JAUNUMI

2021. gada 1. janvārī spēkā stājās grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Ar mērķi ieviest likumā noteiktās izmaiņas, šā gada 14. janvāra sēdē Ministru kabinets apstiprināja jaunus noteikumus "Kārtība, kādā piemērojama samazinātā patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā". Grozījumi likumā paredz, ka no šī gada 1. janvāra tiek saglabātas tikai samazinātās patentmaksas, un tās attiecināmas uz fiziskām personām, kurām piešķirta vecuma pensija vai personām ar 1. vai 2. grupas invaliditāti. Samazināto patentmaksu - 9,00 eiro apmērā uz sešiem kalendārajiem mēnešiem vai 17,00 eiro apmērā uz vienu kalendāro gadu – piemēro tādās darbības jomās kā ādas un tekstilizstrādājumu amatniecība, kā arī apģērbu un apavu izgatavošana un labošana; pulksteņu un slēdzeņu labošana, kā arī citi sadzīves pakalpojumi; amatniecības izstrādājumu izgatavošana; floristika; privātie mājsaimniecības pakalpojumi un mājas aprūpes pakalpojumi. Fiziska persona, kura vēlas iegādāties samazināto patentmaksu, iesniedz iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Attiecīgi VID piecu darba dienu laikā pēc iesnieguma un samazinātās patentmaksas...

Vai pašnodarbinātā gada laikā samaksātās sociālās iemaksas (VSAOI) iekļaujamas ceturkšņa izdevumos vai tikai gada ienākumu deklarācijā? Atbilde Lai korekti sagatavotu gada ienākumu deklarāciju, pašnodarbinātā VSAOI ir uzskaitāmas saimnieciskās darbības izdevumos; tie ir izdevumi, kas atskaitāmi pilnā apmērā. Problēmas ar pašnodarbinātā VSAOI iekļaušanu izmaksā sākas tad, kad rēķina iemaksu objektu pašnodarbinātā VSAOI noteikšanai; tad gan, pēc VID skaidrotā, pašnodarbinātā VSAOI ir no izdevumiem jāatņem. T.i., tad, kad nosaka pašnodarbinātā VSAOI iemaksu objektu, no ieņēmumiem atņem saimnieciskās darbības izmaksas, bet pieskaita pašnodarbinātā VSAOI summu, kas attiecīgajā mēnesī bija iekļauta saimnieciskās darbības izdevumos. Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada janvāra (469.) numurā.

Kāds būtu iemesls, lai grāmatvedību kārtotu mākonī? Kāds man kā grāmatvedim vai uzņēmuma vadītājam no tā ir labums? Atbilde Datu glabāšanai ārpus uzņēmuma ir daudz priekšrocību. Uzņēmumam nav jāuztur serveru telpas un serveri, nav jārūpējas par datu rezerves kopijām, un informācijai var piekļūt gan no datora, gan no viedtālruņa. Nav pat svarīgi, kur tobrīd atrodaties, — kaut vai pludmalē. Vajadzīgs vien interneta pieslēgums. Drošība mākoņpakalpojumu sniedzējiem ir viens no būtiskākajiem faktoriem sekmīgai pakalpojumu piedāvāšanai. Par datu drošību mākonī gādā profesionāli IT speciālisti, kas apzinās riskus un ir apmācīti izmantot visdrošākās tehnoloģijas. Mākoņpakalpojumos tiek lietotas speciālas datu dublēšanas sistēmas, kas nodrošina regulāru datu rezerves kopiju veidošanu. Tā kā mākoņpakalpojumā dati ir pieejami, izmantojot interneta savienojumu, ir jāgādā arī par drošu datu kanālu starp datubāzi, kas izvietota mākonī, un klienta datoru. Visbiežāk tiek izmantoti SSL (Secure Sockets Layer) šifrēšanas algoritmi, kas pasargā datus pat tad, ja kāda nepiederoša persona vai interneta pakalpojumu sniedzējs tos...

Darbiniekam uzteikts darba līgums un aprēķināta kompensācija, bet darbinieks tiesājās par atjaunošanu darbā. Tiesas uzskatā, darbiniekam uzteiktais darba līgums ir pretlikumīgs un darbinieks jāatjauno darbā, izmaksājot vidējo izpeļņu par piespiedu kavējuma laiku. Vai darbiniekam izmaksājamā summa jāuzrāda viena mēneša ziņojumā, kad bija atjaunots darbā? Atbilde Kad ar darbinieku tiek pārtrauktas darba attiecības, tam izmaksā pēdējo algu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu (var būt arī citas summas). Ja ar tiesas lēmumu darbinieks atjaunots darbā, darba devējam jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID), ka uzsāktas darba attiecības (citādi viņu nav iespējams ielikt pārskatos), tātad vispirms tiek iesniegts pārskats par darba ņēmēju. Saskaņā ar Darba likuma (DL) 127. panta pirmo daļu: Pēc darbinieka lūguma tiesa var noteikt, ka spriedums, kas paredz darbinieku atjaunot darbā un piedzīt vidējo izpeļņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku, izpildāms nekavējoties. Tiesas lēmumā jābūt uzrādītam, par kādu periodu fiziskajai personai būtu jāatlīdzina zaudētie ienākumi (atgādinu, ka šis darbinieks nedrīkst būt nodarbināts,...

COVID-19 pandēmijas laikā mazumtirdzniecības nozares būtiska problēma ir mazumtirgotāju darbībā, kas saistīta ar netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošanu un preču atpakaļ atdošanu, konstatējusi Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā. Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā šo nosacījumu ievērošana ir jo īpaši nozīmīga. Pamatojoties uz Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu (NMPAL), šāda mazumtirgotāju darbība ir uzskatāma par negodprātīgu un aizliegtu. Tirgus uzraudzības mērķis bija identificēt iespējamās mazumtirgotāju un piegādātāju savstarpējās sadarbības problēmas COVID-19 "pirmā viļņa" jeb ārkārtējās situācijas laikā no 2020. gada 12. marta līdz 9. jūnijam, padziļināti vērtējot mazumtirgotāju piemērotās sankcijas un preču atpakaļ atdošanas gadījumus. Tirgus uzraudzībā KP konstatēja, ka mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbības līgumos bija iekļauti atšķirīgi sankciju piemērošanas noteikumi akcijas un ārpus akcijas precēm, kā arī līgumi paredzēja konkrētu piemērojamo līgumsodu eiro naudas izteiksmē, nevis procentuālu līgumsodu, kas izrietētu no piegādes neizpildes apmēra. NMPAL paredz vienotas prasības sankciju piemērošanā gan akcijas precēm, gan precēm bez akcijas. Atbilstīgi likumam sankciju apmērs par...

Dīkstāves atbalsta un daļēji nodarbināto algas subsīdijas atbalsta programmu pagarinās līdz brīdim, kamēr spēkā būs valdības noteiktie ierobežojumi saimnieciskai darbībai, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību, lēma valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē 12. janvārī. Tāpat valdība lēma paaugstināt minimālo dīkstāves atbalsta apmēru līdz 500 EUR. Attiecīgi komersantiem līdz 15. janvārim jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pieteikumi atbalsta saņemšanai par dīkstāvē esošiem un daļēji nodarbinātiem darbiniekiem decembrī; līdz 15. februārim – par janvāri utt. Tādos pašos termiņos pieteikums dīkstāves atbalsta saņemšanai jāiesniedz arī pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem. Tāpat abu atbalsta programmu Ministru kabineta (MK) noteikumi papildināti ar normām, ka iesniegumos par martu un tālākajiem mēnešiem darba devējiem, pašnodarbinātām personām vai patentmaksātājiem būs jānorāda arī pamatojums par ieņēmumu samazinājuma saistību ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas ierobežošanai. MK atbalstīja, ka no šā gada 1. janvāra tiek palielināts minimālais dīkstāves atbalsta apmērs līdz...

Izmaiņas apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta programmā būtiski paplašinās komersantiem pieejamo atbalstu – grants komersantiem būs pieejams katru mēnesi līdz 31. maijam - tā lēma 12. janvāra Ministru kabineta (MK) un Krīzes vadības padomes kopsēdē. Grozījumi noteikumos stāsies spēkā pēc to saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. Komersanti grantam apgrozāmajiem līdzekļiem varēs pieteikties katru mēnesi, iesniedzot iesniegumus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) vēlākais līdz 15. jūnijam. Atbalstu komersanti varēs izlietot no atbalsta piešķiršanas brīža, bet ne vēlāk kā 2021. gada 31. jūlijam. Atbalsta apmērs ik mēnesi - 30 % no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, bet ne vairāk kā 50 000 eiro, un ne vairāk kā 800 000 eiro saistītu personu grupai. Ja uzņēmums jau saņēmis atbalstu par iepriekš noteikto atbalsta periodu (no 2020. gada 1. novembra līdz 2020. gada 31. decembrim), tas var atkārtoti pieteikties atbalstam par 2020. gada...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka līdz 15. janvārim ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem nevienā no 2020. gada ceturkšņiem nepārsniedza 1000 eiro, kā arī tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem 2020. gada 4. ceturksnī ir pārsnieguši 1000 eiro. Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma aicinām iesniegt elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Nodokļu maksātāju ērtībai EDS ir izveidots palīgrīks – vednis “Pārskata perioda deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma – DK veidlapas aizpildīšanai”. Soli pa solim, atbildot uz jautājumiem un ievadot datus, tas palīdz izprast kāda informācija nepieciešama aizpildot deklarāciju. Vednis palīdz sagatavot nepieciešamo informāciju tieši nekustamā īpašuma darījumu deklarēšanai. Tā kā vednis ir palīgrīks, tikai tur ievadītā un saglabātā informācija nav uzskatāma par iesniegtu VID un tai nav juridiski saistoša rakstura. Pati deklarācijas veidlapa ir...

Maksātnespējas kontroles dienests vērš uzmanību, ka līdz 2021. gada 1. martam kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, noteikts Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 22. pantā. Aizliegums noteikts, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1. līdz 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm. Pazīmes, uz kurām attiecas aizliegums: 1) piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka; 2) parādnieks – sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 4268 eiro un kurām ir iestājies izpildes termiņš, un kreditors vai kreditori ir izsnieguši vai nosūtījuši uz parādnieka juridisko adresi sūtītāja apmaksātu brīdinājumu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nodošanas pasta komersantam nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu; 3) parādnieks...

Valsts ieņēmumu dienests arvien biežāk grāmatvedības uzskaites pārbaudes veic attālināti. Par to, tieši kā šis process notiek, uzņēmumu “Jumis Pro” un “CostPocket” organizētā seminārā informēja Matīss Bičevskis, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Uzņēmumu ienākuma nodokļa un muitas maksājumu daļas galvenais nodokļu inspektors. Attālinātā pārbaude parasti sākas ar vēstuli, kurā VID informē nodokļu maksātāju, ka plānots veikt šādu pārbaudi, kā arī informē, par kādu laika periodu, kādiem darījumu partneriem, kāda apjoma un veida informācija būs nepieciešama. Papildus tiek norādīts arī, kuri VID darbinieki būs pārbaudes veicēji. Pēc tam šie pārbaudes veicēji telefoniski sazinās ar nodokļu maksātāju un noskaidro informāciju par nodokļu maksātāja grāmatvedības organizācijas kārtību, precizējot, kāda veida dokumenti tiek glabāti elektroniski un kāda veida dokumenti - papīra formā, kādas grāmatvedības uzskaites programmas tiek izmantotas datu uzglabāšanai (darījumu attaisnojuma dokumenti u.c.). Tiek izvērtēts, cik lielu informācijas apjomu nodokļu maksātājs uzglabā elektroniski - izlemjot, vai vispār vērts veikt attālināto pieslēgšanos. Ja...

Vai 2021. gadā ir kādi grozījumi, kas attiecas uz pensiju saņēmējiem? Atbilde Arī 2021. gadā turpina palielināties pensionēšanas vecums: no 1. janvāra tie ir 64 gadi, kas nozīmē, ka pēc četriem gadiem pārejas periods beigsies un pensionēšanas vecums Latvijā būs 65 gadi. Diemžēl sabiedrības novecošana un darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās mudina domāt, ka kādreiz būs jāpieņem sāpīgi lēmumi gan par pensionēšanas vecuma, gan par apdrošināšanas iemaksu palielināšanu. Varbūt arī par pensiju summas samazināšanu. Pagaidām spēkā ir tabula, kurā var noteikt pensionēšanas gadu un mēnesi atkarībā no dzimšanas gada un mēneša (nākamajā gadā turpināsim, ja nekas nemainīsies). Sākot no Personai rodas tiesības uz vecuma pensiju, ja sasniegti Personas dzimšanas mēnesis un gads Personas pensionēšanas mēnesis un gads 01.01. 2021. 64 gadi 04.1957 04.2021. 05.1957. 05.2021. 06.1957. 06.2021. 07.1957. 07.2021. 08.1957. 08.2021. 09.1957. 09.2021. 10.1957. 10.2021. 11.1957. 11.2021. 12.1957. 12.2021. 01.01. 2022. 64 gadi un trīs mēneši 01.1958. 04.2022. 02.1958. 05.2022. 03.1958. 06.2022. 04.1958....

Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, kā arī ievērojot atkārtoti izsludināto ārkārtas situāciju, pakalpojumu sniedzēji (valsts un pašvaldību iestādes, privātas kompānijas, organizācijas) ar mērķi pasargāt savus darbiniekus un klientus, bieži vien vēlas iegūt informāciju par to, vai klients/apmeklētājs nerada paaugstinātu infekcijas risku. Katra organizācija pielieto savu metodi, daži aptaujā klientu pirms pierakstīšanas un pakalpojuma sniegšanas klātienē, daži prasa rakstiskus apliecinājumus vai arī apstiprinājumus elektroniskajā sistēmā par personas veselību (persona paraksta to un norāda savu vārdu un uzvārdu, kā arī citus personas datus) u.tml. Saņemot rakstiskus apliecinājumus, pakalpojumu sniedzējs sāk apstrādāt personas datus (kurus tas nebūtu apstrādājis, ja nebūtu ņēmis apliecinājumus). Datu valsts inspekcija atgādina, ka prasīt personām apliecinājumu vai apstiprinājumu tam, ka viņi nav bijuši ārvalstīs, ka viņi nav uzskatāmi par kontaktpersonām vai nav saslimuši ar Covid-19, nav tiesiska pamata un nepieciešamības. Vienlaikus, Datu valsts inspekcija vērš uzmanību, ka Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumu Nr.360 “Epidemioloģiskās drošības...

Saeima ceturtdien, 7.janvārī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un grozījumus Komercķīlas likumā, ar kuriem samazināts Uzņēmumu reģistra pakalpojumu sniegšanas kanālu skaits, atsakoties no pakalpojumu sniegšanas klātienē. Jau vairākus gadus ir nodrošināta situācija, kad visus pieteikumus ierakstu izdarīšanai Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros var iesniegt elektroniski – lielākajam gadījumu skaitam ir izveidots e‑pakalpojums, kas pieejams portālā www.latvija.lv. Savukārt citos gadījumos nepieciešamo informāciju un dokumentus var iesūtīt e-pastā vai oficiālajā elektroniskajā adresē, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Tieslietu ministrijā. Pamatojoties uz valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, Uzņēmumu reģistrs pārtrauca klātienes klientu apkalpošanu. Slēdzot vienu no pakalpojumu sniegšanas kanāliem, secināts, ka joprojām pilnvērtīgi var nodrošināt visu Uzņēmumu reģistram uzticēto funkciju izpildi. Jebkura pieteikuma iesniegšana ir iespējama elektroniskā formā, ja personām ir e-paraksts. Savukārt, ja kādu iemeslu dēļ persona nevar vai nevēlas iesniegt pieteikumu elektroniski, tad ir iespējams to iesūtīt pa pastu, norāda likumprojekta autori. Līdz šim pieteikumu iesniegšanu Uzņēmumu reģistrs nodrošināja dažādos...

Lielas izmaiņas no jaunā gada skārušas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus. Mainījusies ne tikai nodokļa likme, bet arī nosacījumi, kas regulē, kurām uzņēmumu juridiskajām formām atļauts maksāt mikrouzņēmumu nodokli, kā arī nodokļu maksāšana par darbiniekiem. Par šīm niansēm žurnāla "Bilance" konferencē stāstīja Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore. No 2021. gada sabiedrības ar ierobežotu atbildību vairs nedrīkst reģistrēties kā MUN maksātājas. Tās, kuras bijušas tādas jau iepriekš, 2021. gada periodā šo statusu vēl drīkst saglabāt, kā arī vajadzības gadījumā atteikties no tā (mainot uz UIN vai IIN maksātāja statusu) ar katru jaunu ceturksni, līdz iepriekšējā mēneša 15. datumam iesniedzot pieteikumu VID (piemēram, lai mainītu statusu ar otro ceturksni, pieteikums jāiesniedz līdz 15. martam). Vēl jāņem vērā, ka, lai saglabātu MUN maksātāja statusu, SIA nedrīkst palielināt īpašnieku skaitu, jo gadījumā, ja maiņas rezultātā palielinās uzņēmuma īpašnieku skaits, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss tiek zaudēts ar to pašu dienu. Savukārt pozitīva ziņa SIA...

2020. gada 28. novembrī stājās spēkā regulējums atbalstam par dīkstāvi un algu subsīdijai, kuru Ministru kabinets apstiprināja 24. novembrī. Abi atbalsta veidi ir pieejami visu nozaru Covid–19 ierobežojošo pasākumu skartajiem nodokļu maksātājiem. Atbalsts ir pieejams par periodu no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 9. janvārim. Dīkstāves atbalsts ir iespēja uzņēmumam paturēt darbiniekus, kuri Covid–19 izraisītās pandēmijas dēļ nestrādā, lai, krīzei beidzoties, varētu ātri atsākt uzņēmuma darbu ar tiem pašiem cilvēkiem. Savukārt atbalsts algu subsīdijām ir paredzēts darbiniekiem, kas krīzes dēļ ir spiesti strādāt nepilnu darba laiku. Šādi ir iespēja saņemt pilnu darba algu, kādu viņi ir saņēmuši pirms Covid–19 sākšanās. Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta (MK) 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 675 "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid–19 krīzes apstākļos", valdība būtiski paplašināja atbalsta saņēmēju loku algu subsīdijām, kā arī izslēdza no tiem normas par dīkstāves atbalstu — tam paredzēti jauni noteikumi Nr. 709 "Noteikumi par...