JAUNUMI

Konkurences padome (KP) izstrādājusi pašnovērtējuma rīku - vadlīnijas uzņēmējiem, lai tie patstāvīgi spētu novērtēt, vai savas neuzmanības vai zināšanu trūkuma dēļ tie nav iesaistījušies aizliegtā vertikālā vienošanā, piemēram, piekrītot tirgot preci par piegādātāja fiksētu cenu. Iesaiste vienošanās par minimālās vai fiksētās tālākpārdošanas cenas piemērošanu precei vai pakalpojumam ir uzskatāma par smagu konkurences tiesību pārkāpumu, par ko pienākas naudas sods līdz 5 % no uzņēmuma apgrozījuma. VADLĪNIJAS vertikālu vienošanos atpazīšanai un izvērtēšanai Vertikālas vienošanās, kuras noslēguši divi vai vairāki neatkarīgi tirgus dalībnieki, no kuriem katrs veic saimniecisko darbību atšķirīgā ražošanas vai izplatīšanas līmenī, nav aizliegtas, bet tirgus dalībniekiem ir pienākums patstāvīgi novērtēt, vai vienošanās neierobežo konkurenci, un tādējādi nav aizliegtas. Fiksēta tālākpārdošanas cena Viens no praksē izplatītākajiem vertikālās vienošanās iekļautiem ierobežojumiem konkurencei ir fiksētas tālākpārdošanas cenas noteikšana precei vai pakalpojumam. Šis konkurences ierobežojums var būt gan tieši noteikts līgumā kā fiksēta tālākpārdošanas cena, gan arī var tikt īstenots netiešā veidā, piemēram, paredzot izplatīšanas...

Uzņēmumi, kas vēlas veikt savu uzņēmumu darbinieku organizētu vakcināciju pret Covid-19, var sagatavot informāciju par vakcinējamo darbinieku skaitu, izvēlēties vakcinācijas veicēju, vakcinācijas veidu – vai nu doties uz vakcinācijas iestādi, vai aicināt vakcinācijas veicēju uz uzņēmuma telpām, vienojoties par laiku, informē Veselības ministrija. Uzņēmumi un iestādes var izvēlēties vienu no savu darba kolektīvu vakcinācijas veidiem: Veikt darba kolektīva vakcināciju kādā no tuvākajiem vakcinācijas iestādes kabinetiem, rezervējot dienu vai vairākas un laiku kolektīva vakcinācijai (saraksts pieejams šeit); Izvēlētā uzņēmuma adresē, ja darbinieku skaits ir lielāks par 25, izvēloties kādu no izbraukuma pakalpojumu sniedzējiem konkrētā administratīvā teritorijā (saraksts pieejams šeit). Uzņēmumi un iestādes savus darbiniekus, kuri ir izteikuši vēlmi vakcinēties, vakcinācijai piesaka, aizpildot veidlapu, kas publicēta Nacionālā veselības dienesta māja lapā. Pēc tam šī informācija jānodod izvēlētajam vakcinācijas veicējam. Veidojot vakcinējamo personu sarakstu, tajā iekļaujamas tikai tās personas, kuras: pieteikušās vakcinācijai pret Covid-19 brīvprātīgi; devušas piekrišanu savu personas datu apstrādei šīs vakcinācijas, kā arī...

NUMURA INTERVIJA Pandēmija kāpina e-komercijas tempu. Saruna ar Mg.iur. ZANDU DĀVIDU, Patērētāju tiesību aizsardzības centra galveno juristi KOMERCTIESĪBAS Dalībnieku (akcionāru) balsstiesību ierobežošana kapitālsabiedrībās. MARIJA BERDOVA, zvērinātu advokātu biroja COBALT zvērināta advokāte JURISTA PADOMS Kā laikus pamanīt un risināt finanšu problēmas? IKARA KUBLIŅA ieskats Tieslietu ministrijas rīkotajā vebinārā Jauns Dzīvojamo telpu īres likums – kas mainīsies? EVIJA KOLBERGA, zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns zvērināta advokāte Noilguma iestāšanās pārbaude, saņemot parādnieka iebildumus. IVETA ZELTIŅA, Bc.oec. SIA JZ Consulting juriste Mobings kā svarīgs iemesls darba tiesisko attiecību izbeigšanai. IVETA ZELČA, Mg. iur, zvērināta advokāte Atvaļinājumu piešķiršana un izmantošana: kas jāzina darba devējiem? LINDA LIELBRIEDE, Zvērinātu advokātu biroja BDO Law juriste Dokumentu kopiju noformēšanai ir būtiska nozīme. INESE ĻAHOVIČA, Rīgas šķīrējtiesas prezidija locekle, šķīrējtiesnese IEPIRKUMI Kā mazināt slepenas norunas publiskajā iepirkumā. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE Tiesu prakse darba strīdos 2021. gadā. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību...

Pašnodarbinātajiem līdz ceturksnim sekojošā mēneša 17.datumam jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ziņojumu “Pašnodarbinātā vai darba ņēmēja ziņojums” (ziņojums). VID publicējis pamācību, kā to izdarīt. Ziņojumu iesniedz tikai par to pārskata ceturksni, par kuru veic obligātās iemaksas (arī tad, ja obligātās iemaksas veic par vienu vai diviem pārskata ceturkšņa mēnešiem). Piemērs Kates ienākumi jūlijā – 200 eiro, augustā – 120 eiro un septembrī – 190 eiro. Par 3.ceturksni līdz 17.oktobrim Katei ir jāiesniedz ziņojums. Rādītāji Ceturkšņa mēnesis Kopā VII VIII IX Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts (brīvi izvēlētais) (eiro) 0 0 0 0 Aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (eiro) 0 0 0 0 Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts pensiju apdrošināšanai, kuram piemēro obligāto iemaksu likmi 10 % 200,00 120,00 190,00 510,00 Aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 10 % (eiro) 20,00 12,00 19,00 51,00 Ja pārskata ceturksnī mainās pašnodarbinātā apdrošināšanas statuss, pašnodarbinātais pārskata ceturksnī norāda abus apdrošināšanas statusus....

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Maksājumi un nomaksas stāvoklis” ir vairākas apakšsadaļas, kas sniedz iespēju sekot līdzi maksājumiem, kas veikti valsts budžetā vai atmaksāti nodokļu maksātājam. Lai grāmatveži varētu pilnvērtīgi izmantot pašreizējās EDS funkcionalitātes, VID sagatavojis pamācību, kas palīdzēs tiem interesentiem, kuri vēlas atvērt “Transakciju pārskatu” Excel formātā. Sadaļas apakšizvēlnē “Nomaksas stāvoklis” pieejami divi pārskati: “Budžeta nomaksas stāvoklis”, kas attēlo nomaksas atlikumu uz konkrētu datumu, un “Transakciju pārskats (no 01.01.2021.)”, kurā ir visi dati par nodokļu uzskaites gaitu, aprēķinātās summas, nokavējuma naudas, soda naudas, sākot no 2021.gada 1.janvāra, attēlojot arī veikto maksājumu attiecināšanu pret deklarāciju vai citu aprēķinu. Transakcijas tiek kārtotas dilstošā secībā – sākot ar jaunāko transakciju. “Transakciju pārskats” ir pieejams XML formātā, taču grāmatvežu ērtības labad to ir iespējams atvērt kā Excel failu. Interesentiem, kuri vēlas izmantot šādu iespēju, sagatavots informatīvais materiāls (instrukcija), kurā pa soļiem attēlots – kā veikt šo darbību un attiecīgos grāmatojumus. Papildu...

Saeimas Juridiskā komisija 27. aprīlī trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Fizisko personu datu apstrādes likumā. Ar grozījumiem likumā plānots precizēt amatpersonu atbildību par pārkāpumiem datu aizsardzības jomā. Grozījumi noteic amatpersonas atbildību par jebkurām nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem. Likumprojekts paredz piemērot amatpersonai sodu līdz 200 naudas soda vienībām, proti, līdz 1000 eiro. Tādu pat sodu amatpersonai iecerēts noteikt par pārziņa vai apstrādātāja pienākumu nepildīšanu publisko tiesību juridiskās personas institūcijā. Šādi soda apmēri amatpersonām jau ir noteikti par minētajiem pārkāpumiem saistībā ar fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā. Paredzēts, ka administratīvā pārkāpuma procesu par šiem pārkāpumiem veiks Datu valsts inspekcija. Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie vēl galīgajā lasījumā jāatbalsta Saeimai.

Valdība 29. aprīļa sēdē atbalstījusi apjomīgas izmaiņas apgrozāmo līdzekļu atbalsta sniegšanā krīzes skartajiem uzņēmumiem. Tās paredz grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 10.novembra noteikumos Nr.676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai"". Ko neieskaita apgrozījumā? Pirmkārt, grozījumi paredz, ka, aprēķinot uzņēmuma apgrozījuma kritumu, turpmāk tiks ņemts vērā apgrozījums no saimnieciskās darbības. Tas darīts, lai "novērstu dažādo interpretāciju par apgrozījumā ieskaitāmajiem līdzekļiem" - t.i., pārējos saimnieciskās darbības ieņēmumos neieskaita saņemto finanšu palīdzības vai finansiālo atbalstu, tādējādi secināms, ka uzņēmumu saņemtie ziedojumi, dotācijas un valsts atbalsti nav jāskaita apgrozījumā. Tāpat noteikts arī, ka komersantam piešķiramā atbalsta apjoms nedrīkst pārsniegt apgrozījuma kritumu, kas ir radies uzņēmumam. Savukārt gadījumā, ja valsts piešķirtais atbalsts (otrā Covid-19 izplatības viļņa pārvarēšanai) netiek izlietots, neizlietoto atbalsta daļu uzņēmumam būs jāatmaksā Valsts ieņēmumu dienestam. Atbalsta izlietošanas termiņš Tāpat ar grozījumiem tiek noteikts, ka piešķirto atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensācijai, kas saistīts ar Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni (no...

2021. gada 1. jūlijā stāsies spēkā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējums preču tālpārdošanas darījumiem un Eiropas Savienībā (ES) sniegtiem pakalpojumiem. To noteic grozījumi Direktīvā 2006/112/EK (PVN direktīva), kas skar noteikumus, kuri piemērojami pārrobežu e-komercijas darījumiem ar patērētājiem (B2C). Padome minētos noteikumus pieņēma ar Direktīvu 2017/2455 2017. gada decembrī un Direktīvu 2019/1995 2019. gada novembrī (e-komercijas PVN direktīvas). Nacionālajā likumā to noteic Pievienotās vērtības nodokļa likuma 10.1, 140.2 un 140.3 pants. Ar jaunajiem noteikumiem ES uzņēmumi tiks nostādīti tādā pašā situācijā kā ārpussavienības uzņēmumi, kam saskaņā ar noteikumiem, kuri ir spēkā pirms 2021. gada jūlija, nav jāiekasē PVN, tiks vienkāršoti ar PVN saistītie pienākumi uzņēmumiem, kas iesaistīti pārrobežu e-komercijā. Ņemot vērā panākumus saistībā ar vienas pieturas aģentūras minishēmu PVN jomā (MOSS), kas ļauj telekomunikāciju, apraides un elektroniski sniegtu pakalpojumu (TAE) sniedzējiem reģistrēties kā PVN maksātājiem vienā dalībvalstī un uzskaitīt minētajā dalībvalstī PVN, kas maksājams citās dalībvalstīs, šī sistēma tiks paplašināta, aptverot citus B2C...

Maijā minimālo valsts pensiju (vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumā) un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji saņems pārrēķinu par laiku no š.g. 1. janvāra līdz 30. aprīlim atbilstoši jaunajiem minimālo ienākumu sliekšņiem, informē Labklājības ministrija. No šā gada 1. janvāra ir paaugstināti minimālo valsts pensiju un nodrošinājuma pabalsta apmēri, tādējādi nosakot augstākus minimālos ienākumu sliekšņus. Kopumā izmaņas ietekmē aptuveni 115 000 cilvēku. Tāpēc, lai sagatavotos jauno apmēru izmaksai un veiktu pielāgojumus IT sistēmās, no šā gada janvāra līdz aprīlim bija noteikts pārejas periods – minimālo pensiju un nodrošinājuma pabalstu izmaksu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) nodrošināja atbilstoši apmēram un regulējumam, kāds bija noteikts līdz 2020. gada 31. decembrim. Minimālās valsts pensijas vecuma invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumā, sākot ar 2021. gada maiju tiks izmaksātas jaunajā minimālajā apmērā. Vienlaikus kopā ar maija pensiju iedzīvotāji saņems pensijas starpību par periodu no janvāra līdz aprīlim. Tāpat pārrēķins tiks veikts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, un...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka Eiropas Savienības (ES) Tradicionālo pašu resursu pārdales nolūkiem atbilstoši Līgumam par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas, ES TARIC datubāzē ir iekļauts speciāls kods, kas jānorāda gadījumos, kad 2021.gadā tiek laistas brīvā apgrozībā preces, kam pirms AK izstāšanās no ES pārejas perioda beigām (līdz 31.12.2020.) bijusi piemērota kāda no īpašajām muitas procedūrām (ievešana vai izvešana pārstrādei, tranzīts, pagaidu ievešana, uzglabāšana muitas noliktavā vai brīvajā zonā). Šī prasība attiecas arī uz situāciju, kad brīvā apgrozībā tiek laistas atpakaļievestas preces. Ņemot vērā minēto, ja: 1) importa muitas deklarācijas laišanai brīvā apgrozībā datu elementā 1/10 “Procedūra” norādīts kāds no muitas procedūru kodiem - 40, 42, 44, 46 kombinācijā ar kādu no iepriekšējās muitas procedūras kodiem 21, 22, 51, 53, 54, 71, 78 vai kods 61, 63, 68 kombinācijā ar 10, 11, 21, 22 un 2) datu elementā 2/1 “Vienkāršotā deklarācija/ iepriekšējie dokumenti“ norādīta...

Ministru kabineta (MK) sēdē 27. aprīlī atbalstīti grozījumi normatīvajā regulējumā*, kas paredz paplašināt to nodokļu maksājumu loku, kurus vienotajā nodokļu kontā varēs veikt, norādot maksājuma identifikatoru. Grozījumi paredz, ka turpmāk ar maksājuma identifikatoru varēs maksāt arī dabas resursu nodokli par Latvijā pastāvīgi pirmo reizi reģistrētiem transportlīdzekļiem, kā arī pievienotās vērtības nodokli, kuru persona iemaksā īpašo pievienotās vērtības nodokļa režīmu ietvaros. Grozījumi paredz, ka ar maksājumu identifikatoru vienotajā kontā būs jāveic maksājumi par dabas resursu nodokli par Latvijā pastāvīgi pirmo reizi reģistrētiem transportlīdzekļiem, kuru persona iemaksā kontā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas starpniecību, izmantojot tās sniegto maksājumu pakalpojumu. Tāpat noteikumu grozījumi paredz, ka no šāgada 1. jūlija ar maksājumu identifikatoru tiks veikti maksājumi par pievienotās vērtības nodokli, kuru persona iemaksā kontā par darījumiem, kas veikti īpašo pievienotās vērtības nodokļa režīmu (ārpussavienības režīma, savienības režīma vai importa režīma) ietvaros, ar Eiropas Savienības dalībvalsts starpniecību saskaņā ar normatīvajiem aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā. Līdz ar...

2020. gada pārskatu iesniegšanas termiņus tomēr pagarināja par trim mēnešiem. Tādējādi tie uzņēmumi, kuriem gada pārskata iesniegšanas termiņš, piemēram, ir 30. aprīlis, gada pārskatu var iesniegt līdz 2021. gada 31. jūlijam, bet uzņēmumiem, kuri parasti gada pārskatu iesniedz līdz 31. jūlijam, iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz 2021. gada 31. oktobrim. Tāpat likumprojekts noteic iespēju arī biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām, kurām gada pārskatu iesniegšanas termiņš ir 31. marts, pagarināt par trim mēnešiem gada pārskata par 2020. gadu iesniegšanas termiņu Valsts ieņēmumu dienestam, t.i., līdz 2021. gada 30. jūnijam. Patreiz grozījumi Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā ir stājušies spēkā, un lietderīgi atkārtot par biežāk pieļautajām kļūdām gada pārskatos un Covid–19 ietekmi uz gada pārskatu sastādīšanu. Turpmāk par biežāk pieļautajām kļūdām un nepilnībām katrā gada pārskata sastāvdaļā. Informācija par sabiedrību Visbiežāk sabiedrības aizmirst iekļaut šādus datus: Informāciju par grāmatvedi (vārds/uzvārds)/ārpakalpojumu sniedzēja firmas nosaukumu un atbildīgā grāmatveža vārdu un uzvārdu. Ja sabiedrībai nepieciešams zvērināts...

Ievedmuitas nodokļu un pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojumu piemērošanas termiņš precēm, kas ir nepieciešamas un tiek ievestas no trešajām valstīm Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai, ticis pagarināts līdz 2021.gada 31.decembrim. Tas noteikts ar Eiropas Komisijas 2021. gada 19.aprīļa Lēmumu (ES) Nr.2021/660, ar kuru groza Lēmumu (ES) 2020/491 par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un no importa PVN, ko piešķir precēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai 2020. gadā, vēstī Valsts ieņēmumu dienests. Iepriekš ar Eiropas Komisijas lēmumu bija noteikts, ka atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem un PVN šādām precēm tiek piešķirts līdz šī gada 30.aprīlim. Imports, ko Eiropas Savienības dalībvalstis veikušas saskaņā ar Lēmumu (ES) 2020/491, ir devis labumu, nodrošinot dalībvalstīs valsts organizācijām un kompetento iestāžu apstiprinātām organizācijām piekļuvi trūkstošajām nepieciešamajām zālēm, medicīniskajam aprīkojumam un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Šādu preču tirdzniecības statistika liecina, ka ar to saistītajam importam ir tendence samazināties, bet tas vēl joprojām ir ievērojams. Neraugoties uz vakcinācijas sākšanu visās dalībvalstīs un vairākiem pasākumiem,...

Gan darba devējiem, gan darbiniekiem nereti rodas jautājumi par personas datu apstrādi darba tiesiskajās attiecībās. Darba devēju vidū esot vērojams nepareizs pieņēmums, ka darbinieku personas datus uzņēmuma mērķu sasniegšanai var apstrādāt tikai ar darbinieka sniegtu rakstveida piekrišanu, informē Datu valsts inspekcija. Vispārīgā datu aizsardzības regula paredz sešus tiesiskos pamatus personas datu apstrādei, lai tā tiktu atzīta par likumīgu – piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana noteiktā nolūka (mērķa) sasniegšanai. Lai skaidrotu personas datu apstrādes un aizsardzības aspektus darba tiesiskajās attiecībās Datu valsts inspekcija ir sagatavojusi rakstu sēriju iniciatīvas #DVIskaidro ietvaros – “Tiesiskie pamati personas datu apstrādei darba vietā”. Piekrišana Lai “piekrišana” būtu likumīga, tai jāatbilst noteiktiem būtiskiem nosacījumiem, elementiem, kuriem jāpastāv, lai “piekrišana” būtu derīga, un kuru mērķis ir garantēt, lai darbinieks paustu savu gribu par personas datu izmantošanu. Darba tiesisko attiecību kontekstā: uz darbinieku, viņam dodot “piekrišanu”, nedrīkst būt izdarīts tiešs vai netiešs...

Kopš 2019. gada ir stājušies spēkā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi, ar kuriem tika ieviesti ierobežojumi patērētāju kreditēšanas reklāmai. Regulējums satur aizliegumu reklamēt kreditēšanas pakalpojumus, pieļaujot vien konkrētus izņēmumus. Piemēram, kreditēšanas pakalpojumus atļauts reklamēt kredīta devēja birojā vai klientu centros, tā mājaslapā vai adresējot personīgi klientiem, ja viņi tam ir piekrituši. Savukārt kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs drīkst reklamēt savu zīmolvārdu – nosaukumu, ko kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs izmanto sevis un savu pakalpojumu identificēšanai tirgū. Atšķirībā no kreditēšanas pakalpojumiem, zīmolvārda reklāmu ir atļauts izplatīt televīzijā, presē un citos veidos. Praksē kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji minētos ierobežojumus cenšas plaši tulkot, ieviešot radošus risinājumus reklāmas saturā. Taču, lai gan radošums mārketinga risinājumos kopumā ir atbalstāms, tomēr vienmēr jāapsver, vai tādējādi pēc būtības netiek apietas un pārkāptas likuma prasības. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) šogad ir pieņēmis divus lēmumus, kurā vērtējis kreditēšanas pakalpojumu reklāmas ierobežojuma pārkāpumus. 2021. gada 5. martā PTAC pieņēma lēmumu Nr. 3-pk pret SIA “VIA SMS”...