JAUNUMI

Veicot neatkarīgus auditus, kurus prasa Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (turpmāk — NILLTPFN likums), lai pārbaudītu iekšējās kontroles sistēmas atbilstību, bieži vien ir sastopamas situācijas, kad NILLTPFN likuma subjekta darbiniekiem grūtības sagādā klienta izpēte. Apmācību laikā arī tiek saņemti daudzi jautājumi, kas saistīti ar klienta identifikāciju, patiesā labuma guvēja noskaidrošanu, veicamo darbību secību un klienta lietas kārtošanu. Ar klienta izpēti saistītie jautājumi rodas ne vien atsevišķiem NILLTPFN likuma subjektiem, bet sektoram kopumā. To apliecina arī Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) pārbaudes, kurās VID arvien biežāk konstatē, ka «nav veikta un dokumentēta klienta identifikācija, nav noskaidrots klienta patiesais labuma guvējs un tā piederība politiski nozīmīgas personas statusam, nav veikta savlaicīga klienta izpēte», un par to piemēro soda sankcijas. Šajā rakstā tiek aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar klienta sākotnējo izpēti, kas jāveic nefinanšu sektora NILLTPFN likuma subjektiem. Klienta izpētes nepieciešamība un veicamie pasākumi Klienta izpēte un «Pazīsti...

Ja tiesvedības laikā miris sabiedrības valdes loceklis, pret kuru celta prasība par zaudējumu piedziņu Maksātnespējas likuma 72.1 panta kārtībā, šāda saistība mantiniekiem nepāriet - šāds secinājums lasāms Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2020.gada 29.janvāra lēmums lietā Nr. C08042717 SKC-426/2020. Lēmumā norādīts, ka Maksātnespējas likuma 72.1 panta ("Valdes locekļu atbildība par dokumentu nenodošanu") pirmā daļa kā priekšnoteikumu zaudējumu piedziņai no sabiedrības bijušā valdes locekļa nosaka apstākli, ka „dokumenti ir tādā stāvoklī, ka tie neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem”, savukārt minētā panta ceturtā daļa paredz, ka „tiesa var samazināt zaudējumu atlīdzības apmēru, par kādu ir atbildīgs valdes loceklis, ņemot vērā viņa ietekmi uz šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem”. Likumā noteikts, ka "Parādnieka — kapitālsabiedrības valdes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem parādniekam, ja maksātnespējas procesa administratoram netiek nodoti parādnieka grāmatvedības dokumenti vai tie ir tādā stāvoklī, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas...

NUMURA INTERVIJA Arī dzīvē jābūt līdzsvarotai bilancei. Ikars Kubliņš intervē titula Gada grāmatvedis 2019 ieguvēju Irēnu Beinaroviču–Litvinovu, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas galveno grāmatvedi NUMURA TĒMA Jevgēnija Zaiceva: Jauns grāmatvedības likums. Kas jāņem vērā Gaida Kalniņa: Ieskats jaunajā Grāmatvedības likumprojektā GRĀMATVEDĪBA Katrīna Linarte: Ceļvedis grāmatvedības politikas izstrādāšanā Vita Zariņa: Pamatlīdzekļi un to uzskaite komercsabiedrībās 3. turpinājums. Sākumu skat. 2019. gada decembra un 2020. gada janvāra numuros. NODOKĻI Ina Spridzāne: Jauns pienākums nodokļu maksātājiem – ziņošana par agresīvām nodokļu plānošanas shēmām Maija Grebenko: Būtība nemainās, forma, datumi, nosaukumi – citādi FINANSES Laila Kelmere: Grozījumi noteikumos par budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām ATTĪSTĪBA Jeļena Marjasova: Klienta sākotnējās izpētes praktiskie aspekti ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM VID gada neapliekamā minimuma precizēšanas kārtība Atvaļinājuma pagarināšana par svētku dienām Cik salīdzināšanas aktiem jābūt par vienu uzņēmumu? Maija Grebenko: Slimības perioda apmaksa bezalgas atvaļinājuma laikā NODERĪGI Oskars Springis: Apvienotās Karalistes Ieņēmumu un muitas dienesta ziņojums «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri...

Valdības 4. februārī izskatītā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"", kas paredz ieviest ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu, anotācijā skaidroti vairāki jautājumi, kas grāmatvežu sabiedrībā līdz šim raisījuši neizpratni. Viens no būtiskākajiem: Kāpēc plānots licencēt tikai ārpakalpojumu, bet ne štata grāmatvežus? Likumprojekta autori (Finanšu ministrija) to pamato tādējādi, ka ārpakalpojumu grāmatvežu darbs radot lielākus riskus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas kontekstā. "Ārpakalpojuma grāmatveži kā subjekti (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskam pakļautas personu grupas) ir minēti gan NILLTPFN likumā, gan AML IV Direktīvā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849), gan Finanšu darbību darba grupas 40.rekomendācijās. Tādējādi var secināt, ka ārpakalpojuma grāmatvežiem piemīt lielāks noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks kā štata grāmatvežiem," skaidrots anotācijā. Līdz ar to papildu prasību izvirzīšana tikai ārpakalpojumu grāmatvežiem neesot uzskatāma par diskriminējošu prasību salīdzinājumā ar štata grāmatvežiem, jo tas "atbilst vispārpieņemtai praksei Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī." Interesanti, ka ārpakalpojumu grāmatvedības nozarei Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (šobrīd - Kontroles dienests)...

Neskatoties uz labiem (brīžiem ne tik labiem) ekonomiskajiem rādītājiem, patlaban ir konstatēts fakts: mūsu sabiedrībā pastāv ievērojama nevienlīdzība. Viens otrs prasmīgi iekārtojies un ir gluži apmierināts ar dzīves kvalitāti (vismaz ar tās materiālo pusi), tomēr ievērojama tautas daļa knapi savelk galus kopā, lai izdzīvotu. Pētot dažādas parādības sabiedrībā, parasti tiek izmantoti statistikas dati. Un šeit atklājas interesanti fakti. Droši vien daudzi pamanījuši informāciju par to, ka valstī vidējā alga sasniegusi tūkstoti, pārsniegusi tūkstoti, tuvojas 1200 eiro! Ziņa ir patīkama, bet vai tiešām tā ir? Lūk, vēl viens fakts: patlaban ir atļauta otrā pensijas līmeņa uzkrājuma mantošana. Interesentiem tiek piedāvāti varianti un skaidroti vērā ņemamie noteikumi (kurš, kuram, kad…). Ir paskaidrots, kādai jābūt minimālajai uzkrātajai summai, lai piedalītos šajā pasākumā. Vienlaikus parādās iepriekš minētie statistikas dati. Izrādās, gandrīz pusei (49%) otrajā līmenī iesaistīto personu uzkrājums ir līdz 2000 eiro. Savukārt no 2000 līdz 5000 eiro ir uzkrājuši 29% iedzīvotāju. Viena no iespējām, aizejot...

2020.gada 31.janvārī notikusi Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb breksits. Izstāšanās līgums paredz, ka līdz pārejas perioda beigām, kas turpināsies līdz 2020.gada 31.decembrim, sociālajā jomā izmaiņu nebūs. Tas nozīmē, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra līdz 2020.gada 31.decembrim, piešķirot un izmaksājot pakalpojumus gadījumos, kas saistīti ar AK, turpinās piemērot ES tiesību aktus sociālās drošības jomā. Saskaņā ar Izstāšanās līgumu personām, kuras būs strādājušas AK līdz breksita pārejas perioda beigām, tiks saglabāti AK uzkrātie apdrošināšanas periodi tiesību uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem noteikšanai. Jautājumi par tiesībām uz sociālo nodrošinājumu pēc pārejas perioda tiks saskaņoti turpmākajās ES sarunās ar AK.

Ministru kabinets 4. februārī apstiprinājis likumprojektu "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"", kas paredz ieviest ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu un dažas citas ārpakalpojumu grāmatvežu darbības regulējuma izmaiņas. Noteikti precīzi pārejas periodi Grozījumi iegūs likumisku spēku pēc to pieņemšanas Saeimā (daļa no tiem - no šāgada 1. jūlija), taču to saglabās tikai neilgu laiku, jo jau no 2021. gada paredzēts stāties spēkā jaunajam Grāmatvedības likumam. Paredzams gan, ka jaunā likuma normas būs gandrīz identiskas spēkā esošā likuma grozījumiem - patlaban abos likumprojektos normas gandrīz sakrīt, lai gan esošā likuma grozījumu projektā ir dažas normas, kas pašlaik publiski pieejamajā jaunā likuma projekta versijā vēl nav atrodamas. Tas attiecas tieši uz papildinājumiem likuma pārejas noteikumos, kas paredz konkrētus pārejas perioda termiņus: "Ārpakalpojuma grāmatveži ir tiesīgi turpināt grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu bez licences ne ilgāk kā līdz 2022. gada 1. februārim. Ja ārpakalpojuma grāmatvedim nav atbilstošas profesionālās kvalifikācijas, bet ir atbilstoša pieredze, līdz 2024. gada 1. februārim viņa profesionālā kvalifikācija...

2019.gada 28.novembrī ir pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī un nosaka jaunu nodokļa piemērošanas kārtību preču piegādēm uz noliktavu (“call-off stock”) citā dalībvalstī, savukārt 17. decembrī pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”, informē Valsts ieņēmumu dienests. PVN 3 pārskatu iesniedz, ja netiek izpildīti nosacījumi, lai veikto preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī atkārtoti deklarētu PVN 2 pārskatā ar kodu “N”, kā arī, ja jāveic pārrakstīšanās, neuzmanības u.tml. kļūdu labojumi darījumiem ar kodiem “E1”-“E4” un “N”. PVN 3 pārskatā norāda: reģistrēta nodokļa maksātāja vai nodokļa grupas dalībnieka, par kuru iesniegts pārskats, nodokļa reģistrācijas numuru; reģistrēta nodokļa maksātāja nosaukumu (fiziskajai personai – vārdu un uzvārdu); rindā “V” (vecais ieraksts) – iepriekš iesniegtajā PVN 2 pārskatā norādītos datus, ailē “Taksācijas periods” norādot gadu un mēnesi, par kuru tas bija iesniegts, un visās pārējās ailēs atkārtojot iepriekš iesniegtā PVN 2 pārskata attiecīgajās...

JAUTĀJUMS: Uzņēmuma uzskaitē ir viena firma, kas vienlaikus ir gan debitors, gan kreditors. Vai jāsūta viens salīdzināšanas akts, attiecīgi uzrādot saldo (debeta vai kredīta konta pārsniegums) vai divi atsevišķi akti par debetā un kredītā esošajām saistībām? ATBILDI sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Pirms ķeras pie gada pārskata sastādīšanas, ir jāveic visu uzskaitē esošo pozīciju inventarizācija. Tā ir klasika, un par to ir lietas kursā katrs grāmatvedis. Uzņēmumam ir jāizstrādā inventarizācijas nolikums, kurā ņemta vērā konkrētā biznesa specifika. Parasti uzņēmumiem jāinventarizē ne tikai materiālie aktīvi, bet jāpārliecinās par katras uzskaitē esošās pozīcijas patiesumu, tajā skaitā debitoriem un kreditoriem. Proti, jāiegūst apliecinājums, ka arī partneru uzskaitē uzrādīti tie paši dati. MK 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» 156. punktā ir teikts: Debitoru un kreditoru parādu atlikumus bilancē norāda atbilstoši attaisnojuma dokumentiem un ierakstiem sabiedrības grāmatvedības reģistros un saskaņo (salīdzina) ar...

Apgūt zināšanas kvalificētu un zinošu pasniedzēju vadībā gan klātienes kursos un semināros, gan attālinātu apmācību e-semināros un video apmācībās internetā piedāvā izglītības iestāžu reģistrā reģistrēta pieaugušo neformālās izglītības iestāde BILANCES AKADĒMIJA. Ieskatieties Bilances Akadēmijas tuvāko kursu un semināru sarakstā! SEMINĀRI 12.02.2020. E-seminārs: “Jaunāko likumu normu piemērōšana 2020. gadā”. Atgādinām, ka BILANCES ZELTA KOMPLEKTAT abonentiem iespēja bez maksas skatīties E-semināru un piekļūt tā videoierakstam!13.02.2020. seminārs: “Jaunākie grozījumi likumos un noteikumos” KURSI Kursi 14.02.2020. – 21.02.2020. “Finanšu plānošanas un analīzes instrumenti” Kursi 19.02.2020. – 26.02.2020. “Projektu konceptu plānošana un prezentēšana” Kursi 06.03.2020. – 03.04.2020. “Nodokļu grāmatvedība” VIDEOIERAKSTI E-dokumenti – normas, izstrādāšana, parakstīšana, iesniegšana, glabāšana Komandējuma un darba brauciena izdevumu atlīdzināšana Piemērotākā uzņēmējdarbības forma mazajiem uzņēmējiem (pašnodarbinātajiem, IK, IU īpašniekiem) nodokļu sloga mazināšanai Grāmatvedības organizācijas dokumenti, to nozīme uzskaites procesā, uzskaite. Grāmatvedības attaisnojošie dokumenti. Grāmatvedības politika – paraugs

JAUTĀJUMS: Pirms Ziemassvētkiem firmas darbiniekiem tika izsniegtas dāvanas, kuru summa nepārsniedz likuma ierobežojumu. Tomēr preču iegādes dokumentā ir uzrādīta PVN summa (21%). Vai mums ir tiesības atskaitīt priekšnodokli? ATBILDI sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore PVN likuma 1. pantā ir definēts dāvanas jēdziens šī likuma izpratnē: 10) mazas vērtības dāvana — prece vai pakalpojums, kuru nodod bez atlīdzības un kura vērtība bez nodokļa vienam cilvēkam kalendāra gada laikā nepārsniedz 15,00 eiro, izņemot preci vai pakalpojumu, kas ir attiecināms uz reklāmas vai reprezentācijas izdevumiem. No definīcijas izriet, ka maksimālā dāvanas summa, par kādu drīkst iegādāties dāvanu, ir 18,15 eiro (kopā ar PVN), bet uzskaitē dāvanas vērtība jāiegrāmato kā 15 eiro. Kur grāmatosim PVN — 3,15 eiro? Droši vien jūsu firmas saimnieciskā darbība (ar mērķi gūt peļņu) nav saistīta ar fizisko personu apdāvināšanu. Tādēļ likumsakarīgs ir jautājums par tiesībām uz priekšnodokļa atskaitīšanu. Atbilde uz šo jautājumu lasāma PVN likuma 92. pantā...

2019.gada 28.novembrī ir pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī un nosaka jaunu nodokļa piemērošanas kārtību preču piegādēm uz noliktavu (“call-off stock”) citā dalībvalstī, savukārt 17. decembrī pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”, informē Valsts ieņēmumu dienests.* Preču piegāde uz noliktavu (“call-off stock”) nozīmē situāciju, kad preču transportēšanas brīdī uz citu dalībvalsti piegādātājs jau zina tā preču pircēja identitāti, kuram šīs preces tiks piegādātas vēlākā posmā pēc tam, kad tās ievestas galamērķa dalībvalstī. Minētajam preču pircējam ir tiesības pašam izņemt preces no noliktavas, proti, ir noslēgts tā saucamais “call-off stock” līgums. PVN 2 pārskata aizpildīšana preču piegādes uz noliktavu citā dalībvalstī darījumos Preču piegādes uz noliktavu citā dalībvalstī, kuras reģistrēts nodokļa maksātājs veic saskaņā ar likuma 8.1pantu, norāda par katru preču gala saņēmēju (pircēju) (par katru darījuma partnera nodokļa reģistrācijas numuru) un norāda atsevišķi no pārējām preču piegādēm ES...

Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2020. gada janvārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2020. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 21 “Kārtība, kādā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas dati sniedzami iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē, un prasības elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ārējai drošības pārbaudei un auditācijas pierakstiem” Noteikumi nosaka prasības personai, kas var veikt elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ārējo drošības pārbaudi; kārtību, kādā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas dati sniedzami iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē; prasības elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas auditācijas pierakstu veidošanai, uzglabāšanai un izsniegšanai. 07.01.2020. 01.02.2020. Ministru kabineta 2020. gada 7. janvārī noteikumi Nr. 22 “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumos Nr. 438 “Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi”” Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” Pārejas noteikumu 196.punktu, datu nodošana no elektroniskās darba laika uzskaites sistēmām (turpmāk – EDLUS) uz vienoto elektroniskās...

Valsts sekretāru sanāksmē starpministriju saskaņošanai 30. janvārī izsludināts jauns likumprojekts "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums". Kā norādīts likumprojekta anotācijā, jauns likums bija nepieciešams, lai atbilstoši Valsts pārvaldes reformu plānā 2020 noteiktajam, mainītu līdzšinējo atlīdzības politiku: uz iekšējās ekonomijas rēķina celtu mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē līdz 80 % (vidēji) no privātajā sektorā maksātā darba samaksas līmeņa, kā arī mainītu proporciju starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu un ieviestu mūsdienīgus darba samaksas risinājumus. Likumprojekta ieviešanā būs jāievēro fiskālā neitralitāte, tas ir, mēnešalgu paaugstināšana nedod tiesības pieprasīt papildu finansējumu no valsts budžeta. Atlīdzības pārskatīšana iestādē var tikt īstenota tikai esošo budžeta līdzekļu ietvaros, tai skaitā, realizējot Valsts pārvaldes reformu plānā 2020 paredzēto nodarbināto skaita samazinājumu un citas reformas un ietaupītos līdzekļus novirzot pārējo nodarbināto atlīdzības pārskatīšanai. Kā norāda likumprojekta autori - Valsts kanceleja, iestāžu vadītāju amatos mēnešalga (maksimāli 2 441 eiro bruto) patlaban atbilst kvalificēta speciālista vai zemākā/vidējā līmeņa vadītāja...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka tā tīmekļa vietnē publicētas informatīvās shēmas (PDF) kā skaidrojošs materiāls grozījumiem Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība”, kas stājās spēkā 24.janvārī. Nelicencēta komersanta atļautās darbības akcīzes preču noliktavā (MK not. 662 92.1) Akcīzes preču realizācija no citai personai piederošas akcīzes preču noliktavas (MK not. 662 92.2) Akcīzes preču noliktavas atļautās darbības realizējot preces komersantam, kuram nav licences (MK not. 662 96.1)