JAUNUMI

Saeima pirmdien, 21.decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”. Ar tiem līdz 2021.gada 30.jūnijam pagarināts termiņš, kādā piešķir un izmaksā bezdarbnieka palīdzības pabalstu personām, kuras pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas beigām nav atradušas darbu un neveic saimniecisko darbību. Pabalsta apmērs ir 180 eiro mēnesī, un to var saņemt četrus mēnešus. Tāpat līdz 2021.gada 30.jūnijam plānots pagarināt termiņu, kādā personai bezdarbnieka pabalstu piešķir no dienas, kad tā iesniegusi iesniegumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu, ja persona par bezdarbnieku kļuvusi pēc darba vai dienesta attiecību izbeigšanas uz pašas uzteikuma pamata. Izmaiņas nepieciešamas, lai mazinātu ekonomiskās situācijas pasliktināšanās radītās sekas un nodrošinātu personām, kas veikušas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu, iespēju saņemt atbalstu bezdarba gadījumā, skaidrots likumprojekta anotācijā. Izmaiņas stāsies spēkā 2021.gada 1.janvārī. Tāpat Saeimā galīgajā lasījumā pieņemts par steidzamu atzītais grozījums Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas paredz bezdarbniekiem iespēju strādāt īslaicīgu darbu, saglabājot bezdarbnieka statusu. Šāda...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka, saskaņā ar Francijas muitas sniegto informāciju1, atjaunojot robežu starp Apvienoto Karalisti un Eiropas Savienību, Francijas muita ir izstrādājusi informācijas sistēmu – “Brexit Information System” (SI Brexit), kas uzņēmumiem ļauj vienkāršot un automatizēt robežas šķērsošanu caur Eirotuneli2 ar kravas automobiļiem. Turklāt šis risinājums tiek piemērots visos iebraukšanas/ iziešanas punktos uz/ no Kalē reģiona un plašāk – no Normandijas Ziemeļu jūrā. Francijas - Apvienotās Karalistes robežas šķērsošanai pārvadātāja rīcībā jābūt ievešanas kopsavilkuma deklarācija3 ievešanai Eiropas Savienībā) un muitas deklarācijai ar svītrkodu. Ar svītrkoda palīdzību tiek izveidota sasaiste starp kravas automašīnas numura zīmēm un attiecīgo noformēto muitas deklarāciju, piemēram, eksporta vai tranzīta deklarāciju (-ām). Gadījumā, ja automašīnā iekrautas preces ar vairākām muitas deklarācijām, SI Brexit sistēmā ir pieejama funkcija - “Logistics envelope” (“loģistikas aploksne”), kas ļauj sagrupēt vairākas deklarācijas vienā loģistikas aploksnē, (t.i. vairākas muitas deklarācijas → viens svītrkods), kas ļauj ietaupīt laiku, šķērsojot Eirotuneli gan ievešanas (imports,...

2020. gadu uzsākām ar grozījumiem Ministru kabineta 27.12.2005. noteikumos Nr. 1031 "Noteikumi par budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām", par ko rakstījām gada sākumā. Un noslēgsim ar 2020. gada 29. septembrī apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 27.12.2005. noteikumos Nr. 1032 "Noteikumi par budžeta ieņēmumu klasifikāciju" (turpmāk — MK noteikumi), kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī. Grozījumi MK noteikumos ir apjomīgi, un to mērķis ir pilnveidot budžetu ieņēmumu klasifikāciju atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, optimizēt tās detalizācijas pakāpi, tādējādi novēršot interpretācijas iespējas un atvieglojot klasifikācijas piemērošanu. Šis mērķis tiek sasniegts: pārstrukturizējot un samazinot ieņēmumu klasifikācijas kodu skaitu, lai nodrošinātu, ka pēc ekonomiskās būtības līdzvērtīgi ieņēmumi tiktu attiecināti uz vienu kodu, tādējādi novēršot interpretācijas iespējas un atvieglojot klasifikācijas piemērošanu, kā arī mazinot kļūdu iespējamību uzskaitē; precizējot klasifikācijas kodu nosaukumus un skaidrojumus, ņemot vērā izmaiņas normatīvajos aktos. Šiem grozījumiem kopumā būtu jāveicina, ka klasifikācijas lietotājiem tās izmantošana būs atvieglota, kā arī samazinātos kļūdaini veikto maksājumu...

Valdība 17. decembrī pieņēmusi Ministru kabineta noteikumus Nr. 806 Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām"". Izmaiņas saistībā ar PVN pārmaksas atmaksu Viena no izmaiņām noteikumos saistīta ar grozījumiem PVN pārmaksas atmaksu kārtībā, ar ko Valsts ieņēmumu dienestam (VID) noteikts pienākums veikt regulāru apstiprinātās PVN pārmaksas atmaksu par taksācijas periodu. Līdz ar to reģistrētam PVN maksātājam MK noteikumu Nr.40 1.pielikumā “Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija” vairs nebūs jāaizpilda sadaļa “Informācija par pārmaksāto PVN summu par iekšzemē veiktiem darījumiem, par kuriem nodokli maksā preču vai pakalpojumu saņēmējs” un sadaļa “Pieprasījums par pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas atmaksu”. Tāpēc šīs sadaļas svītrotas no MK noteikumiem. Reģistrētiem PVN maksātājiem saglabāta prasība norādīt kontu, uz kuru pārskaitīt PVN pārmaksu, taču vairs nav noteikts, ka šim kontam jābūt atvērtam tieši kredītiestādē. Tas nozīmē, ka PVN pārmaksu atmaksas tiks veiktas ne tikai uz kredītiestādes kontiem, bet arī uz kontiem, kas atvērti, piemēram,...

Lai palīdzētu pārvarēt Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni, krīzes skartajiem uzņēmumiem būs pieejams vienreizējs valsts atbalsts – grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai. Atbalsta pasākuma īstenošanai kopumā no valsts budžeta atvēlēti 70,8 miljoni eiro, un atbalstam var pieteikties vienu reizi - par 2020. gada novembri vai decembri. Iesnieguma forma atbalsta pieteikumam ir pieejama VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) no 21. decembra. Atbalstu var saņemt uzņēmumi, kas mēnesī, par kuru tiek lūgts atbalsts, ir saskārušies ar apgrozījuma kritumu vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu šī gada augustā, septembrī un oktobrī kopā, turklāt šis apgrozījums atbalsta mēnesī ir vismaz par 30 % mazāks nekā uzņēmumam tas bija 2019. gada attiecīgajā mēnesī. Jaunie uzņēmumi, kas reģistrēti VID pēc 2020.gada 1. janvāra, atbalstam var pieteikties, ja tiem ir 20 % apgrozījuma kritums, salīdzinot 2020. gada augustu, septembri un oktobri kopā. Lai saņemtu atbalstu, uzņēmumam jāatbilst Eiropas Komisijas noteiktajai mikro, mazā, vidējā vai lielā uzņēmuma...

Ministru kabinets 17. decembrī lēma par jauniem ierobežojumiem tirdzniecības vietās, kas būs spēkā trīs nedēļas no 19. decembra līdz 2021. gada 11. janvārim. To paredz Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra rīkojums Nr. 777 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojumā Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu". Šajā periodā netiks ierobežota distances tirdzniecība un e-komercija – iedzīvotāji varēs iegādāties ikvienu preci distances tirdzniecībā, tās varēs tikt piegādātas uz mājām un pakomātiem, kā arī izsniegt un saņemt veikalos uz vietas, informē Ekonomikas ministrija. Netiek pārtraukta jebkādu preču vairumtirdzniecība vairumtirdzniecības bāzēs, kas nepieciešamas gan mazumtirdzniecības veikaliem, gan uzņēmumu darbībai, ražošanai utt. Tāpat jau esošo pakalpojumu sniegšanas ietvaros atļauts nodrošināt tā sniegšanai nepieciešamās preces (piemēram, autoservisā automobiļu detaļu nodrošināšana). Vienlaikus noteikts, ka laika posmā no 2020. gada 19. decembra līdz 2021. gada 11. janvārim tirdzniecības pakalpojumus klātienē sniedz tikai: aptiekas, tajā skaitā veterinārās aptiekas,pārtikas preces (t.sk. alkohols); Preču tirdzniecības ierobežojums šajā laika periodā attiecas...

Lai uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantotu plašākā apjomā, sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) darbinieki varēs savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. To paredz ceturtdien, 17.decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie Komerclikuma grozījumi. Līdz šim komerctiesību regulējums paredzēja iespēju piešķirt akciju pirkuma tiesības tikai darbiniekiem akciju sabiedrībās, tomēr attiecībā uz SIA, jaunuzņēmumiem vai citiem strauji augošiem uzņēmumiem, kas darbojas, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, un to izvēlētā komercdarbības forma ir SIA, tas nav paredzēts, teikts likumprojekta anotācijā. Kapitāla daļu pirkuma tiesības ir darbinieka tiesības iegūt uzņēmuma daļas un pēc noteikta laika izmantot šīs tiesības neatkarīgi no uzņēmuma kapitāla daļu tā brīža patiesās vērtības. Darbinieks iegūst iespēju realizēt daļas un iegūt kapitāla pieaugumu gadījumā, ja uzņēmuma vērtība ir pieaugusi. Īpaši svarīgi tas ir jaundibinātiem, parasti tehnoloģiju, uzņēmumiem, kuru vērtība tā sākotnējos darbības gados ir grūti nosakāma. Kopumā šie grozījumi veicinās jaunuzņēmumu rašanos un attīstību, kā arī labvēlīgi ietekmēs inovāciju sistēmas attīstību,...

Ministru kabinets 2020.gada 17.decembra sēdē atbalstīja vairākus Ekonomikas ministrijas sagatavotos noteikumu projektus, kas paredz turpināt sniegt finanšu institūcijas Altum atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un lieliem uzņēmumiem arī 2021. gadā. Līdz 2021. gada 30. jūnijam Altum turpinās piešķirt: garantijas lielajiem komersantiem; apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar papildu finansējumu 10 milj. EUR apmērā; garantijas banku kredītbrīvdienu piešķiršanai; eksporta kredītu garantijas neatkarīgi no eksporta partnera valsts un uzņēmuma lieluma. Tūrisma operatoriem nākamgad būs pieejamas Altum garantijas banku nodrošinājuma garantiju saņemšanai. Šim mērķim paredzēts papildu finansējums aizdevumu garantiju programmā 20 milj. EUR apmērā. Savukārt garantijas Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai, kas tiek piešķirtas ar komercbanku starpniecību, būs pieejamas līdz 2021. gada 31. decembrim. Tāpat līdz 2023. gadam tiks turpinātas līdzšinējās atbalsta programmas aizdevumu garantiju veidā jauniem un esošiem komercbanku finanšu pakalpojumiem, kuras komersantiem izsniedz gan Altum, gan ar komercbanku starpniecību un ir pieejamas MVU un lielajiem saimnieciskās darbības veicējiem.

VID izstrādāja (atjaunoja) Metodiku par nodokļu (IIN, VSAOI) iemērošanu personām, kas uzskatītas par nomāto personālu. Sakarā ar Darba likuma papildināšanu ar plašākiem 14. panta skaidrojumiem (kas stājās spēkā 09.06.2016.) rodas jautājums: kāda atšķirība ir starp jēdzieniem «darbinieka nosūtīšana» uz ārvalstīm vai uz Latviju un nomāto personālu. Vai abi termini ir nepieciešami, vai tie nedublējas? Atbilde Īsumā atbildot uz jūsu jautājumu, darbinieku nosūtīšanas jēdzienu lieto gadījumos, kad darbiniekam jādodas veikt darbu uz citu valsti un ja tas atbilst kādam no turpmāk norādītajiem trim gadījumiem. Pamatojoties uz līgumu par pakalpojumu sniegšanu, nosūta darbinieku uz citu valsti veikt darbu pakalpojuma saņēmēja labā. Nosūta darbinieku uz citā valstī esošu filiāli vai koncernā ietilpstošu uzņēmumu. Darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs kā darba devējs nosūta darbinieku darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmējam, kura labā un vadībā tiks veikts darbs, ja tā uzņēmums atrodas citā valstī vai arī tas veic savu darbību citā valstī. Redzams, ka visos darbinieku nosūtīšanas gadījumos darbs...

Valdība 17. decembrī apstiprinājusi "Noteikumus par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2021. gadā", kas paredz, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (URVN) 2021. gadā paliek līdzšinējā līmenī - 0,36 eiro mēnesī, ko aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības, saglabājot nosacījumu, ka attiecībā uz darbiniekiem, par kuriem tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis, darba devējam URVN nav jāmaksā (šis izņēmums saistīts ar to, ka sezonas laukstrādnieku iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanai ir noteikts īpašs regulējums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"). Tāpat noteikumi paredz, ka URVN par pārskata mēnesi darba devējiem būs jāsamaksā ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 23. datumam. Tas nepieciešams, lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem un nodrošinātu iespēju arī URVN samaksāt ar citiem nodokļu maksājumiem. No 2021. gada 1. janvāra vienotajā nodokļu kontā iemaksātos nodokļus, nodevas un citus valsts noteiktos maksājumus, tai skaitā URVN, administrēs Valsts ieņēmumu dienests (VID). VID nodrošinās arī atbilstošās URVN daļas ieskaitīšanu darbinieku prasījumu garantiju...

No 2021. gada 1. janvāra tiek noteikta jauna valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likme obligāti sociāli apdrošināmajām personām un personām, kuras valsts sociālajai apdrošināšanai pievienojušās brīvprātīgi. Noteikts arī attiecīgi cits likmes sadalījums pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem. Minēto paredz ceturtdien, 17. decembrī, valdības sēdē pieņemtie “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem”. Ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, tad obligāto iemaksu likmes sadalījums starp darba devēju un darba ņēmēju attiecīgi ir 23,59 % un 10,50 % (2018.-2020. gadā – 24,09 % un 11 %). Ja darba ņēmējs ir sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), jaunais procentu sadalījums ir 20,77 % un 9,25 % (2018.-2020. gadā – 21,31 % un 9,56 %). Pašnodarbināto likme noteikta 31, 07. Ja darba ņēmējs ir izdienas pensijas saņēmējs vai persona ar invaliditāti – valsts speciālās pensijas...

Ja cilvēkam ir tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību par darbspēju zaudējumu vai apdrošināšanas atlīdzību par apgādnieka zaudējumu, bet atlīdzības apmēra noteikšanai nepieciešams ilgāks laiks, tad viņam atlīdzību izmaksā avansā, kura apmērs nepārsniedz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru. Ministru kabineta noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1999. gada 16. februāra noteikumos Nr. 50 "Obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķināšanas kārtība"”, kas ceturtdien, 17. decembrī, pieņemti valdības sēdē precizē to, ka apdrošināšanas atlīdzības avansa apmēra noteikšanā tiek izmantots tas valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs, ko saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu saņem tie, kas sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kuriem nav tiesību uz valsts pensiju. Šis pabalsts no 2021.gada 1.janvāra noteikts 109 eiro (līdz šim 64,03 eiro). Noteikumi arī paredz, ka, aprēķinot apdrošinātās personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu slimības pabalsta un apbedīšanas pabalsta sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību apmēra noteikšanai, no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas...

Sakarā ar to, ka Covid–19 uzliesmojums vēršas plašumā, ir grūti novērtēt pandēmijas un valstī ieviesto ierobežojumu ietekmes uz uzņēmējdarbību un ekonomiku apjomu un ilgumu. Šie bezprecedenta apstākļi, kā arī nenoteiktība sagādā uzņēmumiem grūtības, sagatavojot starpperiodu un gada finanšu pārskatus. Katram uzņēmumam, sagatavojot finanšu pārskatus, būs jāpārskata pandēmijas novērtējums — kā tā ietekmēja konkrētu uzņēmumu pārskata datumā, kā mainījās nozīmīgie spriedumi un aplēses, uz ko attiecas lielāka nenoteiktība nekā parasti. Šajā rakstā apskatītas grāmatvedības uzskaites prasības, kas jāņem vērā, sagatavojot finanšu pārskatus par 2020. gadu. Protams, apskatīto jautājumu piemērojamība būs atkarīga no katra uzņēmuma faktiskajiem apstākļiem. Aktīvu vērtības samazināšanās JAUTĀJUMI PAŠPĀRBAUDEI Vai bilances datumā pastāv aktīvu vērtības samazināšanās pazīmes, un vai tika veikta aktīvu vērtības samazināšanas pārbaude? Attiecībā uz nefinanšu aktīviem (piemēram, nemateriāliem aktīviem, pamatlīdzekļiem) uzņēmumam ir jānovērtē aktīvu atgūstamība, un šim novērtējumam jābūt balstītam uz nosacījumiem un vērtības samazināšanās pazīmēm, kas pastāv bilances datumā. Ja kādi notikumi vai apstākļu maiņa liecina, ka...

Lai gan no nākamā gada 1. jūlija valstī tiek ieviestas minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas (iemaksas kā no minimālās algas objekta - 1500 eiro ceturksnī jeb 500 eiro mēnesī), tomēr paredzēta īpaša kārtība tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu, informē Valsts ieņēmumu dienests. Vispārējā aprēķināšanas un paziņošanas kārtība Minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam un pašnodarbinātajam, aprēķinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra triju mēnešu laikā pēc ceturkšņa beigām un līdz trešā mēneša 20. datumam paziņos par šīm iemaksām Valsts ieņēmumu dienestam. Valsts ieņēmumu dienests vienas darbdienas laikā informēs darba devēju un pašnodarbināto Elektroniskās deklarēšanas sistēmā par aprēķinātajām minimālajām obligātajām iemaksām. Darba devējam būs pienākums līdz trešā mēneša 23. datumam no paziņojuma saņemšanas dienas veikt minimālās obligātās iemaksas par darba ņēmējiem. Pašnodarbinātajam būs tiesības līdz trešā mēneša 23. datumam no paziņojuma saņemšanas dienas veikt minimālo obligāto iemaksu avansa maksājumu. Kā rīkoties pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi ir mazāki par minimālo algu? Ja pašnodarbinātais...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2020. gada 30. novembrī ir pieņemts likums “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” (turpmāk – likums), kas 2020. gada 11. decembrī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 240A un stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. Būtiskākie grozījumi likumā, kas stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī Noapaļots transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis motocikliem, tricikliem un kvadricikliem. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par tādu motociklu, triciklu un kvadriciklu, kurš pirmo reizi reģistrēts pēc 2005. gada 1. janvāra un par kuru transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā ir informācija par motora tilpumu, maksā atbilstoši tā motora tilpumam kubikcentimetros šādā apmērā: 1) līdz 500 cm3 – 18 euro; 2) no 501 līdz 1000 cm3 – 36 euro; 3) no 1001 līdz 1500 cm3 – 54 euro; 4) virs 1500 cm3 – 72 euro. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis par pārējiem motocikliem, tricikliem un kvadricikliem ir 36 euro. Līdzsvarotas vieglo automobiļu un kravas automobiļu ar pilnu...