JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests skaidro, kā veikt pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) piemērošanu tiem nodokļa maksātājiem, kuri veic darījumus ar lietotiem automobiļiem un piemēro īpašo PVN piemērošanas režīmu. Kas ir tirgotājs? Lietotu automobiļu tirgotājs (turpmāk – tirgotājs) ir reģistrēts PVN maksātājs, kura saimnieciskā darbība ir lietotu automobiļu pirkšana, lai tos pārdotu, neatkarīgi no tā, vai tas rīkojas savās vai citas personas interesēs saskaņā ar līgumu, kas par pirkšanu vai pārdošanu paredz maksāt starpniecības atlīdzību. Lai persona varētu nodarboties ar lietotu automobiļu pārdošanu, nepieciešams reģistrēt savu komercdarbību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, izvēloties atbilstošu NACE kodu. Tiesības izvēlēties režīmu Tirgotājs ir tiesīgs izvēlēties piemērot īpašo PVN piemērošanas režīmu vai vispārīgo PVN piemērošanas kārtību. Jāievēro citas prasības Piemērojot īpašo PVN piemērošanas režīmu, tirgotājs ievēro transportlīdzekļu tirdzniecību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās prasības, tai skaitā tirdzniecības vispārīgos nosacījumus, nepieciešamos dokumentus un to noformēšanas nosacījumus, kārtību, kādā ierīko un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcijā” reģistrē transportlīdzekļu tirdzniecības vietu,...

Kopš 18. aprīļa stājušies spēkā 14. aprīlī valdība apstiprinātie Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie Ministru kabineta noteikumi Nr. 219 "Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu lauksaimniecībai, lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi", kas paredz no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” sniegt atbalstu 45,5 miljonu eiro vērtībā lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem. Daudzas valstis, kurās ieviesti dažādi ierobežojoši pasākumi Covid-19 vīrusa izplatības dēļ, ir tirdzniecības partneri Latvijas lauksaimniecības un pārtikas eksportā. Lauksaimnieki un pārtikas ražotāji veido būtisku daļu no Latvijas eksporta, pārsniedzot pat 20% no valsts kopējā eksporta. Pārtika tiek ražota ne tikai vietējam tirgum, bet arī būtiska daļa no produktiem tiek eksportēta uz citām valstīm – t.sk. piens, olas, graudi u.c. produkti. Ārkārtējās situācijas laikā eksporta tirgus ir dramatiski sarucis, līdz ar to arī ievērojami sarūk pieprasījums pēc Latvijā ražotās pārtikas un secīgi arī lauksaimniekiem un ražotājiem ir jārēķinās ar ievērojami mazāku produkcijas eksporta tirgus daļu. Būtisku negatīvo ietekmi uz lauksaimniecības...

Jautājums: Vai drīkst nemaksāt nodokļus no 2020. gada marta darba algas? Kurā brīdī var pieteikties VID uz atvieglojumiem? Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz atbildi, ka aprēķinātie nodokļi no darba algas par martu ir jāmaksā. Taču, ja ir grūtībās laikus samaksāt nodokļus, var lūgt sadalīt vai atlikt nodokļu maksājumus uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, kā arī piešķirt termiņa pagarinājumu. VID atgādina: ja nodokļu maksātājam patlaban ir grūtības savlaicīgi un pilnā apmērā samaksāt nodokļus, tad valsts piedāvā sekojošus nodokļu nomaksas veidus jau esošā nodokļu regulējuma – likuma “Par nodokļiem un nodevām” ietvaros. Tas paredz, ka nepārvaramas varas rezultātā jebkurš nodokļu maksātājs, iesniedzot motivētu iesniegumu, var lūgt nodokļu administrāciju sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nokavēto nodokļu maksājumu nomaksu. Priekšrocības ir sekojošas: netiek aprēķināta kavējuma nauda, kā arī informācija par uzņēmuma nodokļu parādu netiek iekļauta VID publiskojamo datu bāzē. VID vērš uzmanību, ka atslēgas vārds ir “motivēts...

Saeima 16.aprīlī steidzamības kārtā pieņēmusi izmaiņas Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, nosakot lielāku pabalsta maksājumu ģimenēm ar bērniem krīzes situācijā, kā arī paplašinot bezdarbnieka pabalsta saņēmēju loku. Mikrouzņēmumu īpašnieki, pašnodarbinātie un īslaicīgo darbu veicēji, bet - ne patentmaksātāji Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma grozījums paredz papildināt personu loku, kurām būs tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu. Noteikts, ka līdz šī gada 31. decembrim tiesības pretendēt uz bezdarbnieka statusu būs arī mikrouzņēmuma īpašniekam, kura uzņēmumam nav apgrozījuma (tai skaitā pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas). Tāpat tas attieksies uz pašnodarbināto, kurš negūst ienākumu (tai skaitā pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas). Uz bezdarbnieka pabalstu gan nevarēs pretendēt fiziska persona, kura veic saimniecisko darbību un par to maksā patentmaksu. Ņemot vērā krīzes radītās sekas un bezdarba pieaugumu, paredzēts, ka līdz šī gada 31.decembrim bezdarbnieka statusu varēs saglabāt personas, kas iesaistās īslaicīgos darbos uz laiku līdz 120 dienām līdzšinējo 60 dienu vietā....

Kā piemērojams, deklarējams un nomaksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis par apliekamo ienākumu lauksaimniecības zemes pārdošanas gadījumā, un kā jādeklarē ar nodokli neapliekamie ienākumi? Skaidro Valsts ieņēmumu dienests. Deklarācijas iesniegšanas termiņš ir atkarīgs no ceturksnī gūtā ienākuma apmēra ja lauksaimniecības zemes pārdevēja kopējie ienākumi no darījumiem ar lauksaimniecības zemes atsavināšanu ceturksnī pārsniedz 1000 euro, deklarācija ir jāiesniedz reizi ceturksnī līdz tā mēneša 15.datumam, kas seko pēc ceturkšņa, kad gūti ienākumi no kapitāla pieauguma ja lauksaimniecības zemes pārdevēja kopējie ienākumi no darījumiem ar lauksaimniecības zemes atsavināšanu ceturksnī nepārsniedz 1000 euro, deklarācija ir jāiesniedz līdz nākamā gada 15.janvārim Lauksaimniecības zemes pārdevējs iemaksā valsts budžetā aprēķinātā nodokļa summu 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas DK iesniegšanas dienas. Nodokli no kapitāla pieauguma pārskaita uz šādu kontu: Saņēmējs Reģ. kods BIC kods Konta numurs Nosaukums Valsts kase 90000050138 TRELLV22 LV91TREL1060000110000 Ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa Piemērs Kristaps Liepiņš 2018.gada 5.jūnijā par 38 000 euro pārdod lauksaimniecības zemi Zaubes...

Jautājums: Uzņēmumā darba apjoma stipra samazinājuma dēļ tiek samazināts darbinieku skaits, likvidējot lietvedes štata vietu, darba pienākumus novirzot pildīt grāmatvedei, nepalielinot darba samaksu. Kāpēc lietvede jāatbrīvo pēc Darba likuma 101. panta 1. daļas, kur "Darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā", nevis pēc 104. panta, kur "Darbinieku skaita samazināšana ir darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām, bet ir pietiekami pamatots ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā". 104. pants saucas "Darbinieku skaita samazināšana". Kuros gadījumos izmanto 104. pantu? Atbild Valsts darba inspekcija. Par Darba likuma 101. panta pirmās daļas 9. punkta piemērošanu noradāms, ka Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts judikatūrā norādījis, ka minētā tiesību normā paredzētā "darbinieku skaita samazināšana" ir ģenerālklauzula, kuras saturs nosakāms atbilstoši Darba...

Latvijas uzņēmums SIA 2007. gadā nopirka zemesgabalu ar projektu un būvatļauju būvdarbu veikšanai. Izvērtējot tirgus situāciju, uzņēmums neveica būvdarbus uz zemes un būvatļauja netika pagarināta. Kā rīkoties, pārdodot zemesgabalu, ar PVN piemērošanu, ja būvatļauja būvdarbu veikšanai ir izsniegta līdz 2009. gada 31. decembrim, bet nav pagarināta? Atbilde Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma 1. panta 1. apakšpunktā ir definēts, ka apbūves zeme ir zemesgabals, kura apbūvei vai inženierkomunikāciju izbūvei tajā vai kuram domāto ceļu, ielu vai inženierkomunikāciju pievada izbūvei izsniegta būvatļauja pēc 2009. gada 31. decembra. Saskaņā ar šo punktu zemesgabals nav uzskatāms par apbūves zemi, ja būvatļauja būvdarbu veikšanai ir izsniegta: līdz 2009. gada 31. decembrim un pēc 2009. gada 31. decembra ir pagarināta vai pārreģistrēta, pēc 2009. gada 31. decembra, bet ir mainīts zemesgabala lietošanas mērķis, kas neparedz apbūves veikšanu. Tā kā šajā gadījumā būvatļauja ir izsniegta līdz 2009. gada 31. decembrim, saskaņā ar PVN likumu tā nav uzskatāma par apbūves...

No 2020. gada stājušās spēkā vairākas svarīgas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa piemērošanā darījumiem starp dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Vienas no būtiskākajām izmaiņām skar preču piegādes plānotam pircējam uz noliktavu citā dalībvalstī - tās ir situācijas, kad pircēja identitāte un PVN identifikācijas numurs preču transportēšanas vai nosūtīšanas laikā ir zināmi un pircējam ir tiesības pēc saviem ieskatiem preces no noliktavas izņemt, iegūstot īpašumtiesības uz precēm. Kas ir mainījies? Iepriekšējais regulējums noteica, ka uzņēmums, kurš transportējis preces no vienas dalībvalsts uz citā dalībvalstī esošu noliktavu, ir atbrīvots no PVN nomaksas savā dalībvalstī, bet dalībvalstī, kurā preces tiek ievestas, šādam uzņēmumam ir jādeklarē PVN par preču iegādi, tātad arī jāievēro PVN prasības ievešanas dalībvalstī (PVN maksātāja reģistrācija, PVN deklarācijas iesniegšana un par preču iegādi Kopienas iekšienē piemērojamā PVN norādīšana PVN deklarācijā). Jaunās izmaiņas (Padomes Direktīva (ES) 2018/1910 - grozījumi PVN direktīvā) atbrīvo uzņēmumus, kas pārvieto preces uz citā dalībvalstī esošu noliktavu, no pienākuma ievērot šīs...

Turpinājums. Raksta sākums publicēts Bilances 2020. gada Nr. 3 (459) Piemērojot īpašo PVN piemērošanas režīmu, ar nodokli apliek starpību starp pārdošanas vērtību (naudas summu), ko tirgotājs ir saņēmis par pircējam piegādātajām lietotām mantām, un iepirkuma vērtību, samazinot šo starpību par aprēķinātā nodokļa vērtību. Pārdošanas vērtība ir visa atlīdzība, ko tirgotājs ir saņēmis vai saņems no pircēja vai trešās personas par preču piegādi, ieskaitot ar darījumu tieši saistītās subsīdijas, nodokļus, nodevas un citus maksājumus, kā arī papildu maksājumus (piemēram, starpniecības atlīdzību, iesaiņošanas, transporta un apdrošināšanas izmaksas). Iepirkuma vērtība ir visa atlīdzība, ko tirgotājs ir samaksājis vai samaksās pārdevējam par preču piegādi, ieskaitot ar darījumu tieši saistītās subsīdijas, nodokļus, nodevas un citus maksājumus, kā arī papildu maksājumus (piemēram, starpniecības atlīdzību, iesaiņošanas, transporta un apdrošināšanas izmaksas). (PVN likuma 138. panta 12. un 14. punkts) Piemērs Latvijā reģistrēta PVN maksātāja SIA XXX iegādājas no fiziskās personas Latvijā lietotu transportlīdzekli par 5000 EUR. Transportlīdzeklis tiek pārdots par...

Par portfeļgarantiju izsniedzējām uzņēmumiem, kuriem radušās likviditātes grūtības COVID-19 krīzes ietekmē, valsts attīstības finanšu institūcija ALTUM izvēlējusies piecas bankas - SEB banka un SEB līzings, Swedbank un Swedbank līzings, Unicredit Leasing, Banka Citadele un Citadele līzings un faktorings, kā arī banka Luminor Portfeļgarantiju programmas ietvaros bankas un līzinga kompānijas finansējumam, kas ir apjomā līdz 500 tūkstošiem eiro, ALTUM vārdā varēs piešķirt garantiju un attiecīgi finansējumam piemēros zemāku procentu likmi. Lai saņemtu portfeļgarantiju, uzņēmējam jāvēršas bankā. Garantija tiks izsniegta par jauniem vai esošiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz uz 3 mēnešiem vai pagarinās līguma darbības termiņu vismaz par 3 mēnešiem. Tāpat garantija tiks sniegta par esošiem investīciju aizdevumiem un finanšu līzingu, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz par 3 mēnešiem un, ja nepieciešams, pagarinās finanšu pakalpojumu līguma termiņu. “Portfeļgarantiju instruments paātrinās garantijas pakalpojuma sniegšanas procesu neliela apjoma darījumiem, turklāt uzņēmējs garantiju varēs saņemt ar labākiem nosacījumiem – samazinātu procentu...

Jautājums: vai darba devējam ir jāapmaksā darbiniekam slimības lapa A, ja viņš atrodas bezalgas atvaļinājuma un viņš nebija paredzēts darba grafikā? Atbild Valsts darba inspekcija. Saskaņā ar likumu “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (turpmāk -likums) 36.panta pirmo daļu darba devēja pienākums ir darba ņēmējiem, kuriem darba periodā iestājusies ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegtu darbnespējas lapu apliecināta pārejoša darba nespēja (izņemot darba nespēju, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām un slima bērna kopšanu), izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk kā 75% apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā — par laiku no ceturtās darba nespējas dienas, taču ne ilgāku par 10 kalendāra dienām. Slimības naudu aprēķina par darbnespējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā. Slimības naudu izmaksā atbilstoši noteikumiem, kādi Darba likumā paredzēti darba samaksas izmaksai. Ņemot vēra iepriekš minēto, darbnespējas perioda darba devējam jāizmaksā slimības nauda...

Valdības 14. aprīļa sēdē paplašināja atbalsta piedāvājumu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmējiem – līdz 2020. gada beigām būtiski plašākam uzņēmēju lokam būs pieejamas eksporta kredītu garantijas. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumos Nr.866 "Īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas noteikumi komersantiem un atbilstošām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām". Atbalsts saimnieciskās darbības veicējiem tiks sniegts ar finanšu institūcijas Altum starpniecību. ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš informēja, ka uzņēmumu pieteikumus eksporta darījumu apdrošināšanai ALTUM sāks pieņemt jau no 15.aprīļa, un prognozējam, ka ar ALTUM garantijām nodrošināto eksporta darījumu apgrozījums pārsniegs simts miljonus eiro. ALTUM eksporta darījumu apdrošināšana līdz šā gada beigām būs pieejama pilnīgi visiem eksportējošajiem uzņēmumiem neatkarīgi no darījuma apjoma un valsts, uz kuru plānots eksports. Līdz 2020. gada beigām eksporta kredītu garantijas varēs saņemt jebkurš eksportējošs uzņēmums, neatkarīgi no apgrozījuma apjoma un no atliktā maksājuma termiņa, tomēr nepārsniedzot 730 dienas vai 547 dienas (lauksaimniecība produktu eksportam). Garantijas tiks piešķirtas darījumiem līdz diviem...

Ministru kabinets 14. aprīlī atbalstīja saistītus grozījumus vairākos nodokļu likumos, saskaņojot tos ar likumprojektā "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums" paredzēto parādu atlaišanu tām fiziskajām personām, kuras savas finansiālās situācijas dēļ nespēj izmantot fiziskās personas maksātnespējas procesu. Parādnieku atbrīvos no IIN Plānotās izmaiņas Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā paredz, ka personām, kuras tiks atbrīvotas no parādsaistībām gaidāmā jaunā likuma kārtībā, par šīs parādu atlaišanas rezultātā gūto ienākumu (t.i., atlaisto parādu) nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ņemot vērā, ka gaidāmajā "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā" maksimālais paredzētais atlaižamā parāda slieksnis ir 5000 eiro, IIN nomaksa no šāda parāda atlaišanas varētu sasniegt līdz pat 1000 eiro (IIN 20% personām, kuru gada ienākumi nepārsniedz pirmo progresijas likmi jeb 20 004 eiro). Aizdevēju atbrīvos no UIN Savukārt valdības atbalstītās iecerētās izmaiņas Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā nozīmē to, ka aizdevējam (uzņēmumam), kura debitoram tiktu atlaists parāds "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma" kārtībā, šī parāda norakstīšana neveidotu...

Valdība 14. aprīļa sēdē apstiprinājusi un virzījusi tālāk izskatīšanai Saeimā likumprojektu "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums" un ar to saistītos likumprojektus, ar kuriem paredzēts dot iespēju fiziskām personām ar zemiem ienākumiem un salīdzinošu mazu parādsaistību apmēru noteiktā kārtībā atbrīvoties no parādsaistībām, kas radušās no patērētāja kreditēšanas līguma Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē. Kā skaidro likumprojekta autori Tieslietu ministrijā, pašreiz normatīvajos aktos paredzētais fiziskās personas maksātnespējas process daudziem parādniekiem nav pieejams, jo, lai personai pasludinātu fiziskās personas maksātnespējas procesu, tās parādsaistībām ir jābūt vismaz 5000 eiro, turklāt, lai iesniegtu pieteikumu, tai ir jāsedz valsts nodeva, kā arī jāveic fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta samaksa. Piedevām, ja persona, kura nespēj segt savas parādsaistības, ņemot vērā tās finansiālo stāvokli, ir spējīga veikt obligātos maksājumus 930 eiro apmērā, tad, neatkarīgi no tā, vai šādai personai ir aktīvi, vispirms ir jāiziet bankrota procedūra, lai piekļūtu saistību dzēšanas procedūrai. Jaunais regulējums būs piemērojams konkrētam un likumā noteiktam...

Jautājums: Lūdzu paskaidrot iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu uzreiz pēc likmes 23% (saskaņā ar darbinieka iesniegumu)! Atbilde Saskaņā ar IIN likuma 15. panta 23. daļu darbinieks var iesniegt ienākuma izmaksātājam rakstveida iesniegumu vai veikt VID EDS atzīmi grāmatiņā par to, ka ienākuma izmaksātājs taksācijas gada laikā ietur nodokli saskaņā ar 23 procentu likmi arī no ienākumiem, kuriem likums paredz piemērot nodokļa likmi 20 procentu apmērā. Parasti šādu vēlmi izsaka personas ar lielākiem ienākumiem, tādējādi samazinot varbūtību kļūt par IIN parādniekiem. Piemērs Darba ņēmējam ir vairākas darbavietas, bet konkrētā darbavietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, mēneša alga ir 1500 eiro, apgādībā viena persona, prognozētais mēneša neapliekamais minimums ir 0 eiro. VSAOI — standarta likme 35,09% (darba ņēmēja daļa 11%), nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu — 250 eiro mēnesī. Darba ņēmējs atzīmē EDS nodokļa likmes 23% apmēra piemērošanu visam ienākumam (vai raksta iesniegumu grāmatvedim). Grāmatvedis veic aprēķinu: 1500 eiro x 23% (IIN likme saskaņā...