JAUNUMI

Rīgas domes sēdē 12. novembrī deputāti atbalstīja grozījumus pašvaldības saistošajos noteikumos, atceļot vairākus nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojuma apmēra ierobežojumus. Plānots, ka grozījumi saistošajos noteikumos stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī. Tas darīts ar mērķi veicināt kultūrvēsturiski nozīmīgu ēku atjaunošanu un uzņēmējdarbības attīstību, kā arī lai uzlabotu galvaspilsētas kopējo vizuālo tēlu un sniegtu atbalstu sabiedriskā labuma organizācijām. Noteikumi nosaka kārtību, kādā pašvaldība piešķir NĪN atvieglojumus atsevišķām nodokļa maksātāju kategorijām par Rīgas teritorijā esošo nekustamo īpašumu – zemi un ēkām. NĪN maksātāju un nekustamā īpašuma atbilstību šo saistošo noteikumu nosacījumiem izvērtē un lēmumu par atvieglojumu piešķiršanu pieņem Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde. Izmaiņas paredz atcelt līdz šim noteikto atvieglojuma apmēra ierobežojumu juridiskai personai 10 000 eiro apmērā taksācijas gadā. Minētie grozījumi veicinās pilsētas vēsturiskajā apbūvē ietilpstošo ēku un valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu restaurāciju, rekonstrukciju, kā arī motivēs ēku īpašniekus veikt fasāžu atjaunošanu un fasāžu dekoratīvā apgaismojuma izbūvi. Tāpat atvieglojuma summas ierobežojuma atcelšana...

Datu valsts inspekcija (DVI) norādījusi, ka vairāk nekā 20% no visām saņemtajām sūdzībām 2020. gada desmit mēnešos ir par situācijām, kurās kāds publicējis fotogrāfijas vai citu informāciju, kas ļauj identificēt indivīdu, bez šīs personas piekrišanas. Robežu starp vārda brīvību un privātumu DVI skaidros kampaņas “Balts uz melna” ietvaros. “Lai arī vārda brīvība sociālo tīklu laikmetā ir kļuvusi par ikdienas vadmotīvu, sabiedrībā trūkst izpratnes par publicētās informācijas nezūdamību un atbildību pret citām personām. Reizēm pat rīcība, kuru vada labi nodomi, piemēram, foto publikācija no viesībām vai ceļojuma, kur redzamas arī citas personas, ir to privātuma pārkāpums. Lai veicinātu izpratni šajos jautājumos, novembrī tos īpaši aktualizēsim un skaidrosim sabiedrībai atšķirību starp privātumu un vārda brīvību,” stāsta DVI direktore Jekaterina Macuka. Viena no izplatītākajām privātpersonu kļūdām, darbojoties sociālās tīklošanas vietnēs, ir pieņēmums, ka uz viņu darbībām neattiecas Datu aizsardzības regulas* prasības. Tomēr citu cilvēku datus bez tiesiskām sekām drīkst izmantot tikai personiskos nolūkos, piemēram, pārsūtot...

Saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju kopš 9. novembra Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādinām, ka nodokļu maksātājam ir iespēja: pagarināt nokavēto nodokļu maksājumu samaksas termiņu (saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.panta pirmās daļas 1.punktu), sadalot nokavēto nodokļa maksājumu termiņos uz laiku līdz vienam gadam, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai iesniedz ne vēlāk kā 15 dienas pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Nodokļu administrācija rakstveidā vienojas ar nodokļu maksātāju par parāda samaksas grafiku. Atkārtoti sadalīt termiņos (saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.panta pirmās daļas 1.3punktu) uz laiku līdz sešiem mēnešiem nodokļu maksājumus, kuru samaksas termiņi pagarināti saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.panta pirmās daļas 1.punktu un kuri samaksāti ne mazāk kā 80 % apmērā.Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu un tam pievienojamos dokumentus nodokļu administrācijai iesniedz, pirms beidzies nokavētā maksājuma termiņa pagarinājuma samaksas termiņš. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu un tam pievienojamos dokumentus nodokļu administrācijai iesniedz,...

Saeima 12.novembrī galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kuri paredz līdz 2021. gada 30. jūnijam pagarināt slimības pabalsta izmaksu no valsts budžeta līdzekļiem gadījumos, kad personai konstatēta saslimšana ar Covid-19 vai noteikta karantīna. Līdz šim likumā noteiktais termiņš bija līdz š2020. gada 31.decembrim. Izmaiņas likumā stāsies spēkā 2020. gada 16. novembrī. Vienlaikus paredzēts, ka saistībā ar Covid-19 saslimšanu vai atrašanos karantīnā slimības pabalstu no valsts budžeta līdzekļiem izmaksās jau no darbnespējas pirmās dienās. Šī likuma norma būs spēkā no 2020.gada 16.novembra līdz 2021.gada 30.jūnijam. Līdz šim šādos gadījumos darba nespējas lapa B tika apmaksāta no otrās dienas. Tāpat likumā noteikts, ka personai, kurai ir izsniegta darbnespēja lapa akūtas augšējo elpceļu infekcijas dēļ, par laiku no darbnespējas pirmās līdz darbnespējas trešajai dienai attālināti izsniedzama darbnespējas lapa B (bez personas personīgas apskates) un par šo periodu piešķirams un izmaksājams slimības pabalsts 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas...

Latvijas uzņēmums SIA "A" 2020. gadā saņēma no Latvijas meitas uzņēmuma SIA "B" dividendes 50 000 eiro apmērā, par kurām tika samaksāts UIN pēc jaunās kārtības. SIA "A" šīs dividendes uzreiz arī izmaksāja tālāk dalībniekiem. SIA "A" ir nesadalītā peļņa līdz 31.12.2017. 200 000 eiro apmērā. Kā atspoguļot šo dividenžu izmaksu EDS sistēmā, un kā jāgrāmato šādas dividendes? Atbilde Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) 6. panta 1. un 2. daļu nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu apmēru tādā apjomā, kādā nodokļa maksātājs taksācijas periodā ir saņēmis dividendes no dividenžu izmaksātāja, kurš tā rezidences valstī ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, vai tādas dividendes, no kurām to izmaksas valstī ir ieturēts nodoklis, izņemot dividendes, kas saņemtas no juridiskās personas, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās. Ja taksācijas periodā saņemto šā panta pirmajā daļā minēto dividenžu apjoms ir...

Senāta Administratīvo lietu departaments 10. novembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta Nr. SKA-33/2020; A420174816) par pieteicējam noteikto kapitāla pieauguma nodokli nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) minēto kapitāla pieauguma nodokli aprēķināja tāpēc, ka, pārdodot nekustamo īpašumu, uz pieteicēju nebija attiecināmi izņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksāšanas pienākuma, tostarp gadījums, kad nekustamajam īpašumam ir jābūt nodokļa maksātāja īpašumā vismaz 60 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai, un nodokļa maksātājam ir jābūt deklarētam šajā īpašumā vismaz 12 mēnešus pēc kārtas minētajā 60 mēnešu periodā. Attiecībā uz kapitāla pieauguma noteikšanu Senāts spriedumā vispārīgi piekrita VID, ka konkrētajā lietā ēku vērtības noteikšanai būtu piemērojama likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9panta pirmā daļa, jo lietā ir pirkuma līgums un tajā ir norādīta ēku iegādes cena. Tomēr Senāts atzina, ka šajā lietā ir jāņem vērā, ka ēkas ir iegādātas padomju laikā, tātad pavisam citos – plānveida – ekonomikas apstākļos, un pirkuma līgumā norādītā pirkuma cena...

Juridiskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek segti kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi. Juridiskās personas maksātnespējas process nav parādu piedziņas mehānisms, un tā uzsākšana nenozīmē, ka kreditors atgūs visu parāda summu. Kas ir juridiskās personas maksātnespējas process? Juridiskās personas maksātnespējas process tiek uzsākts no dienas, kad tiesa ar nolēmumu pasludinājusi maksātnespējas procesu, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu. Juridiskās personas maksātnespējas procesu piemēro attiecībā uz juridisko personu, personālsabiedrību, individuālo komersantu, ārvalstī reģistrētu personu, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā, un Maksātnespējas likumā noteiktiem speciāliem subjektiem. Juridiskās personas maksātnespējas procesu saskaņā ar šo likumu (turpmāk — likums) vada tiesas iecelts maksātnespējas procesa administrators (turpmāk — administrators), kurš nodrošina procesam izvirzāmo prasību izpildi, tai skaitā: apzina un pārdod parādnieka mantu; izvērtē iesniegtos kreditoru prasījumus; atgūst parādus no parādnieka debitoriem; no iegūtajiem līdzekļiem apmierina kreditoru prasījumus. Administrators Administratora amata...

Valdība 10. novembrī apstiprināja atbalsta mehānismus Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu ietekmētajiem kultūras nozarē. To paredz akceptētie Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai ārkārtējās situācijas apstākļos". Atbalstam varēs pieteikties gan juridiskas personas – uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas, gan fiziskas personas – pašnodarbinātie, individuālie komersanti, autoratlīdzības saņēmēji un patentmaksas maksātāji, kuru darbība cietusi pandēmijas izplatībai noteikto ierobežojumu rezultātā. Atbalsta pasākumu termiņš noteikts no 9. novembra līdz 31. decembrim. Lai pieteiktos atbalstam, uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem jāvēršas Valsts ieņēmumu dienestā (VID), aizpildot atbalsta pieteikšanai prasīto informāciju elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) Pašnodarbinātās personas - gan tās, kas reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicējas, gan autoratlīdzību saņēmēji, kas nav reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji, gan individuālie komersanti, kā arī patentmaksas maksātāji – varēs pieteikties atbalstam, ja noteikto ierobežojumu rezultātā ir pārtraukta saimnieciskā darbība vai ieņēmumi no saimnieciskās darbības ir kritušies par vismaz 20% salīdzinot ar šā gada augusta, septembra un oktobra mēnešiem,...

Valdība 10. novembra sēdē apstiprināja Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai" . Sindicētos aizdevumus valsts attīstības finanšu institūcijā Altum varēs saņemt lielie komersanti, kas ir reģistrēti Latvijā. Tāpat aizdevumus varēs saņemt vidējie komersanti ilgtspējīgu projektu īstenošanai - piemēram energoefektivitātes uzlabošanai, atjaunojamo energoresursu veicināšanai un industriālo parku attīstībai. Aizdevumi tiks sniegti kopā ar kredītiestādēm tāda investīciju projekta īstenošanai, kura mērķis ir konkurētspējas saglabāšana un veicināšana ārvalstu noieta tirgos. Atbalsts būs pieejams līdz 2021. gada 31. decembrim. Programmas īstenošanai paredzēts valsts budžeta finansējums 50 miljonu EUR apmērā. Aizdevumi lielajiem komersantiem būs pieejami investīcijām materiālos un nemateriālos aktīvos ražošanas uzsākšanai, paplašināšanai un efektivizācijai, kā arī no jauna radīto darba vietu algu izmaksai divu gadu periodā. Komersants varēs saņemt sindicēto aizdevumu, kuru finansē kredītiestāde kopā ar Altum. Aizdevuma ikgadējā procentu likme indikatīvi būs vienāda ar komercbanku procentu likmi, pēc subsīdijas piemērošanas. Procentu likmju subsīdiju...

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra līdz 15. decembrim ir pagarinājusi projektu iesniegšanas termiņu energoefektivitātes uzlabošanai apstrādes rūpniecībā. Eiropas Savienības (ES) fondu programmas trešajā atlases kārtā no Kohēzijas fonda investīcijām pieejami gandrīz 11,7 miljoni eiro. ES fondu atbalsts - 11 679 793 eiro - paredzēts rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanai, kā arī energoefektīvu ražošanas un tās blakusprocesus nodrošinošo iekārtu iegādei, lai aizstātu esošās, mazāk energoefektīvās iekārtas. Tāpat paredzēts, ka finansējumu var ieguldīt ēku inženiersistēmu atjaunošanā, pārbūvē vai izveidē, sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā, kā arī projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošanai. Projektu iesniegumu sagatavošanai un iesniegšanai termiņš pagarināts, jo programmas īstenošanas nosacījumos tiek plānoti grozījumi. Ar grozījumiem plānots precizēt atbalsta piešķiršanas nosacījumus, precīzi norādot uz Eiropas Komisijas regulu Nr.1407/2013 attiecināmās izmaksas un to atbalsta intensitāti. Par izmaiņām, t.sk. attiecināmo izmaksu aprēķinā, aicinām sekot līdzi jaunumiem CFLA tīmekļa vietnē. Par projektu sagatavošanas...

Lai sniegtu atbalstu Covid-19 ierobežojošo pasākumu ietekmētajiem un slēgtajiem uzņēmumiem Ministru kabineta (MK) 10. novembra sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas sagatavotie trīs atbalsta instrumenti: atbalstu dīkstāvē esošiem darbiniekiem; atbalstu nodarbināto algu subsīdijai; subsīdija uzņēmējiem apgrozāmajiem līdzekļiem. MK noteikumi “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai ārkārtējās situācijas apstākļos” noteic kritērijus, kurus piemēro: atbalstam dīkstāvē esošu darbinieku un pašnodarbināto personu atlīdzības kompensēšanai (dīkstāves atbalsts); atbalstam nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai (atbalsts algu subsīdijai). Atbalsts būs pieejams uzņēmumiem, kuru darbība ir skarta un ierobežota ar MK lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, un kuriem vērojams apgrozījuma kritums par 20% apmērā pret vidējo (augusts, septembris, oktobris). NACE nozaru saraksts, kurām būs pieejams atbalsts, publicēts MK noteikumu pielikumā. Atbalsta periods izmaksā dīkstāvē esošiem darbiniekiem par periodu no 2020. gada 9. novembra līdz 2020. gada 31. decembrim. Dīkstāves atbalsts būs 70% apmērā no komersanta trīs mēnešu (augusts, septembris, oktobris) deklarētās vidējās algas. Subsīdiju izmaksās...

Personām, kurām no šā gada 16. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam būs izsniegta darbnespējas lapa B saistībā ar Covid-19 saslimšanu vai atrašanos karantīnā kā kontaktpersonai, minētajā laikā slimības pabalstu izmaksās par laiku no darbnespējas pirmās dienās. Savukārt cilvēkiem, kuriem izsniegta darbnespēja lapa sakarā ar elpošanas sistēmas saslimšanu, par laiku no darbnespējas pirmās līdz darbnespējas trešajai dienai izsniedzama darbnespējas lapa B un par šo periodu piešķirams un izmaksājams slimības pabalsts. Ja persona ir nosūtīta veikt analīzes par saslimšanu ar Covid-19 un analīzes ir pozitīvas, tad slimības pabalstu piešķirs par laiku no darbnespējas pirmās dienās līdz persona ir atguvusi darbspējas. Ja analīzes ir negatīvas, bet darbnespēja turpinās, izsniegtā darbnespējas lapa B noslēdzama trešajā darbnespējas dienā un atverama darbnespējas lapa A. Slimības nauda un slimības pabalsts izmaksājams vispārējā kārtībā. Minēto kārtību, kas izstrādāta sakarā ar straujo Covid-19 izplatības pieaugumu un turpinot sniegt atbalstu gan darba devējiem, gan darbiniekiem, nosaka otrdien, 10. novembrī, valdības sēdē...

Ministru kabinets 10. novembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto grozījumu projektu Zemesgrāmatu likumā, kuri paredz vienkāršot ar būves ierakstīšanu un dzēšanu zemesgrāmatā saistītās procedūras, nodrošinot nepieciešamo datu nodošanu starp Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu un Būvniecības informācijas sistēmu (BIS). Grozījumi vēl būs jāizskata Saeimai. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns norāda: “Jaunā datu nodošanas kārtība ir ļoti nozīmīga, jo būvju īpašniekiem tiek samazināts administratīvais slogs par vienu rajona (pilsētas) tiesas vai būvvaldes apmeklējuma reizi. Tas būvju īpašniekiem atvieglos dokumentu iesniegšanas procesu zemesgrāmatā, jo privātpersonām nebūs jāpievieno nostiprinājuma lūgumam vēl arī būvvaldes izsniegtie dokumenti, turpmāk tiesa tos izgūs tiešsaistē. Jaunā kārtība to nodrošinās elektroniskā veidā informācijas sistēmu līmenī. Šajā ārkārtējās situācijas laikā ir svarīgi turpināt attīstīt tieslietu sistēmas pakalpojumu pieejamību arī attālināti.” Izstrādātie grozījumi paredz, ja ēkas (būves) īpašniekam ir elektronisks paraksts, īpašnieks iesniegumu par būves, tajā skaitā, jaunbūves ierakstīšanu, kā arī būves dzēšanu zemesgrāmatā, turpmāk varēs iesniegt aizpildot speciālu tiešsaistes formu Būvniecības informācijas sistēmas tīmekļa...

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu reforma 9. oktobrī pārkāpa pāri būtiskai robežšķirtnei — ar to saistītie normatīvie akti tika apstiprināti valdības ārkārtas sēdē un līdz ar to nosūtīti tālākai izskatīšanai Saeimā. Saeimā trijos lasījumos vēl daudz kas var mainīties, taču šobrīd lūkojamies, kāda ir pašreiz fiksējamā situācija. Minimālās iemaksas būs, bet noteiktas plašākas izņēmumu grupas Darba ņēmējiem un darba devējiem plānotās izmaiņas pamatā saskan ar jau iepriekš ziņoto — par darbiniekiem būs jāmaksā sociālās iemaksas par vienu procentpunktu samazinātās likmes (34,09%) apmērā, turklāt no 2021. gada 1. jūlija, kad tiek ieviestas minimālās obligātās iemaksas, tās nedrīkstēs būt mazākas par iemaksām no minimālās algas apmēra (~170 eiro mēnesī). Par tiem darbiniekiem, kas mēnesī nenopelna minimālo algu, starpību nāksies piemaksāt darba devējiem. Tiesa gan, tagad likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" grozījumos iestrādāta virkne izņēmuma gadījumu, kad minimālās obligātās iemaksas 170 eiro apmērā tomēr nebūs jāveic. Tās varēs neveikt par: notiesāto, kas tiek nodarbināts brīvības atņemšanas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka ir papildināts Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) pieejamo strukturēto akcīzes dokumentu klāsts. Ieviesti jauni strukturēti dokumenti: “Izziņa naftas produktu izmantošanai divejādi vai citiem mērķiem (nevis par degvielu vai kurināmo” (BL) - dod tiesības iegādāties naftas produktus ar atbrīvojumu no nodokļa, izmantošanai divejādi vai citiem mērķiem (nevis par degvielu vai kurināmo); “Izziņa naftas produktu izmantošanai divejādi vai citiem mērķiem (nevis par degvielu vai kurināmo” (BL) - dod tiesības iegādāties naftas produktus ar atbrīvojumu no nodokļa, izmantošanai divejādi1 vai citiem mērķiem (nevis par degvielu vai kurināmo). Piemēram, šķīdinātāju vai krāsu ražošanai. “Atļauja denaturēta spirta iegādei” (DI) – dod tiesības iegādāties denaturētu spirtu; “Atļauja iegādāties alkoholiskos dzērienus, kuriem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu” (A) - dod tiesības iegādāties alkoholiskos dzērienus, nepiemērojot akcīzes nodokli. Līdz šim iesniegums izziņas vai atļaujas saņemšanai bija jāaizpilda manuāli, un kā pielikums kopā ar citiem dokumentiem jāiesniedz EDS. Tagad izziņu vai atļauju var iegūt, aizpildot elektronisko veidlapu....