JAUNUMI

Sieviete izmantoja bērna kopšanas atvaļinājumu daļēji un atsāka strādāt. Šā gada 1. maijā bērna kopšanas atvaļinājums tika turpināts. Savukārt aprīlī sieviete izveidoja autordarbu, par kuru maijā ir saņemta autoratlīdzība. Ieturētais IIN un aprēķinātās VSAOI par autoratlīdzību tika uzrādīti atbilstošajā paziņojumā un ziņojumā ienākuma izmaksas mēnesī, t.i., 2020. gada maijā. Sieviete nav pašnodarbinātā persona un nav saimnieciskās darbības veicēja, bet, ņemot vērā, ka no 1. maija turpinās bērna kopšanas atvaļinājums, vai VSAA neradīsies priekšstats, ka ir gūts ienākumus maijā un vecāku pabalsts piešķirtajā (pilnā) apmērā par 2020. gada maiju nepienākas? Atbilde Jūsu tiesības uz vecāku pabalstu, kā arī tā apmērs netiks ietekmēts, ja pabalsta saņemšanas laikā autoratlīdzības izmaksātājs par jums veiks VSAOI 5% apmērā (pensiju apdrošināšanai). Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada jūlija (463.) numurā

Kā aprēķināt slimības naudu, ja darbinieks pēc darba līguma noslēgšanas saslimst, nenostrādājot ne dienu, ne stundu? Atbilde Diemžēl tādi gadījumi nav retums. Slēdzot darba līgumu, viss kārtībā, bet otrajā dienā (vai dienā, kad jāsāk strādāt) tiek paziņots par A vai B lapas esamību. B lapas apmaksas/neapmaksas gadījumus ietekmē likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" grozījumi 11. pantā. Proti, lai pabalsts tiktu piešķirts, nepieciešams, lai persona (par personu) tiktu veiktas (bija jāveic) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI): ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājās darbnespēja, vai ne mazāk kā sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājās darbnespēja. Turklāt šai personai, saņemot darbnespējas B lapu, ir jābūt darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusā. Manuprāt, nav grūti saprast šo grozījumu iemeslus, jo statistika liecina par vairākiem ļaunprātīgiem likuma nepilnības izmantošanas gadījumiem. Tomēr minētās prasības (kvalifikācijas noteikumi pabalsta saņemšanai) nav attiecināmas uz dažām dzīves situācijām, piemēram, kad...

Valdība 15. jūlijā pieņēma vairākus noteikumus, lai efektīvāk apkopotu informāciju par Latvijā ieceļojušajiem Latvijas iedzīvotājiem un ārvalstniekiem, tādējādi uzlabojot iespēju Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC) izsekot Covid-19 infekcijas izplatību. Tāpat ir izveidota sistēma, kas ļaus dienestiem pārliecināties, ka iebraucēji, kam jāievēro 14 dienu pašizolācijas prasības, tās arī pilda. No 16. jūlija spēkā stāsies grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, nosaka kārtību ieceļotāju anketēšanai un ierobežo vīzu izsniegšanu ieceļošanai Latvijā no valstīm ar plašu infekcijas izplatību. Visiem starptautisko pārvadājumu pasažieriem pirms ieceļošanas Latvijā būs jāiesniedz pārvadātājam aizpildīta anketa, norādot pēdējo 14 dienu laikā apmeklētās valstis, kontaktinformāciju un izvēlēto adresi, kur paredzēts aizvadīt divu nedēļu pašizolācijas laiku, kā arī apliecinot, ka ievēros valstī noteiktos epidemioloģiskās drošība pasākumus. Informācija par pasažieriem, kuri ir bijuši Covid-19 plaši skartās valstīs, tiks nodota Valsts policijai pašizolācijas kontrolei, bet par pārējiem pasažieriem – SPKC, lai nepieciešamības gadījumā operatīvi apzinātu iespējamās...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 14. jūlijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta SKA-281/2020; A420212617), ar kuru pieteicējam uzlikts par pienākumu atmaksāt slimības pabalsta pārmaksu par laiku, kad pieteicējam kā mikrouzņēmumu nodokli (MUN) maksājoša mikrouzņēmuma darbiniekam ir deklarēti ienākumi. Senāts atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka pieteicēja deklarācijas precizējumos norādītais, ka viņam nav bijuši ienākumi, nav tiesiski saistošs. Senāts spriedumā norāda, ka apgabaltiesa nav apšaubījusi mikrouzņēmuma īpašnieka vai darbinieka tiesības uz darbnespēju, bet ir piemērojusi likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 18. panta 1. punktu, kas noteic, ka slimības pabalstu nepiešķir, ja persona darba nespējas laikā gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais. Senāts atzina par nepamatotiem pieteicēja argumentus par to, ka mikrouzņēmuma darbinieki tiekot diskriminēti un tiesa esot atņēmusi vienīgo ienākumu avotu, tādējādi pārkāpjot Satversmes 91. un 93. pantu. Senāts norāda, ka MUN maksāšanas režīms paredz mazāku administratīvo un nodokļu slogu, bet šī atvieglotā nodokļu maksāšanas režīma izmantotājam...

Valdība 14. jūlija sēdē apstiprināja Ministru kabineta (MK) noteikumus "Noteikumi par kapitāla ieguldījumiem komersantos, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība", ar ko tiek veidota jauna atbalsta programma alternatīvo ieguldījumu fonda izveidošanai Covid-19 krīzes ietekmēto lielo uzņēmumu atbalstam. Arī Eiropas Komisija jau š.g. 6. jūlijā ir apstiprinājusi Latvijas iniciatīvu uzsākt šādu atbalsta programmu, līdz ar to atbalsts uzņēmējiem būs pieejams jau tuvāko nedēļu laikā, par ko informēs fonda pārvaldnieks AS “Attīstības finanšu institūcija Altum”, informē Ekonomikas ministrija. Fonds tiek veidots ar mērķi atbalstīt labi pārvaldītus, perspektīvus uzņēmumus, kas nonākuši pagaidu grūtībās vīrusa COVID-19 izraisītās krīzes ietekmē, kā arī lielos uzņēmumus, kuri vīrusa ietekmes rezultātā ir gatavi pielāgot savu līdzšinējo darbību, mainot biznesa modeli, pielāgojot produktu izstrādi, ieviešot jaunas tehnoloģijas, izejot jaunos eksporta tirgos. Noteikumos ir paredzēti arī dažādi ierobežojumi līdz fonda ieguldītā finansējuma pilnībā atmaksai, piemēram, attiecībā uz valdes locekļu atalgojumu, dividenžu izmaksu, citu nesaistīto uzņēmumu līdzdalības iegūšanu un citi ierobežojumi. Tāpat fonda plānotais...

Tieslietu ministrija (TM) un Valsts zemes dienests (VZD), ir izstrādājis priekšlikumus jaunām kadastrālajām vērtībām, kuras stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī. Tās noteiktas atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū uz 2019. gada 1. jūliju. TM un VZD 15. jūlijā ir nodevusi projektētās kadastrālās vērtības publiskai apspriešanai un aicina pašvaldības un iedzīvotājus iepazīties ar projektu un kadastrālo vērtību pamatojošo informāciju VZD tīmekļavietnē www.kadastralavertiba.lv un VZD datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā Kadastrs.lv. Lasiet arī kopsavilkumu par kadastrālo vērtību izmaiņām Kadastrālās vērtības izmanto 16 dažādu nodokļu, nodevu un maksājumu aprēķinam, līdz ar to ir svarīgi, lai tās tiktu aprēķinātas taisnīgi un pēc vienādiem principiem visiem, uzsvēris tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Diemžēl līdzšinējā kadastrālās vērtēšanas metodika pavēra plašas nodokļu optimizācijas iespējas un noteica to, ka, piemēram, jauniem projektiem kadastrālo vērtību atbilstība to faktiskajai vērtībai ir mazāka, nekā vecākiem projektiem. Naudas izteiksmē tas nozīmēja, ka, piemēram, par pēc 2000. gada būvētu lielveikalu nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) tiek maksāts...

Valdība 14. jūlijā apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos jaunus Ministru kabineta (MK) noteikumus "Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību". Lielākoties tie saglabā iepriekšējo regulējumu attiecībā uz nomas maksu atbrīvojumu vai samazinājumu, kas bija noteikts regulējumā, kas zaudēja spēku līdz ar jauna Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma spēkā stāšanos. Vienlaikus ar jauno noteikumu spēkā stāšanos, spēku zaudēs 2020. gada 2. aprīļa MK noteikumi Nr. 180 "Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību". Jaunie noteikumi tāpat kā iepriekš paredz, ka valsts un pašvaldību iestādes, kā arī atvasinātas publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības, brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas līdz 2020. gada 31. decembrim atbrīvo komersantus un citus saimnieciskās darbības veicējus, biedrības un nodibinājumus, kurus ietekmējusi saistībā ar Covid-19 izplatību noteiktā ārkārtējā situācija, no valsts vai...

Divas jaunas atbalsta programmas Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai nodarbinātības sekmēšanai eksportējošiem un tūrisma nozares uzņēmumiem apstiprinātas valdības 14. jūlijā sēdē, pieņemot jaunus Ekonomikas ministrijas izstrādātus Ministru kabineta noteikumus: “Noteikumi par atbalstu eksportējošiem nodokļu maksātājiem Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai” un “Covid-19 skarto tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicēju atbalsta piešķiršanas kārtība”. Atbalsta programmu ietvaros šie uzņēmumi varēs saņemt no valsts vienreizēju grantu jeb dāvinājumu, kura lielums būs atkarīgs no nomaksāto nodokļu apjoma. Valsts atbalsts paredzēts darbinieku darba samaksas kompensēšanai. Atbalstam uzņēmēji varēs pieteikties pēc atbalsta programmu saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, provizoriski – šā gada jūlija beigās, upaziņojis ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Atbalsta programmu kopējais finansējums ir 70,2 milj. eiro, t.sk. 51 miljoni eiro atbalstam eksportējošiem uzņēmumiem un 19,2 miljoni eiro atbalstam tūrisma nozares komersantiem. Plānots, ka abu programmu ietvaros atbalsts varētu tikt sniegts aptuveni 7700 uzņēmumiem un 80 000 nodarbināto. Atbalsta programmas administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Pēc atbalsta programmu saskaņošanas ar...

Darbiniekam noteikts summētais darba laiks ar uzskaites periodu viens mēnesis. Darbinieks nostrādāja 87 stundas periodā no 1. līdz 10. maijam un periodā no 24. līdz 29. maijam. Pārējo laiku darbiniekam bija bezalgas atvaļinājums. Vai šajā gadījumā veidojas virsstundas? Atbilde Maijā normālais darba laiks (40 stundas nedēļā) ir 152 stundas (no pirmdienas līdz piektdienai katru dienu — 8 stundas). Darbinieka normālais darba laiks periodā, kad viņš strādāja, nevis bijis atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, ir 72 stundas, bet faktiski viņš strādāja 87 stundas. Tādējādi veidojas 15 virsstundas (87 – 72). Turklāt jāaprēķina piemaksa arī par 7 svētkos nostrādātajām stundām. * Iekrāsots atvaļinājuma periods bez algas saglabāšanas. Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada jūlija (463.) numurā

Valdība 14. jūlijā apstiprināja jaunus Ministru kabineta (MK) noteikumus "Noteikumi par garantijām lielajiem un vidējiem komersantiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība", kas paredz jaunu atbalsta programmu lielajiem un vidējiem uzņēmējiem. Programmas kopējais finansējums ir 40 miljoni eiro. Garantijas piešķirs akciju sabiedrība ”Attīstības finanšu institūcija Altum“. MK noteikumi stāsies spēkā un atbalsts uzņēmējiem būs pieejams pēc atbalsta programmas saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. Garantiju programma lielajiem komersantiem veidota ar mērķi atbalstīt dzīvotspējīgus komersantus, nodrošināt to nepārtrauktu saimniecisko darbību, saglabāt un palielināt eksporta apjomus, kuriem ir radusies finansējuma nepieciešamība Covid-19 ietekmē. Tā arī veicinās kredītiestādes sniegt finansējumu gan investīciju, gan apgrozāmo līdzekļu veidā lielajiem komersantiem, tādējādi stabilizējot Latvijas ekonomisko aktivitāti, veicinot stratēģisku, nobriedušu un inovatīvu investīciju projektu “neiesaldēšanu” un tautsaimniecības izaugsmes potenciāla saglabāšanu, vēsta jauno noteikumu projekta autors - Ekonomikas ministrija. Garantijas būs pieejamas komersantiem, kuru plānotais eksporta apjoms turpmākajos divos gados ir vismaz 50% no apgrozījuma, un: ja iepriekšējos divos noslēgtajos finanšu gados eksports...

Covid–19 radītās ekonomiskās lejupslīdes sakarā arvien biežāk revidenti, finansisti un grāmatveži runā par ilgtermiņa aktīvu — tādu kā nemateriālā vērtība, zeme, ēkas, ražošanas iekārtas — vērtības samazināšanos. Kāpēc ekonomiskā lejupslīde ir saistāma ar aktīvu vērtību, un kā šo samazinājumu noteikt? Kas ir aktīvu vērtības samazinājums? Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu (GPKGPL) vērtības samazinājumu veido "korekcijas, kuras veic, lai norādītu aktīvu vērtības samazinājumu bilances datumā, neatkarīgi no tā, vai šis vērtības samazinājums ir vai nav galīgs. Ar vērtības samazinājuma korekcijām saprot arī pamatlīdzekļa ikgadējā nolietojuma aprēķināšanu un nemateriālo ieguldījumu ikgadējo vērtības norakstīšanu." Vērtības samazinājumu pēc GPL piemēro tad, ja iegādes vai pārvērtēšanas vērtība pārsniedz to vērtību, kāda ir ilgtermiņa ieguldījumam bilances datumā, turklāt paredzams, ka vērtības samazinājums būs ilgstošs. Vērtības samazinājuma korekcijas iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā tajā gadā, kad tās radušās. GPKGPL minēts, ka ilgtermiņa ieguldījumu vērtības samazinājuma korekcijas var pārtraukt, ja tām vairs nav pamata (izņemot vērtības...

Pēc ārkārtas stāvokļa pasludināšanas šā gada martā nodokļu maksātājiem nācās būtiski ierobežot, bet atsevišķu nozaru nodokļu maksātājiem pat apturēt savu saimniecisko darbību. Aprēķināts, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi ir samazinājušies un ir par 365,91 milj. eiro mazāki nekā plānots. 2020. gada 1. pusgadā ieņēmumi ir bijuši 4,71 miljards eiro. 2020. gada 1. pusgadā, salīdzinot ar 2019. gada 1. pusgadu, VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi ir samazinājušies par 69,37 milj. eiro jeb 1,5 % un ieņēmumu plāns 2020. gada 1. pusgadā izpildīts par 92,8 %. Lielākais samazinājums ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem. 2020. gada 1. pusgadā PVN ieņēmumi ir 1,13 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro mazāk nekā 2019. gada attiecīgajā periodā. Lielākais ieņēmumu samazinājums ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar tirdzniecību, automobiļu un motociklu remontu. Būtisks ieņēmumu samazinājums ir arī no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbība saistīta ar elektroenerģiju, gāzes apgādi, siltumapgādi un gaisa kondicionēšanu...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 10. jūlijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta SKA-45/2020; A420380214), ar kuru bija apmierināts SIA “Hydro Energo” pieteikums un atcelts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums par pieteicējai aprēķināto nodokļu parādu par importētajām precēm – misiņa stieņiem. Izvērtējot Eiropas Savienības Tiesas sniegtās atbildes uz Senāta uzdoto prejudiciālo jautājumu, Senāts atzina, ka apgabaltiesa, nosakot preces klasifikāciju, ir nepareizi interpretējusi materiālo tiesību normu. Senāts nodeva lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Eiropas Savienības Tiesa, atbildot uz Senāta uzdoto prejudiciālo jautājumu šajā lietā, norādīja, ka vienlaidu šķērsgriezuma prasība attiecas uz konkrētā izstrādājuma formu un šķērsgriezumiem, kā rezultātā lietņi, kuriem ir taisnstūrveida forma un kuru šķērsgriezuma izmēri visā to garumā ir identiski, atbilst šai prasībai. Prasība par pilnu šķērsgriezumu ir jāsaprot tādējādi, ka tā izslēdz vienīgi izstrādājumus ar dobu vidu (caurules un caurulītes). Lai gan pamatlietā aplūkojamajiem lietņiem ir neregulāras poras, tukšumi un plaisas, šādi iekšējie trūkumi tomēr nepadara šos lietņus par izstrādājumiem...

Satversmes tiesa 2020. gada 10. jūlijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2019-36-01 “Par likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6. panta otrās daļas (redakcijā, kas bija spēkā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109. pantam”. Apstrīdētā norma Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6. panta otrā daļa (šeit un turpmāk – redakcijā, kas bija spēkā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim): “Darba ņēmēji, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, un I un II grupas invalīdi ir pakļauti pensiju apdrošināšanai un maternitātes un slimības apdrošināšanai, kā arī darba negadījumu apdrošināšanai.” Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. pants: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Satversmes 109. pants: “Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.” Lietas fakti Lieta...

Covid-19 izraisītās dīkstāves periodā par laiku no šī gada 12. marta līdz 30. jūnijam Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izmaksājis 133 462 dīkstāves pabalstus par kopumā 53,6 miljonu eiro . Vienu vai vairākas reizes pabalstus saņēmuši 55 179 fiziskās personas, tai skaitā 2 388 pašnodarbinātās personas - šādu statistiku sarīkotajā konferencē sniedza VID pārstāvji. Akopotie dati ļauj palūkoties uz nozarēm un darbiniekiem, kuriem krīzes laikā bijis nepieciešams valsts atbalsts. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka dienesta īstenotie atbalsta pasākumi Covid-19 krīzes pārvarēšanai ir bijis ieguvums gan uzņēmumiem un tajos strādājošajiem, gan arī tautsaimniecībai kopumā: “Pirmkārt, šie pabalsti daudzos gadījumos ļāva iedzīvotājiem saglabāt savus ikgadējos atvaļinājumus, tie ļāva “nenoēst” sociālo budžetu, kā arī tie ļāva uzņēmējiem saglabāt savus darbiniekus un paša uzņēmuma darbību. Otrkārt, dīkstāves pabalsti skaidri iezīmēja ainu saistībā ar aplokšņu algu problemātiku valstī, parādot iedzīvotājiem, ar kādām sekām jārēķinās, saņemot bezdarbnieka vai darba nespējas pabalstu, kā arī vecuma pensiju, situācijā, ja...