JAUNUMI

Jautājums: Kā jārīkojas, ja maksātnespējas procesa laikā ienākumi ir mainīgi, piemēram, darba vietā tiek izmaksāta prēmija apaļā jubilejā, citu mēnesi ir darba nespējas lapa un attiecīgi arī ienākumi mazāki? Regulāri tiek maksāta konstanta summa, kas norādīta saskaņotajā saistību dzēšanas plānā. Vai jāveic kāds pārrēķins? Kad tas būtu jāveic, ja maksātnespējas process ilgt divpadsmit mēnešus? Summu atšķirības nav tik lielas, lai veiktu izmaiņas plānā. Atbildi sniedz Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Baiba Banga. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 5. panta pirmo daļu fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju. Jāņem vērā, ka parādniekam ir jāievēro Maksātnespējas likuma 6. panta 8. punktā nostiprinātais labticības princips, atbilstoši kuram parādnieks nedrīkst izmantot procesu, lai netaisnīgi iedzīvotos. Atbilstoši Maksātnespējas likuma 160. panta 2. punktam...

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sagatavojis rekomendācijas darba devējiem saistībā ar COVID-19 infekciju. SPKC aicina darba devējus iepazīties ar sagatavoto informāciju un informēt savus darbiniekus par rīcību atgriežoties no COVID-19 infekcijas skartām teritorijām uz kurām attiecināmi īpaši pasākumi, kā arī sniegt rekomendācijas personīgās higiēnas un profilakses pasākumu ievērošanai. Līdz šā gada 1. martam Latvijā nebija apstiprinājies neviens saslimšanas gadījums ar COVID-19. Darbinieks, kurš ieradies no COVID-19 infekcijas skartajām teritorijām un kuram nav akūtas augšējo elpceļu infekcijas slimības pazīmes: paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, rīkles iekaisums, apgrūtināta elpošana), var turpināt savas ikdienas gaitas un veikt savus darba pienākumus. Personai tiek rekomendēts novērot savu veselības stāvokli 14 dienas kopš izbraukšanas brīža no COVID-19 infekcijas skartās teritorijas, tai skaitā, veicot ķermeņa temperatūras mērīšanu divreiz dienā, no rīta un vakarā. Ja darba devējam pastāv bažas, ka darbinieks var radīt risku citu darbinieku un klientu veselībai, kā papildus pasākums tiek apsvērts nodrošināt attālināto darbu jeb darbu no...

Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu visām komercsabiedrībām ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām (tātad, ja sabiedrības pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu, ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim) Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz dalībnieku (akcionāru) sapulces apstiprināts gada pārskats, atgādina zvērinātu advokātu biroja SORAINEN Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte Eva Berlaus un vecākā juriste Zane Paeglīte. Izņēmums ir: vidējas un lielas komercsabiedrības, kuras, atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem kritērijiem, un sabiedrības, kas ir koncerna mātes sabiedrības, kuras sagatavo konsolidēto gada pārskatu, kurām gada pārskats un konsolidētais gada pārskats (ja tāds tiek gatavots) ir jāiesniedz VID septiņu mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Papildus gada pārskatam un revidenta atzinumam par gada pārskatu (tām sabiedrībām, kas sasniedz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktos kritērijus, kā arī sabiedrībām, kuru statūtos vai...

Ja uzņēmuma vadība vēlas uzlabot saimnieciskās darbības efektivitāti, jāņem vērā, ka absolūtie skaitļi (sasniegtie ekonomiskie rādītāji) neparāda visu ainu un nesniedz visu informāciju atbilstošo lēmumu pieņemšanai. Ir jārēķina un jāvērtē šo posteņu pieauguma tempi, kas izskaidros viena rādītāja pieauguma ietekmi uz kāda cita rādītāja pieaugumu vai samazinājumu. Gadījumos, ja uzņēmums vēlas paplašināt darbību un palielināt apgrozījumu, visticamāk, palielināsies arī izmaksas, kas nepieciešamas uzņēmuma darbības paplašināšanai. Bet var rasties jautājums: kurš postenis (vai posteņi) šajā gadījumā pieaug straujāk. Aprēķinos parasti izmanto iepriekšējā pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņus, tas ir, tiek veikta šo posteņu pieauguma tempu salīdzināšana, dalot viena posteņa pieauguma tempu ar cita posteņa pieauguma tempu. Šādi ir iespējams noteikt, kurš no aprēķinā izmantotajiem posteņiem ir pieaudzis straujāk pārskata periodā. Šāda pieauguma tempu salīdzināšana ļauj arī secināt par uzņēmuma finansiālā rezultāta – peļņas palielināšanās iespējām. Par to ir šis raksts. 1. Operatīvā, finanšu un kombinētā svira — kādēļ šī informācija ir...

Uzņēmējiem vai kompāniju darbiniekiem, kuri pēc pamatprofesijas nav juristi, bieži vien ir grūti sekot līdzi savas valsts likumu izmaiņām un juridiskiem jaunumiem, tāpēc vēl jo grūtāk ir izsekot līdzi starptautisko tiesību jaunumiem. Taču ir ļoti svarīgi, lai bizness būtu juridiski nodrošināts. Tāpēc Rīgas šķīrējtiesa 9. martā plkst. 18 aicina uzņēmējus, kuri darbojas vai vēlas darboties ārpus valsts robežām, apmeklēt bezmaksas semināru "Starptautisks līgums 2020". Semināru vadīs Konstantīns Ivanovs, eksperts-praktiķis starptautisko komerctiesību jomā, advokātu biroja Foxen Law Office valstu tiesību padomnieks. Seminārā varēs iegūt aktuālāko informāciju veiksmīgai un juridiski droša starptautiskā biznesa vadīšanai. Seminārs būs aktuāls tiem uzņēmējiem, kuri: jau strādā ar ārvalstu klientiem un partneriem, taču vēl nav analizējuši 2020. gada jaunumus, kā arī vēlas pārbaudīt jau esošo pieredzi un iegūt jaunāko informāciju; tikai sāk iziet starptautiskajā tirgū un varbūt domā, ka vajadzēs tikai nedaudz pielabot esošos līgumus, ar kuriem strādā vietējā tirgū, neievērojot būtiskās nianses darbā ar ārzemju partneriem un klientiem....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir papildinājis Nodokļu maksātāju reitinga sistēmu ar pieciem jauniem rādītājiem un pilnveidojis jau esošos, tā 27. februārī rīkotajā preses konferencē paziņoja VID pārstāvji. Uzlabotais rīks sniedz precīzāku priekšstatu par uzņēmuma nodokļu saistību izpildes disciplīnu un tā saimniecisko darbību, savukārt paplašinātais rādītāju loks padara reitingu elastīgāku – izpildot savas saistības, uzņēmums var operatīvi uzlabot reitingu. “Reitinga sistēma palīdz uzņēmējam ieraudzīt sevi ar nodokļu administrācijas acīm. Tas ir ļoti praktisks instruments, kas palīdz uzņēmumam operatīvi apzināt un novērst savas darbības nepilnības. Vienlaikus tas ir komunikācijas rīks, ko uzņēmums var izmantot savas reputācijas veidošanai. Savukārt mēs kā nodokļu uzraugi redzam šo rīku kā iespēju celt godprātīgas uzņēmējdarbības prestižu un nostiprināt pozitīvu motivācijas sistēmu labprātīgas nodokļu nomaksas veicināšanai”, saka Natālija Fiļipoviča, VID Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja. Šī gada februārī Nodokļu maksātāju reitinga sistēma ir papildināta ar divām jaunām sadaļām – “Nodokļu administrēšanas procesu rezultāti” un “Nodokļu deklarēšanas riski”, kurās iekļauti...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO Law ir izdevusi grāmatu "Darba likums ar komentāriem". Izdevuma tapšanu atbalstīja Fridriha Eberta fonds. Grāmata ikvienam pieejama arī tiešsaistē šeit. "Darba likums ir viens no visu laiku skatītākajiem likumiem," norāda Kaspar Rācenājs, LBAS konsultants darba tiesību jautājumos un viens no komentāru līdzautoriem. Tāpēc tikai loģiski, ka tapusi 430 lappušu biezā grāmata, kurā iekļauti komentāri arī par visiem Darba likuma 2019. gada grozījumiem. "Zinātniski praktiskie komentāri ir zināšanu krātuve gan kolektīvām darba tiesībām par koplīgumiem, – piemēram, Darba likuma 17. un 18.pants, gan individuālām darba tiesībām par darba līguma slēgšanu, izpildi, grozīšanu un izbeigšanu, – piemēram, Darba likuma 28. 98. un 101.pants. Komentāru sagatavošanā ir ieguldīts liels darbs, ietverot jaunākās atziņas no Eiropas un pasaules darba tiesību labākajiem regulējumiem gan darbiniekiem, gan darba devējiem, gan arī valstij un sabiedrībai kopumā, – piemēram, labākie koplīgumi un industriālo attiecību modeļi Eiropā, Starptautiskās Darba organizācijas...

BILANCES AKADĒMIJĀ veikts semināra "Aktuālais un svarīgais – 2019. gada uzņēmumu ienākuma nodoklis un 2019. gada pārskats" video ieraksts. E-semināra laikā lektore Nelda Janoviča, zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante informēja par aktuālāko 2019. gada pārskata iesniegšanas kārtībā EDS un MK noteikumos Nr. 399 „Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu”. Seminārā tika demonstrēti pārskata aizpildīšanas paraugi un sniegti ieteikumi, praktiskas situācijas tika apskatītas VID uzziņu kontekstā un revidenta darba praksē. Tāpat seminārā tika padziļinātas un paplašinātas prasmes saimniecisko situāciju izpratnē, likumu lasīšanas un piemērošanas praksē, grāmatvedības un nodokļu uzskaitē, pareizas nodokļu un finanšu uzskaites nodrošināšanai. Semināra gaitā varēja arī atsvaidzināt zināšanas par jauno UIN deklarāciju, par gada pēdējā deklarācijā uzrādāmo informāciju, izskatītas VID uzziņās paustās atziņas, t. sk. padziļināta izpratne par personāla ilgtspējas izdevumiem, uzkrājumiem, aizdevumiem, šaubīgiem debitoriem, aktīvu vērtības izmaiņām un to ietekmi uz UIN deklarāciju u. c. aktuālais. Skaidrojumus un dažādus praktiskus darba rīkus...

Īstenojot samērīgu un pakāpenisku akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas politiku, šā gada 1. martā mainās akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Saskaņā ar grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli” 2020. gada 1. martā tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem (izņemot raudzētos dzērienus līdz 6 tilpumprocentiem (ieskaitot)). Iespējamā ietekme uz alkoholisko dzērienu cenām mazumtirdzniecībā (akcīze un PVN): Alus (5% 0,5 l) + 0,01 euro (ieskaitot PVN); Vīns (0,75 l)+ 0,05 euro (ieskaitot PVN); Degvīns (40% 0,5 l) + 0,19 euro (ieskaitot PVN). VID vērš uzmanību, ka alkoholisko dzērienu apritē iesaistītajiem tirgotājiem jāveic alkoholisko dzērienu inventarizācija, normatīvajos aktos noteiktajā termiņā jāiesniedz VID akcīzes nodokļa starpības aprēķins un jāsamaksā akcīzes nodokļa starpība par krājumā esošajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Svarīgi atcerēties, ka gadījumā, ja uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē uz 2019.gada 31.jūliju tika fiksēti pārējie (spirtotie) alkoholisko dzērienu krājumi un ja tie līdz inventarizācijas veikšanai 2020.gada 1.martā nav iztirgoti (nodrošinot šīs informācijas izsekojamību), akcīzes nodokļa starpības...

Visbiežāk trauksmi ceļ par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, amatpersonu pārkāpumiem un publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanu, liecina Valsts kancelejas apkopotie dati. Kā zināms, 2019. gada 1. maijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums, kas radīja iespēju iedzīvotājiem, novērojot darba vidē iespējamus pārkāpumus, kas varētu apdraudēt plašākas sabiedrības intereses, vērsties pie sava darba devēja, valsts pārvaldē vai nevalstiskajās organizācijās. Jāņem arī vērā, ka 25. februārī stājušies spēkā 30. janvāra grozījumi Trauksmes celšanas likumā, kas noteic administratīvo atbildību par nelabvēlīgu seku radīšanu. Par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekam piemēro naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz simt 40 naudas soda vienībām, amatpersonai - no astoņām līdz 140 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no 14 līdz 2080 naudas soda vienībām. Noteikta arī administratīvā atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu. Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, izmantojot trauksmes celšanas mehānismu vai sniedzot informāciju publiski, piemēro naudas sodu no sešām līdz simt...

Ministru kabinets 11. februārī apstiprināja Ekonomikas ministrijas vadībā izstrādāto Rīcības plānu publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai, kas ietver virkni pasākumus publisko iepirkumu normatīvā regulējuma uzlabojumiem, precīzi nosakot to atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas, darbības rezultātus un izpildes termiņus. Rīcības plāna mērķis ir panākt iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu. Tomēr pēdējā laikā arī publiskajā telpā aktualizētie jautājumi norāda uz vairākām būtiskām problēmām publisko iepirkumu norisē, ļaujot secināt, ka arvien biežāk faktiskajā publiskā iepirkuma procesā netiek sasniegts iepriekš noteiktais mērķis. Rīcības plānā ietverti kopumā 14 pasākumi vairākos rīcības virzienos - iepirkumu nolikumu pilnveidei, kvalifikācijas celšanai, informācijas pieejamības veicināšanai, publisko iepirkumu atlases un līgumu izpildes kontroles pilnveidošanai, un konkurences tiesību ievērošanas stiprināšanai. Rīcības plānā publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai viens no iekļautajiem pasākumiem paredz Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz šā gada beigām izstrādāt risinājumu, lai noteiktu pasūtītāja pienākumu pārliecināties, ka piegādātājs ir norēķinājies ar...

Rīgas apgabaltiesa, piedaloties Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokuroram, atstāja spēkā pirmās instances piemēroto brīvības atņemšanas sodu uz vienu gadu par uzņēmuma tīšu novešanu līdz maksātnespējai, informē Prokuratūra Saskaņā ar apsūdzību persona laika posmā no 2010. gada līdz 2014. gadam bija kāda uzņēmuma Ogrē vienīgais dalībnieks un valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi. Viņš veica uzņēmuma saimniecisko darbību un, apzinoties, ka tam ir nenokārtotas parādsaistības ar vairākiem kreditoriem, nenorēķinājās ar tiem, bet noņēma uzņēmuma naudas līdzekļus 228 662 EUR apmērā. Kā naudas līdzekļu izlietojuma attaisnojuma dokumentus viņš norādīja viltotas cita uzņēmuma vārdā izrakstītas kvītis. Rezultātā uzņēmuma finanšu līdzekļi netika izmantoti parādu apmaksai un saimnieciskās un finanšu darbības nodrošināšanai, bet izlietoti citām vajadzībām. Tas savukārt noveda uzņēmumu līdz maksātnespējai, kas pasludināta ar tiesas spriedumu. Persona apsūdzēta pēc Krimināllikuma 213. panta otrās daļas. Viņam atstāts spēkā brīvības atņemšanas sods uz vienu gadu un atņemtas tiesības veikt visu veidu komercdarbību uz četriem gadiem.

Jautājums: Vai fiziskās personas maksātnespējas procesā jāmaksā viena trešdaļa no saviem ienākumiem? Vai ir kaut kas mainījies? Atbildi sniedz Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Baiba Banga. No uzdotā jautājuma Maksātnespējas kontroles dienests secina, ka personai pēc būtības nepieciešams noskaidrot, vai fiziskās personas maksātnespējas procesā viena trešdaļa no saviem ienākumiem jāmaksā arī bankrota procedūras ietvaros, jo minētais jautājums 2019. gada nogalē ir raisījis virkni diskusiju, kā rezultātā veikti grozījumi Maksātnespējas likumā. Tātad, sākot ar 2015. gada 1. martu, kad stājās spēkā likums "Grozījumi Maksātnespējas likumā", tika noregulēts jautājums attiecībā uz to, ka fiziskai personai nav pienākuma bankrota procedūras laikā novirzīt vienu trešdaļu no ienākumiem kreditoru prasījumu apmierināšanai. Proti, Maksātnespējas likuma 140. panta 1. punkts paredz parādnieka tiesības saņemt vismaz divas trešdaļas no saviem ienākumiem, lai segtu fiziskās personas uzturēšanas izmaksas. Ar minētajiem grozījumiem tika veiktas izmaiņas Maksātnespējas likuma 137. panta 1. punktā, nosakot, ka maksātnespējas procesa administrators atver kontu uz sava vārda kredītiestādē vienīgi...

Saeima 2020. gada 20. februāra sēdē trešajā, galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka naudas sodus uzņēmumiem un finanšu iestādēm par noteikta veida informācijas neiesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam. Soda naudas apmēri pielīdzināti Igaunijai Grozījumos noteikta soda nauda līdz 1% no nodokļu maksātāja gada apgrozījuma (ieņēmumiem) attiecīgajā pārskata periodā, bet ne vairāk kā 3 200 euro, ja nodokļu maksātājs nav iesniedzis starptautiskas uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti nodokļu normatīvajos aktos noteiktā termiņā vai nav ievērojis starptautiskas uzņēmumu grupas pārskata par katru valsti normatīvajos aktos paredzētās sagatavošanas un iesniegšanas kārtību. Kā skaidrots grozījumu anotācijā, maksimālais soda naudas līmenis ir tuvu Igaunijā noteiktam. Tas ir vērā ņemams, jo starptautiskas uzņēmumu grupas pašas izvēlas, kurš, piemēram, meitas uzņēmums sniegs pārskatu, un lai tādējādi nebūtu situācija, ka Latvijā neievērot normatīvo regulējumu attiecībā uz pārskatiem būtu izdevīgāk. Salīdzinājumā ar citām valstīm – Slovākijā par pārskata neiesniegšanu noteikts sods līdz 10 000 euro, bet...

Jautājums: Komersants izmanto vieglo transportlīdzekli tikai un vienīgi savas saimnieciskās darbības vajadzībām un deklarējis valsts akciju sabiedrības „Ceļu satiksmes drošības direkcija” uzturētajā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Vai komersantam šī transportlīdzekļa degvielas patēriņa uzskaitei ir jānoformē maršruta lapas (ceļazīmes)? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests Transportlīdzekļa izmantošanu tikai un vienīgi savas saimnieciskās darbības vajadzībām komersants pierāda, kārtojot ar saimnieciskās darbības veikšanu saistīto braucienu uzskaiti, kurā norāda: transportlīdzekļa reģistrācijas numuru, marku, modeli, dzinēja darba tilpumu; brauciena maršrutu, datumu, kā arī sākuma un beigu laiku un odometra rādījumu mēneša pirmajā un pēdējā dienā. Komersants uzskaiti kārto, izmantojot maršruta kontroles sistēmu, kura nodrošina ar katru braucienu saistīto datu fiksēšanu un saglabāšanu. Par maršruta kontroles sistēmu uzskata iekārtu, kas uztver globālās pozicionēšanas sistēmas (turpmāk – GPS) satelītu raidītos signālus un nosaka automobiļa koordinātas reālā laikā un vietā. Komersanta pienākums ir saglabāt maršruta kontroles sistēmas ierakstu datus (elektroniskā vai izdrukas formā) likumā „Par grāmatvedību” noteiktajos termiņos...