JAUNUMI

Valdība 23. aprīļa sēdē atbalstīja arī Kultūras ministrijas (KM) sagatavotos noteikumus "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 31. marta noteikumos Nr. 179 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība", kas paredz, ka uz dīkstāves pabalstu varēs pieteikties arī pašnodarbinātās personas, kuras vienlaikus uz nepilnu darba slodzi veic pedagoģisko vai radošo darbu valsts un pašvaldību budžeta iestādēs, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētos komersantos, piemēram, ir nodarbinātas pašvaldības mūzikas vai mākslas skolā, vai vada amatieru mākslas kolektīvu pašvaldības kultūras namā u.tml. Šie darba līgumi visbiežāk nav par pilna darba laika darbu, līdz ar to atalgojums par to ir zem valstī noteiktās minimālas mēneša darba algas, uzskata ministrija. Atbalstīts priekšlikums dīkstāves pabalsta pretendentu loku paplašināt arī ar tām pašnodarbinātajām personām, kuras strādā nepilnu darba laiku, un to ienākumi no šī darba vidēji pēdējo sešu mēnešu laikā nepārsniedz minimālo mēneša darba algu – 430 eiro mēnesī, t.sk. valsts un pašvaldību iestādēs strādājošajiem,...

Valdības sēdē 21. aprīlī nolemts vienkāršot studiju un studējošā kredīta noformēšanu un saņemšanu, kā arī nebūs vairs nepieciešams kredītu otrs galvotājs. Noteikumi pieļaus noslēgt kredīta līgumu arī attālināti - to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie Ministru kabineta 2020. gada 21. aprīļa noteikumi Nr. 231 "Noteikumi par studiju un studējošo kreditēšanu studijām Latvijā no kredītiestāžu līdzekļiem, kas ir garantēti no valsts budžeta līdzekļiem", kas stājas spēkā 24. aprīlī. Kredītu garantiju pieejamību nodrošinās Attīstības finanšu institūcija Altum (ALTUM) un paredzēts, ka studiju un studējošo kredīti būs pieejami , sākot ar augustu studijām šā gada rudens semestrī. Tāpat iecerēts, ka vidējā termiņa budžetā plānotais finansējums ļaus gadā izsniegt aptuveni 2000 jaunu kredītu. Studiju kredītu un studējošā kredītu varēs saņemt pilna laika un nepilna laika studējošie. ALTUM aicinās kredītiestādes pieteikties studiju un studējošo kreditēšanai, sākot no 2020. gada maija. Portfeļgarantiju programmas finansējumam varēs pieteikties jebkura kredītiestāde, kas ir tiesīga sniegt kreditēšanas pakalpojumus Latvijā...

Tā kā gada pārskata sagatavošana, parakstīšana un iesniegšana rit pilnā sparā, ir pēdējais laiks apkopot visbiežāk sastopamās kļūdas gada pārskatu sagatavošanā un noformēšanā. Sagatavojot gada pārskatu, tam jāatbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam (turpmāk tekstā — GPKGPL) un šā likuma piemērošanas noteikumiem. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu (ja tāds ir) elektroniskā noraksta formu iesniedz atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 399 "Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu". Saskaņā ar GPKGPL visām komercsabiedrībām ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām (ja sabiedrības pārskata gads sakrīt ar kalendāra gadu, ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim) VID jāiesniedz dalībnieku (akcionāru) sapulces apstiprināts gada pārskats. Izņēmums ir: vidējas un lielas komercsabiedrības, kuras atbilst GPKGPL noteiktajiem kritērijiem; sabiedrības, kas ir koncerna mātes sabiedrības, kuras sagatavo konsolidēto gada...

Ekonomikas ministrija sagatavojusi un iesniegusi vairākus priekšlikumus finanšu ministra Jāņa Reira vadītajā uzņēmējdarbības un nodarbināto darba grupā, lai dīkstāves pabalstam būtu iespējams kvalificēties visiem uzņēmējiem un darba ņēmējiem, kas godīgi maksājuši nodokļus, bet šobrīd Covid-19 dēļ ir spiesti pārtraukt savu saimniecisko darbību. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs rosinās mainīt dīkstāves pabalsta regulējumu un paplašināt atbalsta saņēmēju loku, jo Valsts ieņēmuma dienesta apkopotā statistika rāda dramatisku ainu – dīkstāves pabalsts atteikts apmēram 40% nodokļu maksātāju, kas kādu noteikto kritēriju dēļ šim valsts atbalsta veidam nekvalificējas. Rosināts precizēt dīkstāves pabalsta piešķiršanas kritērijos ieņēmumu kritumu, lai tas neierobežotu sezonālus un strauji augošus uzņēmumus, kā arī eksporta apjomu. Tāpat nevajadzētu liegt dīkstāves pabalstu darbiniekiem, ja tās valdes loceklis ir bijis sodīts. Tāpat tiks iesniegts priekšlikums izveidot kvalifikācijas nosacījumus strauji augošiem komersantiem, kas dibināti salīdzinoši nesen, bet nevar izpildīt šobrīd noteiktos apgrozījuma samazinājuma nosacījumus. Lai veicinātu Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, ministrs rosinās diskusiju par atbalsta modeli eksportējošiem...

Augstākās tiesas izveidotā darba grupa veica aptauju par kriminālprocesā, civilprocesā un administratīvajā procesā novērotajiem tiesvedības ātrumu negatīvi ietekmējošajiem faktoriem, izmantotajiem tiesvedības novilcināšanas līdzekļiem un procesuālajiem līdzekļiem tiesvedības novilcināšanas nepieļaušanai, kā arī sniedza ierosinājumus, kādas izmaiņas būtu nepieciešamas tiesvedības ilguma samazināšanai – iespējamie normatīvā regulējuma grozījumi, tiesu resursu papildināšana, tiesnešu tālākizglītība un citi risinājumi. Minētajā aptaujā piedalījās 256 tiesneši, 321 prokurors un 372 advokāti. Liecinieku klātbūtnes nodrošināšana, novēloti iesniegti pierādījumi un nepieciešamība iegūt papildu pierādījumus ir vieni no biežākajiem cēloņiem ilgām tiesvedībām – liecina procesos iesaistīto aptaujas rezultāti, norāda Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane. Kā nozīmīgākie tiesvedības ātrumu negatīvi ietekmējošie faktori tika norādīti (atbildes pēc respondentu skaita): CIVILLIETĀS Novēloti iesniegti pierādījumi (246) Lietas dalībnieku rīcība tiesas sēdes laikā (“procesuālais huligānisms”) (237) Tiesas (tiesneša) darba laika plānošana (173) Dokumentu nosūtīšana uz ārvalstīm (95) Atbildētāja neierašanās (22) Liecinieku neierašanās (20) Lietas sarežģītība (18) ADMINISTRATĪVAJĀS LIETĀS Nepieciešams iegūt papildu pierādījumus (279)...

Atkal ir pienācis laiks sagatavot gada ienākumu deklarāciju. Saimnieciskās darbības veicējiem deklarācijas iesniegšana ir obligāts pienākums, un atkarībā no apliekamā ienākuma apmēra deklarācijas iesniegšanas periods ir no 1. marta līdz 1. jūnijam vai no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam. Laika posmā no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam deklarāciju iesniedz, ja gada ienākums pārsniedzis 62 800 eiro. 2018. gada deklarācijas aizpildīšana saimnieciskās darbības veicējiem bija izaicinājums, jo ne visas likuma "Par IIN" normas varēja izpildīt, izmantojot deklarācijas veidlapas. Īpaši sarežģīta deklarācijas aizpildīšana izvērtās tiem, kas grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā. Kopš laika, kad gatavojām deklarāciju par 2018. gadu, MK noteikumos Nr. 662 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību" grozījumi nav bijuši, bet vairākas lietas tomēr VID EDS varētu būt uzlabotas. Saimnieciskās darbības ienākuma guvējiem paredzēti pielikumi D3 un D31. Krājumu uzskaite Gada noslēgumā ir jāveic inventarizācija. Attiecībā uz materiālajām vērtībām, nosakot krājumu atlikumu vērtību, atgādinu, ka pirktos krājumus novērtē...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē par jaunumiem aģentūras sniegto pakalpojumu izmantošanā COVID-19 krīzes laikā. Bezdarbnieka pabalsts Bezdarbnieka pabalsta saņemšanai periodā līdz 2020. gada 31.decembrim ir radīti labvēlīgāki nosacījumi. Bezdarbnieks, nezaudējot bezdarbnieka statusu, var būt nodarbināts īslaicīgos darbos (piemēram, sezonas darbos) divas reizes 12 mēnešu periodā, nepārsniedzot kopā 120 dienas (līdz šim tie bija 2 mēneši jeb 60 dienas). Par laika periodu, kamēr strādā, VSAA apturēs piešķirtā bezdarbnieka pabalsta izmaksu, ko pēc tam turpinās. Ja bezdarbnieka statuss piešķirts periodā no 2020.gada 18.aprīļa līdz 2020.gada 31.decembrim, kopējais apdrošināšanas stāžs bezdarba gadījumam ir vismaz viens gads un sociālās apdrošināšanas iemaksas veiktas 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu laikā, tad VSAA piešķirs bezdarbnieka pabalstu arī mikrouzņēmuma īpašniekam, kas atrodas darba ņēmēja statusā kā mikrouzņēmuma darbinieks un negūst ienākumus. Piemaksa pie dīkstāves pabalsta par apgādībā esošu bērnu VSAA personām, kurām Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir piešķīris dīkstāves pabalstu un kurām VID reģistrēti apgādībā esoši bērni vecumā līdz...

Ministru kabinets 21. aprīlī akceptēja Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, par kuriem vēl būs jānobalso Saeimai. Grozījumi paredz, ka personai, kurai ir piešķirts bezdarbnieka pabalsts un beidzās 2020.gada 12.martā vai beigsies vēlāk un kurš sakarā ar Covid-19 izsludinātās ārkārtējās situācijas radītajām sekām nav atradis darbu, varēs pieprasīt bezdarbnieka palīdzības pabalstu. Bezdarbnieka palīdzības pabalsts tiks izmaksāts apmērā, kāds ir personai izmaksāts attiecīgi astotajā vai devītajā bezdarba mēnesī, bet ne vairāk kā 130 eiro mēnesī. Šāds pabalsta apmērs noteikts, par pamatu ņemot spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto trūcīgas ģimenes vai personas ienākumu līmeni (128,06 eiro). Iesniegumu bezdarbnieka palīdzības pabalsta saņemšanai būs jāiesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Pabalstu piešķirs no nākamās dienas, kad beidzas bezdarbnieka pabalsta izmaksa. Bezdarbnieka palīdzības pabalsta izmaksas periods būs ne ilgāks par četriem mēnešiem. Pabalstu izmaksās par periodu no 2020.gada 12.marta līdz persona sāk gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet ne ilgāk kā līdz...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka līdz 20. aprīlim ir izmaksājis dīkstāves pabalstus par kopējo summu 4 792 584 eiro, no kuriem: 4 538 292 eiro izmaksāti 17 605 darbiniekiem pēc 3 308 uzņēmumu iesniegumiem; 254 293 eiro izmaksāti 1 047 pēc pašnodarbināto personu iesniegumiem. Kopumā šajā laikā vidējais izmaksātā pabalsta apmērs vienam darbiniekam ir bijis 259 eiro. Maksimālo pabalsta apmēru 700 eiro saņēmuši 773 darba ņēmēji; 14 488 cilvēkiem jeb 87 % no darba ņēmējiem izmaksātais pabalsts nepārsniedza minimālo algu jeb 430 eiro, bet 302 cilvēki saņēmuši pabalstu, kas mazāks par 20 eiro. Līdz 19. aprīlim vidējais izmaksātā pabalsta apmērs pašnodarbinātajiem ir bijis 232,7 eiro. Pašnodarbinātie dīkstāves pabalstiem var pieteikties kopš 3. aprīļa. Maksimālo pabalsta apmēru 700 eiro saņēmuši 59 pašnodarbinātie, bet 790 cilvēkiem jeb 79 % no pašnodarbinātajiem izmaksātais pabalsts nepārsniedza minimālo algu jeb 430 eiro. Atbalsts atteikts 2240 uzņēmumiem un 877 pašnodarbinātajiem, kas nav atbilduši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem....

Nosvinēta Sociālā uzņēmuma likuma otrā gadadiena (likums stājās spēkā 2018. gada 1. aprīlī). Kas ir paveikts šajā periodā, un kādēļ šāds likums bija vajadzīgs? Vai ir atrisinātas problēmas, kas mudināja minētā likuma rašanos? Kas ir sociālā uzņēmējdabība? Sociālā uzņēmējdarbība nozīmē, ka komersants, ražojot preces vai sniedzot pakalpojumus, vienlaikus risina kādu sociālo problēmu vai rada labumu sabiedrībai, nevis cenšas gūt sev maksimālu peļņu. Sociālā uzņēmuma likumā mērķis ir formulēts šādi: veicināt sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas nodarbinātību, radot labvēlīgu sociālās uzņēmējdarbības vidi. Sociālās uzņēmējdarbības veidi, preces, pakalpojumi var būt ļoti dažādi, sociālie uzņēmumi var būt gan lieli, gan mazi, gan starptautiski, gan lokāli, taču tos visus vieno vēlme radīt augstu sociālo pievienoto vērtību, izmantojot biznesa metodes. Jāteic, ka nepastāv vienota definīcija vai vienota izpratne par sociālās uzņēmējdarbības precīzām robežām, bet divi galvenie kritēriji tomēr ir un paliek: uzņēmējdarbība un ar sociālu mērķi. Sociālo uzņēmējdarbību ir...

Koronavīrusa COVID-19 pandēmija radījusi daudzus jautājumus arī saistībā ar personas datu aizsardzību. Kā sabalansēt darba devēja pienākumu nodrošināt drošus darba apstākļus ar pienākumu ievērot personas datu aizsardzību, privātumu? Arī pandēmijas un ārkārtas situācijas laikā datu aizsardzības principi nav atcelti - katrai datu apstrādei jābalstās uz kāda no Vispārīgajā datu aizsardzības regulā noteiktā tiesiskā pamata, atgādina Jūlija Terjuhana, zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" juriste. Kas ir pamats veselības datu pieprasīšanai? Darba devējs drīkst ievākt datus ne tikai par darbinieka veiktajiem ceļojumiem un kontaktpersonām, bet arī īpaši sensitīvos datus par tā veselības stāvokli, taču svarīgākais ir saprast - kā to izdarīt pamatoti un pareizi, uz kāda tiesiskā pamata balstoties? Šeit nereti tiekot pieļautas kļūdas. Tiesiskais pamats veselības datu apstrādei var būt ne tikai pašas personas piekrišana, patiesībā tas pat neesot labākais (drīzāk kā rezerves) variants, uzskata juriste. Piekrišanai vienmēr jābūt brīvprātīgai, un, ja darbinieks atsakās sniegt datus, darba devējs nedrīkst veikt nekādas sankcijas, turklāt piekrišana...

Darbiniekam ir noteikta liela alga, bet tās daļas, kas ir pirmais slieksnis (1667 eiro), nepietiek visiem likumīgajiem atskaitījumiem (VSAOI, atvieglojumiem). Tādos gadījumos atskaitījumu neizmantotā daļa tiek piemērota pārējai algas daļai. Lūdzu paskaidrot starpību aprēķinos 5. un 6. piemērā, kas minēti VID metodiskajā materiālā «Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no algas un citiem fiziskās personas ienākumiem»! Atbilde Parastā kārtība, kā jāveic aprēķins, ja ienākuma summas (1667 eiro) nepietiek, lai segtu visus atskaitījumus, ir aprakstīta 6. piemērā. Piemērs Darba ņēmēja mēneša alga ir 2000 eiro, apgādībā ir septiņas personas, pie darba devēja ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, prognozētais mēneša neapliekamais minimums ir 0 eiro. VSAOI likme ir 35,09% (darba ņēmēja daļa 11%), nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu — 250 eiro mēnesī (par septiņām personām — 1750 eiro). Mēneša ienākumu slieksnis, līdz kuram piemēro progresīvo nodokļa likmi 20% apmērā, — 1667 eiro, pārsnieguma summai piemēro likmi 23%. 2000 eiro 20% 23% 1667 eiro (ienākums līdz mēneša...

Valsts Darba inspekcija sniegusi skaidrojumu vairākās situācijās, kad darbiniekam tiek samazināts darba apjoms COVID-19 ārkārtas situācijas dēļ. Jautājums: Vai darba devējs ir tiesīgs samazināt algu sakarā ar ārkārtas stāvokli? Daži darba devēji teica, ka tā kā darbs ir kļuvis mazāks, tad atalgojums tiks samazināts. Atbilde: Darba devējam jānodrošina darba līgumā nolīgtais darba laiks, veicamais darbs, kā arī nolīgtās darba samaksas izmaksa. Darba likumā ir ietverts regulējums situācijās, kad darbiniekam nodrošināma atlīdzības izmaksa, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Likumā gan nav sniegts izsmeļošs uzskaitījums, tomēr atsevišķi COVID-19 saistītie pasākumi var būt uzskatāmi par attaisnojošu gadījumu, kad darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību darbiniekam, kurš neveic darbu. Viens no Darba likuma 74.pantā ietvertajiem gadījumiem, kad šāda atlīdzība ir izmaksājama, ir saistīts ar dīkstāvi. Dīkstāve ir situācija, kad darba devējs darbinieku nenodarbina vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības. Likums nenosaka dīkstāves noteikšanas iemeslus, tādējādi tās ir visas situācijas, kad darba devējs...

Žurnāls Bilance marta sākumā aicināja uz tikšanos piecas zinošas un aktīvas grāmatvedības ekspertes (Bilances rakstu autores) — Itu Bekerti, Andu Ziemeli, Lindu Puriņu, Lailu Kelmeri un Marinu Ķeri, lai kopā ar žurnāla galveno redaktori Maiju Grebenko, žurnāla Bilances Juridiskie Padomi galveno redaktori Vinetu Vizuli un portāla BilancePLZ redaktoru Ikaru Kubliņu pārrunātu nozares galvenos problēmjautājumus — citiem vārdiem, noskaidrotu, kas grāmatvedības profesionāļus uztrauc visvairāk. Sarunas laikā tika nosauktas vairākas lietas, no kurām liela daļa saistīta tieši ar valsts iestāžu politiku, attieksmi un praktisko rīcību grāmatvežiem svarīgos jautājumos. Sazinājāmies arī ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai gūtu iestādes skaidrojumu par uzdotajiem jautājumiem un viedokli par izteiktajiem pārmetumiem. Profesijas prestižs — zems, tomēr no grāmatveža sagaida daudz Viena no pirmajām lietām, kas sarunā tika uzsvērta, — pēdējos gados katastrofāli krities grāmatveža profesijas prestižs, kas jau arī pirms tam nav bijis īpaši augsts. Grāmatvežu ieskatā tam piepalīdzējis arī Valsts ieņēmumu dienests, visur deklarējot, cik nekvalitatīvi ir grāmatvedības...

Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, kad pietiekami daudziem iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, iesniedzot iedzīvotāju gada ienākuma deklarācijas, nācās atskārst, ka tie ir valstij parādā noteiktu nodokļu summu, kas jāatmaksā, šogad neapliekamā minimuma aprēķinā ieviesti daži "knifi", kam būtu jāveicina, lai nākamgad šādu situāciju skaits būtu mazāks. Vienlaikus savas korekcijas neapliekamā minimuma piemērošanā ievieš arī neparastā un iepriekš neparedzētā situācija ar uzņēmumu dīkstāvi. Par šiem aspektiem "Bilances Akadēmijas" seminārā "Aktualitātes grāmatvežiem krīzes apstākļos" 8. aprīlī stāstīja Maija Grebenko, žurnāla "Bilance" galvenā redaktore. Neapliekamo minimumu mākslīgi samazina Neapliekamā mininuma aprēķināšanā, kā nosaka likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 12. pants, tiek ņemti vērā personas visi gada ieņēmumi, izņemot vienīgi: IIN likuma 9. pantā minētos neapliekamos ienākumus saimnieciskās darbības ieņēmumus, par kuriem maksā patentmaksu ienākumu, par kuru maksā mikrouzņēmumu nodokli 2020. gadā maksimālais neapliekamais minimums no iepriekšējiem 250 eiro mēnesī palielināts līdz 300 eiro (tiek piemērots ienākumiem līdz 500 eiro mēnesī, pēc tam pakāpeniski samazinās līdz nullei...