Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

JAUNUMI

Lems par jauniem pasākumiem uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam
Lems par jauniem pasākumiem uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam
Šonedēļ vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam tiks atsākts darbs, lai nepieciešamības gadījumā operatīvi lemtu par jauniem atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, informē Finanšu ministrija. Valsts kases kontos pieejamie resursi paredzēti kopējai finansēšanas nepieciešamības segšanai – valsts budžeta deficīta finansēšanai un valsts aizdevumu nodrošināšanai, tai skaitā COVID-19 uzliesmojuma ietekmes mazināšanas pasākumu finansēšanai un ekonomikas atbalstam, kā arī valsts parāda saistību izpildei. Kopumā COVID-19 izplatības seku novēršanai un krīzes pārvarēšanai līdz šim ir nodrošināts valsts atbalsts virs trīs miljardiem eiro. Šis finansējums mūsu tautsaimniecības atbalstam ir pieejams šogad un gandrīz puse no tā arī turpmākajos gados. Atbalsts ir ne tikai līdzekļu piešķiršanā, bet arī nodokļu nomaksas atlikšanā un dažādu garantiju sniegšanā uzņēmējiem. Līdz oktobra beigām pieņemti lēmumi par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu kopumā aptuveni 275 miljonu eiro apmērā, tai skaitā vairāk nekā 140 miljoni eiro saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu. Būtisks atbalsts sniegts dažādām nozarēm – medicīnai, transporta, izglītības...
Līdz 15. novembrim var pieteikties radošo personu nodarbinātības programmā
Līdz 15. novembrim var pieteikties radošo personu nodarbinātības programmā
Valdība pēc Kultūras ministrijas (KM) iniciatīvas ir pagarinājusi atbalsta sniegšanu Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) administrētajās mērķprogrammās - “Radošo personu nodarbinātības programma” un „Covid-19 ietekmēto institūciju ilgtspēja.” Atbalstam varēs pieteikt radošā darba veikšanu līdz š.g. 31. decembrim. Mērķprogrammā "Radošo personu nodarbinātības programma" pieteikumu iesniegšanas termiņš - līdz 15. novembrim plkst. 23.59! Pieteikums jāiesniedz sistēmā:https://kkf.kulturaskarte.lv(būs iespējams no šā gada 5. novembra). Atbalstu varēs saņemt radošas personas, kuras reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicēji un kuru vidējie mēneša ienākumi no saimnieciskās darbības (izņemot mērķprogrammas ietvaros jau sniegto VKKF atbalstu) pirms nodokļu nomaksas laika posmā no 1. jūlija līdz 30. septembrim nav bijuši lielāki par 538 eiro mēnesī. Vidējos mēneša ienākumos netiek iekļauti ienākumi no autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un dīkstāves pabalsts, tādējādi nodrošinot atbalsta saņemšanas iespējas ekonomiski aktīvajām radošajām personām darbaspējas vecumā, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības epidemioloģiskās situācijas un noteikto ierobežojumu dēļ ir būtiski samazinājušies. Lai pieteiktos mērķprogrammas trešajā konkursā, radošajai personai būs...
Uz ārstniecības iestādi vai pie ģimenes ārsta bez iepriekšēja pieraksta doties nedrīkst!
Uz ārstniecības iestādi vai pie ģimenes ārsta bez iepriekšēja pieraksta doties nedrīkst!
Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, lai pasargātu pacientus un mediķus no iespējamas inficēšanās ar COVID-19, Nacionālais veselības dienests (NVD) aicina iedzīvotājus gadījumos, kad nepieciešama medicīniska palīdzība, vispirms sazināties ar ģimenes ārstu vai ārstniecības iestādi telefoniski vai elektroniski. Uz ārstniecības iestādi vai pie ģimenes ārsta bez iepriekšēja pieraksta doties nedrīkst, tostarp gadījumos, ja ir ģimenes ārsta nosūtījums pie speciālista! Sazinoties ar ārstniecības iestādi, jānorāda nepieciešamais pakalpojums, pieejamais nosūtījumus (papīra formātā vai E-veselības portālā) un jāinformē par savām sūdzībām. Ārstniecības iestāde, izvērtējot pacienta stāvokli, pieņems lēmumu vai sniegt pakalpojumu klātienē, vai nodrošināt attālinātu konsultāciju. Ja pacientam tiek noteikta klātienes vizīte, tad precīzi jāierodas norādītajā laikā, tādējādi izvairoties no saskarsmes ar citiem pacientiem, piemēram, uzgaidāmajās telpās. Kārtību, kādā tiek nodrošinātas attālinātas konsultācijas, nosaka ārstniecības iestāde atkarībā no pieejamajiem tehniskajiem resursiem. Konsultācijas var tikt nodrošinātas gan telefoniski, gan video formātā. Par attālinātām konsultācijām pacienta līdzmaksājums nav jāveic. Lēmumu par attālinātas konsultāciju sniegšanu pieņem speciālists, tās laiku...
MUN un PVN nesatiksies jeb ko Saeima lēmusi pirmajā lasījumā
MUN un PVN nesatiksies jeb ko Saeima lēmusi pirmajā lasījumā
No nākamā gada mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas režīmu varēs izmantot tikai pats mikrouzņēmuma īpašnieks - šo plānoto normu konceptuāli atbalstījusi arī Saeima, 28. oktobrī skatot pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā". Likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Par likuma grozījumiem otrajā – galīgajā – lasījumā vēl būs jālemj Saeimai pēc valsts svētkiem. Likumprojekts paredz, ka no 2021. gada par MUN maksātāju nevarēs kļūt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, kā arī MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA). Rosinātie grozījumi paredz, ka par mikrouzņēmuma darbiniekiem būs jāpiemēro darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā. Darbinieka ienākumu no mikrouzņēmuma apliks ar algas nodokli un darbinieku apdrošinās kā darba ņēmēju. MUN maksātāju darbiniekiem, kuri būs reģistrējušies līdz šī gada beigām, vispārējo nodokļu režīmu plānots piemērot no 2021. gada 1. jūlija. No līdzšinējā regulējuma plānots izslēgt MUN maksātāja darbinieka algas ierobežojumu, kas patlaban ir 720 eiro mēnesī. Ieņēmumu griestu ierobežojums pēc uzņēmēju...
Saeima lemj, kādi būs minimālo ienākumu sliekšņi
Saeima lemj, kādi būs minimālo ienākumu sliekšņi
Minimālo ienākumu slieksnis nedrīkstēs būt zemāks par 109 eiro, tas ir zemākais iespējamais ienākumu slieksnis, pie kura iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem sniedzams atbalsts no publiskiem resursiem. To paredz 28.oktobrī Saeimā pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstītie grozījumi likumā ”Par sociālo drošību”. Likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Par likuma grozījumiem otrajā – galīgajā – lasījumā vēl jālemj Saeimai. Likumprojekts paredz noteikt, ka minimālo ienākumu apmērs ir atsevišķai personai vai vienas personas mājsaimniecībā dzīvojošai personai sniegtā atbalsta apmērs sociālās aizsardzības jomā. Apmērus noteiks attiecīgajos sociālos pakalpojumus reglamentējošajos normatīvajos aktos, paredzot šo sliekšņu piemērošanas kritērijus, piešķiršanas un izmaksas kārtību. Paredzēts, ka minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus ne retāk kā reizi trijos gados. Labklājības ministrija norādījusi, ka minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana pozitīvi ietekmēs vairāk nekā 140 000 iedzīvotāju ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem. Garantētais minimālais ienākums pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā no nākamā gada būs 109 eiro, katrai nākamajai personai mājsaimniecībā – 76 eiro...
No 20. novembra varēs piemērot naudas sodu par masku nenēsāšanu
No 20. novembra varēs piemērot naudas sodu par masku nenēsāšanu
Saeima 29. oktobrī otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Tie paredz piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz desmit naudas soda vienībām (līdz 50 eiro) par mutes un deguna aizsega nelietošanu normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Attiecīgā norma stāsies spēkā šī gada 20.novembrī. Savukārt pašvaldībām jānodrošina, ka sākot ar šī gada 20.novembri trūcīgām un maznodrošinātām personām ir pieejami mutes un deguna aizsegi. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka personas pilda pienākumu noteiktos gadījumos lietot mutes un deguna aizsegus. Šobrīd Ministru kabinets noteicis prasību lietot mutes un deguna aizsegus pasažieriem sabiedriskajā transportlīdzeklī (izņemot bērnus līdz 13 gadu vecumam), noteiktās pasākuma norises vai saimnieciskā vai publiskā pakalpojuma sniegšanas vietās, kā arī atsevišķu administratīvo teritoriju publiskajās telpās, kur nav iespējams nodrošināt divu metru distanci, norādīts anotācijā. Vienlaikus ar likuma izmaiņām noteikts, ka epidemioloģiskās drošības mērķu sasniegšanai ieslodzījuma vietā esošas personas dalību tiesas procesā nodrošina, primāri...
Saeima pirmajā lasījumā atbalsta likumprojektā paredzētās minimālās sociālās iemaksas
Saeima pirmajā lasījumā atbalsta likumprojektā paredzētās minimālās sociālās iemaksas
Saeima 28. oktobrī pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz par vienu procentpunktu samazināt sociālās iemaksas un noteikt minimālās sociālās iemaksas personām, kuru atalgojums nesasniedz valstī noteikto minimālo algu, tostarp pašnodarbinātajiem. Likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Grozījumi paredz samazināt sociālās iemaksas uz 34,09 % - par 0,5 procentpunktiem gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tādējādi iemaksu likme plānota: darba devējam - 23,59 %, darba ņēmējam – 10,50 %. Tāpat grozījumi paredz no nākamā gada ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu – no minimālās algas, kas no nākamā gada plānota 500 eiro . Minimālās sociālās iemaksas plānotas 170 eiro mēnesī. Paredzēts, ka minimālais sociālais nodoklis ceturksnī būs jāsamaksā no trīs minimālajām algām. Ja persona strādās pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus būs gan pašnodarbinātais, gan darba ņēmējs, deklarētos ienākumus summēs kopā. Ja tie ceturksnī būs mazāki nekā trīs minimālās algas, starpību starp nomaksāto...
Kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies zemāku nodokļu ieņēmumu dēļ
Kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies zemāku nodokļu ieņēmumu dēļ
Šā gada pirmajos deviņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija par 22,7 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāki nekā 2019. gada attiecīgajā periodā, veidojot 8 418,4 miljonus eiro, ziņo Finanšu ministrija. Kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies zemāku nodokļu ieņēmumu dēļ, COVID-19 pandēmijai ietekmējot ekonomisko situāciju Latvijā un pasaulē. Savukārt kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar 2019. gada janvāri-septembri, pieauga par 669 miljoniem eiro jeb 8,4% un veido 8 588,6 miljonus eiro. Izdevumu pieaugumu noteica gan budžetā jau šim gadam plānotie papildu izdevumi tādiem mērķiem kā pensijām un citiem sociālajiem pabalstiem, atalgojuma celšanai veselības nozarei un citiem sektoriem, gan arī COVID-19 seku mazināšanai valdības apstiprinātie atbalsta pasākumi tautsaimniecībai. Tādējādi kopbudžetā deviņos mēnešos veidojies 170,1 miljona eiro deficīts, un situācija būtiski atšķiras no 2019. gada, kad kopbudžetā attiecīgajā periodā bija 521,6 miljonu eiro pārpalikums. Darbaspēka nodokļu samazinājums šogad bijis mazāks nekā patēriņa nodokļiem, kas skaidrojams ar to, ka uzņēmumi darbinieku atbrīvošanu, arī algu samazināšanu nereti uzskata par pēdējo līdzekli grūtību...
Uzņēmēji prasa darbnespējas lapu no valsts apmaksāt pilnā apmērā
Uzņēmēji prasa darbnespējas lapu no valsts apmaksāt pilnā apmērā
(LTRK) ir vērsusies pie Labklājības ministrijas ar aicinājumu izstrādāt un pie Ministru kabineta ar aicinājumu atbalstīt grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, paredzot, ka valsts apmaksā darba nespējas lapu pilnā apmērā, lai mazinātu vīrusa iespējamo izplatību un saslimšanas riskus. Ņemot vērā pēdējā laikā konstatēto saslimšanas gadījumu skaitu un to, ka darba kolektīvi ir vieta, kur bieži notiek inficēšanās, LTRK ieskatā šāds atbalsta mehānisms ir nepieciešams arī šobrīd. Iepriekš noteiktās ārkārtas situācijas laikā pieņemtais regulējums darba nespējas lapu apmaksai būtiski veicināja vīrusa zemāku izplatību, kā arī bija viens no atbalsta mehānismiem, kas uzņēmumiem palīdzēja ar vīrusu izraisīto ekonomisko seku mazināšanā. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš:” Slimības lapas uzņēmumiem ir augsta izmaksu pozīcija, tādēļ valsts komepensētas darba nespējas lapas vismaz daļēji risinātu uzņēmēju izmaksu jautājumus, kas saistīti ar personu neatrašanos darbā vīrusa izplatības ierobežošanai.” Vienlaikus LTRK atkārtoti vērš uzmanību uz darba spēka nodokļu Latvijā nekonkrētspēju starp Baltijas valstīm. Attiecībā par darba nespējas...
No 30. oktobra stingrāki pulcēšanās ierobežojumi
No 30. oktobra stingrāki pulcēšanās ierobežojumi
No piektdienas, 30. oktobra, noteikti stingrāki pulcēšanās ierobežojumi gan privātos, gan publiskos pasākumos. To paredz Ministru kabineta 2020. gada 27. oktobra noteikumi Nr. 647 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” Veselības ministrija uzsver, ka patlaban galvenais mērķis ir stabilizēt situāciju, novēršot strauju Covid-19 izplatību. Tāpēc privātos pasākumos gan iekštelpās, gan ārpus telpām drīkstēs vienkopus pulcēties ne vairāk kā 10 cilvēki. Savukārt publiskos pasākumos kopā drīkstēs būt ne vairāk kā 300 cilvēki (gan iekštelpās, gan ārpus telpām). Turklāt tāpat kā līdz šim publiskās vietās iekštelpās, tai skaitā īrētās telpās, pasākumos cilvēkiem ir jābūt fiksētās, personalizētās sēdvietās un jāvalkā sejas maska. Valdība arī lēma līdz 13. novembrim pagarināt attālinātās mācības bērniem no 7. klases, kā arī turpināt noteiktos piesardzības pasākumus interešu izglītībā un amatiermākslas kolektīvu darbībā. Tāpat pieņemts lēmums līdz gada beigām augstskolās studijas īstenot attālināti. Ievērojot piesardzības pasākumus, klātienē augstskolās var noritēt...
FKTK rūpēsies par noguldījumu garantijām un ieguldītāju aizsardzības sistēmu ilgtspēju
FKTK rūpēsies par noguldījumu garantijām un ieguldītāju aizsardzības sistēmu ilgtspēju
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 27. oktobrī pievienojusies hartai par noguldījumu garantiju un ieguldītāju aizsardzības sistēmu ilgtspēju (EFDI Sustainability Charter). Tādējādi FKTK apņemas stiprināt labas korporatīvās pārvaldības praksi Noguldījumu garantiju fonda (NGF) darbībā. NGF darbojas, pamatojoties uz Noguldījumu garantiju likumu. NGF izveidots, lai nodrošinātu atlīdzības izmaksu par noguldījumiem, kas veikti pie noguldījumu garantiju sistēmas dalībnieka, bet kļuvuši nepieejami. Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu noguldītājam tiek nodrošināta atlīdzības izmaksa par visu veidu noguldījumiem visās valūtās līdz 100 000 eiro katrā bankā vai krājaizdevu sabiedrībā. Plašāka informācija par NGF ir pieejama FKTK tīmekļvietnē. Eiropas Noguldījumu apdrošinātāju foruma (EFDI) Ģenerālajā asamblejā 24. septembrī tika pieņemta harta par noguldījumu garantiju un ieguldītāju aizsardzības sistēmu ilgtspēju. Hartas mērķis ir radīt vienotu izpratni par ētikas, korporatīvās pārvaldības, dabas resursu taupības un korektas personu datu izmantošanas principu ievērošanu noguldījumu garantiju un ieguldītāju aizsardzības sistēmu pārvaldībā. FKTK pievienošanās hartai ir labas gribas apliecinājums tam, ka NGF pārvaldītājs apņemas fonda...
Kā aizpildīt elektroenerģijas nodokļa deklarāciju?
Kā aizpildīt elektroenerģijas nodokļa deklarāciju?
Sākot ar 2021.gadu, nodokļa maksātājs elektroenerģijas nodokļa deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā līdz 20.datumam pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām, bet aprēķināto nodokli iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 23.datumam. Elektroenerģijas nodokļa (turpmāk – nodoklis) apmērs atkarīgs no patērētās elektroenerģijas apjoma, un tas ir fiksēts attiecībā pret vienu megavatstundu, informē Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā par elektroenerģijas nodokļa deklarācijas aizpildīšanas kārtību. Aizpildot deklarāciju, tajā summas norāda euro un elektroenerģijas daudzumu – megavatstundās ar precizitāti divas zīmes aiz komata. 1.piemērs Ja elektroenerģijas ražošanas mēnesī ir patērēts neliels elektroenerģijas daudzums – 0,002, tad deklarācijā ir jānorāda elektroenerģijas daudzums 0,00. Savukārt, ja daudzums ir 0,005, deklarācijā elektroenerģijas daudzums ir jānorāda 0,01. Nodokļa likme elektroenerģijai ir 1,01 euro par megavatstundu. Nodokļa likmi elektroenerģijai, ko piegādā personām ielu apgaismošanas pakalpojumu sniegšanai, aprēķina pēc likmes 0,00 europar megavatstundu. Deklarācija ir jāaizpilda un jāiesniedz arī par taksācijas periodu, kurā aprēķinātais nodoklis jeb valsts budžetā iemaksājamā nodokļa summa ir 0,00 euro. Deklarācijas...
Pilnveidos Publisko iepirkumu likumu, paplašinot iespējas izslēgt pretendentus
Pilnveidos Publisko iepirkumu likumu, paplašinot iespējas izslēgt pretendentus
Otrdien, 27. oktobrī, Ministru kabineta (MK) sēdē ir izskatīti grozījumi Publisko iepirkumu likumā (PIL) un ar to saistītie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām. To mērķis ir pilnveidot esošos kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemeslus, lai dotu pasūtītājiem plašākas iespējas izslēgt no iepirkumiem negodprātīgus piegādātājus. Tāpat paredzēts paplašināt sabiedrības piekļuvi informācijai par noslēgto līgumu faktisko izpildi. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, tiek precizēta nodokļu pārbaudes kārtība, likumā par nodokļiem un nodevām, nosakot, kādās situācijās būtu uzskatāms, ka kandidātam vai pretendentam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā. Tāpat tiek paplašināta pasūtītāja iespēja izslēgt kandidātu vai pretendentu: ja tas ar citiem piegādātājiem ir vienojies, un šādas vienošanās ir vērstas uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu konkrētajā iepirkuma procedūrā; pārkāpis Latvijas vai Eiropas Savienības normatīvo aktu vides, sociālo vai darba tiesību jomā, koplīgumu vai ģenerālvienošanos noteikumus, vai starptautiskās konvencijas; savā profesionālajā darbībā pieļāvis būtiskus pārkāpumus, kā dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība atbilstoši izpildīt līgumu; mēģinājis prettiesiski ietekmēt...
Tautsaimniecības komisija konceptuāli atbalsta jauna likuma projektu negodīgas tirdzniecības prakses ierobežošanai
Tautsaimniecības komisija konceptuāli atbalsta jauna likuma projektu negodīgas tirdzniecības prakses ierobežošanai
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 27.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma projektu. Tā mērķis ir ierobežot negodīgu tirdzniecības praksi visā lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē, kā arī nepārtikas preču mazumtirgotāju ietekmes izmantošanu pret piegādātājiem. Līdz ar jauno regulējumu paredzēts ieviest arī virkni Eiropas Savienības (ES) prasību. Likumprojekts aizstās pašlaik spēkā esošo regulējumu, kas paredz aizliegumu mazumtirgotājiem piemērot virkni prasību preču piegādātājiem, norādīja komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro, akcentējot, ka arī turpmāk preču iepircējs nevarēs ļaunprātīgi izmantot tirgus varu attiecībā pret piegādātājiem. Vienlaikus preču piegādātājiem būs nodrošināts arī minimālais aizsardzības līmenis pret negodīgu tirdzniecības praksi visā ES. Negodīgas tirdzniecības prakses veidi pārtikas piegādes ķēdē tiek iedalīti vairākās grupās: praksē, ko aizliegts piemērot, un praksē, kas ir atļauta tikai ar konkrētiem nosacījumiem. Lai nodrošinātu augstāku aizsardzības līmeni un apkarotu negodīgu tirdzniecību, Latvija ir izvēlējusies noteikt vairākas stingrākas ES prasības, tostarp saistībā ar lauksaimniecības un pārtikas preču...
Pieņem izmaiņas ar nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu saistīto nodokļu atvieglojumu piemērošanā
Pieņem izmaiņas ar nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu saistīto nodokļu atvieglojumu piemērošanā
Valdība 27. oktobrī izskatījusi grozījumus Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumos Nr.178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi”. Ar grozījumiem tiek mainīts termiņš, kādā maksājumu saņēmējam jāiesniedz ienākuma izmaksātājam rezidenta apliecība - iesniegums nodokļu atvieglojumu piemērošanai vai noteikumu 9.1 punktā paredzētos dokumentus (atvieglojumu apliecība). Ja līdz šim bija paredzēts, ka tas jāiesniedz līdz dienai, kad iesniedzama uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija par pārskata periodu vai iedzīvotāju gada ienākumu deklarācija, tad turpmāk būs noteikts, ka atvieglojumu apliecība jāiesniedz ne vēlāk kā taksācijas gada pārskata iesniegšanas brīdī. Tāpat ar grozījumiem ir precizēts termiņš attiecībā uz tiem ienākuma izmaksātājiem, kuri saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem (izņemot fiziskās personas) gada pārskatus nesniedz - noteikts, ka šādiem ienākuma izmaksātājiem maksājuma saņēmējs atvieglojuma apliecību iesniedz ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Grozījumi paredz, ka ienākuma izmaksātājs turpmāk atvieglojuma apliecību varēs iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ne vairs...