JAUNUMI

Konferences laikā tika minēti termini "cilvēklasāms" formāts un "strukturētais" rēķins. Vai, lūdzu, varat paskaidrot, kas tie ir? Kur un kā izmantos "strukturēto rēķinu"? Atbilde Cilvēklasāms formāts, vienkāršā valodā runājot, ir formāts, kuru var lasīt cilvēks — vai tas ir interneta pārlūkā, vai tas ir kādā no dokumentu formātiem (Word, Excel…). Mašīnlasāmā forma — tāda, kas ir ērti apstrādājama ar datoru un kurā ir iespējams piekļūt darba atsevišķiem elementiem un modificēt tos jeb, vienkāršā valodā runājot, — saņemot dokumentu, to var ieimportēt uzskaites sistēmā un programma nolasa datus un tos apstrādā. Strukturētais rēķins ir mašīnlasāmais rēķins. Grāmatvedības likuma kontekstā strukturētais rēķins ir elektroniskais rēķins, kas izveidots atbilstoši Eiropas Savienības standartam LVS EN 16931–1:2017 "Elektroniskie rēķini. 1. daļa. Elektronisko rēķinu pamatelementu semantisko datu modelis", uzņēmums to izraksta atbilstoši tehniskajā specifikācijā LVS CEN/TS 16931–2:2017 "Elektroniskie rēķini. 2. daļa: Standartam EN 16931–1 atbilstošo sintakšu saraksts" noteiktajai ISO/IEC 19845 (UBL 2.1) sintaksei. Šāds strukturētais rēķins būtu jāapstrādā...

Vairākas izmaiņas normatīvajā regulējumā ieviestas saistībā ar ienākumu deklarāciju iesniegšanu, IIN pārmaksu un attaisnoto izdevumu atmaksu, par ko žurnāla "Bilance" konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi" pērn informēja Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore. Pirmkārt, līdz ar novembra beigās pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ieviesta iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas automātiskā atmaksa. Tiesa gan, kā konferencē atzina A. Kaļāne, tā attieksies uz ļoti ierobežotu personu grupu (personas, kam nav reģistrēta saimnieciskā darbība, kas nav guvušas ienākumus ārvalstīs un arī citus ienākumus, par kuriem IIN jāmaksā rezumējošā kārtībā (uz deklarācijas pamata)). Personai uz automātisko atmaksu vajadzēs pašai pieteikties, norādot savu kontu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Tāpat tiks vienkāršota attaisnoto izdevumu dokumentu (par medicīnas izdevumiem) nosūtīšana Valsts ieņēmumu dienestam. Turpmāk tas notiks gandrīz bez pašas personas fiziskas iesaistes, vienīgi medicīnas iestādē būs jāapliecina sava piekrišana tam, ka šie dokumenti tiek nosūtīti VID. Jāievēro, ka vēlreiz piekrišana būs...

Gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus vairākos nodokļu likumos, bet visbūtiskākās izmaiņas skāra mikrouzņēmumu nodokli (MUN). Grozījumu likumprojekta anotācijā norādīts, ka izmaiņas veiktas, lai atrisinātu problēmas, kas saistītas ar sociālā un veselības nodrošinājuma nepietiekamību nodarbinātajām personām. Kā zināms, jau vairāku gadu garumā tiek spriests par to, ka MUN režīms tiek izmantots nodokļu samazināšanas nolūkos, kā rezultātā tiek kropļota konkurence uzņēmējdarbībā, kā arī MUN režīmā strādājošo valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) ir zemas, kas savukārt rada risku, ka nākotnē pieaugs iedzīvotāju skaits, kuri var nebūt pienācīgi sociāli nodrošināti. Nodokļu slogs palielinās Pretēji lielākajai daļai nodokļu maksātāju, kuriem 2021. gadā nodokļu slogs nedaudz samazinās, ņemot vērā mazāku VSAOI likmi un neapliekamā minimuma piemērošanas izmaiņas, MUN maksātāju nodokļu slogs būtiski pieaug jau gada sākumā, bet daļai šī nodokļa maksātāju — vēl būtiskāk otrajā pusgadā. Nodokļu izmaksu pieaugumu ietekmē ne tikai likmes palielinājums, bet arī papildu nodokļu maksājumi par darbiniekiem, sākot ar 1. jūliju. Atbilstoši likuma...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 19.janvārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz pilnveidot pretendentu izslēgšanas kritērijus, lai tādējādi veicinātu kandidātu un pretendentu dalību publiskajos iepirkumos. Tāpat grozījumi paredz iekļaut likumā regulējumu par līgumu reģistru. Izmaiņas nepieciešamas, jo praksē ir bieži konstatēti gadījumi, kad pasūtītāja rīcībā ir tāda informācija par kandidātu vai pretendentu, kas liek apšaubīt to spējas izpildīt līgumu, bet pasūtītājam nav iespēju un līdzekļu šādu kandidātu vai pretendentu izslēgt no iepirkuma procedūras, norādījuši likumprojekta autori. Izmaiņas paredz paplašināt iepirkuma pasūtītāja iespējas izslēgt kandidātu vai pretendentu. Tostarp plānots, ka kandidātu varēs izslēgt, ja tas ar citiem piegādātājiem būs vienojies un šādas vienošanās būs vērstas uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu konkrētajā iepirkumā. Tāpat kandidātu varēs izslēgt, ja tas savā profesionālajā darbībā būs pieļāvis būtiskus pārkāpumus, kā dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība atbilstoši izpildīt līgumu. Paredzēts pagarināt kandidātu un pretendentu izslēgšanas periodu par noteiktiem pārkāpumiem no...

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) jomā būtiskākās izmaiņas stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Piemērojamā VSAOI likme mainās jau no 1. janvāra; tāpat līdz ar minimālās mēnešalgas palielināšanos no 1. janvāra pieaug arī minimālā VSAOI objekta slieksnis. Par to, kā sociālās apdrošināšanas iemaksas pašnodarbinātajiem būs veicamas 2022. gadā un turpmāk, vēl īstas skaidrības nav, jo likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" Pārejas noteikumos Ministru kabinetam ir dots uzdevums līdz 2021. gada 1. jūlijam izstrādāt likumprojektu par grozījumiem šajā likumā tieši par pašnodarbināto sociālo apdrošināšanu no 2022. gada 1. janvāra. Iesākot atgādinājums par to, kas ir pašnodarbinātā persona saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu": persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura saņem autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību), izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju, zvērināts notārs, zvērināts advokāts, zvērināts revidents, zvērināts tiesu izpildītājs, prakses ārsts, prakses farmaceits, prakses veterinārārsts, prakses optometrists, cita fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā...

Ministru kabineta (MK) 19. janvāra sēdē izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 24.novembra noteikumos Nr.709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos"", kas satur priekšlikumu papildināt dīkstāves atbalsta regulējumu skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem saistībā ar noteiktajiem Covid-19 drošības pasākumiem. Analizējot līdzšinējo situāciju ar pieteikšanos atbalstam, kā arī ņemot vērā samērā zemo aktivitāti tieši skaistumkopšanas nozarē, sadarbībā ar nozares asociācijām, ministrija papildina dīkstāves atbalsta regulējumu, jo nozarē strādājošo struktūra ir ļoti atšķirīga, proti, tās pārstāvji strādā dažādos nodokļu režīmos. “Analizējot datus par pieteikšanos pieejamajam atbalstam un skaistumkopšanas nozares organizāciju sniegto informāciju, kopā nonācām pie secinājuma, ka skaistumkopšanas nozarei, kuras darbība ir tikusi apturēta pilnībā, ir nepieciešams tāds dīkstāves atbalsta regulējums, kas ļauj pieteikties atbalstam arī katram nodarbinātajam individuāli. Valdībā iesniegtie grozījumi dīkstāves atbalsta noteikumos ir savstarpēju diskusiju rezultātā tapis risinājums. Vienlaikus esmu aicinājis Valsts ieņēmumu dienestu uzlabot savu komunikāciju ar atbalsta saņēmējiem un...

Grāmatveži līdz šim lietoja 2017. gada 19. decembra Ministru kabineta (MK) noteikumus Nr. 786 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem", kad likmes bija konstantas (2018., 2019. un 2020. gadā). Šogad atjaunojas vecā kārtība vispirms sakarā ar to, ka likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 18. pantā veikto grozījumu rezultātā standarta sociālās apdrošināšanas likme ir samazināta par vienu procentpunktu un ir 34,09%. Samazinoties pamatlikmei, bija jāprecizē apakšlikmju sadalījums visiem citiem apdrošināšanas riskiem. Rezultātā 2020. gada 17. decembrī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi ar tādu pašu numuru (Nr. 786), kas stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. Dažreiz nepieredzējušiem grāmatvežiem rodas jautājums, kāpēc noteikumos nav minēts standarta likmes atšifrējums. Skaidrojums ir vienkāršs: likme ir minēta VSA likuma 18. pantā (ar sadalījumu: darba devēja daļa un darba ņēmēja daļa) ar norādi, ka iemaksu likmi obligāti sociāli apdrošināmām personām un tās sadalījumu pa sociālās apdrošināšanas veidiem nosaka Ministru kabinets (MK)....

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), ņemot vērā saņemtās patērētāju sūdzības, ir veicis kāda parādu piedziņas pakalpojumu sniedzēja īstenotās komercprakses izvērtēšanu. Konkrēto komercpraksi firma veica laika periodā no 2020. gada 6. aprīļa līdz 2020. gada 15. jūnijam, izmantojot valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, kur uz parādniekiem sūtītajās īsziņās un e-pastos izdarīja spiedienu, radot iespaidu, ka tieši šis laika periods ir labvēlīgākais parāda samaksai bez tiesas. Šādi īstenotā negodīgā komercprakse ir skārusi vismaz 511 patērētājus. PTAC piemērojis soda naudu 7 000 EUR apmērā, devis rīkojumu aizliegt negodīgu komercpraksi, kā arī turpmākajā komercpraksē nepieļaut līdzīga rakstura pārkāpumu izdarīšanu. Atbilstoši patērētāju sniegtai informācijai firma nosūtīja patērētājiem e-pasta vēstules par kavēto maksājumu un īsziņas ar aicinājumu sazināties ar parādu piedziņas firmu par kavētā maksājuma samaksu laikā no pulksten 23.00 līdz 2.00, kā arī laika posmā no 2020. gada 6. aprīļa līdz 2020. gada 15. jūnijam nosūtīja patērētājiem firmas sagatavotos paziņojumus par parādsaistībām, kuros atsaucās uz “Ārkārtas situāciju” un...

Kādā dokumentā un kuriem darba devējiem noteikta darba dienu pārcelšana, ja šāda diena ir starp brīvdienu un svētku dienu vai svētku dienu un brīvdienu? Atbilde Jautājumā minēto situāciju regulē Darba likuma 133. panta 4. daļa: Ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu izdod par nākamo gadu ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam. 2021. gadā pārcelto dienu kārtību nosaka 2020. gada 30. jūnijā izdotais Ministru kabineta (MK) rīkojums Nr. 354 "Par darba dienu pārcelšanu 2021. gadā": Pamatojoties uz Darba likuma 133. panta ceturto daļu, no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no...

Gatavojot noslēguma darbības finanšu uzskaitē, lai izstrādātu pirmās versijas finanšu pārskatam par 2020. gadu, ir aktuāli pārdomāt tās jomas, kas būtiski ir ietekmētas, vērtējot šo finanšu gadu. Kaut arī uzņēmumi, iespējams, darbojas dažādos veidos, lai pielāgotos pašreizējai videi, noteikti galvenās jomas ir darbības turpināšanas principa izvērtēšana, faktori, kuri ir ietekmējuši un ietekmēs finanšu pārskata rezultātu, grāmatvedības aplēses un aktīvu vērtības novērtējums. Kā pareizi šādu informāciju ne tikai izvērtēt, bet arī atklāt un skaidrot finanšu pārskatā, patlaban ir aktuāls temats daudzos uzņēmumos. Jānorāda, ka, izstrādājot finanšu pārskatu par 2020. gadu, aktuāla ir arī uzņēmuma vadības lielāka iesaiste, nekā tā ir bijusi iepriekš. Turklāt būtisks ir jautājums, kā finanšu pārskatā sniegt informāciju, ja ir izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un tās būtiski ietekmē uzņēmuma darbības turpināšanu. Covid–19 pandēmijai jau ir radījusi plašu nenoteiktību neskaitāmās jomās, tai skaitā arī finanšu pārskata sagatavošanā. Ņemot vērā situācijas sarežģītību un ietekmi, ir jāpārskata ne tikai esošās metodes finanšu pārskata sagatavošanā,...

Ministru kabineta 2020. gada 10. decembra noteikumi Nr. 751 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”", kas stājās spēkā 2020. gada 16. decembrī, noteic, ka no 2021. gada 1. aprīļa kases aparāti būs jāizmanto visiem, kas tirgo nevis pašu ražotas, bet gan iepirktas preces, taču vienlaikus šogad ir būtiski vienkāršoti nosacījumi kases aparātu lietotājiem un apkalpojošajiem dienestiem. Tāpat pieņemti arī Ministru kabineta 2020.gada 10.decembra noteikumi Nr. 752 “Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumos Nr.95 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām”". Turpmāk kases aparāta lietotājs varēs reģistrēt kases aparātu izbraukuma tirdzniecībai (uz laiku līdz 5 dienām) elektroniski, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), vairs neiesaistot tajā apkalpojošo dienestu. Tāpat kases aparāta lietotājs VID EDS varēs arī paziņot par kases aparāta lietošanas pārtraukšanu vismaz uz 30 dienām. Ņemot vērā arvien pieaugošo distances...

Viens no Valsts kancelejas informatīvās kampaņas “Darbinieks nav nieks” mērķiem ir rosināt biežāk primāri izmantot iekšējo trauksmes celšanas mehānismu. Tādam kopš 2019. gada 1. maija jābūt visās iestādēs, kā arī uzņēmumos un citās organizācijās privātajā sektorā, kuros ir vismaz 50 darbinieku. Gandrīz Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju gatavi iesaistīties, lai uzlabotu dzīvi Latvijā, taču vairāk nekā puse nezina, ko darīt, ja darbavietā novēroti pārkāpumi, kas apdraud sabiedrības intereses, un tikai katrs desmitais ir cēlis trauksmi par darbavietā novērotajām nelikumībām, liecina 2020. gada novembrī veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti*: No 2019. gada 1. maija, kad stājās spēkā Trauksmes celšanas likums, paredzot mehānisma izveidi kompetento iestāžu informēšanai un trauksmes cēlēju aizsardzībai, līdz 2019. gada beigām saņemti 435 iesniegumi. No tiem par trauksmes celšanas būtībai atbilstošiem atzīti 119 – tātad tikai mazliet vairāk nekā ceturtā daļa. Sabiedrībā ir vēlme novērst dažādas nelikumības, par ko liecina2020. gada statistika par saņemto iesniegumu skaitu un trauksmes celšanas būtībai atbilstošo ziņojumu...

Senāta Administratīvo lietu departaments, izskatot lietu Nr. SKA-149/2021; A420234817 15. janvārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīts par pamatotu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pieteikums par finansējuma atprasīšanu no privātpersonas sakarā ar līguma nosacījumu pārkāpumu, bet noraidīts pieteikums daļā par līgumsoda piedziņu. Izskatāmajā lietā VARAM klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu konkursa ietvaros piešķīra atbildētājai – privātpersonai – finansējumu, lai tā iegādātos elektromobili saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Uzskatot, ka atbildētāja nav izpildījusi strīdus līguma saistības, ministrija vērsās tiesā ar pieteikumu par strīdus līguma izpildi un pienākuma uzlikšanu atbildētājai atmaksāt saņemto finansējumu 13 374,38 eiro un samaksāt līgumsodu 708,84 eiro. Izskatot lietu kasācijas kārtībā, Senāts atzina, ka tiesa pareizi secinājusi, ka līguma pārkāpuma dēļ atbildētājai ir pienākums atmaksāt saņemto finansējumu. Senāts uzsvēra, ka atbilstoši finansiālās piesardzības principam tiesības uz finansējumu ir tikai tādam finansējuma saņēmējam, kurš ievēro tiesību normās un ar iestādi noslēgtajā līgumā paredzētos pienākumus, kuru mērķis ir mazināt...

No 15. janvāra, ieceļojot Latvijas Republikā no ārvalstīm, noteiktas stingrākas drošības prasības - personām, kas nav iekļautas speciālajās grupās (skat. zemāk rakstā) būs jāuzrāda negatīvs Covid-19 testa rezultāts un par to ir jābūt atzīmei aizpildītajā covidpass.lv anketā. Kā informē Satiksmes ministrija, arī turpmāk atļauts ceļot tiem, kam tas nepieciešams tikai būtisku iemeslu dēļ vai darba pienākumu veikšanai, piemēram, komercpārvadātājiem. Covid-19 testa rezultāts nebūs jāuzrāda, ja persona ir jau pārslimojusi vīrusu un nav vairs infekcioza, tad būs jāuzrāda ārsta izziņa, izziņa par antivielu esamību vai cits medicīnisks dokuments, kas to apliecina. Arī pēc tam, kad persona būs saņēmusi ražotāja norādītās nepieciešamās vakcinācijas devas, tests nebūs jāuzrāda. Svarīgi atcerēties, ka: Covid-19 tests ir jāveic ne agrāk kā 72 stundas pirms iekāpšanas pārvadātāja transportlīdzeklī, piemēram, lidmašīnā vai šķērsojot Latvijas robežu individuāli, piemēram, ar savu automašīnu; testam ir jābūt atzītam valstī, no kuras persona izceļo; tas ir jāuzrāda drukātā veidā vai elektroniski (personas viedierīcē) pārvadātājam, piemēram,...

Valdība 14. janvārī apstiprināti grozījumi apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta programmā, būtiski palielinot atbalsta apmēru komersantiem. Grozījumi stāsies spēkā pēc to saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. Apgrozāmo līdzekļu grants pieejams Covid-19 krīzes skartiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, lai pārvarētu Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni. Sākot ar 2021. gada 1. janvāri ikmēneša atbalsta apmērs ir palielināms no 30% uz 60% no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī. Paaugstināti ir arī maksimālie atbalsta griezti līdz 100 000 eiro mēnesī. Atbalsts pieejams visu nozaru uzņēmumiem, kuriem vērojams apgrozījuma kritums vienlaicīgi divos kritērijos: atbalsta perioda mēnesī apgrozījums ir krities vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā, un kuram atbalsta perioda attiecīgajā mēnesī ir vērojams arī apgrozījuma kritums vismaz par 30 %, salīdzinot ar apgrozījumu 2019. gada attiecīgajā mēnesī. Jaundibinātiem uzņēmumiem jeb tādiem uzņēmumiem, kas reģistrēti Valsts ieņēmumu...