JAUNUMI

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti 6.maijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par grāmatvedību”, kas paredz ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu. Plānots, ka ārpakalpojuma grāmatvežus licencēs Valsts ieņēmumu dienests (VID). Tāpat plānots ieviest publisku ārpakalpojuma grāmatvežu reģistru, un tajā pakalpojuma saņēmējs varēs pārliecināties par attiecīgās personas tiesībām sniegt ārpakalpojuma grāmatveža pakalpojumus, teikts grozījumu anotācijā. Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju un pieredzi apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējā kontroles sistēma un licencēšanas pieteikums. Licenci plānots izsniegt uz pieciem gadiem, un to pēc tam varēs pārreģistrēt. Par licences saņemšanu paredzēta valsts nodeva 100 eiro apmērā. Uzņēmuma valdes locekļa vai darbinieka, kurš atbild par grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšanu, kvalifikācijai būs jāatbilst vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai, ko apliecina attiecīgs izglītības dokuments grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā. Šai atbildīgajai personai būs nepieciešama vismaz trīs gadu pieredze grāmatvedības jomā, paredz likumprojekts. Tāpat, lai sniegtu grāmatvedības pakalpojumus ārpakalpojumā, personai būs jāreģistrē sava saimnieciskā darbība vai arī jāreģistrējas komercreģistrā. Paredzēts,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem, kas ir pieņemti un/ vai stājās spēkā nodokļu administrēšanā 2020. gada aprīlī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Spēkā stāšanās datums Likums “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” Likuma mērķis ir sabiedrības drošības interesēs nodrošināt nepārtrauktu un efektīvu valsts institūciju darbību saistībā ar Covid-19 izplatību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā. Likums nosaka valsts institūciju darbības pamatprincipus un atsevišķas valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai. Likuma 3. panta piektā daļa nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests var apturēt uzsāktos nodokļu un muitas kontroles pasākumus (arī tad, ja uzsāktais administratīvais process ir apstrīdēšanas stadijā) uz laiku, kamēr valsts teritorijā ir spēkā ārkārtējā situācija. Minētais laikposms netiek ieskaitīts nodokļu kontroles pasākumu veikšanai noteiktajos termiņos. 03.04.2020. 05.04.2020. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā Kodekss papildināts ar 159.11 pantu par dīkstāves pabalsta saņemšanas...

Lauku atbalsta dienests (LAD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie lauksaimnieki, kuri no 1.aprīļa līdz 30.novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli 15% apmērā, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā. Sezonas laukstrādnieku reģistrācijai darba devējiem jāizmanto LAD Elektroniskā pieteikšanās sistēma (EPS) un papildus VID minētie darbinieki nav jāreģistrē. LAD EPS reģistrē ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu. EPS ir nodrošināta iespēja lauksaimniekiem (darba devējiem) iegūt apkopotā veidā visus mēneša laikā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru, lai tos iesniegtu VID standartizētā formā vienu reizi mēnesī. Lai lauksaimnieks varētu piemērot saviem sezonas darbiniekiem atviegloto nodokļu režīmu, tam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem: lauksaimniekam īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, ko tas izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai; lauksaimnieks 2020.gadā ir pieteicis zemi vienotajam platības maksājumam, ievērojot kārtību, kādā tiek piešķirts valsts...

Kopš ar COVID-19 pandēmijas izsludinātā ārkārtējā stāvokļa valstī daudziem uzņēmējiem radušies jautājumi par nodokļu nomaksu un iespējām pagarināt termiņu tās veikšanai. Piemēram, jautājums: Uzņēmumam šobrīd nav nodokļu parādi, bet pie nākamas deklarācijas iesniegšanas, ņemot vērā esošo situāciju, droši vien būs aktuāls jautājums par “nodokļu brīvdienām”. Kad un kādā veidā jāiesniedz iesniegums, ja piemēram nodokļu deklarācija iesniegšanas un maksāšanas termiņš ir 15. datums, tad iesniegums arī ir iesniedzams līdz 15. datumam? Un cik ātri VID izvērtēs iesniegumu par nodokļu samaksas termiņu pagarinājumu? Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā atbildē norāda, ka uzņēmumam jāiesniedz motivēts iesniegums VID elektroniski, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS) ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai īpašā krīzes regulējuma spēkā stāšanās dienas, proti, 2020. gada 22. marta - tātad ne vēlāk kā līdz 22 . maijam. Tas attiecas uz gadījumiem, ja uzņēmums atbilst krīzes skartā nodokļu maksātāja pazīmēm (Ministru kabineta 2020. gada 23. marta noteikumos Nr. 165...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka, ņemot vērā, ka Ministru kabinets vairākkārtīgi veica grozījumus normatīvajos aktos par pabalstu piešķiršanu un tika paplašināts pabalsta saņēmēju loks, atsevišķiem darbiniekiem vai pašnodarbinātajām personām sākotnēji pieprasītais dīkstāves pabalsts tika atteikts. Šādos gadījumos darba devējam vai pašnodarbinātai personai VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir jāsniedz atkārtots iesniegums dīkstāves pabalsta piešķiršanai. Patlaban Ministru kabineta noteikumi Nr.165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” , pēc kuriem VID vērtē darba devēja un darbinieku atbilstību kritērijiem, nosaka, ka pabalstu izmaksu var veikt no 2020. gada 14. marta līdz 14. maijam, bet ne ilgāk kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju. Gan darba devējam, gan pašnodarbinātai personai iesniegums dīkstāves pabalstam jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) līdz noteiktam termiņam: par dīkstāvi no 14. marta līdz 31. martam iesniegumu jāiesniedz līdz...

Satversmes tiesa 30. aprīlī ierosinājusi lietu “Par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. panta 14. punkta “c” apakšpunkta, ciktāl tas attiecas uz zemes iznomāšanu piespiedu nomas gadījumos, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam”. Apstrīdētā norma Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. panta 14. punkta “c” apakšpunkts: “pakalpojumu sniegšana – darījums, kas nav preču piegāde; par pakalpojumu sniegšanu uzskata arī: c) lietu nomu.” Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.” Satversmes 105. panta pirmais, otrais un trešais teikums: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc akciju sabiedrības “Pilsētas zemes dienests” (turpmāk – pieteikuma iesniedzēja) pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā un norāda, ka...

KOMENTĀRS Aiva Vīksna: Mēs esam ar jums! GRĀMATVEDĪBA Svetlana Šemele–Baikova: Svarīgākais par un ap gada pārskatu par 2019. gadu Maija Grebenko: Risinājumi Covid–19 ietekmes uz ekonomiku mazināšanai Inguna Leibus: Jāsakārto normas, kas maldina un ir netaisnīgas pašnodarbinātajiem Terēze Labzova–Ceicāne: Kāpēc Starptautiskie finanšu pārskatu standarti ir svarīgi NODOKĻI Ikars Kubliņš: Nodokļu atvieglojumi un dīkstāves pabalsti – svarīgākie aspekti juristu skatījumā Ina Spridzāne: Nedrošie debitoru parādi un uzņēmumu ienākuma nodoklis FINANSES Armine Movsisjana: Covid–19 ietekme uz finanšu pārskatiem un revidenta rīcība Terēza Korsaka: Sviru pakāpes vērtēšana pie dažādiem aprēķinos izmantoto rādītāju pieauguma tempiem ATTĪSTĪBA Laila Kelmere: Noteikts aizliegums kreditoriem iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Ina Spridzāne: PVN, kas samaksāts citā ES valstī Ieguldījumi nomātajā pamatlīdzeklī un PVN Maija Grebenko: Pārceltās darba dienas apmaksa Neapliekamā minimuma kontrole gada laikā Oskars Springis: Ko nozīmē "noteiktā mēnešalga"? Valsts ieņēmumu dienests: VID skaidrojumi par UIN, PVN un IIN piemērošanu Covid–19 sakarā «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ...

NUMURA INTERVIJA Kā pēc Covid19 krīzes atsaldēt ekonomiku. Saruna ar KASPARU ROŽKALNU, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktoru JURISTA PADOMS Work-From-Home jeb Uzņēmumu drošības īstais pārbaudījums. MARINA BRIŠKENA, datu aizsardzības speciāliste, vietnes eGDPR.lv dibinātāja Attālināta dalība biedru kopsapulcē. TOMS VILNIS, zvērinātu advokātu biroja Sorainen zvērināta advokāta palīgs Komercsabiedrību dalībnieku un akcionāru sapulces ārkārtas apstākļos. KASPARS FRĪDENBERGS -ANSBERGS, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal vecākais jurists COVID-19 ietekme uz darba attiecībām – dīkstāve. IVETA ZELČA, zvērināta advokāte Ko iesākt, ja esat iesūdzēts tiesā? JURIJS ŅIKUĻCOVS, Mag.Iur., Rīgas šķīrējtiesas pamatlicējs un priekšsēdētājs JURIDISKĀS ZIŅAS Latvijas tiesas ārkārtējās situācijas apstākļos MAKSĀTNESPĒJA Izmaiņas maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesos. IKARS KUBLIŅŠ, portāla BILANCE PLZ redaktors IEPIRKUMI Publisko iepirkumu regulējums ārkārtējās situācijas ietvaros. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE Tiesu prakse darba strīdos 2020. gadā. 1. turpinājums. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts LASĪT E-ŽURNĀLU (abonentiem) PIRKT E-žurnālu ABONĒT ŽURNĀLU...

Lai Valsts ieņēmumu dienests (VID) varētu nodrošināt dīkstāves pabalstu arvien plašākam krīzes skarto uzņēmumu darbinieku lokam, ir pilnveidoti 2020. gada 26. marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem”. Grozījumi nosaka, ka turpmāk, lemjot par dīkstāves pabalsta un/vai “nodokļu brīvdienu” piešķiršanu, VID ņems vērā uzņēmumu ienākumus un to samazinājumu COVID-19 krīzes ietekmē kopš brīža, kad uzņēmums uzsācis reālu saimniecisko darbību, nevis no tā reģistrēšanas brīža. Tas nozīmē, ka turpmāk dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem ir tiesīgi pieteikties krīzes skartie darba devēji un nodokļu maksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības sakarā ar Covid-19 izplatību 2020. gada martā vai aprīlī ir samazinājušies vismaz par 30 %, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības 2019.gada 12 mēnešos vai par faktiski...

Valdības ārkārtas sēdē 30. aprīlī atbalstītie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā nosaka, ka tām personām, kas saņem dīkstāves pabalstus, nepiešķirs pašvaldības pabalstus krīzes situācijā. Likumprojekts paredz, ka "pabalstu krīzes situācijā nepiešķir atsevišķi dzīvojošai personai vai par personu ģimenē, kurai atbilstoši normatīvajiem aktiem ir piešķirts dīkstāves pabalsts vai dīkstāves palīdzības pabalsts." Šāds risinājums esot nepieciešams, lai "neizveidotos situācija, ka persona vienlaicīgi var pretendēt uz diviem pabalstiem (pabalstu krīzes situācijā un dīkstāves palīdzības pabalstu)," teikts likumprojekta anotācijā. Tāpat grozījumi paredz novērst situācijas, kad divkārt tiek izmaksāts pabalsts 50 eiro apmērā par katru bērnu (pašvaldības to varēs neizmaksāt, ja personai tas būs jau piešķirts kā piemaksa, saņemot dīkstāves palīdzības pabalstu). Lai grozījumi stātos spēkā, tos vēl būs jāpieņem Saeimā.

Valsts ieņēmumu dienests skaidro, kā aprēķināms un piemērojams pievienotās vērtības nodoklis lietotu automašīnu tirdzniecībā, piemērojot īpašo PVN režīmu. Pārdošanas vērtība, iepirkuma vērtība un ar PVN apliekamā vērtība Pārdošanas vērtība ir visa atlīdzība, ko tirgotājs ir saņēmis vai saņems no pircēja vai trešās personas par automobiļa piegādi, ieskaitot ar darījumu tieši saistītās subsīdijas, nodokļus, nodevas un citus maksājumus, kā arī papildu maksājumus (piemēram, starpniecības atlīdzību, iesaiņošanas, transporta un apdrošināšanas izmaksas). Iepirkuma vērtība ir visa atlīdzība, ko tirgotājs ir samaksājis vai samaksās pārdevējam par automobiļa piegādi, ieskaitot ar darījumu tieši saistītās subsīdijas, nodokļus, nodevas un citus maksājumus, kā arī papildu maksājumus (piemēram, starpniecības atlīdzību, iesaiņošanas, transporta un apdrošināšanas izmaksas). Piemērojot īpašo PVN piemērošanas režīmu, ar PVN apliek starpību starp pārdošanas vērtību (naudas summu), ko tirgotājs ir saņēmis par pircējam piegādāto lietoto automobili, un iepirkuma vērtību, samazinot šo starpību par aprēķinātā PVN vērtību. Tirgotājs nav tiesīgs izmantot īpašo PVN piemērošanas režīmu, ja iepirktā automobiļa pārdevējs...

Lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu, Saeima ceturtdien, 30.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus jaunuzņēmumu darbības atbalsta regulējumā. Izmaiņas paredz, ka valsts atbalstam varēs pieteikties arī jaunuzņēmumi, kas savā nozarē strādā septiņus gadus. Patlaban šādam atbalstam nevar kvalificēties uzņēmumi, kas vecāki par pieciem gadiem. Likumprojekta autori no Ekonomikas ministrijas norādījuši, ka jaunuzņēmumu biznesa idejas izstrāde var būt ilgāka par pieciem gadiem. Liela daļa šādu uzņēmumu šajā laika posmā cieš zaudējumus, tomēr, pārvarot piecu gadu slieksni, tie strauji palielina kopējos nodokļu maksājumus un gūst peļņu vēlākā periodā. Tāpat plānots, ka turpmāk uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kas kapitāla piesaistes nolūkos dibina saistītu sabiedrību ārvalstīs. Praksē ir konstatēta nepilnība, kas atbalstu liedz saņemt perspektīviem jaunuzņēmumiem, kuri, realizējot savu produktu ārpus Latvijas, piesaistot investīcijas vai kvalificējoties starptautiskām akcelerācijas programmām, dibina saistītu uzņēmumu ārvalstīs, secinājuši likumprojekta autori. Līdz ar izmaiņām paredzēts, ka 50 procentiem darbinieku būs nepieciešams maģistra vai doktora grāds. Šobrīd...

Veidojot gada pārskatu, pārsniedzot likumā noteiktās pamatprasības, tas var veidoties apjomīgāks par to informāciju, ko iespējams pievienot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) gada pārskata pielikumā (piemēram, administrācijas izmaksu, ražošanas izmaksu vai peļņas un zaudējumu atšifrējumi, dažāda vēsturiskā informācija utt.). "Rodas jautājums - vai šo informāciju drīkst nepievienot gada pārskata pielikumam EDS? Varbūt drīkst pievienot šo informāciju atsevišķā pdf failā?" - jautā zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante Nelda Janoviča. Ministru kabineta noteikumos Nr. 558 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība" noteikts, ka "dokumenta norakstu izstrādā, pilnībā pārrakstot dokumenta oriģināla informāciju vai aizpildot īpašu noraksta veidlapu." Kā skaidro N. Janoviča, šo punktu iespējams pārprast - var saprast, ka, ja reiz noteikumos minēta īpaša veidlapa, tad, ja tāda ir piedāvāta (kā EDS sistēmā iesniedzot gada pārskatu), tas nozīmētu, ka tā atbilst norakstam - pat tad, ja veidlapā iesniedzamā informācija ir mazākā apjomā nekā oriģinālajā papīra vai elektroniskajā dokumentā (gada pārskatā). Tomēr, precizējot šo...

Foto:Visualhunt Finanšu nozares asociācija (turpmāk tekstā – Asociācija) sadarbībā ar tās biedriem ir izstrādājusi moratoriju, kas paredz banku klientiem, kuru īstermiņa finanšu grūtības izraisījis COVID-19, iespēju atlikt hipotekārā kredīta pamatsummas maksājumus līdz 12 mēnešiem, bet līzinga un patēriņa kredīta pamatsummas maksājumus līdz sešiem mēnešiem. Moratorijs saskaņots ar Finanšu kapitāla un tirgus komisiju, to izskatījusi arī Konkurences padome pēc konsultācijām ar Eiropas Komisiju. Tādējādi bankas harmonizē un sniedz arvien pieaugošu atbalstu to klientiem, lai risinātu īstermiņa grūtības veikt kredītmaksājumus. Atbilstoši moratorija nosacījumiem pieteikties bankā un atlikt pamatsummas maksājumus, moratorija laikā veicot tikai procentu maksājumus un/vai citus maksājumus, kas noteikti kredīta līgumā, var banku klienti: kuri pēdējo 12 mēnešu laikā līdz 2020. gada 12. martam ir pildījuši savas saistības pret banku bez būtiskiem kavējumiem; kas nav atzīti par maksātnespējīgiem pirms 2020. gada 12. marta vai saistību pamatsummas izpildes atlikšanas periodā; kuriem Covid-19 izsludināto ierobežojumu dēļ ievērojami samazinājušies ienākumi. Klientam ir jāturpina godprātīga rīcība,...

Valdība 28. aprīlī pieņēma vairākus Ministru kabineta noteikumu grozījumus*, kas paredz uzņēmējiem iespējas pagarināt dažādu "Altum" izsniegto aizdevumu atmaksas termiņus. Līdz šim vairākiem "Altum" izsniegtajiem aizdevumiem bija iespējams tikai atlikt pamatsummas maksājumus, taču ne pagarināt kopējo aizdevuma termiņu, līdz ar to atliktie maksājumi kādā brīdī būtu jāveic biežāk vai lielākās summās. Kā minēts noteikumu projektu anotācijās, šī situācija "negatīvi ietekmē aizņēmējus, kuriem aizdevuma atmaksas termiņš ir 2020. gadā vai 2021. gada pirmajā pusgadā, kad Covid-19 izplatības dēļ ir būtiski samazinājušies saimnieciskās darbības ienākumi un aizdevuma līguma beigu termiņā aizņēmējs nevarēs atmaksāt aizdevumu." Taču tagad vairākiem aizdevumu veidiem (gan mikroaizdevumiem un starta aizdevumiem, gan aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai, gan aizdevumiem saimnieciskās darbības uzsācējiem un komersantiem konkurētspējas uzlabošanai) paredzēta iespēja ne tikai līdz 12 mēnešiem atlikt aizdevuma pamatsummas atmaksu, bet arī par šādu pašu laika posmu pagarināt aizdevuma maksimālo termiņu....