JAUNUMI

Normatīvajā regulējumā ir atstāti vairāki "robi", kas rada neskaidrības, nekonsekvenci un netaisnīgumu atvaļinājuma naudas aprēķināšanā. Viena no lielākajām problēmām saistīta ar apmaksājamo atvaļinājuma dienu skaita noteikšanu, ja atvaļinājuma laikā brīvdienās iekrīt svētku dienas. Tāpat noteiktos gadījumos apšaubāmas sekas rada likumā paredzētā norma atvaļinājuma naudas aprēķinā iekļaut arī prēmijas. Vēl daudziem neesot skaidrs, vai atvaļinājuma naudas aprēķināšanā jāņem vērā krīzes laika valsts atbalsta instrumenti - dīkstāves pabalsti un algu subsīdijas, norāda1 žurnāla BILANCE galvenā redaktore Maija Grebenko. Svētku dienas atvaļinājumā - jāapmaksā vai nē? Normatīvais regulējums nosaka, ka atvaļinājums ilgst vismaz četras kalendāra nedēļas, neskaitot svētku dienas. Taču neskaidrības rodas gadījumā, ja atvaļinājuma laikā ir svētku dienas, kas iekrīt brīvdienās (sestdienās, svētdienās) un tiek pārceltas uz darba dienām. Šādā gadījumā atvaļinājuma apmaksāto dienu skaits var palielināties. "Tas rada netaisnīgumu, jo kāds saņems naudu par 20 atvaļinājuma dienām, bet kādam citam tiks apmaksātas pat 23 atvaļinājuma dienas. Arī ar tiesas spriedumiem ir apstiprināts, ka...

Vecākiem aizvien ir tiesības saglabāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par bērniem līdz 19 gadu vecumam, kuri strādā tikai vasaras brīvlaikā un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, informē Finanšu ministrija. Ja skolēns līdz 19 gadu vecumam turpina mācības un strādā tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam algas nodokļa grāmatiņā nav jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo, arī atrašanās vecāka apgādībā automātiski netiks pārtraukta. Tādējādi vecāks saglabā atvieglojumu par apgādībā esošu personu, un ar nodokļiem neapliekamā vecāka algas daļa palielinās par 250 eiro mēnesī. Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni līdz 19 gadu vecumam mācās un strādā arī mācību gada laikā, bērna atrašanās apgādībā automātiski tiek pārtraukta tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Ja skolēns pārtrauc strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā. Nodokļu samaksas nosacījumi Ja skolēns strādā pie darba devēja (arī pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja) vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā, darba devējs no viņa algas maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli...

Labklājības ministrija izmaksājusi valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAO iemaksas) kompensācijas pirmajiem trim sociālajiem uzņēmumiem. No šā gada 1. janvāra Labklājības ministrijas administrētajā Eiropas Sociālā fonda projektā "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" ir ieviests jauns atbalsts sociālajiem uzņēmumiem, kuri nodarbina cilvēkus ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem. Sociālie uzņēmumi var saņemt kompensāciju veikto VSAO iemaksu apmērā par šiem nodarbinātajiem. Uz finansiālo atbalstu var pretendēt ne tikai darba integrācijas sociālie uzņēmumi, bet arī pārējie sociālie uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus noteiktām sabiedrības grupām vai labumu sabiedrībai kopumā. Reizi ceturksnī sociālais uzņēmums var pieprasīt Labklājības ministrijai faktiski samaksāto VSAO iemaksu darba devēja daļas kompensāciju, ja par šo personu komersants nav saņēmis finanšu atbalstu citā valsts atbalsta programmā. Piemēram, uz kompensāciju nevar pretendēt, ja komersants pārskata periodā par šiem pašiem darbiniekiem ir saņēmis grantu no Attīstības finanšu institūcijas Altum vai dotāciju darba algām aktīvo nodarbinātības pasākumu ietvaros no Nodarbinātības valsts aģentūras. VSAO iemaksu kompensācija notiek saskaņā ar de...

Tuvojas vasara, un daudzi noteikti cer to izbaudīt. Vai tāda iespēja būs pieejama, to drīzumā uzzināsim, jo aizvien vēl daudz nezināmā (ko un kādā veidā drīkstēs darīt). Tomēr, ja atvaļinājums tiks piešķirts un izmantots, grāmatveža pienākums ir aprēķināt tā apmaksu. Pēc būtības Darba likumā (DL) nav minēti grozījumi attiecībā uz vidējās izpeļņas noteikšanu, kaut gan tādas darba samaksas "daudzveidības" kā pēdējā laikā arī nekad nav bijis. Diemžēl arī šajā rakstā jāmin, ka DL, sagaidot savu 19. gadadienu kopš stāšanās spēkā un piedzīvojot 26 grozījumus, joprojām "nav sagaidījis" skaidrojumu attiecīgajos metodiskajos norādījumos grāmatvežu vajadzībām. Tādēļ vieni grāmatveži aprēķinus veic, balstoties un savu saprašanu un pieredzi, citi izmanto kolēģu un padomdevēju ieteikumus. NB! Uzskatu, ka riskanti rīkoties, vadoties tikai no ieteikumiem. Pirms rīkojas, jācenšas gūt loģisku skaidrojumu, vismaz "kāpēc" un "kur tas ir rakstīts". Ar to arī sāksim. Jāatzīst, ka DL grozījumi tomēr ieviesa skaidrību dažos likuma pantos. Piemēram, "pēdējie seši mēneši", kuru darba...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 25.maijā, galīgajam lasījumam atbalstīja jauna Grāmatvedības likuma projektu, ar ko plānots aizstāt līdzšinējo likumu “Par grāmatvedību”, kurš ir spēkā kopš 1993.gada. Jauns likums nepieciešams, lai normatīvais regulējums grāmatvedības jomā atbilstu juridiskās tehnikas prasībām, ietverot likumā lietoto terminu plašāku skaidrojumu, likuma mērķi un darbības jomu, kā arī pilnveidotu tam pakārtotos Ministru kabineta noteikumus, teikts likumprojekta anotācijā. Tāpat jauns regulējums nepieciešams, ņemot vērā informācijas tehnoloģiju attīstību un grāmatvedības datorprogrammu un informācijas datorsistēmu programmatūras attīstību un arvien plašāku to pielietojumu uzņēmumu grāmatvedībā. Tāpat būtiski, ka mūsdienās ir mainījusies grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanas, aprites un glabāšanas, kā arī grāmatvedības reģistru kārtošanas un finanšu pārskatu sagatavošanas prakse, teikts likumprojekta anotācijā. Paredzēts, ka likums noteiks grāmatvedības jomas vispārīgos un tiesiskos pamatus, likuma subjektus, to tiesības, pienākumus un atbildību, grāmatvedības uzdevumus, prasības grāmatvedības kārtošanai un institūciju kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā. Ar likumprojektu paredzēts pilnveidot un paplašināt pastāvošo regulējumu grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanai...

Otrdien, 25. maijā, Saeimas Juridiskās komisijas sēdē pirms galīgā lasījuma skatīti grozījumi Zemesgrāmatu likumā. Starp izmaiņām ir arī priekšlikums samazināt valsts nodevas apmēru par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā: fiziskai personai – no 2% uz 1,5% no īpašuma vērtības, savukārt juridiskai personai par dzīvokļa īpašuma nostiprināšanu no 6% uz 2% no īpašuma vērtības. Zemesgrāmatu valsts nodevas apmēra samazināšana pozitīvi ietekmēs iedzīvotāju plānus iegādāties mājokļus, it īpaši tiem, kas domā nopirkt savu pirmo īpašumu. Salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvijā mājokļus būvē stipri mazāk, nekā tas ir nepieciešams, savukārt zemesgrāmatu nodevas ir augstākas. Samazinot augstās zemesgrāmatu valsts nodevas un padarot mājokļus pieejamākus iedzīvotājiem, palielināsies jauno dzīvojamo māju būvniecības intensitāte, uzskata grozījumu autori Tieslietu ministrijā. Dati tikai no četriem lielākajiem dzīvokļu attīstītājiem liecina, ka šogad kopumā tie pārdos 860 dzīvokļus – vienam attīstītājam tas ir par 40% vairāk nekā pērn, citam – par 22% vairāk nekā pērn. Jauno dzīvokļu būvniecība nozīmē papildu nodokļu ieņēmumus valsts...

Darbinieks strādā medicīnas iestādē uz darba līguma pamata, ir noteikts summētais darba laiks. Sakarā ar darba īpatnībām un epidemioloģisko situāciju valstī ar darba devēja rīkojumu ir noteikts, ka divas reizes nedēļā darbiniekam jānodod Covid–19 analīzes. Bieži vien laboratorijas noteiktais analīžu nodošanas laiks iekrīt darbinieka brīvdienā. Vai darba devējam ir jāapmaksā darbinieka brīvdienā analīžu nodošanai patērētais laiks? Atbilde Atbilstoši Darba likumam un Darba aizsardzības likumam darba devējam ir pienākums nodrošināt nodarbinātajiem veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Tādējādi darba devējam ir jāveic atbilstoši pasākumi, kas vērsti uz darbinieku veselības aizsardzību darbā, lai samazinātu vai novērstu iespēju inficēties ar Covid–19 izraisošo vīrusu, tajā skaitā nodrošinot darba aizsardzības un epidemioloģiskās drošības pasākumus, kas noteikti Covid–19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā un Ministru kabineta 09.06.2020. noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid–19 infekcijas izplatības ierobežošanai". Saskaņā ar Covid–19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 7.1 pantu1 darba devējam ir pienākums noteikt pasākumus Covid–19 infekcijas izplatības ierobežošanai darba vietās, noteikt atbildīgo par...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir norādījis, ka iesniegumos par dīkstāves atbalstu uzņēmumiem un to darbiniekiem, kas iesniegti pēc 15. marta, ir nepieciešams pamatot, ka ieņēmumu kritums ir saistīts ar Covid-19 dēļ noteiktajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Līdz ar to dīkstāves pabalstu līdz 2021. gada 30. jūnijam (bet ne ilgāk par termiņu, kurā ir spēkā epidemioloģiskās situācijas dēļ noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi) var saņemt to uzņēmumu darbinieki, kuru darba devēji šo ierobežojumu dēļ piedzīvo ieņēmumu kritumu. Atbalsta piešķiršanas nosacījumi ietverti Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid –19 izraisītās krīzes situācijas apstākļos”. Dīkstāves atbalstam var pieteikties darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto atbalsta mēnesi: ir samazinājušies ne mazāk kā par 20%, salīdzinot ar mēneša vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, kuros uzņēmums faktiski darbojies; vai samazinājušies ne mazāk kā par 30%, salīdzinot ar...

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) līdz 1. jūnijam ir jāiesniedz informācija par iepriekšējā taksācijas gadā izsniegtajiem/saņemtajiem aizdevumiem no viena aizdevēja: • kuru apmērs pārsniedz 15 000 eiro; • kuru apmērs (to kopsumma) kopā ar papildus izsniegto aizdevumu pārsniedz 15 000 eiro; • kas izsniegti/saņemti papildu aizdevumam (to kopsummai), par kuru VID jau ir sniegta informācija un iepriekš sniegtā aizdevuma neatmaksātā daļa aizdevuma izsniegšanas dienā pārsniedz 15 000 eiro. Informāciju par aizdevumu fiziskajai personai1 VID sniedz: Aizdevējs, ja tas ir: komersants; individuālais uzņēmums (zemnieka vai zvejnieka saimniecība); kooperatīvā sabiedrība; nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība; biedrība vai nodibinājums; organizācija; fiziskā persona, kas reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja; uz līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas. Aizņēmējs, ja tas saņem aizdevumu no: fiziskās personas – rezidenta –, kas aizdevumu nesniedz savas saimnieciskās darbības ietvaros, nerezidenta. Skatiet arī VID metodisko materiālu "Ienākumam pielīdzināmie aizdevumi" VEIDLAPA 1 Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumi Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju...

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu divām jaunām atbalsta programmām Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem – ilgstošā dīkstāvē esošo tirdzniecības centru nomas ieņēmumu un sporta centru apgrozījuma krituma kompensācijai, kas radies vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ. Atbalsta programmas kopējais finansējums ir 8 miljoni eiro. Detalizēti kritērijus un kārtību granta piešķiršanai Covid-19 krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem, kuru īpašumā ir tirdzniecības centrs, nomas ieņēmumu krituma kompensācijai, nosaka Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumi Nr. 229 “Noteikumi par nomas apgrozījuma krituma kompensāciju Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem” un 2021. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 277 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem sporta centriem”. Grozījumi atbalsta programmās stāsies spēkā pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas. Abas atbalsta programmas ieviesīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), kas jau uzsākusi iesniegumu pieņemšanu. Ministru kabinets 27. maija sēdē lēma komersantu pieteikumu iesniegšanas termiņu pagarināt līdz 30. jūnijam. Lēmumu par atbalsta sniegšanu komersantiem LIAA pieņems līdz 30. septembrim. LIAA atbalsta pieprasījumu izmaksu...

Senāta Administratīvo lietu departaments 21. maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta Nr. SKA-7/2021; A43012014), ar kuru atcelts Konkurences padomes lēmums par naudas soda uzlikšanu pieteicējai – biedrībai „AUTO ASOCIĀCIJA”. Senāts atzina apgabaltiesas spriedumu par pamatotu. Izskatāmajā lietā Konkurences padome ar lēmumu pieteicējas biedrības „AUTO ASOCIĀCIJA” darbībās konstatēja Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas pārkāpumu un uzlika pieteicējai naudas sodu. Proti, Konkurences padome konstatēja aizliegtu vienošanos, pieteicējas biedriem apspriežot jautājumus par apdrošināšanas akciju sabiedrību īstenotajām darbībām un par sadarbību ar apdrošināšanas akciju sabiedrībām, kā arī pieteicējas biedriem apspriežot un/vai vienojoties ar Latvijas Līzinga devēju dsociāciju par būtiskiem līzinga darījumu pamata noteikumiem. Konkurences padome šīs darbības atzina kā konkurenci ierobežojošas pēc mērķa. Senāts konstatēja, ka apgabaltiesa, atsaucoties arī uz Eiropas Savienības Tiesas un Senāta praksi, ir norādījusi uz nepilnībām Konkurences padomes lēmuma pamatojumā tādā kontekstā, ka iestāde nav pārbaudījusi visus nepieciešamos apstākļus, lai secinātu, vai vienošanos mērķis ir konkurences kropļošana. Apgabaltiesa, vērtējot Konkurences...

2020. gada 11. jūnijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma un 22. jūnijā Latvijas Vēstnesī tika izsludināts Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums (turpmāk — Starpnieku likums/likums), kas stājās spēkā pagājušā gada 1. augustā un no šī datuma uzliek zināmus pienākumus likuma subjektiem. Tajā skaitā pienākumu ievērot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk — NILLTPFNL) prasības, kā arī ne vēlāk kā līdz 2021. gada 1. jūlijam reģistrēties Ekonomikas ministrijas uzturētajā nekustamā īpašuma (turpmāk — NĪ) darījumu starpnieku (turpmāk — starpnieki) reģistrā (turpmāk — reģistrs). Likumā lietotā NĪ starpnieku definīcija izraisīja daudzus jautājumus par to, kam ir pienākums reģistrēties reģistrā un kam šis pienākums tomēr nav jāpilda. Šajā publikācijā informēsim par trešās likumprojekta redakcijas, par kuru nobalsoja Saeima, izstrādātāja — Finanšu ministrijas (FM), kā arī uzraugošo institūciju — Ekonomikas ministrijas (EM) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kompetentiem viedokļiem šajā jautājumā. Sakarā ar zvērinātu advokātu sašutumu1 savu kopīgu viedokli ar...

Vēršam uzmanību, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) maijā ir aktualizējis informatīvo materiālu "Par atsevišķiem jautājumiem PVN deklarāciju aizpildīšanā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā". Tajā apskatītas situācijas kā rīkoties, ja pēc iesniegšanas VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir konstatēta kļūda PVN 2 un PVN 3 deklarācijas aizpildīšanā, nepieciešams iesniegt labojumus. Kārtība, kādā aizpildāma PVN deklarācija un tās pielikumi, noteikta Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 40 „Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”, kur var skatīt detalizētāku informāciju par PVN deklarāciju aizpildīšanu. Piemēram, ja konstatēts, ka par kādā no iepriekšējiem periodiem PVN 2 pārskatā norādītais darījums ir jāanulē, tad: 1) jānorāda veiktās preču piegādes un sniegtos pakalpojumus Eiropas Savienības teritorijā tikai attiecīgā taksācijas perioda PVN 3 pārskatā (rindiņa „V” jāaizpilda tāpat kā iepriekš aizpildīta PVN 2 pārskatā, savukārt rinda „J” - atstājama tukša – arī bez „0,00”); 2) pēc pārbaudīšanas un saglabāšanas, PVN 3 pārskatu jāiesniedz VID; 3) jānokopē iepriekš iesniegta attiecīgā taksācijas perioda...

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma nosacījumiem ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliek šādus saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veiktos darījumus: • preču piegādi (tai skaitā preču piegādi ES teritorijā un preču eksportu) par atlīdzību; • pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību; • preču iegādi ES teritorijā par atlīdzību. Preču piegāde ir darījums, kas izpaužas kā īpašuma tiesību uz lietu nodošana citai personai, lai tā varētu rīkoties ar lietu. Par preču piegādi uzskata arī darījumus ar: • nekustamo īpašumu vai tā daļu; • elektroenerģiju, gāzi, siltumenerģiju, apkuri, ūdeni, tvaiku un dzesēšanas enerģiju. Par preču piegādi Eiropas Savienības (ES) teritorijā uzskata preču piegādi, ja preces no vienas dalībvalsts nosūta vai transportē uz citu dalībvalsti un šo preču nosūtīšanu vai transportēšanu veic preču piegādātājs vai preču saņēmējs, vai trešā persona preču piegādātāja vai preču saņēmēja vārdā. Par preču piegādi par atlīdzību uzskata reģistrēta nodokļa maksātāja saimnieciskajā darbībā izmantojamo aktīvu daļu nodošanu bez atlīdzības savām vai sava personāla...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 21. maijā stājušies spēkā: Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumi Nr. 313 “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumos Nr. 541 “Noteikumi par tīmekļvietņu vai mobilo lietotņu pakalpojuma sniedzējiem pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili”” Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumi Nr. 314 “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta noteikumos Nr. 405 “Noteikumi par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru””. Papildinātais tiesiskais regulējums ietekmē tīmekļvietņu un mobilo lietotņu pakalpojuma sniedzējus autopārvadājumu jomā, kas reģistrēti VSIA “Autotransporta direkcija”, pārvadātājus, kas veic pasažieru komercpārvadājumus ar taksometriem, taksometru skaitītāju apkalpojošos dienestus. Atgādinām, ka pārvadājumu pakalpojumu sniedzēja pienākums tiešsaistē iesniegt VID informāciju par sniegtajiem pārvadājumiem stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Ar grozījumiem noteikumos Nr. 313 paredzēts samazināt tiešsaistē VID iesniedzamo informācijas apjomu par sniegtajiem pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru vai vieglo automobili un sniegtajiem pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru. Gan tīmekļvietņu un mobilo lietotņu pakalpojuma sniedzēji, gan...