JAUNUMI

Ministru kabinets (MK) 19. martā izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotu speciālu likumprojektu "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar COVID-19 izplatību". Regulējums varētu stāties spēkā ar atpakaļejošu datumu - šā gada 13. martu, kad valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija. Likum projektu ārkārtas plenārsēdēs vēl jāizskata Saeimai, paredzams, ka tas varētu notikt 20. martā. Likumprojekts paredz, ka MK nosaka nozares, kurām saistībā ar COVID-19 izplatību ir radušies krīzes izdevumi un kurām ir piemērojami pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi. Krīzes skarto nozaru sarakstu MK var pārskatīt un papildināt. Krīzes skarto nozaru nodokļu maksātājam būs tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam. Tāpat var lūgt piešķirt termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likumu par nodokļiem un nodevām, ja termiņa kavējums radies COVID-19 rezultātā. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu iesniedz ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai šā likuma spēkā stāšanās dienas. Nodokļu...

Lūdzu paskaidrot ar reālu piemēru, kā mainās bezdarbnieka pabalsta summa sakarā ar to, ka 2020. gadā būs samazināts pabalsta izmaksas periods! Atbilde Pārtraucot darba attiecības, personai, kas, būdama darba attiecībās, bija apdrošināta pret bezdarbu, rodas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu neatkarīgi no tā, vai darbu uzteikusi pati vai to izdarījis darba devējs. Tām personām, kurām bezdarbnieka pabalsts piešķirts 2019. gadā un tā izmaksa turpinās šogad, pabalstu izmaksā saskaņā ar iepriekšējo kārtību (summa netiek pārrēķināta, termiņš netiek saīsināts). Darba attiecību pārtraukšanas iemesls (kods (23., 24. vai 25.), kas uzrādīts «ziņās par darba ņēmēju kustību», ir nepieciešams tikai tādēļ, lai noteiktu datumu, no kura sāks izmaksāt bezdarbnieka pabalstu. Ja par bezdarbnieku persona kļūst pēc darba attiecību izbeigšanas uz paša uzteikuma pamata vai sakarā ar pārkāpumu, tad bezdarbnieka pabalstu piešķir no pieprasījuma iesniegšanas dienas, bet ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas. Pārējos gadījumos pabalstu, ja uz to ir tiesības, piešķir no pieprasījuma iesniegšanas...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Konkurences padome (KP) Latvijā izsludinātā ārkārtējās situācijas laikā aicina uzņēmējus būt godprātīgiem un neizmantot situāciju pārmērīgu cenu piemērošanai vai konkurences tiesību pārkāpumu, piemēram, aizliegtu vienošanos, īstenošanai. PTAC seko līdzi tirgotāju rīcībai, vērtējot, vai cenu izmaiņas nav nesamērīgas, cik lielā mērā cenas atbilst tirgus pieprasījuma / piedāvājuma apstākļiem un vai tirgotāju rīcība nav vērsta uz negodprātīgu radušās situācijas izmantošanu. Nepieciešamības gadījumā PTAC operatīvi sazinās ar tirgotājiem, noskaidrojot konkrēto situāciju un aicinot neizmantot radušos situāciju nelabticīgā veidā. Savukārt KP sakarā ar mazumtirdzniecībā novēroto pēkšņo cenu kāpumu atsevišķām precēm atgādina, ka gan ikdienas, gan ārkārtas apstākļos nav pieļaujams, ja konkurenti savā starpā vai piegādātāji ar tirgotājiem vienojas, par kādu cenu preces jāpārdod patērētājiem. Situācijas, kad uzņēmumi vienojas ar konkurentiem vai piegādātājiem par vienota un mākslīga cenu līmeņa ievērošanu, kā rezultātā patērētājiem var rasties pārmaksa, ir īpaši rupji konkurences tiesību pārkāpumi, pret kuriem KP vēršas ar visu Konkurences likuma bardzību....

Lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ekonomisko ietekmi, Eiropas Komisija 18. martā publicējusi vadlīnijas, kas palīdzēs nodrošināt Eiropas Savienības (ES) pasažieru tiesību saskaņotu piemērošanu visā ES. Šajā bezprecedenta situācijā, kad valstu valdības ir noteikušas būtiskus pasažieru ceļošanas ierobežojumus, kas tālāk ietekmējuši pārvadājumu pakalpojumus visā ES, jaunie norādījumi būs noderīgi kā pasažieriem, tā nozarei un valstu varas iestādēm. Vadlīnijas viesīs vajadzīgo skaidrību, kas, domājams, arī palīdzēs samazināt izmaksas transporta nozarē, ko slimības uzliesmojums ir smagi skāris. Vadlīnijas aptver aviotransporta, dzelzceļa, autobusu un kuģu pasažieru tiesības, kā arī attiecīgos pārvadātāju pienākumus. Kā norādīts vadlīnijās, ja pasažieri saskaras, piemēram, ar brauciena atcelšanu, viņi var izvēlēties vai nu saņemt biļetes cenas atlīdzinājumu, vai mainīt maršrutu un galamērķi sasniegt vēlāk. Tajā pat laikā vadlīnijās uzsvērts, ka pašreizējie apstākļi ir ārkārtēji, kas nozīmē, ka dažas tiesības nav piemērojamas. Tādas ir, piemēram, tiesības uz kompensāciju, kura pienākas, ja lidojuma atcelšana izziņota mazāk nekā divas nedēļas...

Pieprasījuma samazinājums eksporta noieta tirgos, kavējumi izejvielu piegāžu ķēdēs, sekas no iekšzemes pakalpojumu ierobežošanas, ierobežojumi starptautiskajā transportā un ceļotāju plūsmu samazinājums - tie ir galvenie draudi, kas patlaban var sabremzēt Latvijas ekonomiku. Tāpēc Ministru kabineta sēdē 17.martā valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par nodokļu atbalsta risinājumiem COVID19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanu uzņēmējiem" iekļauto piedāvājumu piemērot nodokļu brīvdienas jeb nodokļa nomaksas atlikšanu līdz trīs gadiem bez kavējuma naudas aprēķina tiem uzņēmumiem, kas Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanās sistēmā būs iesnieguši motivētu iesniegumu, pamatojot Covid-19 radīto ietekmi uz uzņēmuma saimniecisko darbību - apgrozījuma kritumu, piegādes ķēžu pārrāvumu, eksporta piegāžu pārrāvumu un ārkārtas situācijas tiešu radītu ietekmi. Tas nozīmē, ka ne visiem uzņēmumiem būs iespēja saņemt nodokļu brīvdienas, turklāt jāņem vērā, ka nodokļi netiks atlaisti, bet gan atlikts to nomaksas termiņš! Jaunās nodokļu brīvdienas attieksies arī uz nodokļu maksātājiem, kuriem jau šobrīd ir piešķirts kāds no nodokļu samaksas termiņa pagarinājumiem saskaņā ar likumu...

Finanšu ministrija informē, ka paredzēts nodrošināt iespēju visiem uzņēmumiem pagarināt gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas termiņu vismaz līdz 31.jūlijam. Šāds priekšlikums iekļauts 17. marta valdības sēdē izskatītajā ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par risinājumiem COVID-19 seku pārvarēšanai sociālajā un uzņēmējdarbības jomā". Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektiem šobrīd noteikts, ka gada pārskats VID jāiesniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām, tas ir līdz 1.maijam, savukārt tādas sabiedrības, kuras ir lielas, sabiedrības gada pārskatus var iesniegt ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām, tas ir līdz 31.jūlijam. Valdība arī nolēma veicināt naudas līdzekļu atgriešanu uzņēmējiem, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, atmaksā apstiprināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summu visiem nodokļu maksātajiem 30 dienu laikā pēc PVN deklarācijas iesniegšanas termiņa, tās neuzkrājot līdz taksācijas gada beigām, nosakot, ka tas stājas spēkā 2020. gada 1. aprīlī....

Valdība 17. marta sēdē, izskatot informatīvo ziņojumu “Par risinājumiem COVID-19 seku pārvarēšanai sociālajā un uzņēmējdarbības jomā”, izskatīja iespēju sniegt sociālo atbalstu daž'dām sabiedrības grupām. Segs darba devēja maksājamā darbinieka slimības pabalsta apmēru Labklājības ministrijai uzdots sagatavot priekšlikumus kā COVID-19 pandēmijas laikā solidārā veidā sniegt terminētu valsts atbalstu darba devējiem darba nespējas lapu apmaksai, to veicot no speciālā budžeta līdzekļiem. Ministrija valdības sēdē piedāvāja izskatīt likumprojektu "Grozījums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"". Tajā paredzēts: ja darba ņēmējam līdz 2020.gada 30.jūnijam ir izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar saslimšanu ar COVID-19 (vai atrašanos karantīnā, ja ārsts ir izsniedzis darbnespējas lapu), slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas otrās dienas. Slimības pabalstu piešķir 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Par šo periodu izsniedzama darbnespējas lapa B. Valdības sēdē gan izskanēja arī priekšlikums par pabalsta piešķiršanu 75 % apmērā. Aprēķinos ministrija pieņēmusi, ka slimošanas ilgums pieaugušajiem varētu...

Jautājums: Vai darba devējs drīkst liegt darbiniekam pamest darba vietu pārtraukumā, pamatojoties uz to, ka tādi ir uzņēmuma (iestādes) darba kārtības noteikumi (Darba likuma prasība)? Ar noteikumu, ka pārtraukums netiek ieskaitīts darba laikā un netiek apmaksāts. Atbilde Pamatojoties uz Darba likuma 145. panta trešo daļu1, darba ņēmējam ir tiesības atstāt darba vietu pārtraukumā un to izmantot pēc saviem ieskatiem. Taču, ja darba līgumā, darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos noteikts aizliegums atstāt darba vietu (šādam aizliegumam ir jābūt pietiekami pamatotam) un darba ņēmējs šo pārtraukumu nevar izmantot pēc saviem ieskatiem, šāds pārtraukums ir ieskaitāms darba laikā, un darba devējam šāds pārtraukums ir jāapmaksā. Atgādinām, ka saskaņā ar Darba likuma 6. panta pirmo un otro daļu2 nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli. Šādā situācijā iesakām ar prasību vērsties tiesā, jo Latvijas tiesu praksē šādi gadījumi...

Valsts Robežsardze informē, ka ar šā gada 17. martu ir pārtraukti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, tāpat ir aizliegta personu pārvietošanās caur sauszemes robežšķērsošanas vietām uz Eiropas Savienības ārējās robežas, tas ir, uz Latvijas - Krievijas un Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas. Ierobežojumi robežu šķērsošanai netiek attiecināti uz kravu pārvadājumiem. Vienlaikus autovadītāji līdzīgi kā pārējie iedzīvotāji ir aicināti ievērot piesardzības pasākumus – novērot savu veselības stāvokli, ievērot pastiprinātas higiēnas prasības un sociāli distancēties, pēc iespējas samazinot kontaktēšanos ar līdzcilvēkiem. Pašlaik par īpašiem nosacījumiem kravu pārvadātājiem savā valstī informāciju sniegusi Kazahstāna (skatīt pievienoto materiālu). Turpmāk uz ārkārtējās situācijas izsludināšanas laiku Latvijas - Krievijas un Latvijas - Baltkrievijas sauszemes robežšķērsošanas vietās, tas ir, Terehovas, Grebņevas, Pāternieku, Silenes un Vientuļu robežkontroles punktos tiks atļauta ieceļošana Latvijas iedzīvotājiem un ārzemniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija. Tāpat Krievijas un Baltkrievijas iedzīvotāji netraucēti varēs atgriezties mītnes zemē, šķērsojot sauszemes robežu robežšķērsošanas vietās...

Darbiniecei noteikts normālais darba laiks ar 5 darba dienām nedēļā. Janvāra vidū viņa vēlas izmantot ikgadējo atvaļinājumu, kas nebija izmantots iepriekš. Grāmatvedei jāaprēķina atvaļinājuma nauda, ņemot vērā, ka darbiniece atgriezās darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma (2018. gada februāris – 2019. gada augusts). Aprēķins tiek veikts, vadoties no Darba likuma (DL) 75. panta sestās daļas. Tas nozīmē, ka aprēķinā ņemta vērā darba samaksa no 2019. gada 5. augusta līdz 2020. gada 20. janvārim, kas ir četri «pilni» mēneši, daļa no augusta un daļa no janvāra. Vadība uzskata, ka grāmatvede rīkojas nepareizi un, aprēķinot vidējo izpeļņu atvaļinājuma apmaksai, jāņem vērā tikai «pilni nostrādāti mēneši», nosakot, ka tas ir periods no augusta līdz decembrim (kaut arī augusts nemaz nav «pilns» mēnesis). Kuram ir taisnība? Atbilde Jāatzīst, ka tas ir ļoti bēdīgi, ja vadība iejaucas grāmatvedības specifiskajos jautājumos, kuros grāmatvedis visbiežāk orientējas labāk. No otras puses, par grāmatvedības kārtošanu atbildīgā persona ir vadītājs! Ja uzņēmumā ir...

Valsts darba inspekcija (VDI) ir ieteikusi darba devējiem atbalstīt darbiniekus, kuriem ir šaubas par savu veselības stāvokli, mudinot tos vērsties pie ārsta, tāpat veicināt darbinieki attālinātu nodarbināšanu (strādājot no mājām), ja vien tas ir iespējams. Būtu izvērtējama arī klātienes sanāksmju rīkošanas nepieciešamība. Īpaši tas attiecas uz nodarbinātajiem, kas ietilpst riska grupās: gados vecāki nodarbinātie, nodarbinātie ar vāju imunitāti. Attālināta darba veikšanai var izmantot modernās tehnoloģijas (telefons, videokonference, whatsapp videozvani u.tml.). Bet kā rīkoties tad, ja pastāv pamatotas aizdomas par darbinieka saslimšanu, kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai vai veselībai? VDI iesaka darba devējam izmantojot Darba likuma 82. panta pirmajā daļā noteikto: darbiniekam, pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, ir pienākums nekavējoties veikt veselības pārbaudi gadījumos, kad pastāv pamatotas aizdomas par darbinieka saslimšanu, kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai vai veselībai. Atbilstoši Darba likuma 82. panta otrajai daļai izdevumus, kas saistīti ar veselības...

Esošajā situācijā normatīvo aktu, īpaši Darba likuma piemērošana var radīt neskaidrības, tādēļ Labklājības ministrija aicina darba devējus un darbiniekus, un arodbiedrības mēģināt rast domstarpību risinājumus savstarpējās pārrunās, iecietīgi vienam pret otru un nepieciešamības gadījumā vērsties Valsts darba inspekcijā elektroniski vai zvanot. Darba likums nosaka, ka darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. Taču likumā ir teikts, ka darbinieks un darba devējs var grozīt darba līgumu, savstarpēji vienojoties. Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā var vienoties par darba līguma grozījumiem, tādējādi atrisinot vienu vai otru situāciju, kas radusies saistībā ar COVID – 19 izplatību. Šādiem darba līguma grozījumiem, ja tādi tiek veikti, ir jābūt kā brīvas gribas izpausmei. Notiekošais vienlīdz skar gan darbinieku, gan darba devējus. Tāpēc situācijā, kad darba veikšana ikdienas režīmā tiek būtiski ietekmēta, primāri būtu ieteicams izvērtēt tādus risinājumus, kas ir iespējami saudzīgāki attiecībā pret darbiniekiem. Atbilstoši likumam, darbiniekam ir pienākums veikt tos darbus, kurus viņš...

Vai darbiniekam (skolotājam), kas noslēdzis terminēto līgumu (aizvietojis skolotāju, kas ir bērna kopšanas atvaļinājumā), jāizmaksā atlaišanas pabalsts? Darbinieks tiek atlaists, pamatojoties uz DL 101. panta 1. daļas 8. punktu. Atbilde Atlaišanas pabalsta apmēri atkarībā no nostrādātā laika (gadiem) Darba likumā noteikti 112. pantā. Starp iemesliem, kad šāds pabalsts ir izmaksājams, minēts arī 101. panta (Darba devēja uzteikums) 1. daļas 8. punktā, kas skan šādi: 8) ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu (..). Tātad likums pieļauj darba devējam uzteikt darbu aizvietotājam, ja iepriekšējais darbinieks ir atjaunots darbā, nevis bijis attaisnotajā prombūtnē (bērna kopšanas atvaļinājums). Darbiniekus darbā parasti atjauno tiesa, ja tie bijuši prettiesiski atlaisti no darba. Proti, tas ir pavisam cits gadījums. Ar jūsu darbinieku bija noslēgts terminētais līgums, kurā norādīts noslēgtā līguma pamatojums. Šādu līgumu noteikumus regulē Darba likuma 44.–45. pants: Promesoša vai no darba atstādināta darbinieka aizvietošanu, kā arī tāda darbinieka aizvietošanu, kura pastāvīgā darba vieta kļuvusi brīva...

Svarīgākās atskaites, kas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājiem sniedzamas Valsts ieņēmumu dienestam, ir UIN deklarācijas un gada pārskati. Gada pārskatu iesniegšanā sācies pats karstākais «ražas laiks», jo uzņēmumiem tas jāizdara līdz 30. aprīlim. Savukārt deklarāciju iesniegšana ir aktuāla par katru mēnesi, kad vien notikuši ar UIN apliekami darījumi (pat ja daudzi uzņēmumi iesniedz tikai taksācijas perioda pēdējā mēneša deklarāciju, ko tie, kam taksācijas gads beidzas līdz ar decembri, iesniedz līdz 20. janvārim). Kādas ir biežāk pieļautās kļūdas, EDS sistēmā iesniedzot UIN deklarācijas un gada pārskatus, un kā izvairīties no uzkāpšanas uz šiem «grābekļiem», kas bieži nozīmē lieku laika un darba (labi, ja ne naudas) patēriņu? Konsultāciju žurnāla Bilance lasītājiem sniedz trīs Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas — Dina Kucina, Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore, Inita Ābele, Nodokļu pārvaldes Juridisko personu deklarāciju uzskaites daļas Pirmās nodaļas vadītāja, un Līga Malteniece, Nodokļu pārvaldes Juridisko personu deklarāciju uzskaites daļas Pirmās...

Zvērinātu advokātu birojs Sorainen prezentēja savu redzējumu par šogad svarīgākajām juridiskajām aktualitātēm biznesa un nodokļu jomā. Turpinājums. Sākumu rakstam lasīt šeit. OECD pieprasa stingrāk izvērtēt uzņēmumu atbildību pārrobežu korupcijas lietās Korupcija ir kļuvusi par valsts mēroga problēmu, neaprobežojoties tikai ar vietējo līmeni. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākajā ziņojumā kritizēta Latvijā īstenotā cīņa pret pārrobežu kukuļošanu un izteiktas 44 rekomendācijas prasību izpildei. Paredzamas būtiskas reformas, kas var būt vērstas pret juridiskajām personām, kas iesaistītas korupcijā, seminārā informēja Sorainen vadošā partnere, zvērināta advokāte Viktorija Jarkina. OECD secinājis, ka notiesāšanas līmenis Latvijā ir daudz zemāks par reālo finanšu noziegumu apmēru valstī (naudas atmazgāšana, kukuļošana un nodokļu mahinācijas). Līdz ar to, kā konstatē OECD, Latvijā nepietiekami strādā un nav pilnībā ieviests soda neizbēgamības princips pār juridiskām un fiziskām personām, kas iesaistītas ārvalstu amatpersonu kukuļošanas shēmās. Interesanti, ka OECD rekomendācijās pat konstatētas neatbilstības Latvijas normatīvajā regulējumā — kukuļošanas definīcijas neatbilstība Pretkukuļošanas konvencijas mērķiem un definīcijai....