JAUNUMI

Pārliecība par iespēju varbūtēja biznesa strīda gadījumā panākt taisnīgu un izsvērtu spriedumu tiesā ir drošas, plaukstošas uzņēmējdarbības vides garantija. Par aktuālāko komercstrīdos un šo strīdu tiesvedību tendencēm Latvijā, kā arī par to, vai cerētos uzlabojumus varētu ieviest jaunveidojamā Ekonomisko lietu tiesa, žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMIaugusta numurā publicēta saruna ar Benno Butuli, zvērinātu advokātu biroja (ZAB)PwC Legal zvērinātu advokātu. Sniedzam ieskatu intervijas fragmentā. Kā raksturojat pašreizējo situāciju komercstrīdu izskatīšanā Latvijā - kādā attīstības stadijā esam? Vai galvenās problēmas aizvien ir lietu izskatīšanas ātrums un kvalitāte? Ātrums un kvalitāte ir divi galvenie un komersantiem svarīgākie kritēriji. Pašreizējo situāciju varētu raksturot tā - ir identificētas risināmās problēmas, arī risinājumu meklēšana ir sākta, taču pagaidām vēl nav nonākts līdz to ieviešanai praksē. Lietu izskatīšanas ātrumu noteikti uzlabotu e-lietas ieviešana, tāpat arī lietu izskatīšana attālināti, ko aktualizējusi Covid-19 pandēmija. Brīdī, kad tiesas procesa dalībniekiem būs iespējams autentificēties no mājām vai jebkuras citas vietas, tad, piemēram, advokātiem...

Jūlija vidū presē parādījās asa kritika un neizpratne par VID priekšlikumu prasīt uzņēmējiem skaidrojumu par mazo algu pamatotības iemeslu. Ne jau no visiem uzņēmējiem, bet no tiem, kuru finanšu rādītāji liecina par aplokšņu algu izmaksas risku. Komentētājiem pietika izdomas dēvēt sevi pat par psihoneiroloģiskās slimnīcas pārstāvjiem, pieminot nevainīguma prezumpciju (kura šajā situācijā galīgi nevietā), un vingrināties asprātībā, izgudrojot dažādus stulbus priekšlikumus. Paši sev — noteikti bija patikuši. Jā, VID uzdevums ir veikt likumos noteiktas darbības! Jā, VID uzdevums ir apkarot ēnu ekonomiku! Turklāt VID ne jau pirmo gadu ar to nodarbojas — tāds ir dienesta liktenis. Vai tiešām kādam ienāk prātā, ka, sēžot Tālejas ielas ēkā un dusmīgi skatoties pa logu, ar to pietiktu, ka vairāk nekā 20% nodokļu nemaksātāju mudīgi sasparotos un sāktu godīgi maksāt nodokļus? Tomēr šis "jaunums" medijos tika pasniegts kā VID vardarbīga rīcība: nu tik nāks, nu tik sodīs… Diemžēl tā ir pieņemts: lai ieinteresētu lasītājus, virsrakstam jābūt...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka valsts kopbudžeta ieņēmumu plāns 2020. gada septiņiem mēnešiem izpildīts par 92,5 %. VID administrētos kopbudžeta ieņēmumus ietekmēja valstī ieviestais ārkārtas stāvoklis COVID-19 izplatības ierobežošanai, kā arī pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas saglabātie ierobežojumi. 2020.gada septiņos mēnešos iekasēti 5,56 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2019.gada septiņiem mēnešiem, ieņēmumi ir samazinājušies par 0,07 miljardiem eiro jeb 1,2 %. Saskaņā ar datiem informācijas sagatavošanas brīdī, Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijās norādītā kopējā darījuma vērtība 2020. gada septiņos mēnešos, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, samazinājusies par 9,4 %. Straujākais samazinājums bija eksporta darījumiem un darījumiem, kuriem tiek piemērota samazinātā PVN likme. Lielākais ieņēmumu samazinājums 2020. gada septiņos mēnešos, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, ir no PVN. 2020. gada septiņos mēnešos PVN ieņēmumi ir 1 347,47 milj. eiro, kas ir par 109,12 milj. eiro jeb 7,5 % mazāk nekā 2019. gada attiecīgajā periodā. Lai atbalstītu nodokļu maksātājus, VID turpina nodrošināt apstiprinātās...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020. gada 30. jūnija spriedumā (lietā Nr. A420257517, SKA-300/2020) izteikta tēze, ka likuma „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” izpratnē ar jēdzienu „citās iestādēs, pie komersantiem un organizācijās nostrādātais laiks” saprotams arī tas laiks, kurā persona bijusi nodarbināta kā pašnodarbinātais un pati veikusi par sevi sociālās apdrošināšanas iemaksas. Minētajā lietā kasācijas sūdzībā norādīts, ka prasības pieteicējs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā ir nodienējis 10 gadus un 27 dienas un uzskata, ka izdienas stāžā būtu jāieskaita arī laiks, kad pieteicējs kā pašnodarbinātais veicis saimniecisko darbību savā zemnieku saimniecībā. Likumdevējs Izdienas pensiju likuma 2. panta pirmās daļas 1. punktā paredzējis, ka tiesības uz izdienas pensiju ir darbiniekiem, kuru izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3. pantu ir ne mazāks par 20 gadiem un kuri sasnieguši 50 gadu vecumu. Atbilstoši minētā likuma 3.pantam iekšlietu sistēmas darbinieku izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju,...

Valsts sekretāru sanāksmē 6. augusta izsludināts likumprojekts "Grozījumi Trauksmes celšanas likumā", kas veicinās trauksmes celšanu sabiedrības interesēs un Eiropas Savienības Trauksmes cēlēju direktīvas (ES direktīvas) pārņemšanu, informē Valsts kanceleja. Likumprojekta publiskās apspriešanas laikā tika saņemti vairāki priekšlikumi no sabiedrības puses, kas tika izskatīti, un atsevišķi priekšlikumi tika ņemti vērā. Tā kā Trauksmes celšanas likums tapa gandrīz vienā laikā ar direktīvu, Latvijas regulējums ir ļoti līdzīgs direktīvas saturam. Lielākā daļa sagatavoto grozījumu kā rekomendācijas jau pašlaik ir iekļauti vadlīnijās iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei un trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai, ko papildina vairāk nekā gada laikā uzkrātie novērojumi par nepieciešamajiem pilnveidojumiem regulējumā. Pārņemot direktīvas prasības Trauksmes celšanas likumā, iecerēts precizēt pārkāpumus, par kuriem jo īpaši ceļama trauksme. Līdzšinējais prioritāro jomu saraksts tiks precizēts un papildināts ar patērētāju tiesību aizsardzību, transporta drošību, pārkāpumiem preču un pakalpojumu sniegšanā, valsts atbalsta caurskatāmību un citām ES direktīvā iekļautām jomām. Grozījumi likumā paredz, ka turpmāk valsts garantētā aizsardzība pret...

Vai mēneša uzkrāto atvaļinājuma dienu skaits ir 1/11 vai 1/12 no 20 apmaksājamām dienām? Atbildi sagatavoja MAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec., žurnāla BILANCE galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle, Bilances bibliotēkas sērijā izdotās grāmatas“Darba likums un grāmatvedība” autore. Ja darbinieka personīgo gadu, par kuru pienākas apmaksāts atvaļinājums, uzskatām par vienu veselu vienību, kas sastāv no 12 mēnešiem, tad loģiski būtu pieņemt, ka 11 no 12 mēnešiem ir veicams darbs, bet vienā no 12 pienākas atpūta. Protams, tas nav īsti precīzi, jo saskaņā ar Darba likuma (DL) 149. pantu atvaļinājums ir 4 kalendāra nedēļas no gada 52 nedēļām. Otrkārt, nedz DL, nedz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Atlīdzības likums) nav noteikts, ka atvaļinājuma laikā būtu jāapmaksā tieši 20 darba dienas, turklāt darbinieki mēdz strādāt arī vienu, divas vai trīs dienas nedēļā. Vienīgais, ko var apgalvot par atvaļinājuma periodu, ir DL 134. panta (nepilnais darba laiks) nosacījums, ka uz...

Portālā jau esam skaidrojuši, ka papildatvaļinājums piešķirams darbiniekiem (abiem vecākiem), kuru aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, kā arī darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku — trīs darba (nevis kalendāra) dienas. Darba devējs arī var pieņemt darbiniekam labvēlīgāku lēmumu, nekā noteikts likumā. Šāds atvaļinājums tiek piešķirts tieši tam vecākam, kurš aprūpē bērnus, nevis tam, kas, piemēram, tikai maksā uzturlīdzekļus. Savukārt, ja ģimenē ir viens vai divi bērni vecumā līdz 14 gadiem, darba devējam jāpiešķir papildatvaļinājums ne mazāk kā uz vienu darba dienu. Tātad Darba likuma 151.pantā ir noteikts, kādiem darbiniekiem ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu: darbiniekiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, — trīs darba dienas; darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku, — ne mazāk kā trīs darba dienas; darbiniekiem, kuru aprūpē ir mazāk par...

NUMURA TĒMA Anda Ziemele: Darbs un prasmes digitālajā laikmetā. Turpinājums GRĀMATVEDĪBA Nadežda Korobčenko: Ieskaits vai prasījuma dzēšana ar pretprasījumu Linda Puriņa: Vieglais auto pašnodarbinātā – PVN maksātāja – grāmatvedībā NODOKĻI Inguna Leibus: Mazā biznesa atbalstam jāsaglabā atviegloti nodokļu režīmi Oskars Springis: Preču un pakalpojumu iegāde no Apvienotās Karalistes.PVN deklarācijas aizpildīšana Maija Grebenko: Atskaites par nodokļiem no fiziskām personām izmaksātajiem ienākumiem būs loģiskākas ATTĪSTĪBA Laila Kelmere: Darbinieka prasījums, tā sagatavošana darba devēja maksātnespējas gadījumā ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Procenti, par kuriem būtu jāmaksā UIN Pārdod pamatlīdzekli, kas bija ieguldīts pamatkapitālā Par «vecajiem» parādiem Atlaišanas pabalsts pēc dīkstāves perioda Dienas nauda samazinātā apmērā Neizmantotā atvaļinājuma kompensācija Šaubīgais debitors, kuram izveidots uzkrājums Šaubīgais debitors, kuram nav izveidots uzkrājums Vaučers kā kompensācija Oskars Springis: Vai var likvidēt uzņēmumu ar parādiem? NODERĪGI Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra: Kas jāzina, ja strādā Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs Finanšu ministrija: Sodi par administratīvajiem pārkāpumiem nodokļu un grāmatvedības uzskaites...

No 5. augusta eksportējošie uzņēmumi, kuri atbilst Ministru kabineta noteikumos “Par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem preču un pakalpojumu eksportētājiem krīzes seku pārvarēšanai” minētajiem kritērijiem, var elektroniski iesniegt pieteikumus atbalsta saņemšanai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), jo Eiropas Komisija ir apstiprinājusi šo Latvijas atbalsta programmu. Lai ātrāk varētu saņemt paredzēto atbalstu, uzņēmumi ir aicināti rūpīgi iepazīties ar atbalsta programmas nosacījumiem un precīzi aizpildīt iesnieguma veidlapu. Gadījumā, ja iesniegumi tiks aizpildīti neprecīzi, LIAA lūgs tos labot, kas prasīs papildus laiku. Plānots, ka iesniegumu izvērtēšana varētu prasīt aptuveni mēnesi no iesniegšanas brīža, bet pēc lēmuma pieņemšanas, izmaksu veiks piecu darba dienu laikā, norādījis LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Atbalstam var pieteikties eksportējošie uzņēmumi, kuru preču un pakalpojumu eksporta apjoms 2019. gadā sasniedza vismaz 1 miljonu eiro un kuru darbiniekiem izmaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa, par kuru ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro. Kā papildus...

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri 5. augustā tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu, lai pārrunātu jauno kadastrālo vērtību bāzes projektu. Puses ir vienisprātis, ka jebkādas izmaiņas kadastra vērtību aprēķinā iespējamas tikai pēc nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) sistēmas sakārtošanas. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: „Noteikt jaunas kadastrālās vērtības, kas ir balstītas uz patiesajām īpašumu vērtībām, ir nepieciešams, taču pirms to apstiprināšanas būtu jāizvērtē citi ar tām saistīti faktori, lai izmaiņas būtu samērīgas un objektīvas. Šajos krīzes apstākļos uzņēmēji gaida stabilitāti un atbalstu, nevis nodokļu sloga palielinājumu, kas būtiski ietekmētu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un investīciju piesaisti.” Lai izvairītos no vairāku ar kadastrālām vērtībām sasaistītu maksājumu pieauguma, vispirms būtu jāreformē NĪN, kā arī jāpārskata uz kadastrālām vērtībām balstītās nodevas, lai tās tiktu aprēķinātas pēc objektīviem kritērijiem. Pretējā gadījumā atšķirīgām nekustamā īpašuma grupām izmaksas pieaugs līdz pat divām reizēm, tādējādi ievērojami palielinot nodokļu slogu. Svarīgi, lai izmaiņas NĪN tiek...

Jaunu un perspektīvu biznesa ideju attīstības veicināšanai 6. augustā atklāta Rīgas pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta programma “Rīgas drosmes grants”, kas jau trešo gadu tiek īstenota sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkoto konkursu “Ideju kauss”. Šogad programmā labāko biznesa ideju autoriem būs pieejami 50 000 eiro. Grantam drīkst pieteikties fiziskas personas, kuras ir sasniegušas 18 gadu vecumu. LIAA aicina vispirms pieteikties ideju autorus ar komandu konkursam "Ideju kauss", jo labs komandas darbs ir jebkura veiksmes stāsta pamatā. Tomēr, ja komanda vēl ir tapšanas stadijā, iespējams arī iesniegt individuālus pieteikumus. Iepazīties ar konkursa nolikumu var sadaļā “Pieteikšanās”. Pieteikt ideju var līdz 6. septembrim plkst. 23:59! Konkursa žūrija atlasīs labākās biznesa idejas un to autoriem būs iespēja tās pilnveidot un attīstīt apmācībās. Apmācības norisinās vebināru formātā un ikvienam dalībniekam, kurš būs izturējis konkursa 1. kārtu, būs iespēja mobili apgūt uzņēmējiem aktuālos tematus un attīstīt savas biznesa idejas neatkarīgi no viņa atrašanās vietas. Vebināri...

Sērijā BILANCES BIBLIOTĒKA iznākusi jauna grāmata “Ievads grāmatvedībā jeb Grāmatvedības pamati: teorija un uzdevumi”. Tās autore ir Mg.oec. Laila Kelmere. Lasītājiem tiek piedāvāts gan 256 lappušu biezs drukātais izdevums, gan e-grāmata (lasāma tiešsaistē). Jaunā grāmata paredzēta kā mācību un izziņas līdzeklis, lai nostiprinātu zināšanas un iemaņas grāmatvedības pamatos. Tajā ietverti piemēri, kas paskaidro atsevišķus grāmatvedības uzskaites pamatelementus, un uzdevumi ar atrisinājumiem. Materiāls veidots tā, lai pakāpeniski nostiprinātu iemaņas grāmatvedības uzskaites pamatprincipos. Izpētot grāmatā iekļautos piemērus un izpildot uzdevumus, var gūt praktiskas iemaņas aktīvu un pasīvu klasificēšanā, grāmatošanā, bilances un peļņas vai zaudējuma aprēķina (klasificēta pēc izdevumu veidiem) sagatavošanā, kā arī gūt priekšstatu par grāmatvedības uzskaites nepieciešamību un pielietojamību. Grāmatā iekļauti 9 piemēri, 20 dažādas sarežģītības uzdevumi ar atrisinājumiem un 5 pielikumi, tai skaitā veidlapas, lai krājumā iekļautos uzdevumus varētu risināt patstāvīgi. Grāmatas pielikumā iekļauts: bilances shēma un tās aizpildīšanas piemērs; peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma un tās aizpildīšanas piemērs; nodokļu likmes; veidlapas...

Atgādinām, ka no 1. augusta visiem ārvalstniekiem, kuri ierodas Latvijā veikt darba pienākumus no valstīm ar augstu jaunā koronavīrusa saslimšanas rādītāju, tai skaitā kultūras jomas darbiniekiem, ne vēlāk kā 24 stundas pēc ierašanās Latvijas Republikas teritorijā obligāti jāveic Covid-19 laboratoriskie izmeklējumi. Par veiktās analīzes rezultātu ir jāiesniedz dokumenta kopiju (pēc pieprasījuma uzrādot arī oriģinālu) komersantam, kas organizē ārvalstnieka ierašanos Latvijas Republikā darba pienākumu veikšanai vai kultūras pasākuma organizatoram, vai starptautiska sporta pasākuma organizatoram Latvijas Republikā. To noteic Ministru kabineta 28. jūlijā izdotie noteikumi Nr. 460 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"". Līdz šim saskaņā ar noteikumu 59. punktu ārvalstniekiem, kuru ierašanās Latvijā nepieciešama Latvijas komersantu saistību izpildei, netiek piemērota prasība par pašizolāciju, ja personai nav novērojamas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes. Turpmāk šis nosacījums papildināts ar piebildi, ka personai pēc ierašanās Latvijas Republikā ir veikta laboratoriska izmeklēšana Covid-19 diagnostikai un izmeklējuma...

Atvaļinājumu sezonā Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka jau kopš 2019. gada 1. jūlijā ir stājušies spēkā grozījumi vairākos normatīvajos aktos, tai skaitā Krimināllikumā, kas paredz, ka par skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu uz Latvijas Republikas un visas Eiropas Savienības ārējās robežas no 10 000 eiro līdz 21 500 eiro (pārrēķinot jebkurā valūtā) fiziskai personai iestājas administratīvā atbildība. Savukārt, ja netiek deklarēta vai nepatiesi deklarēta skaidra nauda lielā apmērā, kas pārsniedz 21 500 eiro, persona tiek saukta pie kriminālatbildības. Krimināllikuma 195.2 pants, kas noteic atbildību par izvairīšanos no skaidras naudas deklarēšanas, paredz, ka: par liela apmēra skaidras naudas, ko, šķērsojot valsts iekšējo robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, ja skaidras naudas deklarācijas aizpildīšanu likumā noteiktajā kārtībā pieprasījusi kompetentās iestādes amatpersona, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu; par...

Vekseļu likums regulē darbības ar vienkāršo vekseli – vērtspapīru, kas dod vekseļa turētājam (kreditoram) tiesības prasīt no vekseļa devēja (parādnieka) samaksāt noteiktu naudas summu noteiktā termiņā un vietā. Vekseļu likums tika pieņemts 1938. gada 27. septembrī, un šī likuma spēks atjaunots ar 1992. gada 26. augusta likumu “Par 1938. gada 27. septembra Vekseļu likuma un Čeku likuma spēka atjaunošanu”, kas stājās spēkā 1992. gada 1. oktobrī. Neskatoties uz to, ka vekseļu regulējums pastāv jau salīdzinoši ilgu laiku, vienkāršais vekselis kā naudas parāda atmaksāšanas nodrošināšanas mehānisms netiek plaši pielietots. Priekšroka pārsvarā tiek dota notariālā akta formā taisītiem līgumiem (piemēram, terminēti līgumi par naudas samaksu), kas saskaņā ar Notariāta likumu ir izpildāmi tiesas spriedumu izpildes kārtībā. Proti, ja kreditoram nauda saskaņā ar šādu notariālā akta formā noslēgto līgumu netiek samaksāta līgumā noteiktajā laikā, tad kreditoram pret parādnieku nav jāvēršas tiesā, lai sāktu parāda piedziņu, bet kreditors notariālo aktu var iesniegt zvērinātam notāram nodošanai piespiedu...