JAUNUMI

Valsts kanceleja publicējusi ieteikumus darba organizācijas risinājumiem COVID-19 pandēmijas izraisītajā ārkārtas situācijā. Kas ir attālinātais darbs? Attālinātais darbs ir tāds darba izpildes veids, “kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmuma (iestādes) ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma (iestādes), tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas” (grozījumi Darba aizsardzības likumā (pieņemti 03.10.2019., stājas spēkā 01.07.2020). Svarīgi, ka, veicot darbu attālināti, nodarbinātais ievēro darba aizsardzības, elektrodrošības, drošības tehnikas, darba higiēnas un ugunsdrošības, ēku lietošanas un citus noteikumus. Veicot darbu attālināti, nodarbinātais uzņemas atbildību, ka darba vieta un aprīkojums ir piemērots darba veikšanai. Ar Labklājības ministrijas ieteikumiem attiecībā uz darba drošību, nodarbinātajiem strādājot attālināti var iepazīties šeit. Kā iestādei organizēt attālināto darbu, ņemot vērā ārkārtējo situāciju valstī? Katra iestāde patstāvīgi izvērtē iespēju nodarbinātajiem nodrošināt darbu veikt attālināti. COVID-19 krīzē, kad īpaša riska grupa ir gados vecāki nodarbinātie, cilvēki ar hroniskām saslimšanām un/vai pazeminātu imunitāti, par viņiem jāpadomā prioritārā kārtībā. Tāpat,...

Krīzes skartie uzņēmumi no 25.marta var pieteikties valdībā apstiprinātajiem Attīstības finanšu institūcijas ALTUM jaunajiem atbalsta instrumentiem – garantijām banku kredītu brīvdienām un apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem. To paredz valdības 24. martā pieņemtie noteikumi Nr.153 Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 19. marta noteikumos Nr. 149 "Noteikumi par apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība" un Nr.154 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 19. marta noteikumos Nr. 150 "Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība"", kas stājas spēkā no 26. marta. Kopējā abu jauno finanšu instrumentu pozitīvā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību pārsniegs 900 miljonus eiro, informē Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs. Vienlaikus uzņēmējiem joprojām ir pieejami arī visi pārējie ALTUM piedāvātie atbalsta instrumenti, tai skaitā finansējums biznesa uzsācējiem, finansējums dažāda veida maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), aizdevumi lauksaimniecības zemes iegādei, Zemes fonda pakalpojumi un citi. Kredītu garantijām paredzētais finansējums 50 miljonu eiro* apmērā ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par...

Jau esam informējuši, ka 22. marta spēkā stājās likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, kura 18. pantā attiecībā uz gada pārskatu par 2019. gadu noteikts: gadu pārskatu atļauts iesniegt termiņā, kas par trim mēnešiem pārsniedz iepriekš minētos iesniegšanas termiņus. Vai šis regulējums attiecas pilnīgi uz visiem, kam jāiesniedz gada pārskati? Uz šo jautājumu atbildi varēs lasīt žurnāla BILANCE aprīļa numurā. Apskatīsim vienu no piemēriem, kas būs publicēts jaunākajā izdevumā, kuru vēl ir iespējams abonēt. Pastāvīgās pārstāvniecības ”FGH” 2019. pārskata gada, kuras pārskata gads ir kalendāra gads, sagatavotā bilance un peļņas vai zaudējumu aprēķins VID ir jāiesniedz līdz 2020. gada 30. aprīlim. Tā kā pastāvīgās pārstāvniecības nav Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjekti un sagatavo tikai bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu, tad šajā gadījumā pastāvīgajai pārstāvniecībai iesniegšanas termiņš nav pagarināts par trijiem mēnešiem un Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir jāiesniedz līdz...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) no 25. marta ir uzsācis pieņemt darba devēju iesniegumus dīkstāves pabalstu saņemšanai saistībā ar Ministru kabineta 2020. gada 24. marta noteikumiem Nr. 152 “Noteikumi par dīkstāves pabalstu darbiniekiem, kurus skar Covid-19 izplatība”, kas stājās spēkā 25. martā. Iesniegumu darba devējs gatavo un iesniedza VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, tāpēc VID ir sagatavojis īsu pamācību, kas soli pa solim palīdz pareizi aizpildīt nepieciešamo informāciju: Kā elektroniski iesniegt dokumentu “Iesniegums dīkstāves pabalstam” Tajā skaidrots, ka iesniegumu nav iespējams precizēt, tāpēc pirms dokumenta iesniegšanas VID lūdz pārbaudīt, vai sniegtā informācija ir pilnīga un korekta. VID arī norāda, ka iesnieguma forma VID EDS meklējama dokumentu sarakstā pie dokumentu grupas “Citi”. Pēc iesniegšanas jāpārbauda, vai dokumenta statuss ir nomainījies no “Iesniegts” uz “Pieņemts” un ir saņemta atbilde no Valsts ieņēmumu dienesta. Ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē, darbiniekam tiek maksāts dīkstāves pabalsts 75 % apmērā no mēneša vidējās bruto darba...

Ministru kabineta 24.marta sēdē pieņemti noteikumi Nr.155 "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 5. septembra noteikumos Nr. 537 "Noteikumi par portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu kreditēšanas veicināšanai"", kas paredz Altum garantiju programmas ietvaros 25 miljonus eiro novirzīt portfeļgarantiju sniegšanai Covid-19 negatīvi ietekmētajiem uzņēmumiem, lai paātrinātu atbalsta saņemšanas procesu neliela apjoma garantijām - līdz 500 000 tūkstošiem eiro. Kopumā tas ļaus pārkreditēt komersantu aizdevumus vismaz 300 miljonu eiro apmērā. Atbalsta sniegšanas uzsākšanai Altum informēs kredītiestādes par iespēju pieteikties finansējumam. Pieteikums kredītiestādei būs jāiesniedz Altum trīs darba dienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās. Garantija tiks sniegta par jauniem vai esošiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz 3 mēnešiem vai pagarinās līgumu darbības termiņu vismaz par 3 mēnešiem. Tāpat garantija tiks sniegta par esošiem investīciju aizdevumiem un finanšu līzingu, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz 3 mēnešiem un, ja nepieciešams, pagarinās finanšu pakalpojumu līguma darbības termiņu. Vienam komersantam garantēto finanšu...

Saeima 20. martā ir pieņēmusi grozījumu likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kurā pārejas noteikumi papildināti ar 41. un 42. punktu. Tie paredz, ka personai, kurai izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā no šā gada 21. marta līdz 30. jūnijam izsniegs darbnespējas lapu B un tātad attiecīgi to apmaksās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Šai personu grupai slimības pabalstu piešķirs un izmaksās par laiku no darbnespējas otrās dienas. Slimības pabalstu piešķirs 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Bet ko darīt, ja darbinieks saslimis pirms 21. marta? Vai darba devējam jāturpina maksāt par slimības lapu A? Atbildi sniedz pārejas noteikumu 42. punkts - darba ņēmējam, kuram jau līdz šā gada 20. martam izsniegta darbnespējas lapa A, ko darba devējam jāapmaksā no saviem līdzekļiem, un darbinieka darbnespēja nepārtraukti turpināsies arī pēc 21. marta, darba devējam jāturpina to apmaksāt līdz 10. darbnespējas dienai. Pēc tam ģimenes ārsts...

2019. gada izskaņā grāmatvedības nozares profesionāļi varēja publiski iepazīties ar jaunā likumprojekta «Grāmatvedības likums» saturu un tam pievienoto anotāciju, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī. Jauno gadu profesionālie grāmatveži ir iesākuši ar diskusijām par izstrādāto jauno likumprojektu un gaidot pašreiz izstrādē esošos uz šī likumprojekta pamata izdodamos Ministru kabineta (turpmāk tekstā — MK) noteikumus. Šajā rakstā ne tik daudz par likumprojekta būtību, bet galvenokārt par iemesliem un to sekām, kas, visticamāk, raisa tik karstas diskusijas. Likumprojekta mērķis Sāksim ar likumprojekta mērķi: «Likumprojekts izstrādāts, lai izpildītu valdības rīkojumā doto uzdevumu un normu skaidrībai uzlabotu grāmatvedības jomas «jumta» likumā ietverto grāmatvedības jomas regulējumu, lai tas būtu atbilstošs juridiskās tehnikas prasībām, lai būtu novērsti pašlaik konstatētie trūkumi un nepilnības, kas apgrūtina tā piemērošanu, un būtu nodrošināta ērtāka grāmatvedību reglamentējošo prasību piemērošana» (no anotācijas). Ikviena grāmatvedības jomā kompetenta persona likumu «Par grāmatvedību» pārzina no A līdz Z, savukārt jaunais likumprojekts izraisa zināmas bailes un diskomfortu,...

Aktuālā informācija skatāma rakstā Jauni kritēriji, kas attieksies uz visu nozaru krīzes skartiem uzņēmumiem dīkstāves pabalsta un nodokļu brīvdienu saņemšanai Ministru kabineta sēdē 24. martā tika izskatīti vairāki tiesību akti, kas risinātu patlaban valstī esošo krīzes situāciju saistībā ar COVID 19 ierobežojumiem un to ietekmi uz ekonomiku. Tādējādi Ekonomikas ministrija sagatavojusi noteikums Nr.151 "Noteikumi par nozarēm, kurām sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija" un Nr.152 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu darbiniekiem, kurus skar Covid–19 izplatība", kas stāsies spēkā 26. martā. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā krīzes skartie darba devēji piesakās dīkstāves pabalstam, kā arī kārtību, kādā aprēķina un saņem dīkstāves pabalstu. Dīkstāves periods ir terminēts laikposms no 2020. gada 14. marta līdz 14. maijam, bet ne ilgāk kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju. Lai pieteiktos uz dīkstāves pabalstu, krīzes skarto nozaru (saraksts ar laiku tiks papildināts) darba devējam jāiesniedz pieteikumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanās sistēmā....

Pandēmijas ārkārtas situācijā arvien aktuālāks kļūst jautājums par atsaukšanos uz nepārvaramas varas apstākļiem, ja nav iespējams izpildīt kādas līgumsaistības. Nepārvaramas varas (jeb force majeure) klauzula dažos līgumos atrunāta ļoti precīzi un detalizēti, citos - vienkārši pieminēta, vēl citos - vispār nav iekļauta. Kas īsti tiek saprasts ar jēdzienu "nepārvarama vara"? Vai tad, ja līgumā nav atsauces uz nepārvaramas varas apstākļiem, uz to vispār nav iespējams atsaukties? Skaidro Eva Berlaus, zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” zvērināta advokāte un vadošā partnere. Kas īsti ir nepārvarama vara līgumtiesisko attiecību izpratnē? Kāda ir tās definīcija? Nepārvarama vara ir tādi apstākļi, kurus, slēdzot līgumu, pusēm nebija iespējams saprātīgi paredzēt. Piemēram, dabas katastrofas, karš, pandēmijas. Protams, tie ir tikai vispārēji piemēri, kuri konkrētos apstākļos var tikt atzīti par nepārvaramu varu. Piemēram, ja puses slēdz līgumu brīdī, kad nav ne mazāko ziņu, ne mazāko aizdomu, ka varētu izraisīties karš līguma izpildes laikā - tie ir vieni apstākļi, savukārt, ja...

Valdības sēdē 24. martā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", kas stājās spēkā 25. martā, paredz noteikt, ka brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros, nodrošinot sociālās distancēšanās pasākumus, darbojas tikai pārtikas veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, higiēnas un saimniecības preču veikali, kā arī būvniecības un dārzkopības preču veikali. Tas nozīmē, ka citu preču veikaliem, kas atrodas tirdzniecības centros, šajās dienās jābūt slēgtiem un darbinieki netiek nodarbināti. Tāpat grozījumi paredz, ka uzņēmumiem primāri būs nodrošināt pārtikas, zāļu un pirmās nepieciešamības preču piegādes, kā arī minēto preču ražošanai nepieciešamo izejvielu piegādi vietējā tirgus vajadzībām. Valsts darba inspekcija sniegusi atbildi uz jautājumu, kā nodrošināt minimālo darba stundu skaitu, lai nebūtu dīkstāves? Vai šajā gadījumā nav jāapmaksā stundas (kā dīkstāves), kas šo ierobežojumu dēļ nevar tikt nodrošinātas? Darba devējam ir pienākums nodrošināt darbinieku ar darba veikšanu atbilstoši darba līgumā...

Jau informējām, ka Ministru kabineta 25. marta rīkojums Nr. 119 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" paredz, ka brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros darbosies tikai pārtikas veikali, aptiekas, tai skaitā veterinārās aptiekas, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, higiēnas un saimniecības preču veikali, kā arī būvniecības un dārzkopības preču veikali. Savukārt uzņēmumiem turpmāk vispirms būs jānodrošina pārtikas, zāļu un pirmās nepieciešamības preču piegādes, kā arī minēto preču ražošanai nepieciešamo izejvielu piegāde vietējā tirgus vajadzībām. Rīkojums arī paredz, ka tiks ierobežota arī atsevišķu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana.Vienlaikus būs saglabāti tie pakalpojumi, kuri ir dzīvību glābjoši un kuri nodrošina terapijas nepārtrauktību. Mediķi turpmāk nevarēs sniegt veselības aprūpes pakalpojumus vairākās ārstniecības iestādēs. Šādas rīcības mērķis ir maksimāli samazināt riskus, ka inficēta ārstniecības persona darba pienākumu sniegšanas ietvaros nokļūst citā ārstniecības iestādē, apdraudot pacientus un citus mediķus. Citu valstu pieredze rāda, ka ārstniecības personas ir Covid-19 augsta...

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) Kontroles departaments apkopojis TOP 10 neatbilstības iepirkumu dokumentācijā. Šajā sarakstā ietilpst gan kvantitatīvie, gan kvalitatīvie rādītāji – proti, gan tādas neatbilstības, kuras nav ļoti būtiskas, bet kuras bieži atkārtojas, gan tādas neatbilstības, kurām ir būtisks raksturs, kaut arī tās sastopamas salīdzinoši retāk, bet kuras tomēr atkārtojas. 1. Pretendentu pieredzes vērtēšana piedāvājumu izvēles kritēriju ietvaros Piemēram, pasūtītājs ir paredzējis vērtēt pretendenta pieredzi projektēšanā un būvdarbu veikšanā. Birojs norāda, ka saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma (PIL) 51.panta otrās daļas 2.punkta „b” apakšpunkta regulējumu paša pretendenta pieredzes vērtēšana piedāvājumu izvēles kritērijos nav pieļaujama; vienlaikus birojs vērš uzmanību, ka, nosakot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, var tikt vērtēta iepirkuma līguma izpildes vadības struktūra un iesaistītā personāla kvalifikācija un pieredze, ja iepirkuma līguma izpildes kvalitāti var būtiski ietekmēt iesaistītā personāla kvalifikācija un pieredze. 2. Atzīšanas institūcijas atļaujas prasīšana ārvalsts būvdarbu vadītājam Birojs vērš uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 19.februāra noteikumiem Nr.82 „Grozījumi Ministru...

Pandēmijas radītās ārkārtas situācijas dēļ valdība pieņēmusi izmaiņas arī pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas kārtībā. Piektdien, 20. martā, Saeimā steidzamības kārtā pieņemtais likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” (kas stājās spēkā 22. martā) visiem nodokļu maksātājiem paredz ātrāku pārmaksātā PVN atmaksu nekā paredzēja līdz šim spēkā esošie Pievienotās vērtības nodokļa likuma 109. un 110. pants. Likums nosaka, ka laikposmā no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 31. decembrim Valsts ieņēmumu dienests (VID) atmaksā apstiprināto pārmaksāto PVN summu, kas uzrādīta PVN deklarācijā, kura ir iesniegta VID pēc 2020. gada 31. marta, 30 dienu laikā pēc: tam, kad pagājis PVN deklarācijas iesniegšanas termiņš (kas noteikts PVN likuma 118. pantā), tam, kad iesniegta PVN deklarācija, ja tas noticis pēc PVN likuma 118. pantā noteiktā termiņa precizētās nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas, ja iesniegta precizēta nodokļa deklarācija Savukārt līdz 2020. gada 31. martam apstiprināto pārmaksāto PVN...

Gada pārskatu iesniegšanas gala termiņa pārcelšana līdz 31. jūlijam nozīmē, ka būs vairāk laika sagatavoties kvalitatīva gada pārskata iesniegšanai. Lai palīdzētu to izdarīt, piedāvājam iepazīties ar ekspertu padomiem, kā izvairīties no kļūdām pārskatu aizpildīšanā. Zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante Nelda Janoviča informē par kļūmēm, kas mēdz gadīties, uzrādot saistības. Viena veida saistības ir uzkrājumi, otra veida - parastās saistības (norēķini ar pircējiem) un trešā veida - uzkrātās saistības. Svarīgi visus šos saistību veidus profesionāli atšķirt, saka N. Janoviča. Uzkrājumi ir radušies no iepriekšējo gadu notikumiem - tie ir izdevumi, kas var rasties nākotnē. Te pieskaitāmi, piemēram, ražotāja garantijas remonti, kam būtu jāveido uzkrājums (tā lielums būtu atkarīgs no iepriekšējo gadu pieredzes). Tāpat šajā sadaļā var būt tiesvedību izdevumi, auditu uzrēķini. Savukārt, piemēram, pamatlīdzekļu nolietojums, bilances aktīva postenis "Krājumi" un šaubīgie debitori neesot ieliekami uzkrājumu sadaļā, jo pēc ekonomiskās būtības tie visi ir aktīvu vērtības samazinājumi. "Tas ir ļoti skaidri jāsaprot!" uzsver N....

Atbildes uz vairākiem svarīgiem jautājumiem par darba samaksu COVID-19 pandēmijas laikā izsludinātās ārkārtējās situācijas apstākļos sagatavojusi Valsts kanceleja. Lai gan atbildes pamatā domātas valsts iestādēm, kopumā tas pats darba tiesību regulējums attiecas arī uz privātā sektora uzņēmumiem. Vai ir pamats nodarbināto atbrīvošanai saistībā ar izmainīto darba režīmu; vai drīkst piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas? Šobrīd nav tiesiska pamata nodarbināto atbrīvošanai, pārtraucot darba tiesiskās vai dienesta attiecības pēc darba devēja iniciatīvas. Arī atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas piešķiršana pēc darba devēja iniciatīvas neatbilst darba likumdošanai: darba tiesisko vai dienesta attiecību pārtraukšana vai arī atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas ir pieļaujams tikai gadījumā, ja tā notiek pēc nodarbinātā iniciatīvas. Vienlaikus praksē var būt situācijas, kad, ievērojot solidaritātes principu, abpusēji vienojoties un izprotot situāciju, nodarbinātais dodas apmaksātā vai neapmaksātā atvaļinājumā, jo nevar vai nevēlas ierasties darba vietā, bet attālināta pieeja darba sistēmām nav iespējama. Iestādei savukārt nepieciešams izvērtēt, vai nav nepieciešamas izmaiņas pieņemtajā kārtībā...