JAUNUMI

Kā jau ierasts, augustā kļuva zināmi skaitļi, kas ietekmēs gandrīz 550 tūkstošu personu materiālo stāvokli. Proti, Labklājības ministrija paziņoja pensijas summu (citiem – pensijas daļu), kurai tiks piemēroti indeksi (koeficienti), kā rezultātā palielināsies saņemamās pensijas summa. Koeficienti ir vairāki, un tos piemēros ne vien pensijām, bet vienu no tiem pirmo reizi arī piemaksām pie pensijām par nostrādātajiem gadiem līdz 1995. gada beigām. Aprēķini ir gaužām vienkārši (reizināšana un salīdzināšana ar to, kas bijis), tomēr, sastopoties ar to reizi gadā, aizmirstas, ka jāņem vērā dažādi sīkumi un varianti. Turklāt jāatceras, ka ar šīm darbībām lielākoties saskaras seniori, nevis vakardienas skolēni vai studenti. Piemaksu indeksācija Vispirms par piemaksas indeksāciju par stāžu. Kā zināms, Latvijā dažiem pensionāriem piemaksa ir 1 eiro, bet dažiem — 1,5 eiro par tiem gadiem, kas nostrādāti līdz 1995. gada 31. decembrim1 (par to plašāk Bilancē Nr. 17 (437), 2018. g.). Jāprecizē, ka piemaksas par stāžu nav piešķirtas visiem pensionāriem. Mainoties...

Valdības sēdē 13. septembrī, skatot Finanšu ministrijas sagatavotos priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam nākamgad un turpmākajiem diviem gadiem, izskatīts arī diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšanai. Kā zināms, Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumi Nr.676 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai” nosaka, ka no 2020.gada maksimālais gada neapliekamais minimums ir 3000 eiro (250 eiro mēnesī), ko piemēro taksācijas gada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamajam ienākumam līdz 5280 eiro (440 eiro mēnesī). Taču, vērtējot pozitīvas izmaiņas nodarbinātības un darba samaksas struktūrā un ņemot vērā, ka IIN ieņēmumi 2019.gadā tiek iekasēti labāk nekā plānots un lai budžeta iespēju robežās mazinātu nevienlīdzību un radītu mazāku nodokļa slogu personām ar zemiem ienākumiem, Finanšu ministrijaiir izteikusi priekšlikumu paaugstināt maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu no 2020. gada līdz 3600 eiro gadā (300 eiro mēnesī) un arī paaugstināt līdz 6000 eiro gadā (500 eiro mēnesī) augstāko robežu līdz kurai piemēro maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu....

Jautājums: Darbinieks uz darba līguma pamata pieņemts darbā no 02.01.2019. Vienlaikus ar šo personu no 02.01.2019. līdz 31.01.2019. ir noslēgts uzņēmuma līgums. No 04.02.2019. līdz 13.02.2019. darbiniekam bija izsniegta A darba nespējas lapa. Ar darbinieku radās domstarpības par uzņēmuma līguma atlīdzības iekļaušanu vidējās izpeļņas aprēķinā. Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE galvenā redaktore Saskaņā ar likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” terminoloģiju persona, kas noslēdz darba līgumu, un persona, kas noslēdz uzņēmuma līgumu, tiek uzskatītas par darba ņēmējiem. Savukārt darba ņēmēji ir personas, kas pakļautas obligātajai sociālajai apdrošināšanai. Tas nozīmē, ka no aprēķinātās darba algas un arī no atlīdzības, kas tiks izmaksāta saskaņā ar uzņēmuma līgumu, ir jāaprēķina attiecīgās sociālās iemaksas. Protams, ieturams arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Neskatoties uz to, ka nodokļi tiek piemēroti vizuāli vienādi, tas nenozīmē, ka tie ņemami vērā, aprēķinot personas vidējo izpeļņu dažādu periodu apmaksai, tajā skaitā slimības naudu. No vienas puses, vidējās izpeļņas noteikšanu regulē Darba likuma...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 12.septembrī apturēja tiesvedību administratīvajā lietā, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Soho Group” pieteikumu par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumu, ar kuru pieteicējai uzlikts naudas sods par līguma nosacījumiem, kredīta kopējās izmaksās iekļaujot kredīta pagarināšanas izmaksas. Senāts nolēma uzdot Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus, tostarp, vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 23.aprīļa direktīvas 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK 3.panta „g” apakšpunktā norādītajā jēdzienā „kredīta kopējās izmaksas patērētājam”, ietilpst kredīta pagarināšanas izmaksas, ja kredīta pagarināšanas noteikumi ir daļa no kreditēšanas līguma noteikumiem un nosacījumiem, par kuriem vienojas kredīta devējs un kredīta ņēmējs. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad Eiropas Savienības Tiesa pieņems nolēmumu sakarā ar Senāta uzdotajiem jautājumiem. Konkrētajā lietā izšķirams, vai kredīta kopējās izmaksās patērētājam ietilpst kredīta pagarināšanas izmaksas, ja kredīta pagarināšanas noteikumi ir daļa no kreditēšanas līguma noteikumiem un nosacījumiem, par kuriem vienojas kredīta devējs un kredīta ņēmējs. Tātad jautājums...

UZŅĒMUMU IENĀKUMA NODOKĻA VEIDLAPAS un IESNIEGUMI Rezidenta apliecība–iesniegums nodokļu atvieglojumu piemērošanai Rezidenta apliecība–iesniegums nodokļu atmaksāšanai Iesniegums par pastāvīgās pārstāvniecības nereģistrēšanu MIKROUZŅĒMUMU NODOKĻA VEIDLAPAS Visiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem deklarācijas obligāti jāiesniedz elektroniski, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā jeb EDS! VID metodiskais materiāls "Mikrouzņēmumu nodoklis"

GADA IENĀKUMU DEKLARĀCIJA Gada ienākumu deklarācija 2023.gadam un tam sekojošo gadu ienākumiem Iesniegums automātiskai nodokļa atmaksas saņemšanai, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju Gada ienākumu deklarācija 2022. gadam Gada ienākumu deklarācija 2021. gadam Gada ienākumu deklarācija 2020. gadam Gada ienākumu deklarācija 2019.gada ienākumiem Pamācība soli pa solim, kā sagatavot un iesniegt deklarāciju Deklarāciju: par 2024. gadu var iesniegt no 2025. gada 1. marta līdz 2028. gada 23. jūnijam; par 2021. gadu var iesniegt līdz 2025. gada 23. jūnijam. IEDZĪVOTĀJU IENĀKUMA NODOKLIS Izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī no 2025. gada Ienākumu veidu kodi 2025 Apliecinājums/Certificate par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijas Republikā Gada ienākumu deklarācija 2018.un 2019.gada ienākumiem Gada ienākumu deklarācija 2020. gadam Gada ienākumu deklarācija 2021. gadam un tam sekojošo gadu ienākumiem Gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarācija Iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskats par fiziskās personas – nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā Ieņēmumu uzskaites reģistrs Iesniegums reģistrācijai par samazinātās...

Infografika “Atļauju īpašā PVN režīma piemērošanai importa darījumos” Infografika “Atļauju PVN atmaksāšanai par iekšzemē iegādātajām precēm trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskajai personai, kas nav nodokļa maksātājs Eiropas Savienības teritorijā” Application of Taxpayers of another Member State and of a Third Country or Third Territory for Registration in the State Revenue Service’s Value Added Tax PayersRegister Ārpussavienības režīma deklarācija (par darījumiem no 01.07.2021.) Citas dalībvalsts nodokļa maksātāja un trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja iesniegums reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā (MK 03.01.2013. Nr.17 3.pielikums) Iesniegums pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa atmaksāšanai Latvijas Republikā reģistrētām diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, Eiropas Savienības institūcijām un starptautiskajām organizācijām Iesniegums fiskālā pārstāvja reģistrācijai ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā Iesniegums pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam nodokļa maksātājam Iesniegums pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa atmaksāšanai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstu bruņoto spēku vienībām (aizpildāms un...

Saimniecisko darbību var reģistrēt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā sadaļā "Dokumenti/No veidlapas/Nodokļu maksātāja pamatdarbības veida un reģistrācijas datu izmaiņu veidlapa/Nodokļu maksātāja (Fiziskas personas) reģistrācijas dati"; 1. pielikums. Nodokļu maksātāja (fiziskās personas) reģistrācijas lapa 2. pielikums. Nodokļu maksātāja (cita subjekta) reģistrācijas lapa 3. pielikums. Struktūrvienību reģistrācijas lapa 4. pielikums. Nodokļu maksātāja (fiziskas personas) ziņojums par izmaiņām reģistrācijas lapā 5. pielikums. Nodokļu maksātāja (cita subjekta) ziņojums par izmaiņām reģistrācijas lapā 6. pielikums. Izmaiņas ziņās par struktūrvienībām 7. pielikums Paziņojums par saimnieciskās darbības ienākumu noteikšanu atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11. panta divpadsmitajai daļai 8. pielikums. Ziņojums par nodokļu maksātāja izslēgšanu no nodokļu maksātāju reģistra Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls 2023 (Excel) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls (Excel) VID metodiskais materiāls "Par individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību pienākumu sagatavot gada pārskatu"

DABAS RESURSU NODOKLIS Pārskats par aprēķināto dabas resursu nodokli par 200__. gada __. ceturksni ELEKTROENERĢIJAS NODOKLIS Elektroenerģijas nodokļa deklarācija (spēkā ar 01.01.2023.) Elektroenerģijas nodokļa deklarācija (spēkā līdz 31.12.2022.) IZLOŽU UN AZARTSPĒĻU NODOKLIS Iesniegums samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanai Paziņojums par iemaksāto interaktīvo azartspēļu likmju kopsummu un izmaksāto laimestu kopsummu 20____. gada ___ ceturksnī Paziņojums par interaktīvo izložu biļešu realizācijas ieņēmumiem un izmaksāto laimestu kopsummu 20____. gada ___ ceturksnī

Saeimā 12. septembrī pirmajā lasījumā pieņemts likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā", kura mērķis ir precizēt un papildināt revīzijas pakalpojumu likuma normas, lai novērstu praksē identificētās problēmas jautājumos, kas attiecas uz zvērinātu revidentu profesionālo darbību un tās uzraudzību, kā arī attiecībā uz zvērinātu revidentu kriminālprocesuālo imunitāti. Kā liecina likumprojekta anotācija, saskaņošanas gaitā Latvijas Zvērināto revidentu asociācija (LZRA) neatbalstīja likumprojekta tālāku virzību un tai ir bijuši daudzi iebildumi šī likumprojekta sakarā. LZRA kategoriski iebilda pret likumprojekta normu, kas paredz no likuma izslēgt 25. panta otro daļu, pamatojot, ka jau pašreiz tiesībaizsardzības iestādes ar formālu pamatojumu dažādās procesa stadijās izsauc revidentus paskaidrojumu vai liecību sniegšanai, taču praksē dominē gadījumi, kad revidentam tiek lūgts skaidrot komersanta gada pārskatus un citus finanšu dokumentus un sniegt tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem bezmaksas konsultācijas par grāmatvedības un finanšu jautājumiem. LZRA ieskatā likuma 25.panta otrā daļa ir vienīgais instruments zvērinātu revidentu aizsardzībai pret šādu nepamatotu rīcību. LZRA arī vērsa uzmanību, ka anotācijā...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktās datu atbilstības pārbaudes laikā tiek izvērtēta nodokļu maksātāja iesniegtajās nodokļu deklarācijās uzrādītās informācijas atbilstība VID rīcībā esošajai informācijai un normatīvajiem aktiem. Datu atbilstības pārbaudes procesa ietvaros nodokļu maksātājam tiek dota iespēja pašam labot VID konstatētās neatbilstības, bet, ja tas netiek darīts, tad tiek pieņemts lēmums, nosakot nodokļu maksātājam budžetā iemaksājamo nodokļa summu un nokavējuma naudu. Datu atbilstības pārbaužu rezultātā netiek aprēķināta soda nauda. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju datu atbilstības pārbaužu procesa ietvaros 2019. gada 1. pusgadā nodokļu maksātājiem ir nosūtīti 98 paziņojumi ar uzaicinājumu 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt VID deklarācijas precizējumu vai konstatēto neatbilstību pamatotu izskaidrojumu. Pēc paziņojuma saņemšanas 62 nodokļu maksātāji paši novērsa konstatētās neatbilstības un iesniedza precizētas PVN deklarācijas, palielinot PVN summu 138,8 tūkst. EUR apmērā. Gadījumos, kad nodokļu maksātājs noteiktajā termiņā neiesniedza deklarācijas precizējumu, konstatēto neatbilstību pamatotu izskaidrojumu vai, izvērtējot iesniegto paskaidrojumu, secināts, ka tas nepamato un neizskaidro neatbilstības,...

Iekšējā kontrole sabiedrībā ir process, kas vērsts uz sabiedrības mērķu sasniegšanu. Iekšējā kontrole ir instruments, ko darbinieki var izmantot organizācijas risku mazināšanai. Tāpēc vadībai ir jāvērš uzmanība iekšējās kontroles izveidei, jo tā sniegs iespēju laikus novērtēt uzņēmuma riskus, draudus, vājās un stiprās puses un rīkoties, lai mazinātu konkrētu risku. Iekšējā kontrole ir process, kurā organizācija regulē tās darbību, lai efektīvi un produktīvi izpildītu savu misiju un sasniegtu mērķus. Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojs (KNAB) iekšējo kontroli definē šādi: Iekšējā kontrole ir jebkuras institūcijas vai uzņēmuma īstenots pasākumu kopums, kas vērsts uz mērķu efektīvu sasniegšanu, vienlaikus novēršot korupcijas un interešu konflikta riskus. Korupcijas risks ir varbūtība, ka kāds no darbiniekiem ar nodomu vai bez nodoma rīkosies savu vai citas personas materiālo interešu labā, gūstot sev vai nodrošinot citiem nepienākošos labumu un nodarot kaitējumu (mantiskā izteiksmē vai sagraujot reputāciju) sabiedrībai. Iekšējās kontroles sistēma ir risku vadības, kontroles un pārvaldības pasākumu kopums, kura...

Aprēķinot atlīdzību par darbspēju zaudējumu un apgādnieka zaudējumu, tiks izmantots ilgāks ienākumu gūšanas periods nekā patlaban, tādējādi precīzāk ļaujot aprēķināt negūto ienākumu aizvietojumu. To paredz grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", kas 11.septembrī pirmajā lasījumā atbalstīti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Piedāvātā likuma redakcija paredz, ka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteiks, ņemot vērā personas ienākumus par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas piecu gadu periodā. Tādējādi vidējās apdrošināšanas algas aprēķināšanas kārtība būt analoga kā invaliditātes pensijas aprēķināšanas gadījumā. Patlaban atlīdzības aprēķināšanai izmanto fiksētu 12 mēnešu periodu, kas ir pārāks īss un var iekļaut, piemēram, slimības laiku, kad ienākumi ir mazāki. Ilgtermiņa ienākumu aizvietošanas pakalpojumam šāda aprēķināšanas kārtība var būt netaisnīga un nesamērīga, un būtu jāmaina, norāda likumprojekta autori. Plānots, ka jaunā atlīdzību aprēķināšanas kārtība būs spēkā no 2021.gada. Tāpat likuma grozījumi paredz izslēgt iespēju, ka persona vienlaikus var saņem divus ienākumu...

Jau labu laiku neviens grāmatvedis vairs nebrīnās, saņemot rēķinu ar uzrakstu “šis rēķins ir sagatavots elektroniski un ir derīgs bez paraksta”. Reti kurš vairs izmanto papīra formāta rēķinus, jo tas ir lieks laika un izmaksu patēriņš. Tomēr izrādās, ka arī ieskenēts attēls vai pdf fails vēl nav uzskatāms par patiešām elektroniska formāta rēķinu jeb e-rēķinu. Par to, kas ir e-rēķini un kā tie maina grāmatveža darba ikdienu, stāsta Edgars Strazds, uzņēmuma "Fitek" vadītājs Latvijā. Par e-rēķinu tiek uzskatīts datorizēts (mašīnlasāms) rēķins. Tas ir datu kopums, kas parasti ir sagatavots xml faila formātā, un to var ielasīt un apstrādāt ikvienā grāmatvedības sistēmā. Galvenā e-rēķina atšķirība no pdf formāta rēķiniem ir tieši automātiskās apstrādes iespēja - šajā gadījumā grāmatvedim nav manuāli jāievada (jāpārraksta) dati. "E-rēķini ļauj veikt automātiskus grāmatojumus. Grāmatvedības sistēmās ir apstiprināšanas moduļi, kuros var paredzēt, ka, ja uzņēmumam katru mēnesi ienāk rēķins, piemēram, no “Latvenergo”, tas tiek iegrāmatots noteiktā veidā uz noteiktiem...

Dividendes ir jebkuras uzņēmējdarbības mērķis vai dalībnieka ienākums no ieguldītajiem līdzekļiem. Lai pareizi sadalītu dividendes, ir jāievēro noteiktas prasības un noteikumi. Šajā rakstā ir apkopoti svarīgākie nosacījumi dividenžu sadalei, kā arī pievērsta uzmanība nodokļu piemērošanai, sadalot dividendes 2019. gadā. Komerclikuma 161. pants nosaka, ka dividendes izmaksā dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai tikai naudā, pamatojoties uz lēmumu par peļņas sadali. Dividendes nedrīkst noteikt, aprēķināt un izmaksāt, ja sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par pamatkapitālu. Komerclikums nenosaka pienākumu izmaksāt dividendes katru gadu, tomēr dividenžu izmaksai ir noilgums, t.i., ja 10 gadu laikā dividendes nav izņemtas, tad tās pāriet sabiedrības īpašumā. Saskaņā ar nodokļu normatīvajiem aktiem, respektīvi, ar Uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma (turpmāk – UIN likums) pirmā panta 9. punktu, dividendes ir ienākumi naudā vai citās lietās no akcijām vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties šīs komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē. Tas nozīmē, ka komercsabiedrības dalībniekam, sadalot peļņu, rodas ienākums...