JAUNUMI

JAUTĀJUMS: Izlasot VID informatīvo materiālu1 par «ziņojuma» aizpildīšanu dažādās situācijās, man nav līdz galam skaidrs pēdējais piemērs, jo tajā trūkst skaidrojuma par ziņojumā norādāmo datumu, kā arī nav skaidrojuma par nākamā mēneša nodokļu aprēķināšanu. Atbildi sagatavojusi Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore VID informatīvā materiāla mērķis ir pievērst uzmanību atšķirībai starp aprēķinātās un izmaksātās darba samaksas deklarēšanu, jo darbaspēka nodokļus regulē divi pamatlikumi (par IIN un VSA). Šajos likumos prasības nodokļu un iemaksu aprēķināšanai un uzrādīšanai ziņojumā ir atšķirīgas, savukārt nepareizi uzrādītai summai VID (proti, EDS, kas izmanto mākslīgo intelektu) var piemērot ja ne sodu, tad vismaz nokavējuma naudu. Saskaņā ar VSA likumu izdotie MK noteikumi Nr. 827 26.3 punktā nosaka, ka ziņojuma 4. ailē jāuzrāda attiecīgā mēneša iemaksu objekts (piemēram, darba samaksa, uzņēmuma līguma atlīdzība), bet 5. ailē — atbilstoši personas statusam aprēķinātās VSAOI (darba devēja un ņēmēja likmju kopsumma). Šīs ailes aizpildāmas neatkarīgi no tā, vai atlīdzība ir/nav...

Piemērs. Jānis un Pēteris 2002. gadā dibināja SIA “X” ar pamatkapitālu 10 000 Ls, un katrs dibinātājs iemaksāja pa 5000 Ls. Saskaņā ar dalībnieku lēmumu ik gadu no 2002. līdz 2017. gadam nesadalītās peļņas daļa tika pārvesta pamatkapitālā: (..) pēc gada pārskata vai saimnieciskās darbības pārskata par īsāku laika posmu nekā gads apstiprināšanas, palielinot esošo daļu nominālvērtību vai izlaižot jaunas daļas, pamatkapitālā daļēji vai pilnībā ieskaitot pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un summu, ko veido pamatkapitāls un rezerves, kuras saskaņā ar likumu nedrīkst ieskaitīt pamatkapitāla palielināšanai. Jaunās daļas sadalāmas dalībniekiem proporcionāli viņiem piederošajām daļām (..) (Komerclikuma (KL) 197. panta 1. daļas 2. punkts). 2017.gada beigās katra dalībnieka daļas nominālā vērtība bija 100 000 eiro, bet pamata kapitāla summa – 200 000 eiro. Patlaban, 2019. gadā, Jānis vēlas uzdāvināt vai pārdot pēc nominālās vērtības Pēterim vairākumu no savām daļām, atstājot sev tikai 30% no savām daļām SIA pamatkapitālā, proti, 30 000 eiro. Atdodamās...

Lai nodrošinātu grāmatvedības uzskaites un atskaites datu uzticamību, tiek veikta inventarizācija, nosakot uzņēmuma īpašuma vai lietojuma objektu apjomu dabā un salīdzinot ar debitoriem un kreditoriem prasījumu un saistību summas. Līdz inventarizācijas dienai jābūt pabeigtai visu attaisnojuma dokumentu (par materiāli lietišķo vērtību saņemšanu un nodošanu) apstrādei, izdarītiem attiecīgiem ierakstiem analītiskās uzskaites reģistros un aprēķinātiem atlikumiem. Inventarizācijas rezultātus ieraksta inventarizācijas sarakstos. Inventarizācijas sarakstu sastāda, ievērojot šādas prasības (tās paredz Ministru kabineta noteikumu Nr.585 59.punkts): norāda sastādāmā dokumenta obligātos rekvizītus – Sabiedrības nosaukumu, dokumenta nosaukumu un numuru, sastādīšanas datumu, pamatojumu, ziņas par personām, kuras piedalās inventarizācijā, materiāli lietišķo vērtību uzskaites vienību nosaukumu un, ja tāds ir, tad uzskaites kodu (numuru), mērvienības, daudzumu un citus rekvizītus (cenas, summas), ņemot vērā inventarizējamā objekta veidu un Sabiedrības inventarizācijas instrukcijā noteikto kārtību; inventarizācijas sarakstu sastāda skaidri un saprotami, izmantojot datoru vai izdarot ierakstus ar roku iepriekš sagatavotā inventarizācijas saraksta veidlapā; inventarizācijas sarakstu paraksta visi inventarizācijas komisijas locekļi un materiāli...

Finanšu ministrija (FM) ir piekritusi Labklājības ministrijas (LM) rosinājumam strādājošajiem vecāku pabalsta saņēmējiem palielināt izmaksājamo vecāku pabalsta apmēru, lasāms informatīvajā ziņojumā “Par prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.–2022.gadam”. Pasākuma mērķis ir palielināt sociālo nodrošinājumu vecākiem, kuri bērna kopšanu apvieno ar nodarbinātību. Likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” ir noteikts, ka vecāku pabalstu piešķir un izmaksā personai, kura kopj bērnu līdz gada vai pusotra gada vecumam un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai kā pašnodarbinātais bērna kopšanas dēļ zaudējis ienākumus. Savukārt vecāku pabalsta saņēmējam, kurš neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai kurš saņem ienākumus kā pašnodarbinātais, vecāku pabalstu šobrīd izmaksā 30% no piešķirtā vecāku pabalsta. Lai risinātu darbaspēka problēmu, kā arī mazinātu ēnu ekonomiku, priekšlikums paredz noteikt vecāku pabalsta izmaksu strādājošiem vecākiem 75% no aprēķinātā vecāku pabalsta. Vienlaikus, lai saglabātu vecāku pabalstu mērķētāku, priekšlikums paredz vecāku pabalstu strādājošam vecākam 75% piešķirt un izmaksāt tikai tajā gadījumā, ja otrs bērna vecāks nav bērna kopšanas...

Ministru kabineta 13.septembra ārkārtas sēdē lemts uzdot Labklājības ministrijai pārskatīt sociālo pabalstu politiku atbilstoši informatīvā ziņojuma pielikumā norādītajai fiskālai ietekmei, sagatavot attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā budžeta likumprojektu paketē. Labklājības ministrija ir iesniegusi priekšlikumu pārskatīt bezdarbnieka pabalsta saņemšanas un izmaksas kārtību. Šobrīd atbilstoši likumam “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums ir deviņi mēneši 12 mēnešu periodā no pabalsta piešķiršanas dienas. Bezdarbnieka pabalstu atkarībā no bezdarba ilguma izmaksā šādā apmērā: 1. mēn 2. mēn 3. mēn 4. mēn 5. mēn 6. mēn 7. mēn 8. mēn 9. mēn 100% 100% 100% 75% 75% 75% 50% 50% 50% Atbilstoši Labklājības ministrijas priekšlikumam paredzēts bezdarbnieka pabalstu atkarībā no bezdarba ilguma izmaksāt šādā apmērā: 1. mēn 2. mēn 3. mēn 4. mēn 5. mēn 6. mēn 7. mēn 8. mēn 9. mēn 100% 100% 75% 75% 50% 50% 45% 45% 0% Ja Saeima atbalstīs šo priekšlikumu samazinātt bezdarbnieka pabalsta izmaksas...

Viens no jautājumiem, kas nomoka godprātīgu nodokļa maksātāju - kā iespējams zināt, kāds ir uzņēmuma sadarbības partneris? Lai iespējami adekvātāk varētu novērtēt darījumu partnera uzticamību un darījuma risku, ieteicams iepazīties ar Valsts ieņēmumu dienesta izstrādātajiem ieteikumiem. "Es aicinu savus darbiniekus katrā konkrētā gadījumā izvērtēt, vai nodokļu maksātājs, sekojot mūsu izstrādātajām vadlīnijām, varēja vai nevarēja identificēt, ka viņa sadarbības partneris ir riskants. Ir gadījumi, kad to varēja, un ir gadījumi, kad nevarēja izdarīt," to, cik svarīgi ir sekot VID vadlīnijām, uzsver Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine. Pirmais solis ir izvērtēt VID publiskojamo datu bāzē pieejamo informāciju par darījumu partneri: Pamatdarbības veids (NACE kods) Vai ir PVN maksātājs Vai ir/nav apturēta saimnieciskā darbība Informācija par struktūrvienībām Par reģistrētajām elektroniskajām ierīcēm un iekārtām Par nodokļu parādiem Par samaksāto nodokļu kopsummu un darba ņēmēju skaitu iepriekšējos 3 gados Tāpat iespējams izmantot arī Lursoft vai Firmas.lv datubāzes, iepazīstoties ar uzņēmumu peļņas/zaudējumu...

2019.gada 25. februārī Finanšu darījumu darba grupa (FATF) iepazīstināja ar projekta vadlīnijām grāmatvežiem, kuru mērķis ir palīdzēt grāmatvedības sektora speciālistiem, uzraudzības un kontroles institūcijām un citiem profesionāļiem, kas paļaujas uz grāmatvežu darbību saistībā ar uz risku balstītas pieejas piemērošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanā. Kas ir "uz risku balstīta pieeja"? Lai īstenotu FATF rekomendāciju pamatmērķus, grāmatvedības speciālistiem ir jāatbilst ētikas pamatprincipiem kā profesionāļiem, lai izvairītos no palīdzības noziedzniekiem un/vai noziedzīgas darbības veicināšanas. Lai izpildītu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILL/TF) novēršanas likuma prasības un FATF rekomendāciju prasības, grāmatvedības profesiju pārstāvjiem ir jāievēro uz risku balstīta pieeja. Uz risku balstīta pieeja NILL/TF nozīmē, ka valstis, kompetentās iestādes, noteiktie nefinanšu uzņēmumi un sabiedrības (DNFBP), grāmatvežus ieskaitot, nosaka, izvērtē un saprot NILL/TF riskus, kuriem tie ir pakļauti, un veic saprātīgus un samērīgus NILL/TF pasākumus, lai efektīvi pārvaldītu un mazinātu riskus. Uz risku balstīta pieeja nedod 100% garantiju, var būt gadījumi,...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 18.septembrī, atbalstīja izskatīšanai trešajā lasījumā Darba aizsardzības likuma grozījumus, kas paredz izmaiņas attiecībā uz pašnodarbināto un attālinātajā darbā nodarbināto drošību un veselības aizsardzību. Likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā jaunu nodarbinātības formu attīstību, kad aizvien biežāk darbs tiek veikts attālināti ārpus uzņēmumu telpām, un nepieciešamību attiecīgi pielāgot darba aizsardzības prasību piemērošanu. Par attālināto darbu uzskata tos darbus, ko iespējams veikt uzņēmuma darba vietās, bet pēc darba devēja un darbinieka abpusējas vienošanās tos veic mājās vai citās privātās vai publiskās telpās, vai ārpus tām. Darbs par attālinātu tiek uzskatīts tikai tad, ja puses ir vienojušās par tā veikšanu pastāvīgi vai regulāri, nevis atsevišķos ārkārtas gadījumos. Attālinātā darba gadījumā darba vides riska novērtēšanu veic darba veidam, ja šo darbu veic dažādās vietās, un darba devējam nav fiziski jāpārbauda katra darbavieta. Ņemot vērā privātās dzīves neaizskaramību, mājokļa kā izraudzītās darba vietas apmeklējums pieļaujams vienīgi ar nodarbinātā piekrišanu. Taču nodarbinātajam...

Aicinu padomāt par darbiem, kas laikus sakārtojami vai pārskatāmi, lai, nododot budžeta iestādes gada pārskatu, varētu mierīgu sirdi parakstīt apliecinājuma veidlapu par gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu. Gada pārskats kā vienots kopums sastāv no vadības ziņojuma, finanšu pārskata, budžeta izpildes pārskata un apliecinājuma Valsts kasei (Finanšu ministrijai) par gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu. Šajā rakstā vairāk par apliecinājumu. Apliecinājuma forma Ministru kabineta 2019.gada 19. jūnija noteikumos Nr. 344 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi) 7. pielikumā noteikta apliecinājuma forma. Arī iepriekš apliecinājums bija jāsniedz pie konsolidētā gada pārskata, un bija noteikts, ka ministrijas un centrālās valsts iestādēs to sagatavoja atbilstoši Valsts kontroles noteiktajai struktūrai, un pašvaldības šo dokumentu sagatavoja atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 15. oktobra noteikumos Nr. 1115 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 1115) noteiktajai struktūrai. Iestāde, kura veica konsolidāciju, noteica kārtību, kādā padotības iestādes sniedz apliecinājumu augstākai iestādei. Par papildinājumiem un jaunumiem. Pirmkārt, saskaņā ar...

Jautājums: Pēdējos sešos mēnešos darbinieks nostrādāja 297 stundas (katrā dienā dažāds stundu skaits), 54 dienas, un darba samaksa ir 867,10 eiro. Dienas vidējā izpeļņa – 16,06 eiro (867,10/54), stundas likme – 2,90 eiro. No 16. līdz 27. jūnijam ir piešķirts atvaļinājums, ir jāapmaksā 9 dienas. Iznāk – 144,54 eiro (16,06 × 9). Vai ir pienākums apmaksāt darbiniekam atvaļinājuma naudu, izejot no 8 stundām dienā? Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE galvenā redaktore Saskaņā ar Darba likuma 149. pantu atvaļinājums darbiniekam tiek piešķirts kalendāra nedēļās, ko viennozīmīgi var saprast kā kalendāra dienas, jo nepastāv citi varianti. Savukārt atvaļinājuma periodā jāapmaksā darbinieka darba dienas. Šāds skaidrojums ne vienmēr ir izmantojams, jo bieži vien darbiniekiem ir neregulārs darba laiks. Ja darbiniekam noteikts darba laiks konkrētās nedēļas dienās, tad, izrēķinot dienas vidējo, to arī piemēro tām pašām darba dienām atvaļinājuma laikā. Savukārt, ja darbinieks strādā, “kad vajag”, proti, katrā nedēļā savā dienā, turklāt atšķirīgas stundas,...

Valdība 17. septembrī, izskatot Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu par prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020. gadam un ietvaram 2020.–2022. gadam, vienojusies par gada diferencētā neapliekamā minimuma palielināšanu un citiem pasākumiem. No 2020. gada 1. janvāra tiek palielināts gada diferencētais neapliekamais minimums līdz 300 eiro mēnesī un lemts paaugstināt līdz 500 eiro mēnesī augstāko robežu, līdz kurai piemēro maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu. Plānots arī turpmākajos gados strādāt pie risinājumiem, lai diferencēto neapliekamo minimumu palielinātu līdz 500 eiro mēnesī. Tāpat nolemts paaugstināt minimālo ienākumu līmeni gan personām ar invaliditāti, gan senioriem. Savukārt no 2021. gada 1. janvāra tiek palielināta minimālā alga, to nosakot 500 eiro apmērā. Valsts budžetā jau ir ieplānota šā gada pensiju indeksācija, kas ir vēsturiski lielākā, proti, 2019. gadā tai tika atvēlēti 40 miljoni eiro, bet 2020. gadā paredzēti 160 miljoni eiro. Labklājības ministrijas pamatbudžetā un speciālajā budžetā paredzēts finansējums pensiju indeksācijām 2019.gadam 42 miljoni eiro (2019.gada oktobrī veiktajām indeksācijām), 2020.gadam...

Nodokļu kontroles pasākumi skar tikai 5% no PVN reģistrā esošajiem nodokļu maksātājiem, līdz ar to, ievērojot noteiktus "uzvedības pamatprincipus", komersantam ir iespējams pavisam droši izvairīties no audita, tematiskajām pārbaudēm un citiem kontroles pasākumiem. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine uzsver trīs galvenos noteikumus, kas jāievēro, lai uzņēmuma grāmatvedim nebūtu jāgaida ciemos VID nodokļu inspektori. "Jūs pavisam noteikti nebūsit mūsu klients, ja nepieļausit nodokļu nenomaksas riskus, nesadarbosities ar riskantiem darījumu partneriem un nemaksāsit aplokšņu algas," skaidro Ādmine. Vērtējot, vai uzņēmumā nepastāv nodokļu nenomaksas vai aplokšņu algu riski, VID ņem vērā datus par darbiniekiem aprēķināto vidējo darba algu mēnesī, kā arī samaksāto nodokļu apjomu uz vienu apgrozījuma eiro. Ja šie rādītāji ir aizdomīgi zemi, VID Nodokļu pārvalde vispirms veic preventīvos pasākumus, un, ja tie nesniedz rezultātu, tiek iesaistīta nodokļu kontrole. Savukārt, redzot, ka uzņēmums iesaistījies sadarbībā ar riskantiem darījumu partneriem, VID vispirms nosūta vēstuli pašam uzņēmumam, brīdinot par sadarbības...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktā nodokļu audita laikā tiek kontrolēta nodokļu un citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas atbilstība normatīvajiem aktiem noteiktā taksācijas periodā. 2019. gada 1. pusgadā veikti 287 nodokļu auditi (214 juridisko personu nodokļu auditi, 73 fizisko personu nodokļu auditi), no kuriem rezultatīvi bija 272 nodokļu auditi (rezultativitāte ir 95 %). Nodokļu auditos 2019. gada 1. pusgadā ir aprēķināts 35,4 milj. EUR, tajā skaitā, 33,5 milj. EUR aprēķināts juridisko personu nodokļu auditos jeb 95 % no kopējās nodokļu auditos aprēķinātās summas, un 1,9 milj. EUR ir aprēķināts fizisko personu nodokļu auditos (5 %). Vislielākais īpatsvars no nodokļu veidiem, kuros 2019.gada 1.pusgadā veikti papildus aprēķini, ir pievienotās vērtības nodoklim (PVN) – 54 % (19,3 milj. EUR) no kopējās nodokļu auditos aprēķinātās summas, uzņēmumu ienākuma nodoklim (UIN) − 5 % (1,9 milj. EUR), iedzīvotāju ienākuma nodoklim (IIN) − 4 % (1,5 milj. EUR) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) – 3 %...

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā tika veikti grozījumi, kas stājās spēkā 2019. gada 1. jūlijā (pieņemti 2019. gada 23. maijā). Tādējādi radīta iespēja vienā maksājumā samaksāt vairākus nodokļu maksājumus, t. sk. UIN. Tiek uzskatīts, ka tas samazinās maksājumu izmaksas un maksājumu veikšanai nepieciešamos cilvēkresursus, proti, regulāri maksājamie (t.i., reizi mēnesī, reizi ceturksnī un reizi pusgadā) VID administrētie nodokļi budžetā ir samaksājami ne vēlāk kā līdz pārskata iesniegšanas mēneša 23. datumam. Galvenās izmaiņas Vienotais nodokļu maksāšanas gala termiņš neliedz iespēju nodokļu maksātājam veikt nodokļu maksājumus valsts budžetā vairākos maksājumos, ja nodokļu maksātājam tas ir ērtāk, taču mēneša 23. datumā VID administrētiem nodokļiem ir jābūt samaksātiem. Grozījumi skars uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājus, kā arī personas, kas ietur uzņēmumu ienākuma nodokli no veiktajiem maksājumiem nerezidentiem. Ņemot vērā, ka nodokļu vienotajā kontā var izveidoties arī pārmaksa un tā veidojas no visu nodokļu kopuma, nevis attiecībā uz konkrētu nodokļa veidu, no UIN likuma ir izslēgtas normas, kas...

Valdība plāno par pieciem miljoniem eiro no 2020. gada palielināt fiskālo telpu ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu ieviešanai. Finanšu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.–2022.gadam” (turpmāk – informatīvais ziņojums), kas izskatīts 20. augusta Ministru kabineta (MK) sēdē un akceptēts MK 13. septembra sēdē. Tajā kā vieni no fiskālās telpas palielinošiem pasākumiem minēti arī Ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumi, tostarp tiesību noteikšana Valsts ieņēmumu dienestam (VID) sniegt informāciju par riskantajiem darījuma partneriem. VID, lai konstatētu, vai nodokļu maksātājam ir tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu, veic pārbaudes, lai pārliecinātos par deklarācijā norādīto darījumu patiesumu un gadījumā, ja tā rīcībā ir pierādījumi par to, ka darījums reāli nav noticis, nodokļu revīzijas (audita) ietvaros papildus aprēķina nodokļu maksājumus un uzliek soda naudu. Tādējādi likumdevējs VID ir devis tiesības, pamatojoties uz pierādījumiem, apšaubīt reģistrētā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja norādītos darījumus pat tad, ja ar darījuma...