JAUNUMI

Katrs uzņēmums neatkarīgi no nozares, kurā tas darbojas, var nonākt situācijā, kad bizness uz kādu laiku ir jāaptur vai jāpārtrauc pilnībā. Šajā rakstā par to, kā uzņēmuma vadībai būtu jārīkojas, ja ir nodoms uz laiku apturēt uzņēmuma darbību, piemēram, lai izvērtētu iespējamos biznesa risinājumus un pieņemtu lēmumu par uzņēmuma tālāko likteni. Turpmāk aprakstīti uzņēmuma vadības pienākumi attiecībā uz nodokļu deklarāciju un gada pārskatu iesniegšanu, ja uzņēmums uz laiku ir pārtraucis saimniecisko darbību. Ir uzņēmumu, kuri ir pārtraukuši operatīvo darbību, jo tiem nav aktīvu, nav darbinieku un netiek veikti saimnieciskie darījumi, tomēr turpina sniegt likumā noteiktās atskaites, bet darbības pārtraukšanas faktu valsts iestādēm nepaziņo. 2014. gadā stājās spēkā Komerclikuma regulējums[1] par komersanta tiesībām, pamatojoties uz savu lēmumu, apturēt saimniecisko darbību uz laiku līdz trīs gadiem, par ko veicams atbilstošs ieraksts komercreģistrā. Jāpiebilst, ka arī likumā “Par nodokļiem un nodevām” (NN likums) ir noteikts nodokļa maksātāja pienākums informēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par pieņemto...

Jau labu laiku sabiedrībā diskutē par to, ka nereti veikali pārtiku, kurai beidzies derīguma termiņš, bet kas pēc būtības ir vēl laba un lietojama, izmet atkritumos, nevis ziedo trūcīgākajiem. No šā gada 1. jūlija stājās spēkā normatīvais regulējums, kas ļauj noteiktus pārtikas preču veidus izplatīt pēc minimālā derīguma termiņa beigām. Jau 2018. gada 25. oktobrī Saeima pieņēma grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā (likums), kas noteica, ka, sākot ar 01.07.2019., ja pārtikai, kura marķēta ar norādi «Ieteicams līdz ...», beidzies minimālais derīguma termiņš, to aizliegts izplatīt, izņemot gadījumus, kad izplatīšana notiek atbilstoši MK noteikumiem. Šā gada 18. jūnijā MK pieņēma noteikumus Nr. 261 «Prasības pārtikas izplatīšanai pēc minimālā derīguma termiņa beigām» (MK noteikumi). Papildus šiem noteikumiem MK 18. jūnijā pieņēma arī grozījumus MK 02.02.2010. noteikumos Nr. 104 «Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība» (MK noteikumi Nr.104), kas saistīti ar pārtikas preču apriti pēc minimālā derīguma termiņa beigām. Šīs izmaiņas ierosināja Eiropas...

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrs ir nācis klajā ar ziņojumu par intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu laika posmā no 2013. līdz 2017. gadam uz ES robežām un ES dalībvalstīs. Ziņojumā tiek sniegts visaptverošs pārskats par viltotu preču aizturēšanu no 2013. līdz 2017. gadam, par kurām ACIST datubāzē ir ziņojušas ES dalībvalstis. Šī pārskata mērķis ir informēt tiesībsargājošās iestādes un politikas veidotājus par aizturēto viltoto un pirātisko preču apjomiem, tendencēm un aplēsēm, kas turpmāk kalpos par pierādījumu bāzi politikas veidošanai ES dalībvalstīs. Analizētie dati liecina, ka no 2013. gada līdz 2017. gadam ES tika aizturēts aptuveni 438 miljoni viltotu preču. Šis apjoms ir ekvivalents ar vienu aizturētu viltotu preci uz katru ES pilsoni (vecumā no 15 gadiem) attiecīgajā periodā. Aptuveni 30–40% no viltotām precēm tika aizturētas uz ES robežām, savukārt pārējās tika aizturētas valstu tirgos. Aizturēto viltoto preču aplēstā vērtība bija aptuveni...

Ņemot vērā, ka jaunā pilnveidotā kadastrālās vērtēšanas metodika vēl nav apstiprināta un attiecīgi nav iespējams izstrādāt jaunu kadastrālo vērtību bāzi, nepieciešams par gadu pagarināt (no 2020. gada uz 2021. gadu) jaunās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanas termiņus, 25. septembrī lēma Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Tā arī konceptuāli atbalstīja grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz par gadu pagarināt jaunās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanu, pārceļot iepriekš paredzēto ieviešanas termiņu no 2020. uz 2021.gadu. “Jaunas metodikas ieviešana ir būtiska, lai katram nekustamajam īpašumam varētu noteikt kadastrālo vērtību, kas ir objektīva un tirgum atbilstoša, tādējādi mainot arī nekustamā īpašuma nodokļa slogu. Vienlaikus, lai kliedētu vēl esošās neskaidrības sistēmas ieviešanā, kā arī pašvaldības varētu laicīgi aprēķināt piemērojamās nekustamā īpašuma nodokļa likmes, sistēmas ieviešanas termiņš ir jāpagarina par gadu,” pēc sēdes pauda Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs. Attiecīgi paredzēts, ka 2020. gada kadastrālo vērtību aprēķinam piemēros kadastrālo vērtību bāzi, kas noteikta Ministru kabineta...

Bilances Akadēmija piedāvā video ierakstā noskatīties Mg.oec., Mg. paed. Annas Mednes, Biznesa augstskolas Turība Finanšu un grāmatvedības programmas direktores un lektores vadīto semināru "Grāmatvedības organizācijas dokumenti, to nozīme uzskaites procesā, uzskaite. Grāmatvedības attaisnojošie dokumenti. Grāmatvedības politika – paraugs", kas klātienē notika šā gada 18. septembrī. Videoieraksts sastāv no 6 daļām ar kopējo garumu ~220 min. Semināru ieraksti – tā ir iespēja noskatīties interesējošo semināru sev ērtā laikā un vietā! Atšķirībā no studijā speciāli veidotiem un montētiem video-semināriem, šis ir dzīvs ieraksts no reāli notikuša semināra, kas nozīmē, ka Jums ir iespēja dzirdēt arī dalībnieku uzdotos jautājumus un lektora sniegtās atbildes uz tiem. Saņemsiet arī lektora sagatavotos izdales materiālus. Lai noskatītos pilnu videoierakstu, nepieciešams iegādāties piekļuves saiti un jāautorizējas. Cena žurnālu abonentiem €39 + PVN, pārējiem €49 + PVN. Semināra demo ierakstu var noskatīties un pilnu piekļuvi iegādāties šeit.  Par iegādes jautājumiem lūdzu sazinieties ar Klientu servisu pa tālruni 67606110 vai...

2019. gada 1. aprīlī spēkā stājās jauns Komercnoslēpuma aizsardzības likums, kā arī apjomīgi grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz īpašu regulējumu ar komercnoslēpumu saistītu strīdu izskatīšanai. Jaunās tiesību normas pieņemtas, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija direktīvu 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu. Direktīvas preambulā viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc komercnoslēpumu nepieciešams regulēt Eiropas Savienības līmenī, ir tas, ka dalībvalstu tiesību aktos ir būtiskas komercnoslēpumu aizsardzības regulējuma atšķirības. Savukārt vāja komercnoslēpuma aizsardzība kavē inovāciju attīstību. Kas ir komercnoslēpums, un kas to aizsargā Komercnoslēpums tiek aizsargāts uz likuma pamata arī tādos gadījumos, kad starp pusēm nav līgumisku attiecību. Tas dod iespēju komercnoslēpuma aizsardzību prasīt ne tikai sadarbības partneriem vai citām personām, ar ko bijušas līgumiskas attiecības, bet attiecībā pret jebkuru personu, kas komercnoslēpumam piekļuvusi nelikumīgi. Lai informāciju uzskatītu par komercnoslēpumu un tam pienāktos likumā noteiktā aizsardzība, informācijai jāatbilst likumā noteiktajām pazīmēm....

(ES Tiesa) pirmā palāta 2017. gada 23. novembrī izskatīja lietu C‑246/16, kurā izteikts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu tiesvedībā starp Enzo Di Maura un Agenzia delle Entrate – Direzione Provinciale di Siracusa (Ieņēmumu dienesta Sirakūzu provinces direkcija, Itālija; turpmāk tekstā – nodokļu administrācija) par 2004. taksācijas gada nodokļu paziņojumu, kurā ir paredzēts PVN bāzes samazinājums sakarā ar parādnieka maksātnespējas atzīšanu. Šis spriedums varētu būt nozīmīgs arī Latvijas nodokļu maksātājiem un attiecīgi arī Valsts ieņēmumu dienestam un Latvijas tiesām. Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi Pēc tam kad viens no klientiem, kurš nebija apmaksājis rēķinu 35 000 eiro apmērā, tika atzīts par maksātnespējīgu, E. Di Maura atbilstoši šai summai samazināja PVN bāzi. Nodokļu administrācija šo korekciju uzskatīja par nepamatotu, argumentējot, ka to varot darīt, vienīgi noslēdzoties neveiksmīgai maksātnespējas procedūrai vai individuālai izpildprocedūrai, t.i., līdzko ir gūta pārliecība, ka parāds netiks atmaksāts, nevis uzreiz pēc sprieduma, ar kuru tikai atzīta maksātnespēja, kā tas bija E. Di Maura...

Lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvās izmaksas papīra veidā iesniegto dokumentu apstrādei, no 20121. gada paredzēts visus VID adresētus iesniegumus, kā arī nodokļu un informatīvās deklarācijas (tai skaitā gada ienākumu deklarācijas) iesniegt tikai elektroniski, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). To paredz Ministru kabinets (MK) 24. septembrī apstiprinātie Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto grozījumu likumā "Par nodokļiem un nodevām" projekts, kas vēl būs jāskata Saeimā. Šobrīd pienākums iesniegt deklarāciju elektroniska dokumenta viedā ir noteikts tikai juridiskajām personām un fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību. Ņemot vērā, ka VID nodokļu maksātājiem nodrošina vairāk nekā 220 dažādus pakalpojumus nodokļu (nodevu) administrēšanas un muitas jomā, ar likumprojektu paredzēts, ka turpmāk nodokļu maksātāji visus VID adresētos iesniegumus par nodokļu (nodevu) administrēšanas jomu iesniegs tikai, izmantojot EDS, ja konkrētajā normatīvajā aktā nebūs noteikta cita iesniegumu iesniegšanas kārtība. Lai persona, kas nav reģistrēta kā EDS lietotāja, varētu iesniegt iesniegumu, tai pirms būs nepieciešams...

2019. gada pirmajā pusgadā saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.1 pantu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvalde nodokļu maksātāja saimniecisko darbību ir apturējusi 244 gadījumos, t.sk.: 218 gadījumos par izvairīšanos no nodokļu nomaksas; 26 gadījumos par nenovērstajiem pārkāpumiem. Nodokļu kontroles pasākumu rezultātā no VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra izslēgti 187 nodokļu maksātāji. Nodokļu kontroles pārvalde, veicot tīmekļa vietņu izvērtēšanu, 40 nodokļu maksātājiem saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem ir nosūtījusi brīdinājumus par domēna vārda atslēgšanu, no tiem 30 nodokļu maksātāji ir novērsuši konstatētos pārkāpumus. Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.4 pantu 2019.gada 1.pusgadā ir pieņemti 16 lēmumi par domēna vārda atslēgšanu. Nodokļu maksātājam novēršot konstatētos pārkāpumus, ir pieņemti 13 lēmumi par domēna vārda atjaunošanu. Princips “Konsultē vispirms” Lai īstenotu brīvprātīgu nodokļu nomaksas līmeņa paaugstināšanu un normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi, principa “Konsultē vispirms” ietvaros nodokļu kontroles pasākumu laikā, konstatējot pārkāpumus, pārbaužu veicēji informē nodokļu maksātājus par konstatētajiem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība un darba devēji – 313 būvkomersanti – ir noslēguši ģenerālvienošanos būvniecības nozarē. Vienošanās stājas spēkā 2019.gada 3.novembrī un ir spēkā līdz 2025.gada 31.decembrim, un, ja vien kāda no ģenerālvienošanās pusēm ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms minētā termiņa nav paziņojusi par tās izbeigšanu, ģenerālvienošanās darbība tiek pagarināta uz katru nākamo sešu gadu termiņu. Ģenerālvienošanās attiecas uz komersantiem, kas veic saimniecisko darbību būvniecības nozarē (neatkarīgi no tā, vai darba devējs būvniecību ir reģistrējis vai nav reģistrējis kā saimnieciskās darbības veidu) un uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku. Ģenerālvienošanās attiecas uz darbiniekiem, kurus Latvijas Republikas teritorijā nodarbina darba devēji, kas veic saimniecisko darbību būvniecības nozarē un kuri atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm: strādā kādā no ģenerālvienošanās pielikumā norādītajām profesijām; veic darbu būvlaukumā, darba pienākumi ir tiešā veidā saistīti ar būvdarbu veikšanu; veic darbu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja labā, darba pienākumi ir...

Lai gan Komerclikuma 136. panta 1. daļā ir norādīts, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā - SIA) “dalībnieks ir persona, kas ierakstīta dalībnieku reģistrā, ja likumā nav noteikts citādi”, tomēr diskusija par dalībnieku reģistra vešanas mērķi, dalībnieka un SIA kapitāla daļu (turpmāk tekstā – daļas) īpašnieka statusu un daļu īpašuma tiesību pārejas brīdi vienmēr ir bijusi. 2018. gada nogalē Augstākās tiesas Civillietu departaments pieņēma spriedumu SKC – 266/2018 (turpmāk tekstā – spriedums), kurā tika dots vērtējums SIA dalībnieka un daļu īpašnieka statusa nošķiršanai[1]. Rakstā analizēti ar šiem diviem statusiem saistīti jautājumi: biežākie divu statusu rašanās gadījumi; dalībnieka un daļu īpašnieka tiesības; patiesā labuma guvēja atklāšanas pienākums. Sprieduma izklāsts Lietā problēmjautājums saistīts ar izpratni par SIA dalībnieka statusu, no tā izrietošajām tiesībām un sekām šo tiesību pārkāpuma gadījumā. Kā jau minēts iepriekš, atbilstoši Komerclikuma 136. panta pirmajai daļai dalībnieks ir persona, kas ierakstīta dalībnieku reģistrā, ja likumā nav noteikts citādi. Šā panta...

Nodokļu piemērošana fiziskās personas ienākuma veidam «autor­atlīdzība» nav sarežģīta, tomēr tai piemīt dažas īpatnības. Pati būtiskākā īpatnība saistīta ar jēdzienu «autora attaisnotie izdevumi», ar kuriem drīkst samazināt gan rezidenta, gan nerezidenta autoratlīdzības summu pirms iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanas, turklāt nepieprasot izdevumus apliecinošos dokumentus. Bet saskaņā ar IIN likuma 15. panta 18. daļu gada laikā no autoratlīdzības saņēmēja (samazinātās) summas atļauts ieturēt IIN pēc 20% likmes neatkarīgi no summas apmēra. Nav nozīmes arī tam, vai autors pie atlīdzības izmaksātāja ir iesniedzis (atzīmējis) algas nodokļa grāmatiņu (ANG). Savukārt, ja autors prognozē gada laikā gūtā ienākuma iespaidīgu summu, viņš var atzīmēt EDS ANG (vai uzrakstīt grāmatvedim iesniegumu) par ienākuma nodokļa lielākas likmes — 23% piemērošanu. Šī likme tiks piemērota ar nākamā mēneša pirmo datumu (IIN likuma 15. panta 23. daļa) līdz gada beigām vai līdz autors to atsauks. Tātad, pirms nosaka IIN no autoratlīdzības summas, to vispirms samazina ar autora attaisnotajiem izdevumiem (bez čeku...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvalde 2019. gada 1. pusgadā kopumā veica 3544 nodokļu kontroles pasākumus – nodokļu auditus, nodokļu aprēķinus, tematiskās pārbaudes, datu atbilstības pārbaudes, apsekošanas, novērošanas, kā arī pieņemti lēmumi par nodokļu apmēra precizēšanu, saimnieciskās darbības apturēšanu – 2075 juridiskajām personām un 222 fiziskām personām. Nodokļu kontroles rezultātā VID novērsa nodokļu zaudējumus 60,9 milj. EUR apmērā, t.sk.: 49,1 milj. EUR – papildus aprēķināti nodokļi (nodokļu auditos, datu atbilstības pārbaudēs, nodokļu apmēra precizēšanā, nodokļu aprēķinos pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma); 9,0 milj. EUR – pievienotās vērtības nodokļa (PVN) zaudējumi, kas novērsti, izslēdzot nodokļu maksātājus no VID PVN maksātāju reģistra, kuriem netika veikti PVN papildu aprēķini; -2,8 milj. EUR – nodokļu maksātāji paši papildus deklarējuši nodokļus (tematiskajās pārbaudēs, datu atbilstības pārbaudēs, riska analīzes laikā un līdz nodokļu auditam). Papildus aprēķinātās summas un piemērotie sodi Nodokļu kontroles pasākumu rezultātā iemaksai budžetā papildus aprēķināti 37,0 milj. EUR, t.sk. 35,4 milj. EUR nodokļu auditos, 1,5...

Viens no nodokļu kontroles pasākumiem ir tematiskās pārbaudes. Tematiskās pārbaudes tiek veiktas, lai pārbaudītu konkrētus uzņēmuma darījumus vai normatīvo aktu ievērošanu kopumā. "Faktiski tās ir operatīvas pārbaudes, kuras mēs veicam tad, ka redzam, ka audits pagaidām vēl nav nepieciešams," skaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine. Tematiskajām pārbaudēm uzņēmumi tiek atlasīti, pamatojoties uz VID informācijas sistēmā konstatētajiem riskiem, turklāt tās nereti tiek veiktas kampaņveidīgi (pa konkrētām nozarēm). Tematiskajās pārbaudēs tiek caurskatīti uzņēmuma grāmatvedības organizācijas un uzskaites dokumenti, notiek salīdzināšana ar darījumu dalībnieku grāmatvedības informāciju. Ja pastāv aizdomas par aplokšņu algām, tiek pārbaudīti darba līgumi, darba laika uzskaite. Tāpat tematiskajā pārbaudē (tirdzniecības uzņēmumos) VID var pievērsties kases aparāta lietošanas prasību ievērošanas kontrolei, preču izcelsmei un tās legalitātei, utt. Kā informē Sandra Kārkliņa-Ādmine, VID darbinieki, jau uzsākot tematisko pārbaudi, parasti informē uzņēmumu par tajā saskatītajiem riskiem (protams, ja vien pārbaude nenotiek pie kāda, kuru tur aizdomās par apzinātu krāpšanu). "Mēs...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 17.septembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas – SIA “Kuršu zeme” – pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu, liedzot atskaitīt priekšnodokli par darījumiem. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Konkrētajā lietā bija izšķirams, vai nodokļu maksātājam ir pamatoti liegtas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, ko piešķir likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkts. Eiropas Savienības Tiesa, atbildot uz Senāta uzdoto jautājumu šajā lietā, atzina, ka Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 168.panta „a” punkts ir interpretējams tādējādi, ka, lai atteiktu tiesības atskaitīt kā priekšnodokli samaksāto pievienotās vērtības nodokli, ar to vien, ka preču iegāde ir notikusi secīgu, vairāku personu starpā veiktu pārdošanas darījumu ķēdes beigās un ka nodokļa maksātājs attiecīgās preces ir ieguvis tādas personas noliktavā, kas ietilpst šajā ķēdē, bet kas nav persona, kura rēķinā ir norādīta kā piegādātājs, nepietiek, lai konstatētu, ka pastāv ļaunprātīga rīcība, ko...