JAUNUMI

No 1. marta ir iespējams VID EDS sagatavot un iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2020. gadu. Pirms plašāk stāstu par gada ienākumu deklarāciju, pieminēšanas vērts ir likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" Pārejas noteikumu 152. punkts, ar kura normām, iespējams, jau kāds no lasītājiem ir saskāries dzīvē. Šī likuma norma paredz — ja maksātājs likumā noteiktajā termiņā nav iesniedzis deklarāciju par 2018. un 2019. gadu (vai par kādu no šiem gadiem), Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz 2021. gada 1. martam aizpilda tās deklarācijas sadaļas, par kurām informācija ir pieejama valsts informācijas sistēmās, kā arī aprēķina rezumējošā kārtībā budžetā maksājamo nodokļa summu un paziņo maksātājam. Ar šo paziņošanu tiek uzskatīts, ka deklarācija ir iesniegta. Arī turpmākajos gados atbilstoši likuma "Par IIN" 20. panta otrajai daļai VID pēc tā rīcībā esošās informācijas drīkstēs aprēķināt IIN, ja nodokļu maksātājs nebūs iesniedzis gada ienākumu deklarāciju, bet tā viņam bija obligāti jāiesniedz. Protams, nodokļu maksātājam saglabājas tiesības iesniegt...

Saeima 11.martā kā steidzamus pieņēma likuma grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas Covid-19 krīzes laikā paredz visiem pensionāriem, personām ar invaliditāti un apgādnieku zaudējušām personām izmaksāt vienreizēju pabalstu 200 eiro apmērā. Pabalstu saņems vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji, kā arī personas, kas saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, atlīdzību par darbspēju vai apgādnieka zaudējumu. Vienreizējo pabalstu izmaksās arī par bērniem ar invaliditāti, kā arī bērniem un pilngadīgām personām, kam nepieciešama īpaša kopšana. Pabalstu saņems personas, kurām attiecīgo pensiju vai pabalstu ir tiesības saņemt laika posmā no 1. marta līdz izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām. Vienreizējā pabalsta izmaksa notiks automātiski, un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) visām mērķgrupām to izmaksās aprīlī. Pabalstu piegādās saņēmēja dzīvesvietā bez maksas vai pārskaitīs uz kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontu. Ja tiesības uz vienreizējo pabalstu personai radušās no 1.marta, VSAA bez personas iesnieguma to piešķirs un izmaksās 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums...

Lai uzņēmēji varētu sekot līdzi savam nodokļu nomaksas stāvoklim, pakāpeniski tiek pilnveidota Elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļa "Maksājumi un nomaksas stāvoklis". Kopš 2021. gada 1. janvāra katru mēnesi 23. datums ir regulāro iekšzemes nodokļu maksājumu termiņš. Vēršam uzmanību, ka Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā "Maksājumi un nomaksas stāvoklis" attēlotā informācija aktualizējas, tiklīdz Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņem informāciju no Valsts kases par budžetā ienākušu naudas summu un veic tās sadalījumu pa nodokļiem. Tas parasti notiek vienu vai divas dienas pēc maksājuma veikšanas bankā. Nodokļu samaksa un atspoguļojums EDS Veiktos maksājumus, kas saņemti VID, var redzēt EDS sadaļas "Maksājumi un nomaksas stāvoklis" apakšizvēlnē "Maksājumu vēsture", kur izvēlnē "VID dati" tiek atspoguļoti visi maksājumi, kas veikti, izmantojot EDS, banku vai internetbanku, un visas VID veiktās atmaksas. Katram maksājumam tagad ir redzams arī detalizēts skats, kur attēlots, kuras saistības ir segtas. Savukārt izvēlnē "EDS maksājumu modulis" var redzēt, vai EDS veiktie maksājumi ir notikuši veiksmīgi....

Lai veicinātu parādnieku izpratni par savām tiesībām un pienākumiem, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju (LZTI) padome ir izdevusi Parādnieka tiesību rokasgrāmatu. Tajā sagatavota un visiem interesentiem ir pieejama digitālā formātā: http://d1.lv/lzti/ . Drukātā formātā Parādnieka tiesību rokasgrāmatu būs iespējams saņemt klātienē visu tiesu izpildītāju birojos pēc valstī noteikto Covid-19 ierobežojumu atcelšanas, kolīdz atkal būs atļauts pieņemt apmeklētājus. Tiesu izpildītāji ir valsts amatpersonas, kuru pienākums ir panākt tiesu spriedumu izpildi aizskartās puses, valsts un sabiedrības interesēs. LZTI padome ir tiesu izpildītāju pārstāvības institūcija, kuras pienākums ir rūpēties par nozarē strādājošo profesionalitāti un publiski pārstāvēt viņu viedokli. Lejuplādēt rokasgrāmatu: LZTI_Paradnieka_Rokasgramata

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka gada ienākumu deklarācija obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kur ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim (IIN) analoģisku nodokli. Līdz ar breksitu Apvienotā Karaliste ir kļuvusi par trešo valsti, un tur dzīvojošajiem Latvijas rezidentiem ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, kurā jādeklarē arī darba alga un visi citi ienākumi. Tā kā Apvienotajai Karalistei ar Latviju ir noslēgta Nodokļu konvencija, tad papildus nodokļi par algota darba ienākumu nav jāmaksā (ar noteikumu, ka šis algota darba ienākums ir aplikts ar ienākuma nodokli Apvienotajā Karalistē). Deklarācija jāiesniedz šogad līdz 1. jūnijam par 2020. gadu, jo juridiski Apvienotā Karaliste no Eiropas Savienības izstājās 2020. gada 1. janvārī. VID sniedzis arī atbildes uz iedzīvotājus interesējušiem jautājumiem. Kādus attaisnojuma dokumentus drīkst...

Saņemot sociālos pabalstus, lai nebūtu pāsteigumu, jau iepriekš jāzina, kādiem "parametriem" ir nozīme un kā tie ietekmē pabalsta piešķiršanu un tā apmēru. Vispirms pabalsta izmaksa ir atkarīga no tā, kādiem riskiem fiziskā persona ir apdrošināta (slimība un maternitāte, invaliditāte, pensija, bezdarbs, arodslimība, vecāku apdrošināšana). Dažādām apdrošināto grupām ir atšķirīgs apdrošināšanas komplekts, un ne vienmēr sociāli apdrošinātā persona var pretendēt uz kādu no septiņiem likumā paredzētiem sociālajiem pabalstiem (sk. MK noteikumus Nr. 786 par sociālās apdrošināšanas likmju sadalījumu). Otrkārt, pabalsta summa ir atkarīga no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (no summām, par kurām tika veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas) noteiktajā periodā. Trešais parametrs — cik ilgi par personu bija veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas — tā saucamais apdrošināšanas stāžs pensijas piešķiršanai un kvalifikācijas periods darbnespējas un citu pabalstu apmaksai. Var būt svarīgs arī iemaksu veikšanas fakts. Daži pabalsti tiek piešķirti, pamatojoties uz deklarētajām iemaksām (darba devēja vai pašnodarbinātās personas ziņojumā), bet daži —...

No šā gada 7. aprīļa lauksaimnieki varēs pieteikties platību maksājumiem, Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS) aizpildot Vienoto iesniegumu, informē Lauku atbalsta dienests (LAD). Ņemot vērā Covid-19 izplatību un notiektos ierobežojumus darbam klātienē, visu nepieciešamo atbalstu klientiem dienests klientiem, kuri paši nevar aizpildīt informāciju EPS, sniegs arī pa tālruni – dienesta darbinieki tālruņa sarunas laikā klienta vietā varēs aizpildīt un iesniegt Vienoto iesniegumu. Līdzīgi dienests rīkojās 2020.gada pavasarī, kad palīdzību sniedza vairāk nekā 10 000 klientiem. Jau sešus mēnešus lauksaimnieki var EPS aizpildīt Provizoriskos platību maksājumu iesniegumus. Tas ļauj pakāpeniski rakstīt nepieciešamo informāciju iesniegumā un aprēķināt, vai tiks izpildītas zaļināšanas un citas prasības. Ja lauksaimnieks aizpilda informāciju Provizoriskajā iesniegumā, tad šis iesniegums, sākot ar 7. aprīli, ir jāiesniedz EPS. Dienests šā gada aprīļa sākumā plāno organizēt vebināru par pieteikšanos platību maksājumiem, izmaņām šajā sezonā un citiem aktuāliem jautājumiem. Plašāka informācija par pieteikšanos vebināram būs pieejama marta beigās. Svarīgi datumi 2021.gada sezonā: 1.aprīlis – noslēdzas...

Jau informējām, ka Covid-19 ietekmētie uzņēmumi līdz 15. martam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskajā deklarēšanās sistēmā var iesniegt pieteikumus algu subsīdijai daļēji nodarbinātiem darbiniekiem par februāri. Attiecīgi pieteikums atbalsta saņemšanai par martu būs jāiesniedz līdz 15. aprīlim. Atbalsts komersantiem būs pieejams līdz brīdim, kamēr spēkā būs valdības noteiktie ierobežojumi saimnieciskai darbībai, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību, atgādina Ekonomikas ministrija. Savukārt VID papildinājis un aktualizējis uz 1. martu "Vadlīnijas par atbalsta algu subsīdijai sniegšanas kārtību darba devējiem", sniedzot atbildes uz jautājumiem, tostarp arī šādiem. Vai uz ieņēmumiem ir jāattiecina visi nodokļu maksātāja attiecīgā perioda ieņēmumi, t.sk. vienreizēji, specifiski pamatdarbībai neraksturīgi ieņēmumi? Vai arī ieņēmumu apmērs būtu sadalāms atbilstoši pamatdarbībai un pārējiem ieņēmumiem? Ministru kabineta (MK) 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 675 "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos" nav norādīts, ka ieņēmumus no saimnieciskās darbības ir jāsadala pēc to veida. Ņemot...

Valdība 4. martā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Krimināllikumā, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīvu (ES) 2019/713 par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem un pastiprinātu kriminālatbildību par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu krāpšanu un viltošanu, vienlaikus preventīvi aizsargājot sabiedrību pret šāda veida noziedzīgiem nodarījumiem. Ar grozījumiem tiek pilnveidots Krimināllikuma regulējums, definējot nelikumīgas darbības ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem - tās ir arī "iegūšana, glabāšana, pārvietošana", kā arī atsevišķu noziedzīgu nodarījumu sastāvos ietverto organizētas grupas kvalificējošo pazīmi, lai par to noteiktu brīvības atņemšanas sodu līdz pieciem gadiem. Likumu paredzēts papildināt ar kriminālatbildību par "nolaupīta maksāšanas līdzekļa iegūšanu, glabāšanu, pārvietošanu vai izplatīšanu", kā arī maksāšanas līdzekļa "viltojuma iegūšanu, glabāšanu, pārvietošanu". Direktīvas mērķis ir nodrošināt visās ES dalībvalstīs vienotu pieeju cīņā pret krāpšanu ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, paredzot visaptverošu tiesisko regulējumu attiecībā uz visām nelikumīgajām darbībām ar bezskaidras naudas maksāšanas...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 9. martā konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", ar kuriem iecerēts noteikt, ka personām, kurām tiek sniegts atbalsts ārkārtējās situācijas laikā, pabalstu periodus pielīdzinās apdrošināšanas stāžam. Ņemot vērā Covid-19 radītos riskus, valstī ir ieviests dažāda veida atbalsts vairākām personu grupām – dīkstāves pabalsts un atbalsts par dīkstāvi, dīkstāves palīdzības pabalsts, bezdarbnieku palīdzības pabalsts, vecāku pabalsta turpinājums, jaunā speciālista pabalsts un slimības palīdzības pabalsts. No šiem pabalstiem netiek ieturētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), līdz ar to pabalstu periodi šobrīd neveido personai apdrošināšanas periodu, atzīmē likumprojekta autori Labklājības ministrijā. Lai personām neveidotos apdrošināšanas perioda pārtraukumi ārkārtas stāvokļa noteikto ierobežojumu dēļ un lai personas, kuras ir darba ņēmējas vai pašnodarbinātās un saņem atbalstu pabalstu veidā, nezaudētu tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem, apdrošināšanas atlīdzību un valsts pensiju, likumprojekts paredz pabalstu periodus pielīdzināt tiem apdrošināšanas veidiem, kuriem persona būtu bijusi apdrošināta kā darba ņēmēja vai pašnodarbinātā, teikts...

Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā Nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējuma ziņojumā par 2017. - 2019. gadu (turpmāk – riska ziņojums) Latvijas spēja vadīt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) riskus un izveidotās NILL novēršanas un apkarošanas sistēmas noturība ir novērtēta kā augsta. Par to liecina pozitīvās tendences un rādītāji iestāžu savstarpējā sadarbībā vietējā un starptautiskā līmenī, uzraudzības un kontroles institūciju kapacitātes pieaugums, kā arī vienotas un koordinētas NILL apkarošanas sistēmas izveide. Risku ziņojumā analizēti arī 2020. gada būtiskākie notikumi, īpaši pievēršoties COVID-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem. Risku ziņojuma izstrāde ir nozīmīga katrai valstij, jo tā ļauj apzināt un identificēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) riskus un sagatavot atbilstošus pasākumus risku mazināšanai. Līdz ar to politikas veidotājiem ziņojums ir pamats turpmākai NILLTPFN politikas attīstīšanai vai sakārtošanai. Privātā sektora pārstāvji risku ziņojumā iekļautos secinājumus var izmantot, lai pārskatītu un pielāgotu aktuālajai situācijai savas iekšējās kontroles procedūras....

Pašnodarbināto un darba devēju vidū nereti raisās neskaidrības par situāciju saistībā ar minimālajām obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām gadījumā, ja pašnodarbinātais vienlaikus ir arī darba ņēmējs. Kam tādā situācijā jāsedz sociālo iemaksu trūkstošā daļa, ja iemaksu objekts nesasniedz 1500 eiro ceturksnī? Kā norāda Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārstāvji, gadījumā, ja pašnodarbinātais vienlaikus ir arī darba ņēmējs, un, ja tā kopējais sociālo iemaksu apmērs nesasniedz obligāto minimumu, trūkstošo daļu sedz darba devējs. "Ja darba ņēmējam, kurš vienlaikus ir pašnodarbinātais, deklarētais (summētais) obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par 1500 eiro, obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto obligāto iemaksu objektu no saviem līdzekļiem veic darba devējs," skaidro VID. Tomēr tas nenozīmē, kā daļa cilvēku to mēdz pārprast, ka pašnodarbinātajam sociālās iemaksas pašam vispār nebūtu jāmaksā un par visām tā sociālajām iemaksām atbildīgs tikai darba devējs. Kā norāda VID: "Ja persona vienlaikus saņem vairākus dažādu veidu ienākumus un atbilst...

Lūdzu precizēt sociālā nodokļa iemaksas no 01.01.2021. darba ņēmējam, kas ir III grupas invalīds, un ienākuma nodokļa atvieglojuma apmēru! Atbilde Persona, kas ir III grupas invalīds, veic sociālās apdrošināšanas iemaksas pēc standarta likmes — 34,09% tikmēr, kamēr nav sasniegts vecuma pensijas piešķiršanai paredzētais vecums vai iegūts cits sociālās apdrošināšanas statuss (plašāk rakstā "VSAOI likmes 2021. gadā", Bilance Nr. 1 (469), 2021). IIN atvieglojums šādām personām palicis nemainīgs — 120 eiro. Ja personai ar III grupas invaliditāti tiks noteikta atlīdzība, kas ceturksnī nesasniegs 1500 eiro, darba devējs no VID saņems paziņojumu par pienākumu veikt papildu sociālās iemaksas. Atbrīvojums no piemaksām attiecināms tikai uz personām ar I un II invaliditātes grupu. Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada februāra (470.) numurā.

Komersanti, kas cietuši no Covid-19 krīzes, līdz 15. martam Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskajā deklarēšanās sistēmā var iesniegt pieteikumus algu subsīdijai daļēji nodarbinātiem darbiniekiem par februāri. Pieteikums atbalsta saņemšanai par martu būs jāiesniedz līdz š.g. 15. aprīlim. Atbalsts komersantiem būs pieejams līdz brīdim, kamēr spēkā būs valdības noteiktie ierobežojumi saimnieciskai darbībai, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību. Atbalsts tiek piešķirts nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai, ko izmaksā darbiniekiem par laikposmu no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam, bet ne ilgāk par termiņu, kurā ir spēkā tiesību aktos noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Atbalstu izmaksā darbiniekiem piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu. Atbalstam algu subsīdijai daļēji nodarbinātiem darbiniekiem var pieteikties darba devēji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības konkrētajā 2020. un 2021. gada atbalsta mēnesī, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī...

Kādi nodokļi ieturami, ja bēru pabalsts pārsniedz ar IIN neapliekamo daļu? Vai ir atšķirība nodokļu piemērošanā, ja bēru pabalsts tiek izmaksāts mirušā darbinieka radiniekiem (tuviniekiem) vai darbiniekam par mirušo radinieku (tuvinieku)? Kuros pārskatos uzrādīt izmaksāto summu un nodokļus? Atbilde Saskaņā ar Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likuma 9. panta 1. daļas 14. punktu ar nodokli netiek aplikts darbinieka vai viņa radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba devēja piešķirtais bēru pabalsts, kura vērtība nepārsniedz 250 eiro. No teksta saprotams, ka darba devēja pabalsts var būt izmaksāts darbiniekam viņa radinieka nāves gadījumā vai radiniekiem — darbinieka nāves gadījumā. Faktiski tā varētu būt arī persona, kas uzņemas rīkot bēres. Ja pabalsts izmaksāts darbinieka radiniekam Ja darbinieka nāves gadījumā bēru pabalsts izmaksāts radiniekam (tuviniekam), turklāt tā summa pārsniedz 250 eiro, no izmaksātās summas (samazinot to ar neapliekamo daļu) tiek ieturēts IIN. Līdz nākamā pēc izmaksas mēneša 15. datumam darba devējam jāiesniedz VID paziņojums par fiziskai personai izmaksāto summu...