JAUNUMI

Darba devējus sagaidījis kāds pārsteigums - Valsts ieņēmumu dienests (VID) mājaslapā norādījis, ka dīkstāvē esošie uzņēmēji dīkstāves pabalstam saviem darbiniekiem varēs pieteikties līdz pat šī gada 30. jūnijam, taču turpmāk dīkstāves pabalstam var pieteikties tikai par kārtējo mēnesi. Tas nozīmē, ka dīkstāves pabalstam par aprīli iesniegumu var iesniegt līdz 8. maijam, par maiju – līdz 30. maijam, bet par jūniju – līdz 30. jūnijam. To paredz 7. maijā valdības sēdē pieņemtie Ekonomikas ministrijas iesniegtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 269 Rīgā "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 26. marta noteikumos Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem"" Noteikumi stājušies spēkā sestdien, 9. maijā un tātad netika paredzēts nekāds pārejas posms par aprīli! Attiecīgi, ja kāds darba devējs nepaguva par aprīlī dīkstāvē esošajiem darbiniekiem iesniegt ziņas VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā, tad no pirmdienas, 11....

Krīze ir negaidīta, kā no debesīm nokritusi, bet ne neizskaidrojama un nepārvarama, uzskata AIVA VĪKSNA, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests biznesa attīstības vadītāja, izdevniecības pastāvēšanas 27 gadu jubilejas priekšvakarā. Gadus trīsdesmit pasaulē valdījusī pārliecība par brīvā tirgus vadošo, virzošo un absolūti labvēlīgo lomu nu ir satricināta. Tirgus mehānisms, kas nekad nav bijis perfekts, apstājas, jo valstis savu pilsoņu dzīvības un veselības dēļ tam neļauj funkcionēt… Sevišķi grūti klājas mazajiem uzņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, kam paralēli rūpēm par savu tiešo biznesu tagad nākas katru dienu sekot jaunākajiem valdības, ministriju vai Valsts ieņēmumu dienesta lēmumiem. Arī daudzu uzņēmumu grāmatveži gandrīz kā ārsti epidemiologi strādā 24/7 režīmā. Krīzes situācija un valsts reakcija uz to liek aizdomāties, vai neesam pārāk paļāvušies uz kādu mistisku palīdzību no Rietumiem, ES fondiem, pasaules ekspertiem, ārvalstu komercbankām? Varbūt globālā tirgus apstākļos tādas vērtības kā taisnīgums, solidaritāte, savas valsts un tuvākā mīlestība ir atkāpušās otrajā plānā! Mērķtiecīgas valsts politikas līmenī, šķiet, mūsu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Ministru kabineta 2020. gada 5. maija noteikumi Nr.260 “Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr. 677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi””, kas stājas spēkā 8. maijā, noteic, ka ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) ir apliekams nerezidenta ienākums, kas gūts no Latvijā esoša nekustamā īpašuma izīrēšanas vai iznomāšanas, 5% apmērā no atlīdzības summas. Noteikumi nosaka šādas izmaiņas UIN piemērošanas kārtībā: 1) noteikta pārskata par nerezidenta gūto ienākumu Latvijā no nekustamā īpašuma izīrēšanas vai iznomāšanas forma un aizpildīšanas kārtība, kā arī dokumenti, kas pierāda ar gūto ieņēmumu saistīto izdevumu apmēru, aprēķinātajam ar UIN apliekamajam ienākumam piemērojot 20% nodokļa likmi, kā arī noteikta šo dokumentu iesniegšanas kārtība VID; 2) lai novērstu dažādu interpretāciju, noteikumu 24. punktā tiek iekļautas atsauces uz noteikumu 22. un 25. punktiem, kuri atrunā pastāvīgās pārstāvniecības izdevumus un uz to attiecināmos galvenā uzņēmuma izdevumus par iegādātajām precēm, vai galvenajā uzņēmumā saražotajām precēm, kuras realizē...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par dīkstāves pabalsta izmaksu autoratlīdzību saņēmējiem. Kā vērtējamas personas, kurām nodibinātas darba tiesiskās attiecības ar krīzes skartu komersantu un pēdējo 6 mēnešu laikā ir saņēmušas gan darba samaksu, gan autoratlīdzību, saimnieciskā darbība VID nav reģistrēta. Pabalsts aprēķināms kā darba ņēmējiem? Autoratlīdzības saņēmējs, kurš ir reģistrēts un sociāli apdrošināts kā darba ņēmējs un par kuru valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) mēnesī pie viena vai vairākiem darba devējiem tiek veiktas vismaz no minimālās mēneša darba algas apmēra (2020. gadā – 430 eiro), nereģistrējas VID un neveic iemaksas no autoratlīdzības kā pašnodarbinātais. Ministru kabineta 2020. gada 31. marta noteikumi Nr. 179 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība", kas stājās spēkā 3. aprīlī (turpmāk - MK noteikumi Nr.179), attiecas uz tādiem autoratlīdzības saņēmējiem, kuri reģistrējušies VID kā pašnodarbinātas personas un paši no saviem ienākumiem veic VSAOI. Vai personai, kas ir darba...

Jau otro mēnesi dzīvojam pavisam neparastos apstākļos. Joprojām neticas, ka esam sastapušies ar vienreizējām, nezināmām, neizpētītām briesmām, turklāt, kā spriež zinātāji, tas esot uz ilgu laiku un pasaulei būšot vien jāiemācās sadzīvot ar kādu maziņu, bet agresīvu briesmoni... Nav zināms, vai esam apjēguši, kādas būs šai situācijai sekas un kas mūs gaida nākotnē… Jau tagad tūkstoši ir zaudējuši darbu, un, ja iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā varēja meklēt laimi ārzemēs, tagad tas nav iespējams, jo robežas ir ciet, turklāt jāatzīst, ka arī tur nemaz nav labāk. Krīzes situācijas sākumā, protams, vispirms bija jāglābj Latvijas iedzīvotāju veselība. Izskatās, ka šis uzdevums salīdzinājumā ar citām ES valstīm godam ir izpildīts, un arī iedzīvotāji pamatā ir saprotoši, ievērojot mediķu ieteikumus. Vienlaikus lielā steigā bija jādomā un jāpieņem lēmumi par ekonomisko atbalstu vairākām fizisko personu kategorijām, kas atradās dīkstāvē. Līdzekļi tika atrasti, Ministru kabineta noteikumi pieņemti, un VID sāka izmaksāt dīkstāves pabalstus. Pirmais šoks — trešdaļai pretendentu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par dīkstāves pabalsta izmaksu pašnodarbinātajām personām, tostarp individuālajiem komersantiem. Vai par pašnodarbinātu personu Ministru kabineta (MK) noteikumu izpratnē ir uzskatāma tikai tāda persona, kura VID ir reģistrējusi saimniecisko darbību? MK 2020. gada 31. marta noteikumi Nr. 179 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība", kas stājās spēkā 3. aprīlī, ir attiecināmi uz tādu fizisko personu, kura VID ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja (SDV) un ir veikusi valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā pašnodarbinātā persona vai autoratlīdzības saņēmēja, vai ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja, vai ir individuālais komersants. Vai kā pašnodarbināta persona kvalificējas arī fiziska persona, kura noslēgusi uzņēmuma līgumu? Ja uzņēmumu līguma slēdzējs izmanto likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta astoņpadsmitajā daļā noteiktās tiesības nereģistrēties VID kā SDV, tad minētai personai nav piemērojami MK noteikumi Nr.179. Savukārt, ja persona saskaņā ar noslēgto uzņēmumu līgumu ir reģistrējusies...

Saeima 7. maijā galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Administratīvo sodu likumu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, kura mērķis ir atturēt personas no pārkāpumu izdarīšanas likuma nosaukumā minētajās jomās. Likumā ietvertas vairākas normas, kuras šobrīd ir noteiktas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas līdz ar Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos 1. jūlijā spēku zaudēs. Likumā paredzēts regulējums par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšana iestādei, tāpat jauns regulējums būs par informācijas sniegšanas noteikumu neievērošanu. Jaunā likuma normās, kas regulē ar valsts valodu saistītus jautājumus, salīdzinājumā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu būtiski palielināts to pantu skaits, kuru sankcijā paredzēts administratīvā soda veids – brīdinājums. Tādējādi soda apmērs fiziskajām personām tiek samazināts, veicinot sabiedrības pozitīvu attieksmi pret valsts valodas lietošanu uzraugošo iestādi un valsts valodas lietošanas noteikumu ievērošanas nepieciešamību, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori. Savukārt par klajas necieņas izrādīšanu pret valsts valodu turpmāk varēs piemērot naudas sodu no septiņām...

Normatīvie akti nosaka vispārīgas prasības elektronisko dokumentu pārvaldībā, bet tajos nav ietverts detalizēts skaidrojums par šo prasību praktisko izpildi. Kas ir elektroniskais dokuments un elektroniskais paraksts? Kā rakstīt datumu elektroniskajā dokumentu un vai tas jāraksta, ja dokuments parakstīts ar drošo elektronisko parakstu? Kā saglabāt saņemto dokumentu, ja nav elektronisko dokumentu pārvaldības sistēmas? Kā reģistrēt elektronisko dokumentu? Kā atbilstoši uzskaitīt un saglabāt elektronisko dokumentu? Ko darīt ar elektronisko pastu? Atbildes uz šiem un citiem ar elektronisko dokumentu izmantošanu saistītiem jautājumiem varēs saņemt 19. maijā rīkotā BILANCES AKADĒMIJAS tiešraides e-semināra “Elektroniskie dokumenti. E-paraksts” laikā. Skaidrojumus ar praktiskiem piemēriem sniegs Ilga Robežniece. Lektorei ir vairāk nekā 20 gadu pieredze dokumentu pārvaldībā un 18 gadu pieredze arhīvu pārvaldībā. Ieskatam sniedzam I.Robežnieces atbildi uz šādu jautājumu: Vai elektroniskajā dokumentā , kurš parakstīts ar drošo e- parakstu un laika zīmogu jāraksta datums? No kura brīža elektroniskais dokuments iegūst juridisku spēku? Kāda nozīme ir dokumenta datumam? Kā izdarīt atbilstoši...

Ministru kabineta 7. maija ārkārtas sēdē apstiprinātas izmaiņas dīkstāves pabalsta saņemšanas nosacījumos, pagarinot dīkstāves pabalsta izmaksas periodu līdz 30. jūnijam un paplašinot potenciālo pabalsta saņēmēju loku. Veicot grozījumus Ministru kabineta 2020.gada 26.marta noteikumos Nr.165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem" un grozījumu Ministru kabineta 2020.gada 23.aprīļa noteikumos Nr.236 "Noteikumi par dīkstāves palīdzības pabalstu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība"" pagarināts periods līdz 30. jūnijam, kura ietvaros uzņēmēji varēs pieteikties un valsts izmaksās to darbiniekiem dīkstāves pabalstu. Taču turpmāk dīkstāves pabalstam varēs pieteikties tikai par kārtējo kalendāra mēnesi. Tas nozīmē, ka dīkstāves pabalstam par aprīli iesniegumu var iesniegt līdz 8.maijam, par maiju – līdz 30.maijam, bet par jūniju – līdz 30.jūnijam. Ministru kabinets 14. maijā rosināja precizēt, ka par aprīli pieteikumus dīkstāves pabalstam varētu iesniegt arī līdz 20. maijam. Tāpat...

Ministru kabinets 7. maijā pagarināja ārkārtējo situāciju valstī līdz 9. jūnijam, vienlaikus pieņemot lēmumu par pakāpenisku atsevišķu ierobežojumu atcelšanu vai samazināšanu. Izmaiņas veiktas Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr.103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Obligāts priekšnoteikums šo ierobežojumu mazināšanai ir visu fiziskās distancēšanās un epidemioloģisko drošības pasākumu stingra ievērošana ikdienā visās jomās arī turpmāk, informē Valsts kanceleja. Šāds lēmums pieņemts, balstoties uz valdībā apstiprinātajiem kritērijiem par pamatprincipiem un kritērijiem, kas nosaka to, kad iespējama Covid-19 krīzes laikā ieviesto pasākumu mazināšana. Kritēriji tiek mērīti četru nedēļu periodā un atceltie ierobežojumi var tikt mainīti gan ierobežojumu pastiprināšanas, gan samazināšanas virzienā atkarībā no kritēriju izpildes. No 12. maija tiks mazināti ierobežojumi izglītības, sporta, dažādu pasākumu organizēšanas un pulcēšanās, transporta un tūrisma jomās. Pasākumi un pulcēšanās Ja iespējams nodrošināt savstarpējo divu metru distanci un pārējos epidemiologu noteiktos drošības noteikumus, tiks atļauta pulcēšanās iekštelpās un ārtelpās līdz 25 cilvēkiem organizētos publiskos un privātos pasākumos, kā arī...

Saeima 7.maijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", kas paredz ieviest atvieglotākus nosacījumus nodarbinātības jomā, lai uzņēmumi vīrusa pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas laikā varētu saglabāt savu darbību un esošās darbavietas. Grozījumi noteic, ka darba devējs, kurš atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam noteiktajiem kritērijiem un kuru ir ietekmējusi pandēmijas izraisītā krīze, var samazināt darbiniekam Darba likumā noteikto atlīdzību par dīkstāvi no 100 līdz 70 procentiem no darbiniekam izmaksājamās algas. Piemērojot samazinātu dīkstāves apmaksu, darba devējs darbiniekam varēs izmaksāt atlīdzību, kuras apmērs nevarēs būt mazāks par minimālo mēneša darba algu, kas šobrīd ir 430 eiro mēnesī. Savukārt, ja darbinieka apgādībā ir nepilngadīgi bērni vai bērni, kuri mācās un nav sasnieguši 24 gadu vecumu, tad papildus samaksai par dīkstāvi viņam ir saglabājami līdzekļi par katru apgādība esošu bērnu valsts noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā. Tāpat paredzēta iespēja koplīgumā vienoties par nepilnu...

Lai attālināti izsekotu darbinieku darbam veltīto laiku, uzņēmumiem var rasties kārdinājums izmantot risinājumu – programmatūru, kas izseko, kā darbinieki izmanto darba ierīci. Šo pašu risinājumu var izmantot arī ar mērķi aizsargāt darba klēpjdatorus un ierīces no nesankcionētas izmantošanas, kad ierīce ir nonākusi krāpnieku rokās. Eksistē dažādas programmatūras, kas var izsekot pat peles kustībām, taču tas rada problēmas no Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk - regula) prasību perspektīvas, norāda Marina Briškena, datu aizsardzības speciāliste, vietnes eGDPR.lv dibinātāja, pievēršoties attālinātā darba režīmā strādājošo personas datu aizsardzības un uzņēmuma datu drošības problemātikai. Attālināta darba specifikas dēļ darbinieki var strādāt ar lielākiem un biežākiem pārtraukumiem, ne vienmēr pieturoties pie stingra, biroja videi raksturīga darba laika grafika. Tas savukārt nozīmē to, ka darbinieki biežāk izmantos savas ierīces personīgajām vajadzībām un nošķirt darbinieka darbam un privātai dzīvei veltīto laiku kļūst neiespējami. Tāpēc izsekot darbinieku ierīces, nepārkāpjot viņu tiesības uz privātumu, ir gandrīz neiespējami. Ņemot vērā iepriekš minēto, uzņēmumam...

VID sagatavojis skaidrojumus par UIN, PVN un algas nodokļa piemērošanu saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju. UIN un algas nodoklis 1. jautājums Komercsabiedrība plānoja nosūtīt darbiniekus uz Vāciju komandējumā, kas tika atcelts sakarā ar koronavīrusa izplatību. Komercsabiedrībai radušies zaudējumi saistībā ar lidmašīnas biļešu iegādi un viesnīcas rezervāciju. Vai šādi izdevumi jāiekļauj UIN bāzē un jāapliek ar UIN? Atbilde Vispārīgā gadījumā komercsabiedrības izdevumi darbinieku komandējumiem ir saimnieciskās darbības izdevumi, kurus neiekļauj UIN bāzē. Izdevumi saistībā ar iegādātajām aviobiļetēm ar mērķi nosūtīt darbiniekus komandējumā, kas atcelts sakarā ar Covid–19 izplatību, ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem. Tātad komercsabiedrība šādus izdevumus neiekļauj UIN bāzē un neapliek ar UIN. Ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi ir arī izdevumi Darba aizsardzības likuma prasību izpildei, kā arī izdevumi, kas saistīti ar profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem nozarēs, kurās darba apstākļi to prasa (UIN likuma 8. panta 5. daļas 3. punkts). 2. jautājums Komercsabiedrības darbinieks bija devies komandējumā darba devēja...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti 6.maijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par grāmatvedību”, kas paredz ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu. Plānots, ka ārpakalpojuma grāmatvežus licencēs Valsts ieņēmumu dienests (VID). Tāpat plānots ieviest publisku ārpakalpojuma grāmatvežu reģistru, un tajā pakalpojuma saņēmējs varēs pārliecināties par attiecīgās personas tiesībām sniegt ārpakalpojuma grāmatveža pakalpojumus, teikts grozījumu anotācijā. Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju un pieredzi apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējā kontroles sistēma un licencēšanas pieteikums. Licenci plānots izsniegt uz pieciem gadiem, un to pēc tam varēs pārreģistrēt. Par licences saņemšanu paredzēta valsts nodeva 100 eiro apmērā. Uzņēmuma valdes locekļa vai darbinieka, kurš atbild par grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšanu, kvalifikācijai būs jāatbilst vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai, ko apliecina attiecīgs izglītības dokuments grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā. Šai atbildīgajai personai būs nepieciešama vismaz trīs gadu pieredze grāmatvedības jomā, paredz likumprojekts. Tāpat, lai sniegtu grāmatvedības pakalpojumus ārpakalpojumā, personai būs jāreģistrē sava saimnieciskā darbība vai arī jāreģistrējas komercreģistrā. Paredzēts,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem, kas ir pieņemti un/ vai stājās spēkā nodokļu administrēšanā 2020. gada aprīlī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Spēkā stāšanās datums Likums “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” Likuma mērķis ir sabiedrības drošības interesēs nodrošināt nepārtrauktu un efektīvu valsts institūciju darbību saistībā ar Covid-19 izplatību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā. Likums nosaka valsts institūciju darbības pamatprincipus un atsevišķas valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai. Likuma 3. panta piektā daļa nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests var apturēt uzsāktos nodokļu un muitas kontroles pasākumus (arī tad, ja uzsāktais administratīvais process ir apstrīdēšanas stadijā) uz laiku, kamēr valsts teritorijā ir spēkā ārkārtējā situācija. Minētais laikposms netiek ieskaitīts nodokļu kontroles pasākumu veikšanai noteiktajos termiņos. 03.04.2020. 05.04.2020. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā Kodekss papildināts ar 159.11 pantu par dīkstāves pabalsta saņemšanas...