JAUNUMI

Ministru kabinets 1. aprīļa sēdē pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, kas paredz, ka no 7. aprīļa pastiprinātas drošības apstākļos darbu klātienē var atsākt visi veikali ārpus lielajiem tirdzniecības centriem. Tāpat valdība apstiprināja, ka no 7. aprīļa tiek atļauta arī ielu tirdzniecības organizēšana (jeb gadatirgi), vienlaikus apstiprinot drošas tirdzniecības protokolu visai āra tirdzniecībai. Veikalos ārpus lieliem tirdzniecības centriem No 7. aprīļa pastiprinātas drošības apstākļos darbu klātienē var atsākt visi veikali ārpus lieliem tirdzniecības centriem (ar kopējo tirdzniecības platību zem 7000 m2). Visās šajās tirdzniecības vietās (ikvienā veikalā, neatkarīgi no tā izmēra un tirgojamo preču klāsta) jāievēro šādas drošības prasības: mutes un deguna aizsegu lietošana gan pircējiem, gan darbiniekiem;jānodrošina 25 m2 uz 1 apmeklētāju (t.sk. tehniskās iekārtas); ja telpa mazāka, var atrasties tikai 1 apmeklētājs; Lielajos tirdzniecības centros No 7. aprīļa pastiprinātas drošības apstākļos tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība...

Valdības sēdē 1. aprīlī pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kas precizē, kādi Covid-19 saslimstības ierobežošanai nepieciešamie noteikumi būs spēkā no 7. aprīļa pēc iepriekš valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām. Ja saslimstība strauji pieaugs, Ministru kabinets var atkal pastiprināt drošības pasākumus un ieviest jaunus ierobežojumus. Ņemot vērā, ka Covid-19 izplatība visstraujāk notiek slēgtās telpās, arī pēc Lieldienām jāievēro norādes sabiedriskajā transportā, lai tā piepildījums nepārsniegtu 50%. Ieteicams iespēju robežās izvairīties no sabiedriskā transporta lietošanas un izvēlēties alternatīvus pārvietošanās veidus, piemēram, ar kājām vai velosipēdu. Arī pēc Lieldienām gan privāti, gan publiski pasākumi ir aizliegti. Tomēr no 7. aprīļa klātienē drīkstēs organizēt gājienus un piketus ārpus telpām līdz 10 personām, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus. Savukārt privāti ārpus telpām drīkstēs tikties divas mājsaimniecības (līdz 10 cilvēkiem). Spēkā saglabāsies līdzšinējā norma, ka bērēs un neatliekamu kristību ceremonijā atļauts pulcēties līdz desmit cilvēkiem no...

Brīdī, kad Covid-19 pandēmijai pretī pavīd blāva gaisma tuneļa galā saistībā ar apstiprinātajām vakcīnām un vakcinācijas uzsākšanu arī Latvijā, daļai sabiedrības rodas jautājumi par to, vai valsts vai darba devēji var mūs piespiest vakcinēties pret pašu gribu, vai pat plašāk – iziet noteiktas medicīniskas pārbaudes vai veikt noteikta veida analīzes. Īsā atbilde uz šiem jautājumiem – saistībā ar vakcinēšanos pret SARS-CoV-2 (kas izraisa Covid-19 saslimšanu) – Latvijā tas tiek plānots kā brīvprātīgs pasākums, bet teorētiski personas brīvā izvēlē rūpēties par savu veselību valsts var iejaukties, konkrēti paredzot to normatīvajos aktos. Vakcinēšanās – pienākums ar iespēju atteikties Epidemioloģiskās drošības likuma 30. pants piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikt obligātu vakcinēšanos ikvienam sabiedrības loceklim neatkarīgi no pandēmijas apstākļiem. Ministru kabinets minētā deleģējuma ietvaros ir izdevis “Vakcinācijas noteikumus” (noteikumi), kuros paredzēta obligāta rakstura vakcinācija noteiktām personu grupām pret noteiktām infekcijām. Covid-19 šajos noteikumos nav minēts, un, kā tika norādīts iepriekš, vakcinācija pret to būšot brīvprātīga. Taču...

NUMURA INTERVIJA Specializētā tiesa būs ilgtermiņa ieguldījums. Saruna ar KRISTĪNI MIĻEVSKU, Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktori JURISTA PADOMS Pārzinis vai apstrādātājs? Kā nekļūdīties. MARINA BRIŠKENA, datu aizsardzības speciāliste, vietnes eGDPR.lv dibinātāja Sajaucami līdzīgs domēna vārds – ko darīt? ILZE BUKALDERE, zvērinātu advokātu biroja COBALT zvērināta advokāte Mobings kā svarīgs iemesls darba tiesisko attiecību izbeigšanai. IVETA ZELČA, Mag. iur., zvērināta advokāte Vai ir iespējams piedzīt izdevumus par jurista pakalpojumiem? INESE ĻAHOVIČA, Rīgas šķīrējtiesas prezidija locekle, šķīrējtiesnese KOMERCTIESĪBAS Restrukturizācija – mērķis, uz kuru doties. KPMG Latvia un KPMG Zvērinātu advokātu biroja rīkotā vebināra atziņas IEPIRKUMI Tiesu prakse publisko iepirkumu lietās. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE Tiesu prakse darba strīdos 2020. gadā. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts ABONĒT DRUKĀTO ŽURNĀLU ABONĒT JURISTA KOMPLEKTU PIRKT E-ŽURNĀLU E-žurnālu arhīvs abonentiem

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 5. martā publiskojis kopsavilkumu par risku novērtēšanas ziņojumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā par 2017. - 2019. gadu. Ziņojumā izvērtēti arī tautsaimniecības sektori, rindojot tos pēc riska pakāpes, un interesanti, ka ārpakalpojumu grāmatveži šajā sarakstā ierindoti otrajā vietā - uzreiz aiz kredītiestādēm, riska novērtējums - "vidēji augsts", informē Mg.oec. Jeļena Marjasova, SIA “RS ONE Consulting” valdes locekle. Attiecībā uz ārpakalpojumu grāmatvežu sektoru identificēts risks, ka ārpakalpojumu grāmatveži ne tikai neapzināti var tikt iesaistīti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, bet arī apzināti veic darbības, kas palīdz to klientiem veikt naudas atmazgāšanu, konsultējot par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par līdzekļu strukturēšanu, sagatavojot fiktīvu darījumu dokumentāciju un veicot iegrāmatošanas pakalpojumus, kā arī izveidojot sarežģītas juridisko personu un ārzonas uzņēmumu struktūras. Tāpat pastāv risks, ka ārpakalpojumu grāmatveži klienta interesēs varētu apzināti nesniegt aizdomīgu darījumu ziņojumus. J. Marjasova gan nepiekrīt, ka ārpakalpojumu grāmatvežu uzraudzība būtu bijusi nepietiekama. "FID vadītāja Ilze Znotiņa publiski paudusi...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2021. gada martā: Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā Par vienu mēnesi pagarināts gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas un nodokļa nomaksas termiņš. Tām personām, kurām ir obligāts pienākums iesniegt GID par 2020. gadu, GID jāiesniedz līdz 2021. gada 1. jūlijam. Aprēķinātā nodokļa summa ir jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 2021. gada 23. jūlijam. Ja aprēķinātā summa pārsniedz 640 eiro, tad to var iemaksāt vienotajā nodokļu kontā trijos maksājumos – līdz 2021. gada 23. jūlijam, 23. augustam un 23. septembrim –, iemaksājot katru reizi trešo daļu no kopējās summas. IIN maksātājiem, kuri reģistrējušies VID kā saimnieciskās darbības veicēji vai ir individuālie komersanti vai individuālā uzņēmuma īpašnieki, aprēķinot IIN no saimnieciskās darbības ienākuma, 2020. un 2021. gadā nav jāpiemēro saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojums 80 % apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Tādējādi 2020. un 2021. gadā...

Sakarā ar Covid–19 pandēmiju darbiniekiem izmaksātie pabalsti un subsīdijas netiek aplikti ar nodokļiem. Vai šāda kārtība ietekmēs maternitātes pabalstu vai citus sociālos pabalstus nākotnē, ņemot vērā, ka tie ir atkarīgi no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas iepriekšējos 12 mēnešos? Atbilde Diemžēl tieši tā arī būs, jo par darbiniekiem pabalstu saņemšanas mēnešos nav veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, no kurām atkarīgi sociālie pabalsti (slimības, maternitātes vai paternitātes). Situāciju mazliet uzlabo likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" pārejas noteikumu 73. punkts: Līdz 2023. gada 31. decembrim personai, kura nav sasniegusi valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu vai kurai nav piešķirta valsts vecuma pensija un kura saņēmusi dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu vai vecāku pabalsta turpinājumu, ir tiesības par iepriekš minētā pabalsta periodu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā brīvprātīgi pievienoties pensiju apdrošināšanai. Brīvprātīgās iemaksas veicamas no attiecīgā pabalsta apmēra atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai obligāto iemaksu likmei pensiju apdrošināšanai pabalsta izmaksas periodā. Tātad uz īslaicīgiem pabalstiem šī iespēja nav attiecināma,...

Lauku atbalsta dienests (LAD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie lauksaimnieki, kuri laikā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli 15% apmērā, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā. No 2021.gada 1.aprīļa līdz 30.novembrim tiek uzsākta jau astotā sezona, kad norit sezonas laukstrādnieku reģistrācija. Saimniecības, kas darbojas augļkopības un dārzeņkopības nozarēs, kā arī nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, var veikt šo darbinieku reģistrāciju un darba uzskaiti LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS) (papildus VID minētie darbinieki nav jāreģistrē), tajā reģistrējot ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu. EPS ir nodrošināta iespēja lauksaimniekiem (darba devējiem) iegūt apkopotā veidā visus mēneša laikā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru, lai tos iesniegtu VID standartizētā formā vienu reizi mēnesī. Lai lauksaimnieks varētu piemērot saviem sezonas darbiniekiem atviegloto nodokļu režīmu, tam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem: lauksaimniekam īpašumā,...

Bezdarbnieka palīdzības pabalsta izmaksas periods no četriem mēnešiem pagarināts līdz sešiem mēnešiem. Tiesības saņemt bezdarbnieka palīdzības pabalstu sešus mēnešus būs tiem bezdarbniekiem, kuriem periods, par kuru piešķirts bezdarbnieka palīdzības pabalsts, beidzies 2020. gada 9. novembrī vai vēlāk. Pabalsts izmaksājams uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 30. jūnijam, informē Labklājības ministrija. Bezdarbniekiem, kuriem bezdarbnieka palīdzības pabalsts piešķirts: 2020. gada 9. novembrī vai vēlāk, VSAA pagarina pabalsta izmaksas periodu bez personas iesnieguma. līdz 2020. gada 8. novembrim, bet piešķirtā pabalsta izmaksas periods ir turpinājies arī no 9. novembra – līdz 2021. gada 30. jūnijam jāiesniedz VSAA iesniegums, lai izmaksas laiku pagarinātu par diviem mēnešiem. Personām, kurām periods, par kuru piešķirts bezdarbnieka palīdzības pabalsts, beidzies līdz 2020.gada 8.novembrim (ieskaitot) – bezdarbnieka palīdzības pabalsta izmaksas periods paliek iepriekš noteiktais, proti, ne ilgāks par četriem mēnešiem.

Vai par valdes locekli, kam noteikta atlīdzība 200 eiro mēnesī (nav liels darba apjoms, nav liels apgrozījums), arī būtu jāveic sociālo iemaksu piemaksa? Atbilde Saskaņā ar likuma "Par Valsts sociālo apdrošināšanu" 1. panta 2. punktu valdes loceklis, saņemot atlīdzību, tiek pielīdzināts darba ņēmējam: c) (..) komercsabiedrības valdes, padomes loceklis, prokūrists, kontrolieris (..), kā arī cita persona, kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību, ja atlīdzība ir faktiski noteikta (..) Tātad valdes loceklim drīkst maksāt arī mazāku atlīdzību nekā minimālā mēneša alga, bet jārēķinās ar to, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), sākot ar 2021. gada trešo ceturksni, veiks aprēķinus un noteiks sociālo iemaksu objektu, kas ir starpība starp 1500 eiro un faktiski trešajā ceturksnī aprēķināto atlīdzību. Atbilstoši valdes locekļa sociālās apdrošināšanas statusam (likmei) tiks aprēķināta sociālo iemaksu piemaksas summa, kuru paziņos Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Savukārt VID paziņos darba devējam (vai darba devējiem, ja to ir vairāk par vienu). Ja valdes...

Ja uzņēmumi vai nevalstiskās organizācijas nomā telpas valsts vai pašvaldību, citu atvasinātu publisku personu un to kapitālsabiedrību piederošajos nekustamajos īpašumos, un to uzņēmējdarbība cietusi valdības noteikto epidemioloģiskās drošības pasākumu dēļ, tie var lūgt nomas maksas samazinājumu vai pat atbrīvojumu no tās. Uzņēmēji, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 krīze un kuri telpas savai saimnieciskajai darbībai nomā no publiskas personas vai tās kapitālsabiedrībām, var lūgt atbrīvojumu no nomas maksas vai tās samazinājumu noteiktam laika periodam līdz šā gada 30. jūnijam. Tāpat uzņēmēji var lūgt kavējuma procentu un līgumsodu nepiemērošanu. Minēto atbrīvojumu saņemšanai nepieciešams nomnieka iesniegums, kā arī viņam jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Ja nomātās telpas noteiktajā periodā saimnieciskās darbības veikšanai vispār neizmanto Ministru kabinetā pieņemto lēmumu dēļ, tiek piemērots nomas maksas atbrīvojums. Savukārt citos gadījumos nomniekam piemēro nomas maksas samazinājumu līdz pat 90%. Pašvaldības var noteikt arī citus kritērijus pašvaldības vai tās kontrolētas kapitālsabiedrības nekustamā īpašuma vai kustamās mantas nomniekiem, kā arī noteikt citu nomas maksas...

Senāta Administratīvo lietu departaments 12. martā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts SIA “VIA” pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma atcelšanu (lieta Nr. SKA-49/2021 (A420177016). Ar minēto lēmumu pieteicējai samazināts no budžeta atmaksājamais pievienotās vērtības nodoklis (PVN), papildus samaksai budžetā noteikts PVN un uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) un saistībā ar šiem nodokļiem aprēķināta nokavējuma un soda nauda. Izskatāmajā lietā ir strīds starp VID un pieteicēju par pieteicējas tiesībām atskaitīt priekšnodoki. Pieteicēja deklarēja darījumus par bituma iegādi. VID veica pieteicējas auditu un secināja, ka pieteicējai nav tiesību samazināt no budžeta atmaksājamo PVN, jo pieteicēja strīdus preci nav saņēmusi no nodokļa rēķinā norādītās ar PVN apliekamās personas un pieteicēja to nevarēja nezināt. Senāts spriedumā norāda, ka apgabaltiesa pamatoti atzinusi, ka pieteicēja nav izpildījusi minimālākās prasības, lai pārliecinātos, ka strīdus preces piegādā tieši nodokļa rēķinos norādītā persona. Tas, ka pieteicēja ir pārbaudījusi, vai darījumu partneris ir reģistrēts ar PVN apliekamo personu reģistrā,...

Pensionāriem un personām ar invaliditāti vienreizējās 200 eiro pabalsta izmaksas tiks veiktas ceturtdien, 1. aprīlī, informē Labklājības ministrija. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) vienreizējo 200 eiro pabalstu izmaksās kopā ar ikmēneša pensiju vai pabalstu. Pirmie maksājumu saņems tie, kuriem izmaksas datums ir svētku diena, 5.aprīlis, jo jau 1.aprīlī ikmēneša maksājums kopā ar 200 eiro pabalstu nonāks saņēmēju kontos. Savukārt Latvijas Pasts nodrošinās piegādi dzīvesvietā. Pārējie maksājumi tiks veikti aprīlī līdz 26.datumam. No cilvēkiem, kuri ikmēneša pensiju, atlīdzību vai pabalstu saņem dzīvesvietā, papildu maksa par 200 eiro pabalsta piegādi netiks ieturēta. Vienreizējs 200 eiro pabalsts saistībā ar Covid-19 izplatības dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju tiks piešķirts tiem, kuri no 2021. gada 1.marta līdz ārkārtējās situācijas beigām ir Latvijā piešķirtās vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji. Tiesības uz šo pabalstu būs arī tiem, kuri saņem atlīdzību par darbspēju zaudējumu, atlīdzību par apgādnieka zaudējumu vai arī ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji. VSAA...

Kā aprēķināt vidējo izpeļņu atvaļinājuma apmaksai, ja jūnijā darbiniekam noteikts normālais darba laiks, bet jūlijā–septembrī summētais darba laiks ar pārskata periodu trīs mēneši, savukārt oktobrī–novembrī — normālais darba laiks? Atbilde Sakarā ar to, ka Darba likums (DL) piedāvā vidējās izpeļņas aprēķināšanas algoritmu tikai standarta situācijās (turklāt ne visās), bet tikai normālam vai summētam darba laikam, ir jāpieņem nestandarta lēmums, ievērojot Valsts darba inspekcijas ieteikumu: (..) gadījumos, kad darba tiesiskās attiecības regulējošajās tiesību normās nav noteikts jautājuma risinājums, darba devējs var noteikt risināšanas kārtību iekšējos normatīvajos aktos, ievērojot DL 6. un 7. pantā nostiprinātos darba tiesību pamatprincipus, proti, darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamību, kā arī vienlīdzīgu tiesību principu, tostarp darba samaksas jautājumos, ievērošanu. Droši vien vidējo izpeļņu minētajā situācijā var aprēķināt dažādi. Piedāvāju aprēķinu, kas man liekas loģisks un vienkāršs. Parasti atvaļinājuma laikā darbiniekam apmaksā darba dienas, nosakot dienas vidējo izpeļņu. Tomēr jautājumā minētajam darbiniekam visas darba dienas ir ar atšķirīgu...

Latvijas nodokļu rezidentiem, kuri strādā Apvienotajā Karalistē, ir pienākums turpmāk katru gadu līdz 1. jūnijam iesniegt Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gada ienākumu deklarāciju, norādot tajā Apvienotajā Karalistē saņemto darba algu. Nodokļi no šīs darba algas Latvijā nav jāmaksā. Deklarācija par 2020. gadu jāiesniedz līdz šī gada 1. jūlijam. Kā zināms, kopš 2020. gada 31. janvāra Apvienotā Karaliste vairs nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts un automātiskā informācijas apmaiņa nodokļu jomā ar Latviju vairs nenotiek. Tā kā Apvienotajai Karalistei ar Latviju ir noslēgta Nodokļu konvencija, tad papildus nodokļi Latvijā par ienākumiem no algota darba, kas saņemti Apvienotajā Karalistē, nav jāmaksā. Nodokļiem par algota darba ienākumiem noteikti ir jābūt nomaksātiem Apvienotajā Karalistē – samaksai jābūt apliecinātai ar Apvienotās Karalistes nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kas jāpievieno gada ienākumu deklarācijai. Līdz šim Apvienotajā Karalistē dzīvojošajiem Latvijas rezidentiem deklarācija Latvijā ik gadu bija jāiesniedz par jebkuriem citiem ienākumiem, kas gūti Latvijā, Apvienotajā Karalistē vai citās...