JAUNUMI

Sakarā ar Finanšu ministrijas (turpmāk — FM/ministrija) un Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) oficiāli sniegto viedokli jautājumā par ēnu ekonomikas risku samazināšanas problēmām, t.sk. par drošības naudu, sniedzam savu viedokli, kas papildina publikāciju žurnālā Bilance 2020. gada Nr. 12 (468) "Drošības nauda — izīrētāja ienākumi, kredītsaistības vai pakalpojums?" (turpmāk — publikācija), un aicinām speciālistus uz diskusiju. VID skaidrojuma būtība 1. "Ja grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, tad saņemtajai drošības naudai vēlams iekārtot atsevišķu apakšposteni, iekļaujot to grāmatvedības kontu plānā, piemēram, zem posteņa "Pārējie kreditori" atvērt posteni "Saņemtās drošības naudas". Līdz ar to, saņemot drošības naudu, grāmatvedībā darījums uzrādāms šādi: 11) Saņemtās drošības naudas D "Nauda" K "Saņemtās drošības naudas" 2) Atmaksājot drošības naudu D "Saņemtās drošības naudas" K "Nauda"" 2. "Saimnieciskās darbības ieņēmumos ir iekļaujamas visas summas, ko fiziskā persona saņem no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas, īrnieka vai nomnieka. Drošības naudas maksājuma saņemšanas brīdī minēto maksājumu uzskaita ieņēmumos, iemaksātā drošības nauda...

Kopš šā gada 1.janvāra, ievērojot mainīto nodokļu nomaksas termiņu un atsevišķos gadījumos arī deklarēšanas kārtības maiņu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie iekšzemes nodokļi tiek maksāti vienotajā nodokļu kontā, bet informācijai par nodokļu nomaksu var sekot līdzi Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Sekot līdzi deklarētajiem un veiktajiem nodokļu maksājumiem, kā arī redzēt nākotnes nodokļu saistības var VID EDS, kur izveidota jauna sadaļa “Maksājumi un nomaksas stāvoklis”. Savukārt EDS sadaļā “Izziņas” ir veikti uzlabojumi, lai izziņu par nodokļu parādu varētu saņemt par katru mēneša darba dienu atsevišķi. Izziņa par nodokļu parādu atspoguļo faktisko nodokļu nomaksu, tāpēc neietver datus par pēdējām divām darba dienām, kuru laikā Valsts kase informē VID par budžetā saņemtajiem maksājumiem. Lai kliedētu bažas par to, ka ieviešot jauno nodokļu nomaksas kārtību un atbilstošas izmaiņas EDS sistēmā, nodokļu maksātājiem tiek aprēķināts parāds gadījumos, kad nodokļi ir nomaksāti, VID skaidro, ka maksājuma (vai pārmaksas) attiecināšana pret aprēķināto nodokli notiek nākamajā dienā pēc samaksas termiņa...

Saeima 21. janvārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, ar kuriem atvieglos parādu atgūšanu par mājas pārvaldīšanas izdevumiem. Ar grozījumiem noteikts, ka no naudas, kas saņemta par pārdotu ar ķīlu apgrūtinātu nekustamo īpašumu, apmierināmi arī prasījumi par maksājumiem, kas saistīti ar īpašuma pārvaldīšanu un dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem. Normatīvie akti paredz pienākumu dzīvokļa īpašniekam piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un segt tās izdevumus, kā arī norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Līdz šim gadījumā, ja dzīvokļa īpašnieks nepildīja savus pienākumus, pārējiem dzīvokļu īpašniekiem jeb dzīvokļu īpašnieku kopībai bija jāatbild par negodprātīgā vai maksātnespējīgā kaimiņa parādiem un tie jāapmaksā, lai, piemēram, ziemā mājai netiktu atslēgta apkure, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori. Ar grozījumiem noteikts, ka no naudas, kas saņemta par pārdoto ar ķīlu apgrūtināto nekustamo īpašumu, apmierināmi prasījumi par maksājumiem par šo nekustamo īpašumu, kas saistīti ar pārvaldības darbību veikšanu dzīvojamā mājā, maksājumiem uzkrājumu fondā un maksājumiem par dzīvojamās...

Valmieras Administratīvā rajona tiesa 22.janvārī pieņēma lēmumu iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta sestās daļas, ciktāl tā ierobežo amatpersonu tiesības saņemt atbilstošu atlīdzību par darbu svētku dienās, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un 107. pantam. Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) pagājušajā gadā sava biedra vārdā vērsās tiesā ar prasību par mantiskā zaudējuma, nesaņemtās darba piemaksas par darbu svētku dienās 100 procentu apmērā, atlīdzināšanu. Pēc pieteicēja prasības izskatīšanas tiesa nolēma vērsties pie Satversmes tiesas ar prasību izvērtēt likuma normas, kas liedz Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm saņemt piemaksu par darbu svētku dienās, atbilstību Satversmei. Savukārt tiesvedība saistībā ar LIDA iesniegto prasību nolemta apturēt līdz Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim. Lai arī Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (Atlīdzības likums) 14. panta sestā daļa vairākkārt grozīta, ir saglabājusies tās...

Kad nodokļu un citus maksājumus var reģistrēt bez nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces vai ierīces? Kādi speciāli noteikumi tam ir piemērojami? Praksē nereti saskaramies ar to, ka pierastā elektroniski izdrukāta kases aparāta čeka vietā saņemam ar roku rakstītu dokumentu, ko tautā sauc par stingrās uzskaites kvīti. Šajā rakstā par to, kādos gadījumos šāda kvīts var tikt izsniegta un kādi speciāli nosacījumi tiek izvirzīti tieši šādam maksājumu apliecinošam dokumentam. Galvenais normatīvais akts, kas regulē maksājumu apliecinoša dokumenta formu, ir Ministru kabineta (MK) 2014. gada 11. februāra noteikumi Nr. 96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība" (turpmāk — 96. noteikumi). Speciālu "kvīšu noteikumu" nav, kaut gan daudzi iesācēji — saimnieciskās darbības veicēji — un ar šo maksājumu apliecinošo veidu maz saskārušies profesionāļi parasti sāk meklējumus tieši ar šo atslēgvārdu kādā populārā interneta meklētājā vai pat populārajā Latvijas grāmatvežu interneta forumā. Gadu gaitā Latvijā ir izveidojusies normatīvā bāze,...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju un nevalstiskajām organizācijām sagatavojusi finanšu iestādēm skaidrojumu par patieso labuma guvēju noskaidrošanu biedrībās. Tajā skaidrota biedrību patiesā labuma guvēja definīcija un kredītiestāžu pienākumi, noskaidrojot patiesos labuma guvējus. Skaidrojuma mērķis ir sniegt bankām papildu izklāstu par biedrību darbības praktiskiem aspektiem kontekstā ar normatīvo aktu prasībām un riskos balstīto pieeju arī nevalstisko organizāciju sektorā. Skaidrojums sniedz informāciju par to, ka biedrības mērķis tiek noteikts tās statūtos un var būt vērsts kā uz sabiedrisko labumu, tā biedru interesēm. Katrā biedrībā situācija jāvērtē individuāli, proti, jānoskaidro, vai biedrības darbības mērķis ir sniegt atbalstu plašai sabiedrības daļai, veicināt norises plašākas sabiedrības vai liela skaita biedru interesēs, vai arī biedrība ir izvēlēta kā juridiskā forma un tās darbība notiek ierobežota skaita konkrētu personu interesēs. Vairumā biedrību, ja tās izveidotas un darbojas atbilstoši biedrību statusa būtībai, patiesos labuma guvējus nebūs iespējams noskaidrot. Tomēr Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un...

Piemērs, kas palīdz saprast, kad deklarējams un nomaksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ja darījums noticis vienā mēnesī, bet ienākums izmaksāts nākamajā. Jautājums: Ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis no kustamās mantas iznomāšanas (automašīnas noma) par decembri. Izmaksāts ienākums saņēmējam janvārī. Kad uzņēmumam ir jādeklarē janvārī ieturētais IIN par decembra maksu? Atbildi sniedz Marija Radzjušonoka, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes galvenā nodokļu inspektore: Paziņojumu iesniegšanas termiņi ar vienotā nodokļu konta ieviešanu nav mainīti, mainījies ir tikai nodokļu samaksas termiņš. Paziņojumu par konkrētā mēnesī fiziskajām personām izmaksātājām summām ir jāsniedz līdz nākamā mēneša 15. datumam. Tātad, ja šajā piemērā summa izmaksāta janvārī, tā ir jādeklarē, līdz 15. februārim iesniedzot paziņojumu par fiziskajām personām izmaksātājām summām par janvāri un norādot tajā ienākumu gūšanas periodu - 2020. gada decembri, ienākumu taksācijas periodu - 2021. gada janvāri. Nodokļa samaksas termiņš konkrētajā situācijā būs līdz 23. februārim. Atbilde uz jautājumu izskanēja Valsts ieņēmumu dienesta organizētā tiešsaistes seminārā "Algas nodokļu aprēķins 2021....

Finanšu ministra vadības darba grupā atbalstīts Labklājības ministrijas (LM) priekšlikums par slimības palīdzības pabalsta plašāku pieejamību, jo Covid-19 izplatība nav mazinājusies, un ir pagarināti iepriekš noteiktie ierobežojumi. LM aicina darba devējus būt iespējami pretimnākošiem pret tiem darbiniekiem, kuriem ir sākumskolas vecuma bērni, un mēģināt rast tādus risinājumus uzņēmumā, kas dotu iespēju šiem vecākiem gan sniegt atbalstu saviem bērniem mācību procesā, gan arī iespēju veikt savus darba pienākumus. Darba devēji un darbinieki savstarpēji vienojoties varētu pielāgot darba laika organizēšanas jautājumus, vai arī pārskatīt darba procesus. Ja šādi pielāgojumi objektīvu apstākļu dēļ nav iespējami, tad LM aicina izvērtēt iespēju savstarpēji vienoties ar darbinieku par attaisnoto prombūtni, ja darbinieks nevar strādāt attālināti vai nevar attālināti veikt darbu pienācīgā kvalitātē. Šādā situācijā darbiniekam ir tiesības saņemt slimības palīdzības pabalstu. LM atgādina, ka atbilstoši Darba likumam, darbiniekam ir tiesības uz īslaicīgu prombūtni, ja viņa tūlītēja klātbūtne darbā nav iespējama nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu...

Jaunā nodokļu deklarēšanas un nomaksas kārtība pēc vienotā nodokļu konta ieviešanas radījusi grāmatvežiem dažādus jautājumus, kā rīkoties konkrētās situācijās. Viena no iespējamām situācijām - ar atvaļinājuma naudas izmaksu saistīto nodokļu nomaksa un deklarēšana atskaitēs. Jautājums: Ja atvaļinājuma naudu izmaksā 15.februārī: 1) līdz kuram datumam jāsamaksā IIN? 2) kura mēneša atskaitē jāiekļauj bruto un sociālais nodoklis (atvaļinājums no 15-25.februārim)? 3) kura mēneša atskaitē jāiekļauj IIN? Atbildi sniedz Marija Radzjušonoka, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes galvenā nodokļu inspektore: "Pēc jaunās kārtības (saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 17. panta 5. daļu) ir noteikts, ka, izmaksājot atvaļinājuma naudu, nodokli jāietur līdz sekojošā mēneša 23. datumam. Tas nozīmē, ka, ja atvaļinājuma nauda izmaksāta 15. februārī, nodoklis būtu jāsamaksā līdz 23. martam. Iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā arī sociālās iemaksas šajā gadījumā būtu jādeklarē līdz 17. martam, iesniedzot darba devēja ziņojumu par februāri, kur tiks deklarēts bruto ienākums (atvaļinājuma nauda un arī alga) un nodokļi." Atbilde uz...

Kā jau ierasts, arī 2021. gadā gaidāmas būtiskas izmaiņas nodokļu piemērošanā, neskarts nepaliks arī pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk — PVN). Svarīgi atzīmēt, ka atsevišķi grozījumi, kas stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī, ir pieņemti jau 2019. gadā (vienotais konts), turpmākie (e–komercija) — pieņemti 2020. gada oktobrī un stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā, bet atsevišķi grozījumi šī raksta tapšanas laikā vēl nav pieņemti gala redakcijā, tādēļ tos nekomentēšu. Turpmāk izskatīsim grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk — PVN likums) to pieņemšanas secībā. Vienotais konts Grozījumi saistībā ar vienotā konta ieviešanu, kas stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī, faktiski visos nodokļu likumos tika pieņemti jau 2019. gada vidū. Vienotā konta ieviešana nozīmē, ka, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, visu nodokļu maksājumi, ieskaitot PVN, būs jāveic uz vienu un to pašu kontu: LV33TREL1060000300000. Izņēmums ir nekustamā īpašuma nodoklis, kas arī turpmāk būs jāieskaita konkrētās pašvaldības norādītajā kontā, un muitas nodoklis, kura maksāšanai vienotais...

Saeima ceturtdien, 21.janvārī, pirmajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Tie nepieciešami, lai atvieglotu ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem iesniegšanas kārtību, kā arī paredz kopīga klientu izpētes rīka izveidi. Šobrīd normatīvais regulējums uzliek pienākumu ziņot par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā gan Finanšu izlūkošanas dienestam (FID), gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Līdz ar izmaiņām likumā iecerēts, ka informāciju par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarāciju nodokļu jautājumos būs iespējams iesniegt, izmantojot FID uzturēto tīmekļvietni. Ja informācija būs paredzēta arī VID, tad likuma subjektam tas būs jāatzīmē. Vienoto kanālu ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem plānots ieviest no 2021.gada 1.jūnija, norādīts likumprojekta anotācijā. Vienlaikus ar izmaiņām plānots ieviest Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC) lietojumprogrammu goAML, kas īpaši izstrādāta finanšu izlūkošanas vienībām, nodrošinot datu vākšanas, apstrādes, analīzes, dokumentu pārvaldības, darbplūsmas un statistikas funkcijas, skaidrots anotācijā. Tāpat likumprojekts paredz ieviest regulējumu kopīga klientu izpētes rīka izveidei....

Saeima ceturtdien, 21.janvārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Civillikumā, ar kuriem paredzēts noteikt jaunus tiesiskos mehānismus kopīpašnieku starpā radušos strīdu risināšanai, tajā skaitā arī kopīpašuma dalīšanas gadījumā. Iecerētās izmaiņas paredz ierobežojumu prasīt kopīpašuma dalīšanu bez īpaša pamata. Tādējādi iecerēts mazināt tendenci izmantot kopīpašumu domājamās daļas peļņas gūšanai, ja tas aizskar citu personu tiesības uz īpašumu un mājokļa neaizskaramību. Šobrīd likums paredz, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu. Ar grozījumiem likumu plānots papildināt, nosakot, ka kopīpašnieks, kurš ieguvis domājamās daļas dzīvojamā mājā, pamatojoties uz darījumu vai tiesas lēmumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, bez svarīga iemesla nevar prasīt tiesā kopīpašuma dalīšanu piecus gadus no dienas, kad viņa īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā. Noteiktais ierobežojums nav absolūts, jo tas ir terminēts, un gadījumā, ja kopīpašniekam ir pietiekami pamatots iemesls, tad plānotie grozījumi pieļauj prasīt kopīpašuma dalīšanu tiesā. Par svarīgu iemeslu, piemēram, būtu uzskatāmi gadījumi, kad vienam...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti trešdien, 20.janvārī, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā “Par grāmatvedību”, kas paredz ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu. Licencēšanu plānots uzsākt šī gada 1.jūlijā, un to nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests. Paredzēts ieviest publisku ārpakalpojuma grāmatvežu reģistru, un tajā pakalpojuma saņēmējs varēs pārliecināties par attiecīgās personas tiesībām sniegt ārpakalpojuma grāmatveža pakalpojumus, teikts grozījumu anotācijā. Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju un pieredzi apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējā kontroles sistēmas kopija un licencēšanas pieteikums, kā arī civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija. Licenci plānots izsniegt uz pieciem gadiem, un to pēc tam varēs pārreģistrēt. Par licences saņemšanu vai tās pārreģistrāciju paredzēta valsts nodeva 100 eiro apmērā. Ārpakalpojuma grāmatveža kvalifikācijai būs jāatbilst vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai, ko apliecina attiecīgs izglītības dokuments grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, un būs nepieciešama vismaz trīs gadu pieredze grāmatvedības jomā, paredz likumprojekts. Tāpat, lai sniegtu grāmatvedības pakalpojumus ārpakalpojumā, personai būs jāreģistrē sava saimnieciskā darbība vai...

Lai atbalsta pasākumi Covid-19 krīzes periodā būtu vēl efektīvāki un ļautu krīzē cietušajiem uzņēmumiem un to darbiniekiem saņemt lielāku atbalstu, Ministru kabinets ir pagarinājis atbalsta programmu termiņus, kā arī paaugstinājis minimālo dīkstāves atbalsta apmēru līdz 500 EUR visām mērķa grupām – gan uzņēmumu darbiniekiem, gan pašnodarbinātām personām, gan patentmaksātājiem, informē Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar grozījumiem turpmāk atbalsts par dīkstāvi būs pieejams līdz 2021. gada 30. jūnijam un pieteikties tam varēs līdz 2021. gada 15. jūlijam (līdz šim termiņš bija 9. janvāris), bet ne ilgāk, kamēr būs spēkā noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem COVID19 infekcijas ierobežošanai. Tāpat nolemts palielināt minimālā dīkstāves atbalsta apmēru visām mērķa grupām – gan uzņēmumu darbiniekiem, gan pašnodarbinātām personām (līdzšinējais regulējums paredzēja 330 eiro), gan patentmaksātājiem līdz 500 eiro par pilnu mēnesi (līdzšinējais regulējums paredzēja 400 eiro). Atbalstu par dīkstāvi arī turpmāk varēs saņemt, ja ieņēmumu kritums mēnesī, par kuru tiek lūgts atbalsts,...

Saskaņā ar Izstāšanās līgumu Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kuri līdz 2020.gada 31.decembrim dzīvoja un strādāja Apvienotajā Karalistē (AK) un turpina dzīvot un strādāt AK arī pēc 2021.gada 1.janvāra, varēs turpināt saņemt AK piešķirtos pabalstus, t.sk., ģimenes pabalstus, kā arī saglabās tiesības saskaņā ar Regulas Nr.883/2004 noteikumiem pieprasīt citus pabalstus. Piemēram, pārtraucot darba attiecības AK, šīs personas varēs pieprasīt arī AK piešķirtā bezdarbnieka pabalsta eksportu, atgriežoties Latvijā un meklējot šeit darbu. Izmaiņas būs tiem Eiropas Savienības (ES) un AK pilsoņiem, kuri no 2021.gada 1.janvāra pārvietosies no ES uz AK un otrādi. Šo personu tiesības sociālās drošības jomā noteiktas Tirdzniecības un sadarbības līguma protokolā par sociālās drošības koordinēšanu (turpmāk – Protokols). Protokols neparedz bezdarbnieka pabalsta eksportu. Līdz ar to tiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri pēc 2021.gada 1.janvāra vēlēsies doties darba meklējumos uz AK un kuriem būs piešķirts bezdarbnieka pabalsts Latvijā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) vairs neizsniegs U2 dokumentu. Protokolu nepiemēro ģimenes pabalstiem...