Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

JAUNUMI

Tiesu izpildītāju dienā 10. martā ikviens varēs konsultēties jautājumos par parādu piedziņu
Tiesu izpildītāju dienā 10. martā ikviens varēs konsultēties jautājumos par parādu piedziņu
Ikgadējā Tiesu izpildītāju diena šogad norisināsies 10. martā, tās laikā iedzīvotāji bez maksas varēs saņemt juridiskas konsultācijas par jautājumiem, kas saistīti ar piedziņas vēršanu uz parādnieka naudas summām. “Naudas summu apķīlāšana bankas kontā ir viens no ikdienas saziņā biežāk sastopamajiem gadījumiem, kas izraisa pastiprinātu interesi un rada ļoti daudz jautājumu parādniekiem. Tostarp tiesu izpildītājiem tiek jautāts, kāpēc kontā nav saglabāta piekļuve noteiktiem pabalstiem? Kāpēc tiesu izpildītājam pašam nav iespējams pārliecināties dažādās datu bāzēs, kādas summas parādnieks saņem ik mēnesi? Pēdējo pāris nedēļu laikā ļoti aktuāls bijis jautājums par Covid-19 vienreizējā ģimenes pabalsta 500 eiro apmērā par katru bērnu saņemšanu situācijā, kad ir nenokārtotas parādsaistības. Uz visiem šiem un arī citiem jautājumiem par piedziņas procesu iedzīvotāji varēs saņemt atbildi,” informē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju (LZTI) padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka. LZTI padome konsultācijas sniegs visas dienas garumā, no pulksten 9.00 līdz 17.00. Tāpat konsultācijas telefoniski būs iespējams saņemt visu tiesu izpildītāju birojos. Tiesu izpildītāju...
Bilances pasīvs un tā uzskaites nianses (turpinājums)
Bilances pasīvs un tā uzskaites nianses (turpinājums)
Turpinājums. Sākumu sk. Bilancē Nr. 10 (466), 2020. g. Uzkrājumi Nākamā bilances pasīva sadaļa, ko apskatīsim, ir uzkrājumi. Parasti praksē uzkrājumu aprēķināšana un grāmatošana attiecas uz gada pārskata sagatavošanas darbiem un neietilpst ikdienas darbos. Izņēmums ir uzņēmumi, kuros tiek veikta ikmēneša finanšu datu analīze, jo tās vajadzībām ir nepieciešams paredzēt visas ieņēmumu un izdevumu summas, kas varētu rasties apskatāmajā periodā. Uzkrājumi tiek veidoti, ja uzņēmumam ir paredzamas saistības vai izdevumi, kas, visticamāk, radīsies, bet gada pārskata sastādīšanas brīdī nav precīzi zināms šo summu apjoms un rašanās datums. Paredzamās saistības veidojas no jau notikuša notikuma pagātnē, kura rezultātā uzņēmumam nāksies tuvākā vai tālākā nākotnē veikt izmaksas par labu trešajai personai. Ar izmaksām jāsaprot tādas, kas būs atzīstamas peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Iespējami arī gadījumi, piemēram, apdrošināšanas līgumi, kad ir paredzama izmaksu segšana no trešās puses, tad uzņēmumam jāizvērtē, kura no pusēm ir atbildīga par izdevumu segšanu. Ja vainīgs uzņēmums, tad tas pilnā apmērā...
Nolietojums dīkstāvē esošiem pamatlīdzekļiem un pamatlīdzekļu nenolietojamās vērtības noteikšana
Nolietojums dīkstāvē esošiem pamatlīdzekļiem un pamatlīdzekļu nenolietojamās vērtības noteikšana
Ja uzņēmuma saimnieciskā darbība ir apturēta (vai praktiski apturēta), bet uzņēmums zina, ka tas spēs atjaunot savu darbību, tad jāatceras, ka arī dīkstāves periodā nav jāpārtrauc finanšu nolietojuma aprēķins par uzņēmuma pamatlīdzekļiem. Arī dīkstāvē esošs pamatlīdzeklis zaudē savu vērtību - tam tāpat ir jāaprēķina amortizācija, jāpārskata lietderīgās lietošanas laiks, Bilances Akadēmijas seminārā informēja Mag. oec. Ieva Liepiņa, Sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente, SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle. Normatīvie akti (Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi) paredz, ka pamatlīdzekļiem jānosaka nenolietojamā vērtība - vērtība, kāda tam būs pēc lietošanas perioda beigām. "Visiem lielajiem objektiem - nekustamajiem īpašumiem, ražošanas iekārtām, automašīnām - noteikti ir nosakāma kāda pieņemama nenolietojamā vērtība, kura vienmēr paliks bilancē. Protams, pamatlīdzekļa nenolietojamā vērtība jāpārskata arī līdz ar tās tirgus vērtības izmaiņām," skaidro I. Liepiņa. Ja nenolietojamā vērtība ir simboliska, nebūtiska, to var pielīdzināt nullei. Tāda nenolietojamā vērtība varētu būt, piemēram, datoriem, biroja iekārtojumam - galdiem, krēsliem,...
Kam nebūs jāveic VSAOI piemaksa?
Kam nebūs jāveic VSAOI piemaksa?
Kā pašnodarbinātajam tiek aprēķināts VSAOI objekts un iemaksas no tā? Atbilde Ja pašnodarbinātais, kurš vienlaikus nav darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums no saimnieciskās darbības nesasniegs 1500 eiro ceturksnī, viņš iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) apliecinājumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem: par trešo ceturksni līdz 2021. gada 15. jūlijam; par ceturto ceturksni līdz 2021. gada 15. oktobrim. Ja pašnodarbinātais ir iesniedzis VID apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem nākamajā ceturksnī, VSAA minimālās iemaksas neaprēķina, un pašnodarbinātais veic obligātās iemaksas no faktiski saņemtajiem saimnieciskās darbības ienākumiem. Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada februāra (470.) numurā.
Maksātnespējas procesā tiesai jāņem vērā parādnieka ienākumu apmērs
Maksātnespējas procesā tiesai jāņem vērā parādnieka ienākumu apmērs
Augstākās tiesas Senāts atcēlis Rīgas rajona tiesas lēmumu, ar kuru apstiprināti maksātnespējīgās fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumi. Senāts nepiekrīt protestā paustajam viedoklim, ka parādnieka maksājums kreditoriem nevar būt mazāks par vienu trešdaļu no valstī noteiktās minimālās darba algas, jo pretējā gadījumā liela daļa personu maksātnespējas procesā noteiktos maksājumus nespētu veikt. Vienlaikus Senāts norāda, ka tiesa nepamatoti nav vērtējusi fiziskās personas uzturēšanas izdevumu apmēru, kas netiek novirzīts parādsaistību dzēšanai. Izskatāmajā lietā ar tiesas lēmumu bija apstiprināta fiziskās personas bankrota procedūras pabeigšana, pasludināta saistību dzēšanas procedūra un apstiprināts saistību dzēšanas plāns. Samazinoties ienākumiem, parādnieks iesniedza tiesai pieteikumu apstiprināt saistību dzēšanas plāna grozījumus, paredzot pagarināt tā izpildes termiņu par sešiem mēnešiem, vienlaikus samazinot ik mēnesi kreditoriem novirzāmo maksājumu summu uz 125 euro mēnesī. Senāts nepiekrīt prokurora protestā paustajam argumentam, ka parādnieka saistību dzēšanas plānā iekļautās kreditoriem izmaksājamās summas apmērs neatbilst Maksātnespējas likuma 155.pantam tādēļ, ka parādnieka maksājums kreditoriem nevar būt mazāks par vienu trešdaļu...
Jauna direktīva varētu noteikt pienākumu ziņot par darba samaksas atšķirību sievietēm un vīriešiem
Jauna direktīva varētu noteikt pienākumu ziņot par darba samaksas atšķirību sievietēm un vīriešiem
Eiropas Komisija 4. martā nākusi klajā ar priekšlikumu jaunai direktīvai par darba samaksas pārredzamību, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši ES par vienādu darbu saņem vienādu darba samaksu. Tā kā šī ir politiska prioritāte, ko izvirzījusi Komisijas priekšsēdētāja fon der Leiena, priekšlikumā ir izklāstīti darba samaksas pārredzamības sekmēšanas pasākumi, piemēram, informācijas par darba samaksu sniegšana darba meklētājiem, tiesības būt informētiem par darba samaksas līmeņiem darba ņēmējiem, kuri veic vienādu darbu, kā arī lielo uzņēmumu pienākums ziņot par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību. Ar priekšlikumu arī stiprina rīkus darba ņēmējiem viņu tiesību īstenošanai un sekmē tiesu iestāžu pieejamību. Darba devējiem nebūs atļauts izvaicāt darba meklētājus par viņu darba samaksas vēsturi, un viņiem pēc darba ņēmēja pieprasījuma būs jāsniedz anonimizēti dati par darba samaksu. Darba ņēmējiem būs arī tiesības uz kompensāciju, ja būs notikusi diskriminācija darba samaksas jomā. Jaunie pasākumi, kuros ņemta vērā Covid-19 pandēmijas ietekme gan uz darba devējiem, gan arī uz...
Kā atspoguļot grāmatvedībā un PVN deklarācijā, ja prece saņemta no Lietuvas
Kā atspoguļot grāmatvedībā un PVN deklarācijā, ja prece saņemta no Lietuvas
SIA, PVN maksātāja (Latvija), saņem no Lietuvas gaļas pārstrādes uzņēmuma, PVN maksātāja, gaļas izstrādājumus. Pavadzīmē norādītā summa: par preci 33,43 eiro, PVN 0% saskaņā ar Lietuvas normatīvajiem aktiem. Pavisam apmaksai: 33,43 eiro. Pievienots CMR dokuments. Kā atspoguļot darījumu grāmatvedībā saistībā ar PVN un PVN deklarācijā? Atbilde Atbildot uz lasītāja jautājumu, pieņemam, ka preces tika transportētas no Lietuvas uz Latviju, līdz ar to preču iegādes vieta šajā gadījumā ir Latvija. PVN deklarēšanas brīdis par preču iegādi no Lietuvas PVN maksātāja Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma 121. panta 1. daļu, iegādājoties preces no reģistrēta PVN maksātāja Eiropas Savienībā (ES), norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kad ir veikta preču iegāde ES teritorijā (tas ir, kad iegūtas tiesības rīkoties ar lietu kā īpašniekam, bet ne vēlāk par brīdi, kad preces ir saņemtas) un ir izrakstīts nodokļa rēķins. Savukārt PVN likuma 121. panta 2. daļā ir norādīts, ka, ja nodokļa rēķins nav izrakstīts līdz...
No 5. marta pie atbalsta apgrozāmajiem līdzekļiem var tikt krietni vairāk uzņēmēju
No 5. marta pie atbalsta apgrozāmajiem līdzekļiem var tikt krietni vairāk uzņēmēju
Eiropas Komisija saskaņojusi šī gada sākumā valdības pieņemtos grozījumus atbalsta programmā granta (dāvinājuma) saņemšanai apgrozāmajiem līdzekļiem Covid-19 skartajiem uzņēmumiem. Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests (VID) 5. martā uzsāk pieņemt pieteikumus atbalstam pēc precizētajiem kritērijiem, t.i., valsts atbalstu varēs saņemt būtiski plašāks komersantu loks. Apgrozāmo līdzekļu grants tiek piešķirts Covid-19 krīzes skartiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, lai pārvarētu Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni. Līdz ar precizētajiem kritērijiem no 2021. gada janvāra līdz maijam ikmēneša grantam (dāvinājumam) apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai var pieteikties uzņēmumi, kuru apgrozījuma kritums attiecīgajā mēnesī atbilst vienam no šādiem kritērijiem: atbalsta perioda mēnesī uzņēmuma apgrozījums ir krities vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā, un kuram atbalsta perioda mēnesī apgrozījums ir krities vismaz par 30 %, salīdzinot ar apgrozījumu 2019. gada vai 2020.gada attiecīgajā mēnesī; reģistrēts VID kā nodokļu maksātājs pēc 2020. gada 1. janvāra un kuram atbalsta...
Tiesai no jauna jāvērtē strīds par tiesībām atskaitīt priekšnodokli par starpniecības pakalpojumiem kapitāldaļu iegādē
Tiesai no jauna jāvērtē strīds par tiesībām atskaitīt priekšnodokli par starpniecības pakalpojumiem kapitāldaļu iegādē
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 4.martā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts SIA „Latvijas nacionālā nekustamo īpašumu aģentūra” (iepriekšējais nosaukums –SIA „Space”) pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu. Ar minēto lēmumu pieteicējai liegtas tiesības atskaitīt priekšnodokli saistībā ar starpniecības pakalpojumiem par kapitāldaļu iegādi jeb ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamiem darījumiem. Senāts atzina, ka apgabaltiesai no jauna jāvērtē, vai pieteicējas saņemtie starpniecības un aģenta pakalpojumi ir saistīti ar kapitāldaļu iegādes darījumiem, kas nav apliekami ar pievienotās vērtības nodokli, vai pieteicējas saimniecisko darbību kopumā. Izskatāmajā lietā Valsts ieņēmumu dienests audita rezultātā pieteicējai samazināja no budžeta atmaksājamo pievienotās vērtības nodokli un saistībā ar to aprēķināja soda naudu. VID lēmumā norādīts, ka pieteicēja atskaitījusi priekšnodokli un reversā kārtībā aprēķinājusi pievienotās vērtības nodokli, pamatojoties uz divu komersantu vārdā noformētajiem rēķiniem par konsultāciju un aģenta pakalpojumu sniegšanu. Valsts ieņēmumu dienesta ieskatā pieteicējai šādu tiesību nebija, jo pieteicēja nav ievērojusi Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.panta pirmās...
Žurnāla BILANCE galvenā redaktore MAIJA GREBENKO: Marts ir klāt
Žurnāla BILANCE galvenā redaktore MAIJA GREBENKO: Marts ir klāt
Katru gadu 1. marts lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju saistīts ar iepriekšējā gada ieņēmumu deklarēšanu, kas vainagojas (ievērojami biežāk) ar iespēju atgūt par daudz samaksāto ienākuma nodokli. Gadās arī mazāk patīkamais — nodoklis ir jāpiemaksā. Salīdzinošo statistiku nevaru minēt, jo gan piemaksa, gan atmaksa notiek ilgstoši (vismaz trīs gadu laikā). Jebkurā gadījumā aptaujas rezultāti rāda, ka gandrīz trīs ceturtdaļas iedzīvotāju ir gatavi deklarācijas iesniegšanai. Tomēr vairākums ir pārliecināti, ka nodokļa atgūšana saistīta vienīgi ar izdevumiem ārstniecībai un izglītības iegūšanai. Izrādās, cilvēki nezina, ka deklarācijā iekļaujami veiktie maksājumi par trešo (brīvprātīgo) pensijas līmeni, iemaksas par dzīvības apdrošināšanu (ar uzkrāšanu), veiktie ziedojumi, maksājumi par bērniem, kas apgūst izglītību licencētās interešu grupās. Biežāk pārmaksa rodas, kad gada laikā fiziskā persona nav strādājusi visu gadu un ieņēmumiem bija piemērota neapliekamā minimuma daļa par dažiem mēnešiem (bet saglabātas tiesības uz vesela gada neapliekamo minimumu). Grāmatvežiem nav sveša situācija, kad VID paziņo par darbinieka tiesībām uz IIN atvieglojumu...
Kā veikt pamatlīdzekļu izvērtējumu krīzes laikā?
Kā veikt pamatlīdzekļu izvērtējumu krīzes laikā?
Viens no ekonomiskās krīzes situācijas visvairāk ietekmētajiem gada pārskata posteņiem ir pamatlīdzekļi. Par to, kādas nianses jāņem vērā, gada pārskatā veicot to pārvērtēšanu, "Bilances Akadēmijas" seminārā informēja Mag. oec. Ieva Liepiņa, Sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente, SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle. "Pamatlīdzekļu grupa parasti ir ļoti nozīmīga finanšu pārskatu daļa. Pirmkārt, nozīmīga ir atlikusī bilances vērtība, kas jāpārskata, otrkārt, pamatlīdzekļu amortizācijas un nolietošanas politika ir saistīta ar pašu kapitāla vērtību bilances datumā - vai tā ir saprātīga un atbilstoša faktam. Reizēm, izanalizējot situāciju detalizētāk, izrādās, ka finansiālās grūtībās nonākušas komercsabiedrības situācija nemaz tik slikta nav," skaidro I. Liepiņa. Vispirms jāpievērš uzmanība pamatlīdzekļu inventarizācijai. Pamatlīdzekļu esamības pārbaudei nevajadzētu aprobežoties tikai ar inventarizācijas sarakstu izdrukāšanu no grāmatvedības datorprogrammas (un parakstīšanu). Būtu arī jāsaprot, vai šie pamatlīdzekļi vispār uzņēmumam juridiski pieder - īpaši tas attiecas uz nekustamo īpašumu, transportlīdzekļiem. Bilances datumā būtu jāsalīdzina Zemesgrāmatas, Valsts zemes dienesta, CSDD, Traktortehnikas reģistra dati ar finanšu uzskaites...
Ienākuma izmaksa un ziņojuma termiņš
Ienākuma izmaksa un ziņojuma termiņš
Fiziskā persona, kas nav reģistrēta kā patstāvīga nodokļa maksātāja, izpildīja darbus (saskaņā ar noslēgto uzņēmuma līgumu) 2020. gada decembrī. Norēķins par pasūtījumu veikts 2021. gada janvārī. Vai darba devēja ziņojums par šo izmaksu bija jāsniedz VID janvārī (kā par darba samaksu) vai februārī? Atbilde Ja darba devēja ziņojums par darba samaksu, kas gūta iepriekšējā mēnesī (šeit — decembrī) un izmaksāta 2021. gada janvārī, tad to ir jāiesniedz VID līdz 17. janvārim. Savukārt darba devēja ziņojums par ienākumu no uzņēmuma līguma, kas izpildīts iepriekšējā gada decembrī, bet izmaksāts janvārī, Valsts ieņēmumu dienestam jāiesniedz līdz 15. februārim. Saskaņā ar IIN likuma 17. panta "Algas nodokļa ieturēšana un maksāšana un nodokļa ieturēšana no ienākumiem, kuri nav saistīti ar darba attiecībām" 10. daļu: No fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā komersanti (..), ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to vienotajā...
Sāk virzīt likumprojektus saistībā ar saimnieciskās darbības konta ieviešanu
Sāk virzīt likumprojektus saistībā ar saimnieciskās darbības konta ieviešanu
Saeima konceptuāli atbalstījusi saimnieciskās darbības konta ieviešanu, kas ļaus nodokļu apmaksu veikt automātiski, nodokļu maksātājam pašam procesā neiesaistoties. Trešdien, 3. martā, Budžeta un finanšu komisijā atbalstīti attiecīgo grozījumu likumprojekts “Par nodokļiem un nodevām”. Saimnieciskās darbības konta risinājums paredzēts kā brīvprātīga izvēles iespēja. Konts paredzēts, lai no saimnieciskās darbības gūtajiem ieņēmumiem aprēķinātu, ieturētu un uzskaitītu nodokļa maksājumus, pārskaitītu tos vienotajā nodokļu kontā. Šo iespēju varēs izmantot tikai tāda nodokļa aprēķināšanā un iekasēšanā, kuram tā izmantošanu paredz konkrētā nodokļa likums. Izmantojot vienkāršoto risinājumu, vairs nebūs jāiesniedz attiecīgo nodokļu likumos paredzētās nodokļu un informatīvās deklarācijas, kā arī pašam nodokļu maksātājam nebūs jāaprēķina maksājamā nodokļa summa un jāveic nodokļa samaksa, paredz likumprojekts. Plānots, ka par saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu nodokļu maksātājs varēs pieteikt kontu, kurš nav viņa pamatkonts un kurš ir atvērts kredītiestādē, kas saviem klientiem piedāvā šādu pakalpojumu. Vienu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu varēs izmantot dažādu nodokļu režīmu piemērošanai. Kontu varēs mainīt uz citu kontu...
Kā piedziņas procesā tiks segti parādi par māju pārvaldīšanas un komunālajiem izdevumiem?
Kā piedziņas procesā tiks segti parādi par māju pārvaldīšanas un komunālajiem izdevumiem?
No 1. marta spēkā ir Saeimā 21. janvārī veiktie grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz dzīvojamo māju pārvaldīšanas un uzturēšanas pakalpojumu izdevumu prioritāru apmierināšanu piedziņas procesā. Grozījumi paredz piešķirt augstāku prioritāti pārvaldīšanas izdevumu, tai skaitā, komunālo pakalpojumu un uzkrājumu fonda parādu piedziņai, iekļaujot tos prasījumu grupā, kas apmierināmi trešajā kārtā uzreiz pēc fizisko personu prasījumiem par tādu zaudējumu atlīdzināšanu, kas nodarīti to mantai ar noziedzīgu nodarījumu. Tas nozīmē, ka jau ar 1. martu, ceļot prasību tiesā, personām prasības pieteikumā būs atsevišķi jāidentificē jeb jāizdala prasījumi par pārvaldīšanas izdevumiem, prasījumi par komunālajiem pakalpojumiem, prasījumi par uzkrājumiem, lai piedziņas stadijā šīm prasījumu grupām tiktu piešķirta prioritāte. Ikvienam dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, kā arī norēķināties par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Gadījumā, ja dzīvokļa īpašnieks nepilda savus ar likumu uzliktos pienākumus, pārējiem dzīvokļu īpašniekiem jeb dzīvokļu īpašnieku kopībai ir jāatbild par kaimiņa parādiem un tie jāapmaksā, lai...
BILANCES marta numurā lasiet
BILANCES marta numurā lasiet
IEVADKOMENTĀRS Maija Grebenko: Marts ir klāt GRĀMATVEDĪBA Linda Puriņa: Gada ienākumu deklarācija saimnieciskās darbības veicējiem Laila Kelmere: Saimnieciskās darbības ieņēmumu konts Ārpakalpojuma grāmatvežiem jāsadzīvo ar esošo un topošo likumu. Pēc Lilitas Beķeres, LRGA valdes priekšsēdētāja vietnieces, stāstītā vebinārā – diskusijā “Prasības ārpakalpojumu grāmatvežu birojiem” NODOKĻI Inese Helmane: Būtiski jaunumi PVN atmaksas kārtībā, transportlīdzekļu ekspluatācijas un dabas resursu nodoklī Irēna Arbidāne, Alīna Ruskova: No 2021. gada Latvijā ir viens no pievilcīgākajiem nodokļu režīmiem personāla opcijām Maija Grebenko: Par valdes locekļa reālo un domājamo ienākumu FINANSES Jeļena Marjasova: NILLTPFN likuma grozījumi aktualizē atbilstības jautājumus Ikars Kubliņš: Lielbritānija aiziet, bizness turpinās. Kas jāņem vērā, veicot darījumus pēcbreksita ērā? ATTĪSTĪBA Raitis Kalniņš, Svetlana Sokolova: Trasta aktīvu pārvaldīšana: nepieciešams tiesiskais regulējums ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Virsstundu uzskaite dažādos darba režīmos Pensionāra algas nodokļa grāmatiņa Vidējās izpeļņas aprēķināšana dažādi nodarbinātajam Vai būs jāveic VSAOI piemaksa par valdes locekļiem? Prēmija bijušajam darbiniekam Vai drīkst maksāt VSAOI vairāk...