JAUNUMI

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 10.novembrī, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas paredz mainīt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas kārtību. Likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Likuma grozījumi rosināti, jo vairāku gadu garumā MUN režīmā konstatētas vairākas nepilnības, tostarp tas plaši tiek izmantots nodokļu optimizācijas nolūkos. Šāda prakse kropļo konkurenci, kā arī MUN režīmā nodarbinātajiem ir ļoti mazas sociālās iemaksas, kas rada sociālā nodrošinājuma risku nākotnē, teikts likumprojekta anotācijā. Grozījumi paredz, ka no nākamā gada mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas režīmu varēs izmantot tikai pats mikrouzņēmuma īpašnieks. Savukārt par mikrouzņēmuma darbiniekiem būs jāpiemēro darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā. Darbinieka ienākumu no mikrouzņēmuma apliks ar algas nodokli un darbinieku apdrošinās kā darba ņēmēju. MUN maksātāju darbiniekiem, kuri būs reģistrējušies līdz šī gada beigām, vispārējo nodokļu režīmu plānots piemērot no nākamā gada 1.jūlija. No līdzšinējā regulējuma plānots izslēgt MUN maksātāja darbinieka algas ierobežojumu, kas patlaban ir 720 eiro mēnesī. Ieņēmumu griestu...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmdien, 9.novembrī, izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kas paredz nodokli kravas automašīnām turpmāk noteikt pēc automobiļa motora radītā oglekļa dioksīda izmešu daudzuma. Likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Grozījumi rosināti, lai veicinātu tīrāku un videi draudzīgāku kravas automašīnu izmantošanu pārvadājumos, teikts likumprojekta anotācijā. No nākamā gada nodokli automobiļiem ar pilnu masu no 3,5 līdz 12 tonnām plānots noteikt pēc emisijas klases “EURO” izmešu līmeņa. Savukārt automašīnām ar pilnu masu virs 12 tonnām ņems vērā arī asu skaitu. Patlaban transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli nosaka pēc kravas automobiļa pilnas masas vai asu skaita un dzenošā tilta atsperojuma. Likmes veidotas tā, lai nākotnē automobiļiem ar zemāko emisijas klases “EURO” izmešu līmeni tās būtu mazākas, nekā šobrīd spēkā esošās, norādījuši grozījumu autori. Piekabēm nodokli turpmāk plānots noteikt pēc piekabes masas un asu skaita. Patlaban nodokļa likmes piekabēm piemēro atkarībā no...

Ar mērķi sniegt atbalstu Covid-19 izplatības ierobežojošo pasākumu ietekmētajiem uzņēmumiem Ekonomikas ministrija 10. novembrī izskatīšanai valdībā piedāvājusi trīs atbalsta instrumentus: subsīdija par darbiniekiem dīkstāvē; atbalstu nodarbināto algu subsīdijai; subsīdija uzņēmējiem apgrozāmajiem līdzekļiem. Atbalsts būs pieejams uzņēmumiem, kuru darbība ir skarta un ierobežota ar MK lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, un kuriem vērojams apgrozījuma kritums par 20% apmērā pret vidējo (augusts, septembris, oktobris). Atbalsta pasākumu termiņš no ārkārtas situācijas pirmās dienas līdz 31.12.2020. Subsīdija par darbiniekiem dīkstāvē plānota 70% apmērā no komersanta trīs mēnešu (augusts, septembris, oktobris) deklarētās vidējās algas. Subsīdiju izmaksās darbiniekam (nodarbinātiem, pašnodarbinātiem un patentmaksas maksātājiem). Subsīdijas minimālais apmērs plānots 330 EUR (neto, t.i. minimālā alga mīnus nodokļi); par katru apgādājamo darbiniekiem plānots izmaksāt vēl 50 EUR katram, subsīdijas maksimālais apmērs - 1000 EUR (neto). Vienlaikus iekļauts nosacījums, ka darbiniekiem izmaksājamais atbalsts nedrīkst pārsniegt 80% no bruto algas. Savukārt, atbalsts uzņēmējiem nodarbināto algu subsidēšanai būs 50% apmērā no komersanta trīs mēnešu...

Tirgojot lauksaimniecības produkciju tirgū vai ielu tirdzniecības vietā, jāievēro noteikti nosacījumi - par tiem informāciju sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Darījumu apliecinošie dokumenti Pārdodot lauksaimniecības produkciju tirgū un ielu tirdzniecības vietā un saņemot samaksu skaidrā naudā vai ar banku norēķinu kartēm, var nelietot kases aparātu: ar pievienotās vērtības nodokli neapliekama persona;pārbauda, vai preču realizācijas vietā (tirgū vai ielu tirdzniecības vietā)lauksaimniecības produkcijas ražotājam, kas ir reģistrējis saimniecisko darbību (juridiskajai personai, zemnieka vai zvejnieka saimniecībai, individuālajam komersantam) un tirgo pašražoto produkciju, ir: - preču piegādes vai pārvadājumu dokuments, kas apliecina preču izcelsmi un piederību preču saņemšanas un izsniegšanas vietā; - preču piegādes dokumentu un pārvadājumu dokumentu reģistrs vai cits reģistrs; - pārliecinās, vai preces tirgo pats lauksaimniecības preču ražotājs. Ja preces tirgo cita persona, veic pārbaudi tās darba devējam. Pievienotās vērtības nodoklis Lauksaimniecības produkcijas ražotājam, reģistrētam pievienotās vērtības nodokļa maksātājam, kurš vēlas tirgot savu saražoto vai pārstrādāto produkciju tirgū vai ielu tirdzniecības vietā, pievienotās vērtības...

Jau vairākus gadus Rīgas šķīrējtiesa pasludinājusi novembri par atvērto durvju mēnesi. Saistībā ar pašreizējo epidemioloģisko situāciju valstī pasākums notiks interneta tiešsaistes tikšanās režīmā. Tas noteikti ļaus arī ietaupīt laiku un pasargās pasākuma dalībniekus. Iepriekš piesakoties, jebkurš interesents var atnākt un iepazīties ar biznesa strīdu alternatīvu izšķiršanu, saņemt vērtīgas zināšanas sava uzņēmuma juridiskai drošībai. Rīgas šķīrējtiesa darbojas jau 21 gadu un šajā laikā tā ir uzkrājusi pieredzi un zināšanas. Ar tām arī Rīgas šķīrējtiesa dalīsies savā pasākumā. Tikšanās laikā varēs uzzināt, ko nozīmē alternatīvo strīdu izšķiršanas veidi, kādas priekšrocības ir šķīrējtiesas klauzulas iekļaušanai līgumos un cik ātri var atrisināt strīdus ar parādniekiem. Tāpat tiks parādīts, cik ērti savā darbā var izmantot Rīgas šķīrējtiesas mājas lapu un to, kā tā var palīdzēt uzņēmumam turpmāk veicot uzņēmējdarbību. Tiem, kas jau ir iepazinušies ar Rīgas šķīrējtiesas darbību - DĀVANĀ būs bezmaksas konsultācija par dokumentu sagatavošanu iesniegšanai šķīrējtiesā. Pieteikties bezmaksas pasākumam - atvērto durvju mēnesim - var...

Lai nodrošinātu Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojuma Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.6. punktā minētās prasības, ka sabiedriskās ēdināšanas vietās atļauts izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka komersantiem, kuri saskaņā ar speciālo atļauju (licenci) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai veic alkoholisko dzērienu tirdzniecību tikai patērēšanai uz vietas sabiedriskās ēdināšanas vietās (kafejnīcas, restorāni utml.), uz ārkārtējās situācijas laiku, ir atļauts veikt alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību promnešanai bez speciālās atļaujas (licences) pārreģistrācijas, kā arī realizēt dzērienus ar distances līguma palīdzību. Alkoholisko dzērienu tirdzniecība promnešanai vai piegāde ar distances līguma starpniecību ir atļauta no pulksten 8.00 līdz 22.00, izņemot, ja ārkārtējās situācijas laikā pieņemtie normatīvie akti nenoteikts citus realizācijas laika ierobežojumus. Aicinām sekot līdzi normatīvo aktu izmaiņām, kā arī aktuālai informācijai VID mājas lapā. Neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni – 67120000, izvēloties tēmu “Akcīzes nodoklis un akcīzes preču aprite”.

Saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu ar 2021. gada 1. janvāri gaidāmas izmaiņas darba devēja ziņojuma aizpildīšanas kārtībā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarēšanā. Par izmaiņām informē Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu metodikas galvenā inspektore Marija Radzjušonoka. Kā zināms, patlaban darba devēja ziņojumā norāda darba ienākuma izmaksas dienu, pārskata mēnesī ieturēto algas nodokli no izmaksātā ienākuma un algas nodokļa samaksas termiņš katram darba devējam ir atšķirīgs (atkarīgs no ziņojumā norādītās darba ienākuma izmaksas dienas). Nākamgad visiem darba devējiem būs vienots iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samaksas termiņš - 23. datums (ar dažiem izņēmumiem). Algas nodoklis būs jāizmaksā ienākuma izmaksas mēnesī līdz 23. datumam. Attiecīgi arī darba devēja ziņojuma iesniegšanas termiņš visiem būs viens - tas būs jāizdara līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša 17. datumam. Līdz ar to darba devēja ziņojumā vairs nebūs jānorāda ienākuma izmaksas datums. Darba devēja ziņojumā IIN patlaban tiek deklarēts ailē ar nosaukumu "Ieturētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis", turpmāk šī aile (8. aile) sauksies...

Ņemot vērā epidemiologu izvērtējumu par pieaugošiem Covid-19 izplatības riskiem, no 9. novembra līdz 6. decembrim Latvijā tiek izsludināta ārkārtējā situācija, nosakot stingrus veselības drošības pasākumus, vienlaicīgi garantējot iedzīvotāju pamattiesību ievērošanu un piekļuvi pakalpojumiem pamatvajadzību nodrošināšanai. Ministru kabineta ārkārtas un Krīzes vadības padomes kopsēdē tika lemts, ka no 9. novembra iedzīvotājiem būs pieejami tie klātienes pakalpojumi, kuri ir īpaši svarīgi veselīgai un drošai sadzīvei un kuru pieejamība nav atliekama. Pulcēšanās, izklaide, atpūta, sports un sabiedriskā ēdināšana Tiek atcelti un aizliegti publiskie pasākumi klātienē (piemēram, teātri, koncerti). Pulcēties privātos pasākumos var ne vairāk kā 10 cilvēki un ne vairāk kā divas mājsaimniecības vienlaicīgi. Sapulcēs, gājienos un piketos ārā var pulcēties līdz 50 cilvēkiem. Bērēs var piedalīties vairāk nekā divas mājsaimniecības, nepārsniedzot 10 cilvēkus (neieskaitot cilvēkus, kas nodrošina bēru norisi). Nenotiek izklaides pasākumi, piemēram diskotēkas. Slēgtas ir spēļu zāles un bāri, tāpat nestrādā slidotavas, bērnu viesību organizēšanas vietas, izklaides un atrakciju centri, batutu parki, bērnu...

Darba līguma savlaicīga nenoslēgšana ar darbinieku rakstiskā formā var beigties ar ievērojamiem finansiāliem zaudējumiem darba devējam, brīdina Mg.oec. Inga Pumpure, grāmatvede – ārpakalpojumu sniedzēja, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore. Ja, noslēdzot darba līgumu, nav ievērota darba līguma rakstveida forma, darbiniekam ir tiesības prasīt darba līguma izteikšanu rakstveidā. "Jebkurā gadījumā ir nepieciešama darba līguma rakstiska forma, neskatoties uz to, ko darba devējs ar darbinieku pie kafijas tases sarunājuši," akcentē I. Pumpure. Gadījumā, ja darba devējs nenodrošina darba līguma noslēgšanu rakstveidā, bet ne darba devējs, ne darbinieks nevar pierādīt citu darba tiesisko attiecību pastāvēšanas ilgumu, noteikto darba laiku un samaksu, uzskatāms, ka darbinieks nodarbināts jau trīs mēnešus, viņam noteikts normālais darba laiks un minimālā mēneša darba alga, paredz Darba likuma 41. pants. "Te ir runa par gadījumiem, kad no darba devēja puses netiek parakstīti darba līgumi. Piemēram, skolēnu vasaras darbs, kurā līgums tiek parakstīts tikai no jaunieša puses. Uzņēmumam, kurš...

Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdē 6. novembrī ir izskatīti Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi par nepieciešamajiem atbalsta pasākumu virzieniem COVID-19 radīto ekonomisko seku novēršanai. MK lēma, ka līdz 10. novembrim jābūt izstrādātiem konkrētiem pasākumiem uzņēmumu un strādājošo atbalstam. Atbalsta risinājumi jāparedz vairākos virzienos – pasākumi, kurus nepieciešams veikt īstermiņā, nozarēm, kuras tieši ietekmē ārkārtējās situācijas izsludināšana, un pasākumi, kuri plānojami ilgtermiņā. Paredzams, ka ekonomikas atjaunošanās laika posms varētu būt ilgs, tāpēc būs nepieciešami pasākumi un programmas, lai atjaunotu ekonomiku, piemēram, plašs pārkvalificēšanas programmu klāsts. Lai nodrošinātu atbalstu gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, kuri COVID-19 rezultātā ir spiesti atrasties dīkstāvē, priekšlikumi paredz atjaunot dīkstāves pabalsta regulējumu un uzlabot to. Savukārt, rūpējoties par iedzīvotāju veselību, noteikts pārskatīt slimības lapu piešķiršanas un apmaksas kārtību uz COVID-19 krīzes laiku. Tādēļ Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju nekavējoties izstrādās priekšlikumus regulējumam, kas uzlabos B lapas izsniegšanas kārtību, nodrošinot drošāku vidi darbiniekiem. Ja COVID-19 izplatības dēļ uzņēmējiem būs...

Vairākums biznesa lēmumu ir saistīti ar zināmu risku vai veiksmes faktoru, jo komercdarbībā pat ļoti racionāli un kvalitatīvi izvērtēti lēmumi var nesniegt gaidīto rezultātu un radīt zaudējumus. Ņemot vērā to, ka atbilstoši Komerclikuma 169. panta otrās daļas noteikumiem valdes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko viņi nodarījuši kapitālsabiedrībai (turpmāk – sabiedrība), likumsakarīgi rodas jautājums, vai valdes loceklim jāatbild par neveiksmīgu biznesa lēmumu. Šis jautājums jo īpaši aktuāls ir patlaban kad uzņēmumu ilgtspējīga attīstība lielā mērā ir atkarīga no proaktīvas valdes rīcības un radošas pieejas, ieviešot inovatīvas tehnoloģijas un produktus, kā arī īstenojot grūti prognozējamus pasākumus. Kā pieņemt šādus biznesa lēmumus, nepakļaujot sevi personīgās atbildības riskam? Starptautiskās prakses atbilde ir viennozīmīga – ievērojot business judgment rule. Komerciālās rīcības brīvība un tās robežas Starptautiskajā praksē ir nostiprinājusies atziņa, ka valdes loceklim ir jāatbild nevis par biznesa neveiksmēm, bet gan par nepienācīgu amata pienākumu izpildi. Respektīvi, biznesa risks ir jāuzņemas sabiedrībai,...

Valdībā 9. oktobrī apstiprinātie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz, ka obligātās minimālās sociālās iemaksas tomēr tiks ieviestas un nekādi iepriekš piesauktie iespējamie kompromisa risinājumi vismaz pagaidām likumprojektā nav parādījušies (ja neskaita plašāku izņēmumu (atviegloto grupu) sarakstu, uz kuriem prasība par minimālajām obligātajām iemaksām neattieksies). Iecerētie grozījumi paredz, ka no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada beigām būs pārejas periods, kura laikā minimālās obligātās VSAOI pašnodarbinātajiem (un MUN maksātājiem) vēl nebūs jāmaksā, savukārt no 2023. gada būs obligāti jāmaksā sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas (pat tad, ja reālie ienākumi nesasniedz minimālās algas apmēru). Pārejas perioda nosacījumi Pārejas periodā no nākamā gada jūlija līdz 2022. gada beigām pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu (kuri maksā tikai 5% no ienākumiem pensiju apdrošināšanai), pensiju apdrošināšanai būs jāmaksā vairāk. Tie būs gan 10% no ienākumiem (tātad divreiz vairāk nekā tagad), gan arī vēl 10% no starpības starp iemaksu objektu un minimālo algu, skaidro...

Veicot darījumus ar Lielbritāniju pirms un pēc "Brexit" datuma (2021. gada 1. janvāra), grāmatvežiem jāņem vērā vairākas būtiskas lietas par PVN deklarāciju pareizu aizpildīšanu. Mainoties darījuma statusam (no iegādes vai piegādes uz importu vai eksportu), mainīsies arī tā norādīšana PVN deklarācijā, Valsts ieņēmumu dienesta seminārā skaidroja VID Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. PVN piemērošana preču iegādei no Lielbritānijas Ja vēl 2020. gadā tiek iepirkta prece no Lielbritānijas, tā šobrīd ir jāapliek ar PVN likmi vispārējā gadījumā 21% (vai citu likmi, atkarībā no tā, kāda prece tiek iegādāta). Šādu preču iegādi jāuzrāda PVN deklarācijā kā iegādi no Eiropas Savienības - attiecīgi deklarācijas 50., 55. un 64. rindā kā priekšnodokli, atšifrējot to arī pielikumos. Savukārt no 2021. gada 1. janvāra preces iegāde no Lielbritānijas jau skaitīsies importa darījums. Šādā gadījumā joprojām būs nepieciešams šo preču iegādi aplikt ar PVN (tātad naudas izteiksmē nekas nemainīsies), taču šis nodoklis būs jāsamaksā jau...

Ministru kabinets 29. septembrī atbalstīja un nolēma virzīt izskatīšanai uz Saeimu Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grāmatvedības likums". Bilance vairākkārtīgi jau ir informējusi par 2019. gada 12. decembrī Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) starpinstitūciju saskaņošanai nodoto likumprojektu, bet šai rakstā apskatīts, kas būtiski mainījies pēc tā nodošanas valdībā un tālāk Saeimā. 7. oktobrī jaunais grāmatvedību regulējošais jumta likums nonāca pie likumdevēja, un 12. oktobrī Saeimas Prezidijs ierosināja to nodot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Plānots, ka to Saeimas deputāti izskatīts vēl šogad un jaunais likums stāsies spēkā no 2021. gada 1. janvāra. Būs pārskatāms un pilnveidots regulējums Kā zināms, pašreizējais likums "Par grāmatvedību" tika pieņemts 1992. gadā, stājās spēkā 1993. gada 1. janvārī un kopš tā spēkā stāšanās ir grozīts 19 reizes. Tas ir novecojis un vairs neatbilst reālajai situācijai, tāpēc tika nolemts sagatavot jaunu Grāmatvedības likumprojektu. Latvijas Republikas Grāmatvedības asociācijas (LRGA) valdes locekle Lilita Beķere norāda, ka asociācija Grāmatvedības likumprojektu vērtē pozitīvi....

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērsusies pie Labklājības ministrijas ar aicinājumu izstrādāt un pie Ministru kabineta ar aicinājumu atbalstīt grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, paredzot, ka valsts apmaksā darba nespējas lapu pilnā apmērā, lai mazinātu vīrusa iespējamo izplatību un saslimšanas riskus. Ņemot vērā iespējamo scenāriju, ka valdība noteiks valstī ārkārtējo stāvokli, LTRK ieskatā, ekonomiskā darbība maksimāli jāturpina un jāatbalsta tie uzņēmumi, kas ir dzīvotspējīgi un turpina savu darbību, un uzskata, ka plašāka darba nespējas lapu apmaksa no valsts puses ir viens no risinājumiem. LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa komentē: "Uzskatām, ka darba nespējas lapas būtu pilnībā jāapmaksā no valsts budžeta ne tikai ar Covid-19 saslimšanu un noteiktās karantīnas gadījumos, bet arī tad, ja personai jāatrodas pašizolācijā vai tai konstatētas elpceļu saslimšanas. Tas noteikti mazinātu vīrusa izplatību darba kolektīvos." Tāpat, tā kā pēdējā laikā konstatēto saslimšanas gadījumu skaitu un to, ka darba kolektīvi ir vieta, kur bieži notiek inficēšanās, LTRK...