JAUNUMI

Gadījumos, ja prognozējams, ka uzņēmuma darbība varētu būt jāpārtrauc, svarīgi ievērot arī izmaiņas gada pārskata sastādīšanas pieejā. Par tām Bilances Akadēmijas seminārā informēja Mag. oec. Ieva Liepiņa, Sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente, SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 13. pants nosaka, ka viens no piemērojamiem principiem gada pārskatu sastādīšanā ir uzņēmuma darbības turpināšanas izvērtējums katru gadu - tas nozīmē izvērtējumu, vai uzņēmums spēs darboties nākamos 12 mēnešus pēc bilances datuma (tātad, esošā gada ietvaros). Ko darīt, secinot, ka uzņēmums pārtrauks savu darbību, vai arī apstākļi ir tik neskaidri, ka to grūti noteikt? "Ja tiek konstatēts, ka darbības turpināšanas princips nav piemērojams (piemēram, tiek konstatēts, ka kreditoru saistības ir tik lielas, ka tās nebūs iespējams nosegt, nav pieejams finansējums, u.c. apstākļi), tad finanšu pārskatā vairs nav jāiekļauj neviens ilgtermiņa postenis. Pamatlīdzekļi ir jāpārceļ uz krājumiem, ilgtermiņa kreditori, ilgtermiņa finanšu ieguldījumi un citi ilgtermiņa posteņi jāpārceļ īstermiņā....

Ja darbinieks ir pensionārs, vai algas nodokļa grāmatiņa ir jāizņem no uzņēmuma? Atbilde Algas nodokļa grāmatiņu izņemt (atcelt tās piemērošanu EDS) nav nepieciešams. Grāmatiņa, pirmkārt, dod tiesības pensionāra atlīdzībai par darbu (algas summai līdz 1667 eiro) piemērot 20% ienākuma nodokļa likmi. Ja grāmatiņa darbavietā nav atzīmēta, IIN likme būtu 23% neatkarīgi no summas. Starpību iespējams atgūt, iesniedzot ienākuma deklarāciju. Biežāk algas nodokļa grāmatiņai ir nozīme, ja pensionāram ir apgādājamā persona. Pensionāram var būt invaliditāte un tiesības uz IIN atvieglojumu — bez grāmatiņas to nepiemēros. Grāmatiņa varētu būt iesniegta arī sociālās apdrošināšanas aģentūrā, kur tā kopā ar pensionāra neapliekamo minimumu samazinās ar ienākuma nodokli apliekamo pensijas daļu (ja pensijas apmērs to pieļauj). Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada marta (471.) numurā.

Lai uzņēmēji vieglāk varētu sekot līdzi savam nodokļu nomaksas stāvoklim, Valsts ieņēmumu dienests (VID), turpina pakāpeniski pilnveidot Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļu “Maksājumi un nomaksas stāvoklis”. No 9.marta sadaļā “Maksājumi un nomaksas stāvoklis” ir pieejama jauna apakšsadaļa “Nomaksas grafiki”. Šajā sadaļā var redzēt atlikušās summas, kas jāsamaksā atbilstoši piešķirtajam – samaksas termiņa pagarinājumam, labprātīgas nomaksas grafikam, vai parādiem, kas tiek maksāti tiesiskās aizsardzības vai maksātnespējas procesā, atbilstoši 2021.gadā tiesas apstiprinātajam plānam. Sadaļā attēlots katra grafika detalizēts pārskats, tajā skaitā pamatsummas un nokavējuma naudas. Papildu informācija par norēķiniem vienotajā nodokļu kontā atrodama tīmekļvietnes www.vid.gov.lv sadaļā “Vienotais nodokļu konts”, tajā skaitā skaidrojums par EDS sadaļā “Maksājumi un nomaksas stāvoklis” attēloto. Lai vienkāršotu darbu ar EDS, aicinām iepazīties ar prezentāciju "Vienotais nodokļu konts un Elektroniskā deklarēšanas sistēma 2021.gada 11.martā", kurā apskatītas sadaļas “Maksājumi un nomaksas stāvoklis” iespējas. Valsts ieņēmumu dienests (VID) šī gada laikā turpinās pilnveidot EDS sadaļu “Maksājumi un nomaksas stāvoklis”, gan īstenojot plānotos...

Datu valsts inspekcija, atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem saistībā ar darba devēja (tirdzniecības vietās, tirdzniecības centros un tirgus paviljonos) rīcību, izvietojot informāciju (vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju) par atbildīgo personu apmeklētājiem labi redzamā vietā, sniegusi šādu skaidrojumu: Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, kā arī ievērojot izsludināto ārkārtas situāciju, kas ir pagarināta līdz 2021.gada 6.aprīlim, valdība, lai atvieglotu 2020.gada nogalē pieņemtos ierobežojumus saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatības mazināšanu valstī, 2021.gada 5.februārī pieņēma grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi), kas paredz, ka tirdzniecības vietās, tirdzniecības centros un tirgus paviljonos ieceļ atbildīgo personu, kura organizē minētajos noteikumos noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus un informāciju par atbildīgo personu izvieto visiem labi redzamā vietā. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka atbildīgā persona atrodas tirdzniecības vietā, tirdzniecības centrā vai tirgus paviljonā tā darbības laikā un pēc uzraudzības un kontroles iestādes amatpersonas pieprasījuma sniedz nepieciešamo informāciju par epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu....

Garāks termiņš gada ienākumu deklarācijas iesniegšanai un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksai, izdevumu ierobežojuma un citi nodokļu atvieglojumi, maksātnespējas pieteikšanas procesa izmaiņas, kā arī citi atbalsta pasākumi - to visu paredz Saeimas Budžeta un finanšu komisijā 16. martā atbalstītie grozījumi "Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā". Tie mērķēti kā palīdzība uzņēmējiem pandēmijas izraisītās krīzes pārvarēšanā. Grozījumi paredz garāku termiņu gada ienākumu deklarācijas iesniegšanai un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksai. Saimnieciskās darbības veicēji gada ienākumu deklarāciju par 2020.gadu varēs iesniegt līdz šī gada 1.jūlijam un aprēķinātā nodokļa summa vienotajā nodokļu kontā būs jāiemaksā līdz 23.jūlijam. Līdz šim deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam bija jāiesniedz līdz 1.jūnijam, bet aprēķinātais nodoklis jāsamaksā līdz 23.jūnijam. Savukārt publiskas personas kapitālsabiedrībām un publiski privātā, kapitālsabiedrībām, uz kurām attiecas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, plānots noteikt tiesības sasaukt dalībnieku (akcionāru) sapulci, lai apstiprinātu kapitālsabiedrības gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par 2019. un 2020. pārskata gadu laikposmā, kas par...

Pašnodarbinātās personas peļņa (ienākums) ir mazāka par 500 eiro mēnesī. Darba attiecību nav. Vai drīkst veikt VSAOI lielākā summā par 10%? Atbilde Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" pārejas noteikumu 78. punktā minēts, ka par periodu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim pašnodarbinātie veic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai vismaz 10 procentu apmērā. Ja pašnodarbinātā ienākumi mēnesī: Sasniedz vai pārsniedz Ministru kabineta noteikto minimālo darba algu, papildus šā likuma 14. panta otrajā daļā noteiktajam obligāto iemaksu objektam (pēc likmes 31,07%, ja ienākums sasniedz vai pārsniedz 500 eiro) reizi ceturksnī veic obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai no brīvi izraudzītā obligāto iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības (vismaz 10% apmērā). Savukārt pašnodarbinātā persona drīkst veikt iemaksas pēc likmes 31,07% arī no visas ienākuma summas, kas pārsniedz 500 eiro. Šādā gadījumā nav summas, kurai jāpiemēro mazāka likme. Ja ienākumi mēnesī nesasniedz Ministru kabineta noteikto minimālo darba algu, reizi ceturksnī jāveic obligātās iemaksas valsts...

Pagājušā gada 18.decembrī ir pieņemti grozījumi “Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”, kuri paredz, ka 2021.gadā: saimnieciskās darbības veicējs nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma; avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma var veikt labprātīgi. Automātiski avansa maksājumu aprēķins 2021.gadā netiks ģenerēts. Ja uzņēmums vēlas maksāt nodokli avansā labprātīgi Ja komersants prognozē, ka saimnieciskās darbības rezultāts 2021. gadā būs pozitīvs, nevēlas visu nodokli maksāt 2022. gadā vienā maksājumā un ir iespēja to samaksāt agrāk, tad šī gada laikā iespējams maksāt nodokli pamazām pēc saviem ieskatiem (sadalot maksājumus vairākās daļās vai vienā maksājumā) – bez ierobežojumiem un papildu iesniegumiem, veicot maksājumus vienotajā nodokļu kontā, informē Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvalde. Tomēr jāņem vērā, ka iemaksātās summas vienotajā kontā var tikt novirzītas, lai segtu citu nodokļu parādus, ja tādi būs izveidojušies, ievērojot to, ka no 2021. gada 1. janvāra VID administrētajiem valsts budžeta maksājumiem ir jauns konts – vienotais nodokļu konts....

Grāmatvedības nozares profesionāļi ar nepacietību gaida izmaiņas normatīvajā regulējumā, ko viesīs jaunais Grāmatvedības likums. Lai gan Saeimā likumprojektu paredzēts drīzumā skatīt otrajā lasījumā, visticamāk, likuma regulējums būs spēkā ne agrāk kā no 2022. gada. Taču grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējiem saistoši ir 11. februārī veiktie likuma "Par grāmatvedību" grozījumi, kas ir spēkā no šā gada 9. marta. Attiecībā uz prasībām ārpakalpojuma grāmatvežiem un to darbības licencēšanu vairākas normas stāsies spēkā jau no šā gada 1. jūlija. Atziņas par to, kas grāmatvedības birojiem jāievēro starplaikā līdz jaunā Grāmatvedības likuma pieņemšanai, izskanēja arī Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) rīkotajā seminārā "Prasības ārpakalpojuma grāmatvežiem", kurā asociācijas biedrus par jaunumiem informēja Lilita Beķere, LRGA valdes priekšsēdētāja vietniece. Prasības ārpakalpojuma sniedzējiem Februāra nogalē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija virzīja Finanšu ministrijas izstrādāto Grāmatvedības likuma projektu uz 2. lasījumu (priekšlikumu iesniegšanai atvēlētais laiks bija līdz 4. martam). Vienlaikus 11. februārī veikti grozījumi vēl spēkā esošajā likumā "Par grāmatvedību". Ar...

Valdība 12. martā apstiprināja vairākus uzlabojumus epidemioloģiskās drošības pasākumos, lai līdz Lieldienām mērķtiecīgi nostiprinātu pašreizējo Covid-19 saslimstības krituma tendenci. Valdības apstiprinātais scenārijs primāri balstās attālinātā darba principos. Pārejot uz attālinātā darba režīmu, tie darbinieki, kuriem iespējams to apvienot ar bērna pieskatīšanu, tiek aicināti savas atvases nelaist uz bērnudārziem. Kā liecina SPKC apkopotie dati, arvien biežāk konstatēta saslimstība ar jauno, daudz lipīgāko Covid-19 paveidu, kas skar arī bērnus. Tādēļ, lai nevairotu Covid-19 izplatību arī bērnudārzos, uz turieni tiek rekomendēts vest tikai tos bērnus, kuru vecāki nevar nodrošināt bērnu pieskatīšanu mājās. Attālinātais darbs No 16. marta klātienē strādāt drīkstēs tikai tie darbinieki, kuru darba specifikas dēļ pienākumus nav iespējams veikt attālināti un iestādes vai uzņēmuma vadītājs ir devis atļauju. Darba devēja pienākums ir noteikt tos darbiniekus, kuriem tiešām ir nepieciešams veikt pienākumus klātienē, lai nodrošinātu darba nepārtrauktību. Lai sniegtu atbalstu pārejā uz attālināto darbu, Valsts kanceleja sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju...

Tieslietu ministrija sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem Kadastra likumā, kas paredz pārcelt kadastrālo vērtību jaunās bāzes spēkā stāšanos uz 2025. gada 1. janvāri. Tikmēr vismaz līdz 2024. gada 31. decembrim tiku piemērotas pašlaik spēkā esošās kadastrālās vērtības. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzskata, ka jaunās kadastrālo vērtību bāzes nedrīkst stāties spēkā līdz Finanšu ministrija nav īstenojusi nekustamā īpašuma nodokļa reformu ar mērķi nepieļaut nodokļu sloga kāpumu. Grozījumi vēl jāskata Saeimā. Tāpat Tieslietu ministrija piedāvā noteikt, ka turpmāk jaunas kadastrālo vērtību bāzes nedrīkst publicēt vēlāk kā pusotru gadu pirms to stāšanās spēkā. Tas nozīmē, ka sabiedrība par jaunajām vērtībām varēs uzzināt vismaz pusotru gadu pirms to piemērošanas. Līdz ar to kadastrālo vērtību bāzi izstrādātu atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū, kāda tā bija divus ar pusi gadus pirms kadastrālo vērtību bāzes piemērošanas kadastrālo vērtību aprēķinam. Paredzēts, ka sabiedrības informēšanas nodrošināšanai Valsts zemes dienests, līdz jaunās kadastrālo vērtību bāzes 2025.–2028. gadam apstiprināšanas Ministru kabinetā, uzturēs savā tīmekļvietnē kadastrālo...

Lai atbalsta pasākumi Covid-19 krīzes periodā būtu vēl efektīvāki un ļautu atbalstu saņemt plašākam krīzē cietušo uzņēmumu un to darbinieku, pašnodarbināto personu, kā arī patentmaksātāju lokam, Ministru kabinets ir paplašinājis dīkstāves atbalsta saņemšanas kritērijus. Tāpat ir dots papildu laiks līdz 31. martam, lai dīkstāves atbalstam varētu pieteikties saņēmēji, kas atbilst tieši jaunajiem, paplašinātajiem kritērijiem. Kā informē Valsts ieņēmumu dienests (VID), 15. martā stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumos Nr. 709 "Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos", saskaņā ar kuriem turpmāk dīkstāves atbalstu varēs saņemt divos gadījumos: ja ieņēmumu kritums mēnesī, par kuru tiek lūgts atbalsts, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī (mēnešos, kuros ir notikusi darbība), ir vismaz par 20 %. no 15. marta dīkstāves atbalstam var pieteikties arī tad, ja ieņēmumu kritums mēnesī, par kuru tiek lūgts atbalsts, ir bijis vismaz par...

Datu valsts inspekcija (DVI), atbildot uz iedzīvotāju uzdoto jautājumu “Vai pastāv tiesiskais pamats personas datu apstrādei, kuru veic darba devējs, lai noskaidrotu darbinieku attieksmi par gatavību vakcinēties pret Covid-19?”1, sniedza skaidrojumu, norādot, ka pēc saņemtajiem jautājumiem ir identificēti un nodalīti divi savstarpēji saistīti, bet dažādi informācijas apstrādes nolūki (mērķi) darbinieku aptaujas veikšanai – 1) darbinieku attieksmes noskaidrošana par gatavību vakcinēties pret Covid-19 un 2) darbinieku saraksta veidošana, lai iesniegtu atbildīgajām iestādēm vakcīnas pret Covid-19 saņemšanai. Kopš 2021. gada 5. februāra ikviens Latvijas iedzīvotājs varēja uzsākt pieteikšanos, lai saņemtu vakcīnu pret Covid-19. Vakcinācija pret Covid-19 ir katras personas brīva izvēle. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, Latvijas iedzīvotāji var reģistrēties vakcīnas saņemšanai četros veidos un viens no tiem – darba devēja veidots un iesniegts darbinieku saraksts2 , tomēr, atbildīgās iestādes aicina iedzīvotājus pieteikties individuāli – negaidot darba devēja rīcību. Ņemot vērā darba devēju izrādīto iniciatīvu, lai pasargātu savus darbiniekus un klientus, veicot darbinieku aptaujas,...

Darba attiecības pārtrauktas 2020. gada jūnijā, bet 2021. gada aprīlī uzņēmumā plānots aprēķināt prēmijas par pērnā gada sasniegumiem. Sakarā ar to, ka nepastāv darba attiecības, vai jāaprēķina tikai IIN vai tomēr arī VSAOI? Kādi ziņojumi jāiesniedz VID? Atbilde Pieņemsim, ka prēmija darbiniekam, kam šobrīd nepastāv darba tiesiskās attiecības (1000 eiro), ir aprēķināta un izmaksāta 2021. aprīlī. No prēmijas, kas saistīta ar iepriekšējām darba attiecībām, ir jāietur un jāsamaksā darbaspēka nodokļi (VSAOI un IIN). Pamatojums atrodams MK noteikumu Nr. 827 29.3 punktā, kura jaunā redakcija ir spēkā no 2021. gada 1. janvāra: Par mēnesi, par kuru ir aprēķināta atlīdzība atbilstoši uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līguma nosacījumiem, kā arī prēmija vai citi ienākumi uz iepriekšējo darba attiecību pamata, vai par periodu, kad persona ir bijusi darba ņēmēja, izņemot šo noteikumu 29.1. apakšpunktā minēto gadījumu, darba devēja ziņojumā norāda aprēķināto atlīdzību (4. aile), obligātās iemaksas (5. aile) un nākamo obligāto iemaksu veikšanas datumu, kas seko...

No 15. līdz 19. martam noritēs ikgadējās Advokatūras dienas, kuru laikā iedzīvotāji visā Latvijā varēs saņemt bezmaksas juridiskās konsultācijas. Advokāti sniegs rekomendācijas dažādās tiesību nozarēs, aptverot plašu juridisko jautājumu loku. Šogad Advokatūru dienas norisināsies jau 12. reizi, taču pirmo reizi pilnībā attālināti, advokātiem sniedzot konsultācijas tiešsaistē ar e-pasta vai video saziņas rīku starpniecību, kā arī telefoniski. Bezmaksas konsultācijas sniegs vairāk nekā 100 zvērināti advokāti un viņu palīgi no Rīgas un citām pilsētām, piemēram, Valmieras, Limbažiem, Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Bauskas, Daugavpils, Rēzeknes un citām. Bezmaksas konsultācijām īpaši aicināti pieteikties tie iedzīvotāji, kam līdz šim nav bijusi iespēja saņemt advokātu juridisko palīdzību samaksas vai citu ierobežojumu dēļ. Ik gadu Advokatūru dienu laikā tiek sniegtas aptuveni 1000 bezmaksas konsultācijas Latvijas iedzīvotājiem par dažādiem tiem sasāpējušiem jautājumiem, visbiežāk konsultāciju laikā tiek sniegtas rekomendācijas, kas saistītas ar ģimenes tiesībām, uzturlīdzekļiem un mantojuma tiesībām. “Pandēmijas seku dēļ iedzīvotājiem nākas risināt dažādus juridiskus jautājumus, kas visbiežāk saistīti ar...

Maksātnespējas kontroles dienests vērš uzmanību, ka atbalsts par katru audzināšanā esošu bērnu ir paredzēts kā universāla finansiālā atbalsta sniegšana ģimenēm ar bērniem un no tā netiks segti kreditoru prasījumi. “Minētais ienākums – atbalsts 500 eiro par katru bērnu - ir aizsargāts no piespiedu atsavināšanas un nav paredzēts novirzīšanai kreditoru prasījumu segšanai fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros”, uzsver Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina. Likumdevējs ir noteicis naudas līdzekļus, uz kuriem kreditori nevar vērst piedziņu, un kas saskaņā ar Maksātnespējas likuma 92. panta trešo daļu nav atsavināmi arī fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros. 2021. gada 18. februārī tika pieņemti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas stājās spēkā 2021. gada 24. februārī, paredzot, ka personai, kurai šā likuma 62. pantā minētajā periodā ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalstu vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu...