāku, norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Turpmāk atbalstu varēs saņemt arī tādi darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumu samazinājums tiek vērtēts pret 2019. gadu. Šāda ieņēmumu krituma noteikšana pamatota ar to, ka 2019. gadā saimniecisko darbību neietekmēja Covid-19 radītie apstākļi un tautsaimniecībā bija vērojama mērena izaugsme, līdz ar to ir atšķirīgi apstākļi, pret kuriem vērtē ieņēmumu kritumu, attiecīgi...

Vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam 25. februārī tika atbalstīti Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumi grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Tie paredz 2020. un 2021. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanai atcelt izdevumu ierobežojumu 80% apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, atteikties no prasības kapitālsabiedrības valdes locekļiem veikt IIN un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) samaksu no minimālās algas, ja kapitālsabiedrībai nav bijis neviena darbinieka, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās algas apmērā, kā arī pagarināt deklarācijas iesniegšanas termiņu IIN maksātājiem, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju. Likumā paredzēts iekļaut normu, kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrētajiem saimnieciskās darbības veicējiem (arī individuālajiem komersantiem un individuālā uzņēmuma un zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašniekiem, kas par uzņēmuma ienākumiem maksā IIN), aprēķinot IIN no saimnieciskās darbības ienākuma par 2020. gadu un par 2021. gadu, nepiemēro saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojumu 80% procentu apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Minētie likuma precizējumi ir būtiski, ņemot vērā...

Jaunais gads sācies ar plašām nodokļu izmaiņām sociālās apdrošināšanas, mikrouzņēmumu nodokļa, autoratlīdzību u.c. režīmos. Tās žurnāla Bilance numuros aprakstītas un analizētas jau vairākkārt, taču dažas citas normatīvā regulējuma pārmaiņas tikmēr palikušas ēnā, lai gan saimnieciskās darbības veicējiem, finansistiem un grāmatvežiem tās varētu būt ne mazāk svarīgas ikdienas darbā. Zvērinātu advokātu birojs Sorainen, turpinot jau ikgadējo tradīciju, gada sākumā organizēja semināru (vebināru), kurā informēja par būtiskākajām nodokļu likumdošanas aktualitātēm. Vecākā nodokļu menedžere Dace Everte un nodokļu menedžere Aina Okseņuka iepazīstināja ar medijos līdz šim mazāk skartiem tematiem — akciju opciju regulējuma, zemo nodokļu un beznodokļu valstu saraksta, DAC6 ziņošanas termiņu, transfertcenu piemērošanas, pēcbreksita tirdzniecības nosacījumu ar Lielbritāniju un e–komercijas pievienotās vērtības nodokļa izmaiņām. Akciju opcijas varēs izmantot arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību Darbiniekiem piešķirtās akciju pirkuma tiesības nozīmē tiesības iegādāties uzņēmuma akcijas par noteiktu cenu kādā noteiktā brīdī. Akciju pirkuma līgumā noteiktā cena var būt zemāka nekā šo akciju tirgus vērtība, tāpēc veidojas...

Senāta Civillietu departaments, izskatot civillietu paplašinātā – 11 senatoru – sastāvā, 25. februārī atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu (lieta Nr.SKC-32/2021 (C33525715)), atzīstot akciju sabiedrības „Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk AS “Altum”) tiesības vērst savu prasījumu pret dāvinātu nekustamo īpašumu. Izskatāmajā lietā personas atdāvināja saviem bērniem sev piederošus īpašumus laikā, kad starp valsts AS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” kā aizdevēju un fiziskām personām kā aizņēmējiem bija noslēgts aizdevuma darījums. Kreditors – AS "Altum” (iepriekš - valsts AS „Latvijas Hipotēku un zemes banka”) – vērsa savu prasījumu pret vienu no atdāvinātajiem īpašumiem, pamatojoties uz Civillikuma 1927. pantu. Tiesvedības laikā dāvinātājiem tika pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process. Senāts spriedumā norāda, ka Civillikuma 1927. pantā paredzētā iespēja kreditoram saņemt apmierinājumu no dāvanas ir kreditora civilo tiesību aizsardzības līdzeklis, kas ir piemērojams gadījumā, ja parādnieks (mantas dāvinātājs) nespēj samaksāt tādus savus parādus, kas pastāvējuši jau mantas dāvināšanas laikā. Senāta ieskatā Maksātnespējas likuma 164. panta kārtībā pieņemtais...

Kā katru gadu, arī šogad, sākot no 1. no marta, iedzīvotāji var sākt iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2020. gadu. Personas, kam tas jādara obligāti, var iesniegt deklarācijas trīs mēnešu laikā, līdz pat 1.jūnijam, bet brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, to var darīt trīs gadu garumā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina deklarāciju iesniegt elektroniski, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), jo tajā automātiski ielasās visi VID rīcībā jau esošie dati un aprēķinās maksājamās summas. Papīra deklarācijas varēs iesūtīt pa pastu, bet klātienē VID iedzīvotājus saistībā ar valstī izsludināto ārkārtas situāciju nepieņem. VID arī aicina nesteigties un nesniegt deklarācijas tieši marta pirmajās dienās, jo gadījumā, ja sistēmai vienlaicīgi cenšas pieslēgties pārmēru liels lietotāju skaits, tās tā var darboties lēnāk vai uz laiku nebūt pieejama. Tiem, kuriem pašiem nav pietiekamu prasmju vai pieredzes EDS lietošanā, palīdzēt var arī viņu ģimenes locekļi, kas šo cilvēku attaisnotos izdevumu var iesniegt savā deklarācijā. Tā deklarācijā var iekļaut vecāku, vecvecāku,...

Valdība 25. februārī apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) iesniegtie grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 13.novembra noteikumos Nr.690 "Noteikumi par personas darba vai dienesta gaitu un izglītību apliecinošiem dokumentiem, kuriem ir arhīviska vērtība, un to glabāšanas termiņiem"" . Turpmāk šādu dokumentu glabāšanas laiks būs 90 gadi kopš tajā minēto personu dzimšanas, nevis 75 gadi kopš lietas pabeigšanas, kā to paredzēja iepriekšējais tiesiskais regulējums. Kā norādīts grozījumu projekta anotācijā, Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālais arhīvs, Labklājības ministrija un Valsts ieņēmumu dienests ir izvērtējuši un secinājuši, ka iesniegt un uzglabāt dokumentus par darba tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu un izbeigšanu kādā no to valsts informācijas sistēmām nav iespējams. Valsts ieņēmumu dienests paudis viedokli, ka neatbalsta darba gaitu apliecinošo dokumentu iesniegšanu un glabāšanu elektoniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), jo EDS nav izstrādāta un paredzēta lietošanā kā arhīva informācijas sistēma vai dokumentu vadības sistēma ar lielu datu apjomu glabāšanas iespējām. Grozījumu rezultātā samazināsies administratīvais slogs institūcijām un privātpersonām, jo tiek izslēgta liela...

No iepriekšējā mēneša vidus darbiniekam, kas nav pensionārs, VID ir noņēmis prognozējamo neapliekamo minimumu. Kādos gadījumos tā var būt? Atbilde VID nosaka (prognozē) neapliekamo minimumu, balstoties uz iepriekšējos periodos gūtajiem ieņēmumiem, bet grāmatvedis veic aprēķinus krietni vēlāk. Ņemot vērā periodu atšķirību, Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 12. panta 1.6 daļā paredzēts, ka VID ir tiesīgs ienākuma izmaksātājam, kuram ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, nodrošināt ierakstu, kas atceļ iepriekš paziņoto minimuma summu: Triju darba dienu laikā par to, ka no nākamās dienas pēc ieraksta veikšanas līdz taksācijas gada 31. decembrim maksātājam nepiemēro Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Šādu ierakstu veic, pamatojoties uz VID rīcībā esošo informāciju, ka maksātāja ienākumi, kurus ņem vērā viņa gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēra noteikšanai, taksācijas gada laikā ir sasnieguši Ministru kabineta noteikto gada apliekamā ienākuma apmēru, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu (3. punkts). Šāda informācija liek grāmatvedim precizēt iepriekš iesniegto darba devēja ziņojumu, faktiski pārrēķinot...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) atkārtoti brīdina un vērš patērētāju uzmanību uz komersantu komercpraksi, kuras ietvaros komersants, nolūkā izvairīties no patērētāju tiesību aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, piedāvā fiziskai personai, kura rakstveidā apliecina, ka aizdevumu izmantos fiziskas personas saimnieciskai darbībai/saimnieciskās darbības attīstīšanai, saņemt aizdevumu pret nekustamā īpašuma ķīlu. PTAC regulāri, it sevišķi pēdējā laikā, saņem patērētāju sūdzības šajā jautājumā, un gandrīz vienmēr jākonstatē, ka persona, saņemot aizdevumu saimnieciskās darbības veikšanai/attīstīšanai, nav sapratusi šāda darījuma sekas. Ņemot vērā, ka šāda darījuma ietvaros komersantam nav saistošas patērētāju tiesību aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās prasības, tostarp prasība pienācīgā apjomā izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt aizdevumu vai ierobežot kredīta kopējās izmaksas, persona var tikt pakļauta netaisnīgiem līguma noteikumiem, uzņemties savai finansiālajai situācijai neatbilstošu maksājumu slogu, tai skaitā nesamērīgas papildus izmaksas un sankcijas. PTAC rīcībā esošā informācija liecina, ka šāda veida piedāvājums dažādos informācijas kanālos tiek adresēts personām, kurām pieder nekustamais īpašums bez apgrūtinājumiem (piemēram, zeme, mežs,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, 25.februārī stājas spēkā Ministru kabineta 2021. gada 18. februāra noteikumi Nr.107 “Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr. 677 "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi" (turpmāk – noteikumi). Noteikumu mērķis – Latvijas tiesiskajā regulējumā iestrādāt citu valstu jaunāko praksi transfertcenu metodes – peļņas sadalīšanas metode - piemērošanā, tādējādi padarot to saskaņotu ar citu valstu regulējumu un vienkāršāk piemērojamu. Grozījumi transfertcenu noteikšanas kārtībā attieksies galvenokārt uz komercsabiedrībām, kuras ietilpst starptautiskā uzņēmumu grupā un veic darījumus ar to grupā esošajām saistītajām ārvalstu komercsabiedrībām. Noteikumi nosaka: Peļņas sadalīšanas metodes būtību Paredzēts, ka peļņas sadalīšanas metode ir tirgus cenas noteikšanas metode, atbilstoši kurai tiek noteikta starp saistītajām personām sadalāmā kontrolētā darījuma peļņa, un pēc tās noteikšanas, minētā peļņā tiek sadalīta starp saistītajām personām, balstoties uz ekonomiski pamatotu faktoru. Gadījumus, kad peļņas sadales metode var tikt atzīta par visatbilstošāko transfertcenu metodi konkrētajai situācijai Lai peļņas sadalīšanas metode tiktu atzīta par visatbilstošāko...

Vienotais nodokļu konts ir aktualitāte, par kuru runā un raksta daudz. Visā informācijas daudzumā rodas vienkāršs jautājums — kas mainās grāmatvedībā? Vai tā ir tikai īpaša pārejas procesa deklarācija vai ir kas vairāk? Jo ir skaidrs, ka vienotais nodokļu konts pēc būtības attiecas uz atsevišķu nodokļu un nodevu maksāšanas brīdi un kārtību. Grāmatvedības uzskaitē pēc būtības izmaiņas nav lielas, jo tāpat turpināsim nodokļus grāmatot atsevišķos grāmatvedības kontos, t.i., pievienotās vērtības nodokli (turpmāk — PVN) atsevišķā grāmatvedības kontā, tāpat aprēķināto un ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk — IIN) un citus. Mainīsies maksāšana kārtība atsevišķiem nodokļiem un nodevām, un šīs ir izmaiņas, kas varētu parādīties grāmatvedības uzskaitē. Sākot ar 2021. gada janvāri, vienotajā nodokļu kontā uzņēmumi un iestādes iemaksās tikai Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) administrētos nodokļus, nodevas un citus valsts noteiktus maksājumus, kā arī ar šiem maksājumiem saistītās nokavējuma naudas un soda naudas. No vienas puses, tiešām būs ērti, jo, iemaksājot vienā...

Īstenojot samērīgu un pakāpenisku akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas politiku, saskaņā ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" 2021. gada 1. martā mainās akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem un cigaretēm. Jau informējām par akcīzes paaugstināšanu cigaretēm (skat. "1. martā tiek paaugstināta akcīzes nodokļa likme cigaretēm, jāveic krājumu un marku inventarizācija"). Iespējamā ietekme uz alkoholisko dzērienu cenām mazumtirdzniecībā (akcīze un PVN): Alus (5% 0,5 l) + 0,01 eiro (ieskaitot PVN); Vīns (0,75 l) + 0,05 eiro (ieskaitot PVN); Degvīns (40% 0,5 l) + 0,20 eiro (ieskaitot PVN). Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka visiem alkoholisko dzērienu apritē iesaistītajiem tirgotājiem 2021. gada 1. martā jāveic alkoholisko dzērienu inventarizācija, līdz 15. martam jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) akcīzes nodokļa starpības aprēķins un līdz 14. aprīlim jāsamaksā akcīzes nodokļa starpība par krājumā esošajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Alkoholisko dzērienu inventarizācija nav jāveic par raudzētajiem dzērieniem ar absolūtā spirta saturu līdz 6 tilpumprocentiem (ieskaitot), jo akcīzes nodokļa likme šim...

Tiesībsargs ir saņēmis personas iesniegumu, kurai ar Valsts ieņēmumu dienesta 2021. gada 10. februāra lēmumu ir ticis atteikts apgrozāmo līdzekļu atbalsts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumu Nr. 676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai", kas nosaka, ka: “Atbalstu nepiešķir, ja uzņēmums iepriekšējo sešu mēnešu laikā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļus vidēji mēnesī aprēķinājis mazāk nekā 200 eiro apmērā.” Persona pauž uzskatu, ka minētā norma ir netaisnīga, jo paredz vērtēt uzņēmumu peļņu un nomaksātos nodokļus pirmās ārkārtas situācijas apstākļos, kad uzņēmējiem objektīvi kritās apgrozījums un nodokļu nomaksas apmērs, kas attiecīgi arī ietekmē vidējo nodokļa apmēru mēnesī pirms otrās ārkārtējās situācijas izsludināšanas 2020. gada novembrī. Konkrētajā gadījumā IK pirmās ārkārtējās situācijas laikā saņēma dīkstāves pabalstu - nomaksātais nodokļu apmērs 0, bet 2020. gada 3.ceturksnī nodokļos samaksāts 988 eiro, kas vidēji 6 mēnešu griezumā nozīmē, ka nodokļu nomaksa budžetā ir zem 200...

Atbildes uz jautājumiem par sociālajām iemaksām sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Vai jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par valdes locekļiem, ja 2021. gada janvārī uzņēmuma apgrozījums pārsniedza 2500 eiro, kā arī nebija neviena darba ņēmēja, savukārt valdes locekļiem nav noteikta atlīdzība? Kapitālsabiedrībai par 2021. gada janvāri par valdes locekļiem ir jāaprēķina un jāveic VSAOI no domājamā ienākuma 500 eiro. Vai jāmaksā VSAOI par valdes locekli, kuram nav noteikta atlīdzība, ja uzņēmumā 2021. gada janvārī apgrozījums pārsniedza 2500 eiro un nodarbināti četri darba ņēmēji, kuri strādā ceturtdaļu slodzes? Kapitālsabiedrība par 2021. gada janvāri par valdes locekli aprēķina un veic VSAOI no domājamā ienākuma 500 eiro. Vai pašnodarbinātai personai – pensionāram jāmaksā papildus obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai? Pašnodarbinātai personai, arī pensionāram, ir jāveic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 5 % apmērā no brīvi izraudzītā obligāto iemaksu objekta (vismaz 500 eiro) un faktisko ienākumu starpības, izņemot likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6. pantā minētās fiziskās...

Saistībā ar maksājumiem vienotajā nodokļu kontā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ziņo, ka pakāpeniski tiek pilnveidota Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļa “Maksājumi un nomaksas stāvoklis”. Kopš 2021. gada 1. janvāra katru mēnesi 23. datums ir regulāro iekšzemes nodokļu maksājumu termiņš. EDS sadaļā “Maksājumi un nomaksas stāvoklis” attēlotā informācija aktualizējas, tiklīdz VID saņem informāciju no Valsts kases par budžetā ienākušu naudas summu un veic tās sadalījumu pa nodokļiem. Tas parasti notiek vienu vai divas dienas pēc maksājuma veikšanas bankā. Nodokļu samaksa un atspoguļojums EDS Veiktos maksājumus, kas saņemti VID, var redzēt EDS sadaļas “Maksājumi un nomaksas stāvoklis” apakšizvēlnē “Maksājumu vēsture”, kur izvēlnē “VID dati” tiek atspoguļoti visi maksājumi, kas veikti, izmantojot EDS, banku vai internetbanku, un visas VID veiktās atmaksas. Katram maksājumam tagad ir redzams arī detalizēts skats, kur attēlots, kuras saistības ir segtas. Savukārt izvēlnē “EDS maksājumu modulis” var redzēt, vai EDS veiktie maksājumi ir notikuši veiksmīgi. Ja vienotajā nodokļu kontā iemaksātā summa...

Saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” pārejas noteikumu 115. punkta otro apakšpunktu 2021. gada 1. martā tiek paaugstināta akcīzes nodokļa likme cigaretēm. Vienlaikus tiek noteikta arī augstāka minimālā cigaretēm piemērojamā akcīzes nodokļa likme, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Akcīzes nodokļa likme no 1. marta par cigaretēm ir 92,50 eiro + 15%*, bet ne mazāk kā 121,40 eiro (par 1000 cigaretēm). Iespējamā ietekme uz cigarešu cenām mazumtirdzniecībā: ja paciņas cena 3,60 eiro + 0,12 eiro (ieskaitot PVN). Līdz ar to jāveic cigarešu krājumu inventarizācija saistībā ar akcīzes nodokļa likmju maiņu visām personām, kurām ir spēkā esoša speciālā atļauja (licence): 1) reģistrēta saņēmēja darbībai, kura speciālās atļaujas (licences) darbības ietvaros atļautas darbības ar tabakas izstrādājumiem; 2) tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecībai; 3) tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībai. Cigarešu akcīzes nodokļa marku krājumu inventarizācija saistībā ar akcīzes nodokļa likmju maiņu jāveic, ja pēc stāvokļa 2021. gada 1. martā personas uzskaitē ir akcīzes nodokļa markas, par kurām (vai attiecīgajām cigaretēm)...