JAUNUMI

Lasītāju ērtībām visu mūsu izdevniecības izdoto žurnālu arhīvu, kā arī jaunāko numuru e-žurnālus esam apkopojuši vienuviet – portālā Bilance PLZ. Tiem var piekļūt attiecīgo drukāto žurnālu abonenti un BILANCES ZELTA KOMPLEKTA īpašnieki. ABONĒT ŽURNĀLUS VAR ŠEIT! E-ŽURNĀLUS skatīt šeit!

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šonedēļ pirms 3. lasījuma turpina skatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Priekšlikumi 3. lasījumam bija jāsagatavo jau uz 19. martu, taču Covid-19 krīzes dēļ likumprojekts "iestrēga" un nu atkal Saeimas deputāti ķērušies pie tā vētīšanas. Viens no diskutablākajiem priekšlikumiem likuma izmaiņām saistīts ar rosinājumu publiskot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieņemtos lēmumus attiecībā uz tiem nodokļu maksātājiem, kuri pieļāvuši būtiskākajiem nodokļu un muitas jomas normatīvo aktu pārkāpumus. Ar šādu rīcību VID cer veicināt nodokļu maksātāju godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, patlaban VID pieņem 117 dažādus lēmumu veidus. Par sabiedrībai nozīmīgiem VID atzinis vairākus lēmumus, ar kuriem konstatēti juridisko personu nodokļu un muitas jomas normatīvo aktu pārkāpumi. Finanšu ministrs Jānis Reirs 3. lasījumam rosina iekļaut likumā "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 33. punktu šādā redakcijā: "lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu)...

Latvijas Republikā institūcijām dokumentu un arhīvu pārvaldība tiek stingri reglamentēta. Savukārt Latvijā privātām organizācijām valda samērā liela brīvība dokumentu izveidē, apritē un to saglabāšanā. Privātām organizācijām arhīva pārvaldība netiek kontrolēta, izņemot tos dokumentus, kuriem ir arhīviska vērtība (piemēram, personāla dokumenti). Dokumentu pārvaldība organizācijā Institūcija — ikviena institūcija vai privātpersona, kurai ar ārēju normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu noteiktas valsts varas pilnvaras (tai skaitā Valsts prezidents, Saeima, Ministru kabinets, Valsts kontrole, tiesībsargs, Latvijas Banka, pašvaldība un cita atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, Centrālā zemes komisija, Centrālā vēlēšanu komisija, prokuratūra, tiesa, notārs, tiesu izpildītājs), kapitālsabiedrība, kurā publiskai personai pieder kapitāla daļas vai akcijas, vienas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrības izšķirošajā ietekmē esoša kapitālsabiedrība, kā arī biedrība vai nodibinājums, kurā publiska persona ir biedrs vai dibinātājs, lietu nomenklatūra ir kā obligātais priekšnosacījums dokumentu pārvaldībā. Tāpēc viena no aktualitātēm privātās organizācijās ir dokumentu arhivēšana un dokumentu glabāšanas termiņi, jo institūcijām...

Valdības sēdē 15. septembrī Ministru kabinets, ņemot vērā epidemiologu norādes un jaunāko pētījumu datus, lēma saīsināt pašizolācijas periodu pēc iebraukšanas no ārvalstīm uz 10 dienām līdzšinējo 14 dienu vietā. Ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 Covid-19 infekcijas ierobežošanai, valdība ir radījusi iespēju iedzīvotājiem ātrāk atgriezties savās ikdienas gaitās pēc ierašanās Latvijā no valstīm, kurās Covid-19 izplatības līmenis rada nopietnu sabiedrības apdraudējumu. Grozījumi neattiecas uz tiem gadījumiem, kad jāievēro mājas karantīna – tās periods joprojām saglabājas 14 dienas. Papildus drošībai ārstniecības personas, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju darbinieki, izglītības iestāžu un bērnu dārzu darbinieki, kuriem ikdienā ir cieši kontakti attiecīgi ar pacientiem, klientiem un bērniem, pēc izbraukšanas no tā dēvētās "sarkanās valsts" pašizolāciju varēs ievērot tikai desmit dienas, ja astotajā dienā būs veikuši Covid-19 testu un tas būs negatīvs. Ja darbinieks testu neveic, pašizolācija jāievēro 14 dienas. Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi stāsies spēkā no 17. septembra un attieksies arī uz cilvēkiem,...

Pēdējā pusotra gada laikā vidējais izskatīšanas termiņš civillietām pirmajā tiesu instancē samazinājies par gandrīz 20% jeb no 9,3 uz 7,7 mēnešiem, bet krimināllietās samazinājies par 15% jeb no 6,4 uz 5,4 mēnešiem. Salīdzinot ar 2015. gadu, vidējais ilgums civillietām samazinājies gandrīz par trešdaļu, atklāj tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Viņš arī uzsver, ka jāturpina darbs gan pie lietu izskatīšanas kvalitātes uzlabošanas, gan iemeslu neitralizēšanas attiecībā uz tām krimināllietām, kas velkas gadiem. Vidējie izskatīšanas ilgumi turpina samazināties arī otrās instances tiesās. Pēdējā pusotra gada laikā apelācijas kārtībā izskatīto krimināllietu vidējie termiņi samazinājušies par 10%, bet piecu gadu griezumā – par 25% un šobrīd ir 3,3 mēneši. Civillietu vidējais izskatīšanas ilgums, salīdzinot ar 2018. gadu, palicis nemainīgs (4,2 mēneši), taču tas tik un tā ir vismaz par diviem mēnešiem īsāks, nekā tas bija 2015. gadā (samazinājies par gandrīz 40%). Vienlaikus Tieslietu ministrija atzīmē, ka COVID-19 krīzes ietekmi uz krimināllietu izskatīšanas vidējiem termiņiem varēs redzēt šī...

Aizsardzības ministrija izsludinājusi grantu projektu konkursu militāra vai divējāda lietojuma produktu attīstības atbalstam 2020. gadā, kurā paredzēts piešķirt atbalstu ar aizsardzības nozari saistītu produktu projektu īstenošanai. Projektu pieteikumi jāiesniedz līdz 9. oktobrim plkst. 17.00. Konkursā var pieteikties Latvijas Republikā reģistrēti komersanti. Grantu projektu programmas mērķis ir paaugstināt Latvijas aizsardzības un drošības jomas komersantu konkurētspēju, eksportspēju un inovāciju spējas, kā arī sadarbību ar pētniecības institūcijām militāru vai divējādas pielietojamības produktu un tehnoloģiju izstrādē. Kopējais pieejamais Aizsardzības ministrijas līdzfinansējums šī uzsaukuma projektu īstenošanai de minimis atbalsta ietvaros ir 400 000 eiro, kas ir tikpat, cik iepriekšējos divos uzsaukumos kopā. Viens granta projekts var saņemt līdz 200 000 eiro. Iesniegtie projekti tiks vērtēti pēc šādiem kritērijiem: produkta pielietojamība aizsardzības un drošības nozarē, komersanta vispārējā spēja attīstīt projektu, produkta novitāte, tehnoloģiskā ietilpība, pētniecības organizāciju iesaiste, kā arī starptautiskā konkurētspēja un ekonomiskā ietekme uz komersanta turpmāko komercdarbību. Aizsardzības ministrija, pamatojoties uz iesniegumu vērtēšanas komisijas ieteikumiem, atbalstītā granta...

Pēc klienta identifikācijas, patiesā labuma guvēja noskaidrošanas un sankciju sarakstu pārbaudīšanas nākamais etaps klienta pārbaudē ir darījuma attiecību un gadījuma rakstura darījuma mērķa un paredzamās būtības noskaidrošana. Par to, kā tas darāms, informē Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consultingvaldes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste. Šīs pārbaudes ietvaros jānoskaidro, kādus pakalpojumus klients plāno izmantot. "Ir svarīgi saprast, kāpēc klientam ir vajadzīgs konkrēts pakalpojums. Piemēram, ja tā ir grāmatvedības kārtošana - tā ir likuma prasība, bet, ja tās ir nodokļu vai finanšu konsultācijas, jāsaprot, kādi ir komerciālie vai personiskie apsvērumi šāda pakalpojuma nepieciešamībai," skaidro J. Marjasova. Vēl šajā pārbaudes etapā jānoskaidro, kāda ir klienta saimnieciskā darbība, kuras ietvaros tas izmantos attiecīgos pakalpojumus. "Te jāņem vērā, ka jānoskaidro faktiskā darbība, nevis tikai tā, kas ir norādīts kā darbības veids pēc NACE klasifikatora. Jābūt izpratnei par klienta faktisko saimniecisko darbību, kuras ietvaros tas izmantos mūsu pakalpojumus," piekodina eksperte. Tāpat jānoskaidro, kāds ir plānotais darījumu...

Kāda dabas resursu nodokļa (DRN) likme piemērojama ļoti vieglajiem plastmasas maisiņiem, kuru 1gab. svars nepārsniedz 15 mikronus? Atbilde DRN likme ir 4,80 eiro par vienu kilogramu. Vai 4,80 eiro tāpat kā vieglajiem maisiņiem? Atbilde Jā, tāda pati, tikai, lūdzu, izvērtējiet: vai šie maisiņi tiek lietoti pircēja ērtības dēļ, vai tajos safasēta prece noliktavā? Pamatojums Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma 4. pantu "Ar nodokli apliekamie objekti un nodokļa likmes" piektajā daļā noteikto: Plastmasas iepirkumu maisiņiem, ko patērētājam ērtības vai reklāmas noformējuma dēļ tirgotājs nodrošina preču vai ražojumu tirdzniecības vietās, neatkarīgi no tā, vai par šiem maisiņiem tiek iekasēta atsevišķa samaksa, piemēro nodokļa likmi, kas noteikta šā likuma 24. pantā. Šajā daļā minētajiem plastmasas maisiņiem, kas izgatavoti no bioplastmasas, piemēro nodokļa likmi, kas noteikta šā likuma 7. pielikumā. Ja preces tiek realizētas plastmasas maisiņos, kuros tirgotājs tās safasējis un iepakojis pirms novietošanas tirdzniecības vietā, šiem plastmasas maisiņiem piemēro nodokļa likmi, kas noteikta šā...

Aptuveni pirms nedēļas Ministru kabinets atbalstīja priekšlikumu no 2021. gada veikt izmaiņas nodokļos ar mērķi veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Tostarp paredzēts ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un par vienu procentpunktu plānots samazināt sociālās iemaksas. Šāda mētāšanās ar 1% uz priekšu un atpakaļ liecina par ļoti nenopietnu attieksmi. Vēlos arī dalīties pārdomās par to, vai un kā minimālā sociālā iemaksa 170 eiro apmērā tiks ieturēta no pusslodzē strādājošajiem, kuri, iespējams, nesaņem minimālo algu. "Mētāšanās" nodokļu jomā visu padara vēl sarežģītāku Samazinot sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, esam nonākuši tur, kur bijām iepriekš - laika periodā no 2014. gada līdz 2017. gadam, kad kopējā sociālo iemaksu standartlikme bija 34,09%. Tālāk seko trīs gadu periods ar likmi 35,09% un ar nākamo gadu atkal 34,09%. Finanšu ministrs gan ir norādījis, ka tas uzlabos mūsu uzņēmēju konkurētspēju, tomēr, manuprāt, biežās nodokļu...

Valdības pārstāvji un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) 11. septembrī vienojās par prioritārajām jomām valstī, kur nepieciešami uzlabojumi, lai investīciju vide Latvijā kļūtu konkurētspējīgāka. Investori norādīja uz sabiedrības veselības aprūpes sistēmas sakārtošanu, nodokļu politikas stabilitāti, tiesiskuma stiprināšanu un plašāku digitālo risinājumu izmantošanu Latvijā. Valdība īsteno vairākas reformas - sākot ar tā dēvēto finanšu sektora “kapitālo remontu”, administratīvi teritoriālo reformu, kas paver iespējas turpmākiem uzlabojumiem arī izglītības sistēmā un veselības aprūpē. Tāpat strādājam pie uzlabojumiem nodokļu sistēmā. Ārvalstu investoru padome Latvijā, tāpat kā vietējo uzņēmēju organizācijas, ir nozīmīgs valdības sadarbības partneris, tikšanās laikā uzsvēra ministru prezidents Krišjānis Kariņš. “Jūtamies uzklausīti un augsti novērtējam valdības darbu pēdējā gada laikā, veicot ilgi gaidītās reformas augstākās izglītības jomā un teritoriālo reformu, kā arī par savlaicīgo reakciju Covid-19 krīzes laikā, ierobežojot vīrusa izplatību un tādējādi būtiski samazinot ekonomiskā krituma apmērus. Tomēr straujais reformu temps ir jāturpina, pielāgojoties turpmākajiem notikumu attīstībai Latvijā un pasaulē, kā arī risinot jau...

Darbinieks pēc ilgstošas slimības ir miris. Darba devējs izmaksā radiniekiem bēru pabalstu. Vai ir tiesības prasīt arī neizmantotā atvaļinājuma kompensāciju? Atbilde Parasti darba devējs izmaksā aizgājušā darbinieka radiniekiem (vai personai, kas uzņemas bēru rīkošanu) visas summas, kas nav bijušas izmaksātas, pastāvot darba attiecībām. Tam pietiek uzrādīt bijušā darbinieka miršanas apliecību. Ja pretendentu skaitā ir vairākas personas, lai noteiktu, kuram no viņiem būtu jāmaksā, var prasīt bēru izdevumus apliecinošus dokumentus. Strīdu gadījumā nesaskaņas risināmas tiesā, jo mantojuma lietas risinājums notiek dažus mēnešus. Derētu zināt, ka tiesības uz atvaļinājumu, t. sk. uz tā kompensāciju, darbiniekam saglabājas arī slimības laikā. Tas nozīmē, ka aprēķinātā summa "pieder" darbiniekam un tā arī izmaksājama mantiniekiem. Ieteicams saglabāt visus ar šo lietu noformētus dokumentus (miršanas apliecības kopiju, izdevumu dokumentu kopijas (ja tādi bijuši), saņēmēja iesniegumu, rīkojumu par izmaksu). Apliecinājums apgalvojumam par kompensācijas izmaksu meklējams EST spriedumā lietās C–569/16 un C–570/16 Bauer un Willmeroth. Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada septembra...

Lai varētu piemērot 0% likmi preču piegādēm ES teritorijā, nepieciešams sagādāt konkrētu pierādījumu kopumu. Par to, kādi tieši dokumenti nepieciešami, seminārā informējusi Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas Otrās metodikas nodaļas vadītāja Daiga Hvickoviča. Lai preču pārdevējs drīkstētu piemērot 0% PVN likmi preču piegāžu ES teritorijā darījumiem, jāievēro šādas pamatprasības: preču transporta pavaddokumentos un nodokļa rēķinā norādītais preču saņēmējs ir uzrādījis preču piegādātājam darījuma brīdī derīgu citas dalībvalsts nodokļa maksātāja (PVN) reģistrācijas numuru preces ir nosūtītas vai transportētas no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī, un to apliecina preču piegādātāja rīcībā esošie preču transporta pavaddokumenti Faktiski komersanta rīcībā jābūt pierādījumiem, ka preces patiešām transportētas no vienas ES dalībvalsts uz citu, turklāt preču pārdevējam jābūt vismaz diviem pierādījumiem izvešanas faktam. Pierādījumu dokumenti ES Regulā Nr. 282/2011 ir iedalīti divās grupās - A un B. A grupā ietilpst dokumenti tiešā saistībā ar preču nosūtīšanu vai transportēšanu: parakstīts CMR dokuments, kravas pavadzīme, kravaszīme,...

Lai nodrošinātu vienotu kredītiestāžu un uzraudzības institūciju izpratni par pamatkonta pakalpojuma nodrošināšanu patērētājiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru un Finanšu nozares asociāciju ir sagatavojusi skaidrojumu, kas nosūtīts visām Latvijas bankām un dalībvalstu banku filiālēm Latvijā. Skaidrojuma (kurš publiski gan nav pieejams) mērķis ir sekmēt pamatkonta pakalpojuma pieejamību patērētājiem, kuriem šādu pakalpojumu ir tiesības saņemt atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Pamatkonts ir maksājumu konta veids, kas nodrošina patērētājam – fiziskai personai, kas ir Eiropas Savienības (ES) rezidents, piekļuvi maksājumu konta pamata pakalpojumu klāstam. Latvijā pamatkonta pakalpojumu ir tiesības saņemt tikai fiziskajām personām, taču to nedrīkst izmantot saimnieciskajai vai profesionālajai darbībai, un vienai fiziskajai personai var tikt atvērts un apkalpots tikai viens pamatkonts vienā bankā. Pienākums sniegt pamatkonta pakalpojumu ir kredītiestādēm un dalībvalstu kredītiestāžu filiālēm, kas Latvijā ES rezidentiem – patērētājiem sniedz ar maksājumu kontu saistītus pakalpojumus. Pamatkonta ietvaros bankai jāpiedāvā: visas darbības, kas nepieciešamas maksājumu konta atvēršanai,...

No 4. septembra amatā stājies Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Korejas Republikā vadītājs Mārtiņš Baumanis, kurš turpmāk Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) būs atbildīgs par eksporta veicināšanas un investīciju piesaistes jautājumiem Dienvidkorejā. Līdz šim Latvijai nebija savas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Dienvidkorejā un tā tika izveidota, pārskatot LIAA ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīklu. LIAA veiktās uzņēmēju aptaujas liecināja, ka pēdējos gados pieaugusi interese par Dienvidkoreju, Kanādu, Austriju un Beļģiju. Tādēļ sadarbībā ar Ekonomikas un Ārlietu ministrijām tika pieņemts lēmumu atvērt ekonomiskās pārstāvniecības šajās valstīs. Savukārt likvidētas tika pārstāvniecības Lietuvā, Polijā, Kazahstānā un Singapūrā. Turpmāk tieši Dienvidkorejas pārstāvniecība pārņems arī sadarbības projektus ar Singapūru. 2019. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Dienvidkoreju bija 106,3 miljoni eiro, kas ierindoja šo valsti 34. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā. Kopējais preču un pakalpojumu eksports uz Dienvidkoreju bija 73,9 miljoni eiro, kas veido 0,4% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports – 32,4...

Saistībā ar no nākamā gada gaidāmajām izmaiņām darba devēja ziņojuma iesniegšanas kārtībā, paredzēts īpašs pārejas periods - atsevišķa aizpildīšanas kārtība - darba devēja ziņojumam par 2020. gada decembri. Par šīm izmaiņām seminārā informēja Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu metodikas galvenā inspektore Marija Radzjušonoka. Darba devēja ziņojums par 2020. gada decembri būs jāiesniedz līdz 2021. gada 17. janvārim. Šajā ziņojumā (kurš būs pašreizējā formā) pēc vecās (līdzšinējās) kārtības būs jānorāda: 4. ailē - par decembri aprēķināto algu; 5. ailē - no 4. ailē norādītā ienākuma aprēķinātās sociālās iemaksas par decembra algu; 8. ailē - decembrī ieturētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no decembrī izmaksātā ienākuma. Savukārt sarakstā "Personas, kuras nav obligāti sociāli apdrošināmas" (veidlapa, kur parasti deklarē no nodokļa atbrīvotās personas vai ārvalstniekus, bet kas tiks speciāli aktualizēta darba devēja ziņojumam par decembri), būs jāaizpilda 1., 2., 3. un 8. aili, 8. ailē norādot IIN, kuru būs jāmaksā pēc jaunās kārtības - tātad IIN no...