JAUNUMI

Gandrīz ikkatrs no mums var tikt iesaistīts kādā juridiska rakstura strīdā, kura risināšanai ir nepieciešamas vismaz minimālas juridiskās zināšanas vai izpratne. Mēs varam negaidīti tikt "ierauti" kādā tiesvedībā, vai paši atrasties situācijā, kurā nepieciešams uzsākt tiesvedību. Tādos gadījumos bez juridiskās palīdzības neiztikt. Tai pat laikā mūsu sabiedrībā valda uzskats, ka zvērināta advokāta pakalpojumi ir dārgi, līdz ar ko pieejami tikai turīgiem cilvēkiem. Taču patiesībā tā nav! Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajā teikumā ir noteikts, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Lai padarītu pieejamus advokātu un juristu pakalpojumus personām, kuras ir trūcīgas vai maznodrošinātas un kuras nevar atļauties algot juristu vai advokātu, Latvijā kopš 2006.gada tiek nodrošināta valsts apmaksāta juridiskā palīdzība. Par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu ir atbildīga Juridiskās palīdzības administrācija (turpmāk - JPA). Šā raksta mērķis ir iepazīstināt lasītājus ar valsts nodrošinātās (bezmaksas) juridiskās palīdzības iespējām Latvijā. Kā tas izriet no Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma...

Drīzumā galīgajā lasījumā tiks pieņemti kārtējie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», kuros formulēti jauni pienākumi noteiktām nodokļu maksātāju grupām. Likuma grozījumos noteikts, ka, iestājoties nodokļu normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem, nodokļu maksātājam ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par pārrobežu shēmām, kuras saistītas ar iespējami agresīvu nodokļu plānošanu tiešo nodokļu jomā. Kāpēc grozījumi tiek pieņemti? Ziņošanas pienākums noteikts ES Padomes direktīvā 2018/822, ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza direktīvu 2011/16/ES. Tajā noteikts, ka dalībvalstis, vēlākais, līdz 2019. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Direktīvā minētos noteikumus valstīm jāsāk piemērot no 2020. gada 1. jūlija. Līdz ar to Latvijai kā vienai no ES dalībvalstīm ir saistošas šīs direktīvas normas. Kā rakstīts likumprojekta anotācijā, kopš 2016. gada, kad tika publiskoti tā saucamie Panamas dokumenti, ir aktualizējies jautājums par nodokļu konsultantu, banku...

Valdības rīcības plānā ir ietverts uzdevums Finanšu ministrijai (FM) līdz šā gada 31. maijam izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Šonedēļ plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija par ministriju priekšlikumiem, kas skatīti Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu apakšpadomes sanāksmē 12. februārī. Sēdē skatīti piedāvātie virzieni Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2021. - 2025. gadam izstrādei. Kamēr top kaldināti jaunie priekšlikumi, saīsinātā veidā publicējam žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI janvāra numurā lasāmo interviju ar Ināru Pētersoni, biedrības Business Against Shadow Economy (BASE) valdes locekli, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektori un bijušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāju. Viņa rosina pārskatīt daudzās mazās uzņēmējdarbības formas, dažādos nodokļu režīmus, ļaujot mazajam uzņēmējam darboties, un nesarežģīt nodokļu aprēķināšanu. Finanšu ministrija prognozēja, ka nodokļu reforma, kas tika ieviesta 2018. gadā, mazinās ēnu ekonomiku. Tā nav noticis. Kāpēc, kas darīts nepareizi? Nevaru iedomāties, kurš elements no nodokļu reformas varētu izteikti palīdzēt mazināt ēnu ekonomiku. Nulles procentu likme uzņēmumu...

Turpinām informēt, ka 12. februārī stājās spēkā Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, kas pieņemti 2020. gada 30. janvārī. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis vēl šādus skaidrojumu par būtiskām izmaiņām likumā. Ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi Par saimnieciskās darbības izdevumiem uzskata valstij vai pašvaldībai piederošā publiskajā infrastruktūrā veiktu ieguldījumu vai valstij vai pašvaldībai piederoša ceļa uzturēšanas ieguldījumu (jauna likuma 8.panta 2.2daļa). Likumā atrunāti nosacījumi attiecībā uz izdevumiem, kas veikti valsts vai pašvaldībai piederošajās teritorijās publiskās infrastruktūras izveidošanai vai tās sakārtošanai, kuriem izpildoties, nodokļu maksātājam ir tiesības nodokļa bāzē neiekļaut izdevumus par darījumiem, kas noslēgti, sākot ar 2018.gada 1.janvāri. Par publisku infrastruktūru ir uzskatāmas ķermeniskas lietas, kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot. Precizē izdevumus, kas saistīti ar darbinieku nogādāšanu no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu (likuma 8.panta piektās daļas 2.punkts), nosakot ka tie ir saimnieciskās darbības izdevumi (un nevis personāla ilgtspējas...

Pašlaik spēkā esošais likums «Par grāmatvedību» (turpmāk tekstā — likums) tika pieņemts pirms 28 gadiem 1992. gadā un stājās spēkā 1993. gada 1. janvārī. Laikam ritot, minētais likums ir piedzīvojis 19 grozījumu. Likuma izpildījums neatbilst mūsdienu juridiskajām prasībām. Likuma normas ir ļoti lakoniskas, bez satura, kas nepieciešams regulējuma piemērošanas skaidrībai. Tāpēc pēdējais laiks bija uzrakstīt jaunu grāmatvedības «jumta» likumu. Nu tas ir tapis. Likumprojektā no likuma «Par grā­matvedību» un Ministru kabineta (MK) 2003. gada 21. oktobra noteikumiem «Notei­ku­mi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju» ir pārņemtas tās normas, kuras nav zaudējušas aktualitāti. Pozitīvi vērtējams, ka likumprojektā no likuma un MK noteikumiem pārņemtās normas regulējuma piemērošanas skaidrībai ir uzrakstītas tā, lai to praktiskā piemērošana lietotājiem būtu viennozīmīgi saprotama. Jaunais grāmatvedības likums pēc satura ir apjomīgāks un kā «jumta» likums ietver visas svarīgākās grāmatvedības kārtošanas un organizēšanas jomas. Terminu skaidrojumi Likumprojekts sākas ar grāmatvedībā lietoto terminu skaidrojumu. Tas ir ļoti aktuāli, jo praksē nākas saskarties...

Jau informējām, ka 12. februārī stājās spēkā Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, kas pieņemti 2020. gada 30. janvārī. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis skaidrojumu par šādām būtiskām izmaiņām likumā. Nerezidenta – juridiskas personas ienākums no nekustamā īpašuma iznomāšanas Latvijā Tiek noteikts jauns pienākums izmaksātājam (gan uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājam, gan arī personai, kas nav nodokļa maksātājs) ieturēt no atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma izīrēšanu vai iznomāšanu UIN – 5% apmērā no atlīdzības izmaksas brīdī (likuma 5.panta pirmās daļas 4.punkts). Ņemot vērā, ka minētā norma ir piemērojama ar 2020.gada 12.februāri, tad UIN ir ieturams no faktiskajiem maksājumiem, kuri izmaksāti kā minētā atlīdzība, sākot ar 2020. gada 12. februāri. Gadījumā, ja minētos maksājumus veic alternatīvo ieguldījumu fonda vai ieguldījumu fonda dalībniekam – nerezidentam, tad no šiem maksājumiem pienākums ieturēt UIN ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai vai fondu pārvaldniekam (likuma 5.panta pirmās daļas 4.punkts, 7.1 un 7.2daļa). Savukārt UIN izmaksas brīdī nav ieturams, ja...

Remontu ietekme uz pamatlīdzekļu vērtību vai peļņu No uzskaites viedokļa daudzējādā ziņā joprojām līdz galam neatrisināta ir to investīciju uzskaite, kas saistās ar komercsabiedrības ražošanas un sociālās bāzes sistemātisku atjaunošanas un uzturēšanas ekspluatācijas kārtībā nodrošināšanu. Šo bāzi, kas lietderīgās lietošanas laikā nolietojas un zaudē savas sākotnējās tehniskās īpašības, morāli noveco, veido daudz dažādu sastāvdaļu, kuru atjaunošanu un uzturēšanu ekspluatācijas kārtībā uzskaitē atspoguļo kā remontus, iedalot tos saskaņā ar pastāvošo praksi: kapitālajā remontā un kārtējā remontā. Pēc būtības iekārtu un transporta līdzekļu kapitālais remonts ietver pilnu agregāta pārbūvi, bāzes un galveno korpusa daļu un mezglu maiņu, aizvietošanu vai maiņu visām nolietotām detaļām un mezgliem ar jauniem un moderniem; agregāta regulēšanu un pārbaudi. Ēku un būvju kapitālais remonts ir nolietoto detaļu un konstrukciju nomaiņa ar izturīgākām un modernākām, kas uzlabo objektu ekspluatācijas iespējas. Diemžēl grāmatvedības uzskaites normatīvie akti nenosaka kapitālā un kārtējā remonta noteikumus. Saskaņā ar pastāvošo praksi pie kārtējā remonta pieder periodisks remonts,...

Lai varētu veikt priekšnodokļa korekciju par zaudētiem parādiem, kreditoram līdz 1. martam jānosūta informācija debitoram par to, ka attiecīgais parāds šā likuma izpratnē tiek uzskatīts par zaudēto parādu. Tāpat jāatceras, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) vajadzībām var norakstīt parādu, kas nav vecāki par trim gadiem. Ja parāds nav lielāks par 430 eiro Pievienotās vērtības nodokļa likums (105.pants) paredz: ja preču piegādātāja vai pakalpojuma sniedzēja (kreditora) zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam (debitoram) bez nodokļa ir mazāka par 430 eiro, kreditoram ir tiesības valsts budžetā iemaksāto nodokļa summu samazināt par zaudētā parāda nodokļa summu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi: 1) par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem ir izrakstīts rēķins vai nodokļa rēķins; 2) parāds ir radies pēdējo triju taksācijas gadu laikā; 3) par veikto darījumu ir aprēķināts nodoklis, un tas ir norādīts attiecīgā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā; 4) zaudētā parāda summa ir norakstīta no...

Lai mazinātu ēnu ekonomiku būvniecības sektorā, 2017. gada 1. oktobrī būvniecībā tika ieviesta elektroniskā darba laika uzskaite. No šā gada 1. janvāra elektroniskās darba laika uzskaites sistēma (EDLUS) ir jāievieš ne tikai būvlaukumos, kuros tiek veikta jaunas trešās grupas būves būvniecība vai tiek veikti būvdarbi virs viena miljona eiro, bet arī tad, ja būvdarbu izmaksas veido 350 000 eiro un vairāk. Elektroniskās darba laika uzskaites ieviešana būvniecībā tiek īstenota divos posmos. Pirmajā posmā no 2017. gada 1. oktobra EDLUS tiek lietots būvlaukumos, savukārt otrajā posmā no 2020. gada 1. februāra tiek sākta EDLUS uzkrāto datu nodošana glabāšanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē (VEDLUDB), kas ir Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) sastāvdaļa. Pirmo reizi EDLUS uzkrātie dati glabāšanai VEDLUDB jānodod ir līdz šā gada 15. februārim. Šā gada 1. februārī spēkā stājās Ministru kabineta (MK) 2020. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 21 "Kārtība, kādā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas dati sniedzami iekļaušanai vienotajā...

Jautājums: Kādā veidā Valsts ieņēmumu dienests (VID) noteiks man neapliekamo minimumu par visu gadu, ja 2019. gadā biju nodarbināta pie mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja un vienlaikus strādāju citā uzņēmumā, kas nav MUN (vai guvu citus ieņēmumus)? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Jau trešo gadu ir spēkā šāda neapliekamā minimuma (Nmin) noteikšanas kārtība: divas reizes gadā VID nosaka prognozējamo neapliekamo minimumu (periodam no 1. janvāra līdz 31. jūlijam un no 1. augusta līdz 31. decembrim). Tomēr, beidzoties taksācijas periodam, kad VID saņem informāciju par gada laikā katrai fiziskajai personai (FP) izmaksātajiem un ar IIN apliekamajiem ienākumiem, ir jāveic pārrēķins, kas nosaka precīzu diferencētā neapliekamā minimuma summu. Nodokļa (IIN) maksātājam šajā sakarā ir jāņem vērā daži nosacījumi: nosakot gada Nmin, VID summē visus faktiskos (nevis iepriekšējos periodos gūtos) personas ieņēmumus (bruto summas), arī tos, kam piemērotas mazākas IIN likmes; neņem vērā neapliekamos ienākumus, saimnieciskās darbības ieņēmumus, par kuriem maksā patentmaksu...

Pašnodarbināto sociālo iemaksu regulējums mainījās 2018. gadā - papildus regulējumam, kas paredz, ka, pašnodarbinātā ienākumam (peļņai) sasniedzot un pārsniedzot minimālās algas apmēru, jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas (32,15%) no vismaz minimālās algas apmēra (šobrīd, 2020. gadā - 138,25 eiro), tika noteikts, ka tad, ja pašnodarbinātā ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru (bet, ja no gada sākuma tie sasnieguši vismaz 50 eiro), tam jāmaksā 5% no ienākumiem pensiju apdrošināšanai (savukārt, ja ienākumi pārsniedz minimālās algas apmēru, šie 5% jāmaksā no starpības starp ienākumiem un to summu, no kuras samaksāta 32,15% likme). "Līdz pat 2018. gada beigām daudzi nebija sapratuši, ka viņiem ir jāmaksā šie pieci procenti. Bija pieraduši, ka tad, ja ienākums (ieņēmumi mīnus izdevumi) mēnesī nesasniedz 430 eiro, tad sociālās iemaksas nav jāmaksā. Bet tagad faktiski visiem, kuriem ienākums jeb peļņa, skaitot no gada sākuma, sasniedz 50 eiro, jāsāk maksāt 5% pensiju apdrošināšanai," atgādina Dr. oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un...

Pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laikā bieži vien rodas situācijas, kad aktīva vērtība var neatbilst to patiesajai vērtībai. Šādos gadījumos normatīvie akti paredz pamatlīdzekļu pārvērtēšanu. Pārvērtēšana ir pamatlīdzekļa atkārtota novērtēšana, lai gūtu patiesu priekšstatu par to īsto vērtību, kam būtu jābūt aktīva tirgus vērtībai. Pamatlīdzekļu patiesā vērtība ir summa, kādu saņemtu, pārdodot aktīvu, vai maksātu, izpildot saistības parastā darījumā starp tirgus dalībniekiem minētā aktīva vai saistību novērtēšanas datumā. Kā metodoloģiski, tā praktiski pamatlīdzekļu pārvērtēšana ir visai sarežģīts un komplicēts process, sākot no lēmuma pieņemšanas par pārvērtēšanu, tās īstenošanas un beidzot ar atspoguļošanu grāmatvedības uzskaitē. Pārvērtēšanas nepieciešamību parasti izraisa situācija, kad uzskaites vērtība vairs neatbilst iespējamai tirgus vērtībai, kas izpaužas kā pamatlīdzekļu tirgus vērtības samazinājums vai palielinājums, kas nav radis atspoguļojumu grāmatvedības uzskaitē. Pamatlīdzekļu vērtības samazinājums var rasties, ja: aktīvs ir bojāts avārijas vai nolaidīgas ekspluatācijas dēļ; aktīvs ir priekšlaicīgi fiziski nolietots pastiprinātas ekspluatācijas rezultātā, kad noteiktās nolietojuma normas neatbilst faktiskajiem ekspluatācijas apstākļiem; aktīvs...

Saeima 6.februārī trešajā – galīgajā - lasījumā atbalstīja jaunu Preču zīmju likumu, kura mērķis ir regulēt tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā. Preču zīme definēta kā apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem. Jaunais Preču zīmju likums nosaka preču zīmju teritorialitātes un prioritātes principus, kā arī apzīmējumus, kuri var veidot preču zīmi, tostarp iekļaujot vārdiskas, figurālas, telpiskas, novietojuma, ornamenta, krāsu, skaņu, kustību, multivides un hologrāfiskas zīmes. Likums aptver gadījumus, kad preču zīmes reģistrāciju atsaka vai atzīst par spēkā neesošu, kā arī nosaka subjektus, kas var iegūt tiesības uz preču zīmi, kā arī preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesības, kas izriet no preču zīmes reģistrācijas. Kā norādīts anotācijā, izņēmuma tiesību uz preču zīmi tvērums aptver ne tikai iespēju preču zīmes īpašniekam aizliegt citām personām izmantot saimnieciskajā darbībā jebkuru preču zīmei identisku apzīmējumu, bet arī...

Par pēkšņas nāves iemesliem darbā galvenokārt tiek uzskatītas nepietiekamas rūpes par veselību gan no darbinieku, gan darba devēju puses. Darbinieki darba vietās var būt pakļauti dažādiem darba vides faktoriem, kas mijiedarbībā ar dzīvesveida sliktajiem ieradumiem var veicināt mirstību no sirds un asinsvadu slimībām. Pēc Valsts darba inspekcijas pasūtījuma tika veikts pētījums "Letālo nelaimes gadījumu darbā, kuri nav tieši saistīti ar darba vides faktoriem, cēloņi, sekas un novēršanas iespējas Latvijā". Viens no pētnieku galvenajiem uzdevums bija analizēt cēloņus, kas izraisījuši letālos nelaimes gadījumus darba vietā bez acīmredzamām traumām un saskaņā ar arodslimību ārstu komisijas atzinumu nav darba vides riska faktoru iedarbības rezultāts. Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis norāda, ka tāpat kā nelaimes gadījumos darbā, tā arī dabīgās nāves darbā apliecina, ka neuzmanība, nevērība, nezināšana un pārgalvība darba vietā var beigties letāli. Ja atšķirībā no nelaimes gadījumiem darbā, dabīgo nāvju gadījumos nevar uzskatāmi un tūlītēji atklāt notikušā cēloņus, tad veicot padziļinātu izpēti un...

Izvēloties piemērotāko saimnieciskās darbības formu un nodokļa maksāšanas režīmu, viens no vērā ņemamiem faktoriem ir arī iespēja piemērot saimnieciskās darbības izdevumus, samazinot maksājamo nodokļu apmēru. Kas jāņem vērā pašnodarbinātajam Kā uzskata Dr. oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore, viens no galvenajiem "klupšanas akmeņiem", kas padara mazāk pievilcīgu iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja (pašnodarbinātā) statusu, ir tas, ka šajā nodokļa režīmā ar saimniecisko darbību saistīto izdevumu piemērošanai ir noteikts ierobežojums - proti, tie tiek atzīti tikai apmērā, kas nepārsniedz 80% no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. "Sākotnēji cilvēki par to reizēm neaizdomājas, tomēr, saskaroties praktiski, iesniedzot iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju, ir nepatīkami pārsteigti, kad atklājas, ka nodoklis būs jāmaksā no lielas summas, jo visi izdevumi netika atzīti," brīdina eksperte. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 11. pants gan paredz četrus izdevumu veidus, kuri saimnieciskās darbības izdevumos ir iekļaujami pilnā apmērā: 1) darba alga un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tai...