JAUNUMI

Eiropas Komisija ir publicējusi ziņojumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) “plaisu” jeb starpību starp prognozētajiem un faktiski iekasētajiem PVN ieņēmumiem. Gan pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID), gan Eiropas Komisijas pētījuma PVN plaisa samazinās, ko sekmē dažādi makroekonomiskie faktori, taču īpaši pozitīvi to ietekmē pašu problemātisko nozaru iniciatīva un aktīvā, uz pašsakārtošanos un godīgu konkurenci vērstā rīcība, informē VID. No 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm, PVN plaisa ir samazinājusies 25 valstīs, bet palielinājusies trijās valstīs. Šāda pozitīva tendence Eiropas mērogā skaidrojama ar 2017.gada iekšzemes kopprodukta (IKP, faktiskajās cenās) pieaugumu par 2,5%. Būtisks IKP pieauguma ietekmējošais faktors ir mājsaimniecību gala patēriņš. Kā liecina VID veiktā plaisas analīze, nedeklarētās PVN saistības ir zināmā mērā atgriezenisks rādītājs IKP dinamikai. Tātad labvēlīga ekonomiskā situācija sekmē nodokļu plaisu samazināšanos un otrādi – pastāv būtiski PVN plaisas pieauguma riski ekonomisko krīžu periodos. Būtiskākie PVN plaisas samazinājumi novēroti Maltai, Polijai un Kiprai. Zemākās PVN plaisas novērotas Kiprai (0,6%), Luksemburgai (0,7%)...

Latvijā tradicionāli par zvērināta tiesu izpildītāja galveno uzdevumu tiek uzskatīta nolēmumu izpilde, proti – zvērināts tiesu izpildītājs ir vidutājs, kuram valsts ir deleģējusi piespiedu varu panākt tiesas nolēmuma izpildi un atjaunot aizskartās puses tiesības. Tomēr nolēmumu izpilde nav vienīgā funkcija, ko veic zvērināti tiesu izpildītāji. Papildus nolēmumu izpildei zvērināti tiesu izpildītāji, līdzīgi kā kolēģi citās Eiropas valstīs, arvien biežāk veic arī citus uzdevumus, piemēram, dokumentu piegādi, faktu fiksēšanu un citas darbības, kas plašāk ir uzskaitītas Tiesu izpildītāju likuma 74. panta pirmajā daļā. Faktu fiksēšana, kas var kalpot kā rakstveida pierādījums tiesā vai citā strīdu izšķiršanas institūcijā, ir populārs un pieprasīts pakalpojums daudzās Eiropas valstīs, kurās tiesu izpildītāji veic šo uzdevumu. Piemēram, Lietuvā kopš tiesu izpildītāja institūta reformas 2003. gadā, faktu fiksēšanas gadījumu skaits pieaudzis vairāk nekā 12 reizes. Jāatzīst, ka Latvijā faktu fiksēšana salīdzinājumā ar citām valstīm, piemēram, Franciju, Nīderlandi, Luksemburgu, vēl netiek tik plaši izmantota. 2018. gadā zvērināti tiesu izpildītāji veikuši...

Transportlīdzekļu vadītāju nepārtrauktu videonovērošanu, atrodoties pie transportlīdzekļa stūres, pārkāpj transportlīdzekļu vadītāju tiesības uz privātas dzīves neaizskaramību, atzinusi Datu valsts inspekcija. Rīgas Administratīvā rajona tiesa 10. septembrī noraidīja Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas satiksme” pieteikumu par Datu valsts inspekcijas 2018. gada 23. maija lēmuma atcelšanu. Tiesa spriedumā konstatēja, ka tiesību normas pieļauj videonovērošanu transportlīdzekļa salonā, taču tiesību normas neparedz transportlīdzekļa vadītāju nepārtrauktu novērošanu, atrodoties pie transportlīdzekļa stūres. Tiesa atzina, ka pieteicēja, uzsākot nepārtrauktu transportlīdzekļa vadītāju videonovērošanu un ierakstu terminētu glabāšanu, nav konkretizējusi, vai tās definētā nepārtrauktas videonovērošanas interese ir reāla un pastāvoša katrā konkrētajā gadījumā, kā arī nav apsvērusi minēto darbību nepieciešamību un piemērotību tās mērķu (kārtības nodrošināšana, korupcijas risku samazināšana, satiksmes drošība) sasniegšanai. Tiesa atzina, ka pieteicējas atspoguļotie nepārtrauktas videonovērošanas mērķi var tikt sasniegti ar transportlīdzekļu vadītāju tiesību uz privātumu mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, mainot videonovērošanas kameru leņķi, izvietojumu, ilgumu, kā arī citiem līdzekļiem. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena...

Jautājums: Ar uzņēmuma valdes locekli ir noslēgts darba līgums. Alga noteikta 450 eiro mēnesī, bet, saņemot darbnespējas B lapu, tā sarūk līdz 360 eiro. Savukārt tieši šajā mēnesī apgrozījums pārsniedza piecas minimālās mēneša algas. Kā aprēķināt nodokļus, un kā tos atspoguļot pārskatos? Atbilde (ja atlīdzība noteikta) Par kapitālsabiedrības valdes locekli, kura konkrēta mēneša atlīdzība ir mazāka par Ministru kabineta noteikto minimālās mēneša darba algas apmēru un kurš atbilst likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1. panta 2. punkta “m” apakšpunktam, obligāto iemaksu likme gan noteiktajai atlīdzībai, gan objektam no domājamā ienākuma ir nosakāma saskaņā ar likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6. panta 2.³ daļu (sk. panta saturu). (23) Kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurš atbilst darba ņēmēja statusam saskaņā ar šā likuma 1. panta 2. punkta "m" apakšpunkta nosacījumiem, ir pakļauts pensiju apdrošināšanai, veselības apdrošināšanai un invaliditātes apdrošināšanai, bet kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurš atbilst darba ņēmēja statusam saskaņā ar šā likuma 1. panta 2. punkta...

Jūnijā Finanšu ministrijas (turpmāk – ministrija) mājaslapā publicēts Informatīvais ziņojums par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs 2018. gadā (turpmāk – informatīvais ziņojums), kā arī Darba izpildes un kvalitātes rādītāji par 2018. gadu un Iekšējā audita padomes atzinums par minēto ziņojumu. Valsts tiešās pārvaldes 157 auditu rezultātā 2018. gadā auditori snieguši viedokli par 140 sistēmām, no kurām ar augstu prioritāti bijušas 27% no sistēmām, ar vidēju prioritāti — 49% un ar zemu prioritāti 24% no auditētajām sistēmām. 68% auditu iekšējie auditori izteikuši viedokli, ka institūcijas iekšējās kontroles sistēma darbojas, lai gan ir nepieciešami uzlabojumi. Auditori ir konstatējuši atsevišķu kontroļu trūkumus, taču novērtētās kontroles kopumā ir pietiekamas, atbilstošas un efektīvas, kas iekšējiem auditoriem ļāva sniegt pietiekamu pārliecību, ka riski tiek vadīti un institūcijas mērķis tiks sasniegts. 16% auditu rezultātā auditori novērtējuši institūcijas iekšējās kontroles sistēmu kā neefektīvu, tāpat 16% gadījumu, iekšējās kontroles sistēmai darbojoties, ir nepieciešami būtiski uzlabojumi, konstatējot, ka uz kontrolēm nevar...

Veidojot nākamā gada budžetu, nodokļus celt nedrīkst, savukārt minimālās algas palielināšanas jautājums jāskata tikai kopā ar neapliekamā minimuma jautājumu, uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Biedrība uzskata, ka nākamgad nodokļiem jāsaglabājas tādiem, kādi tie ir pašreiz, bet minimālās algas celšana ir atbalstāma tikai komplektā ar nepaliekamā minimuma celšanu, tādējādi nodrošinot lielākus ienākumus iedzīvotājiem ar zemām algām, skaidro LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Tad netiktu radīti arī papildu izdevumi uzņēmējiem. Tāpat biedrība uzskata, ka izmaiņas iespējams realizēt tikai pēc diskusijām ar uzņēmējiem, pārskatot izveidoto sistēmu un meklējot labākos risinājumus. "Ja neapliekamais minimums tiktu celts jau no nākamā gada, tad tas nedrīkst notikt uz nodokļu celšanas rēķina, bet valdībai un ministrijām jāmeklē zaudētie ieņēmumi savos budžetos," saka A.Rostovskis. Jau stājoties amatos ministru prezidents Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs pauda, ka 2020. gadā nodokļi netiks celti, tādējādi izpildot iepriekšējās valdības doto solījumu, ka trīs gadus sistēma saglabāsies nemainīga. LTRK gatava ar savu kompetenci...

JAUTĀJUMS: Par nostrādāto laiku no 01.08.2017. līdz 31.07.2018 darbinieks izmantoja visas 28 atvaļinājuma kalendāra dienas, bet papildatvaļinājums 10 darba dienas nav izmantots. Vai 2019. gada augustā var izmantot šo papildatvaļinājumu par iepriekš minēto periodu, jo darbinieks plāno iet ikgadējā atvaļinājumā no 01.09.2019. par jauno periodu (01.08.2018.–31.07.2019)? Atbild Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Vispārējā gadījumā papildatvaļinājuma piešķiršanu regulē Darba likuma 151. pants, kurā noteikti divu veidu papildatvaļinājumi (atkarībā no bērnu skaita, viņu veselības stāvokļa un vecuma, kā arī veicamā darba apstākļiem). Savukārt 151. panta 2. daļā noteikts, ka darba devējs ir tiesīgs piešķirt darbiniekiem arī citus papildatvaļinājumus: Darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt citus gadījumus (nakts darbs, maiņu darbs, ilggadējs darbs u.c.), kad darbiniekam piešķirams ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums. Ja darba devējs izvēlējies izmantot šādu iespēju, tam būtu jāizveido un jāapstiprina attiecīgā metodika: par ko šāds atvaļinājums tiek piešķirts, kādiem darbiniekiem, cik tas ir ilgs, vai to drīkst izmantot kopā ar...

Finanšu ministrija sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (turpmāk – likumprojekts), kas noteiks detalizētu kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā ar citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kompetentām iestādēm risinās strīdus par Arbitrāžas konvencijas un nodokļu konvenciju interpretāciju un piemērošanu. Tādējādi nodokļu maksātājiem būs pieejams efektīvāks regulējums nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai. Likumprojektu paredzēts nodot izskatīšanai Saeimas atbildīgajai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Latvija ir noslēgusi vairāk nekā 60 divpusējas konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (turpmāk – divpusējas nodokļu konvencijas), kā arī ir līgumslēdzēja valsts daudzpusējai Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju (turpmāk – Arbitrāžas konvencija). Divpusēju nodokļu konvenciju un Arbitrāžas konvencijas viens no galvenajiem uzdevumiem ir saskaņot valstu tiešo nodokļu sistēmas tādā veidā, lai nodokļu maksātājam par vienu un to pašu ienākumu (vai kapitālu) būtu jāmaksā nodoklis tikai vienā valstī (attiecīgi – rezidences vai resursu valstī), tas...

Audita un citu nodokļu kontroles pasākumu galvenais mērķis ir palīdzēt uzņēmumam mainīties, nevis par katru cenu uzrēķināt soda naudu. Savukārt, ja uzņēmums nevēlas mainīties, tas jāizslēdz no uzņēmējdarbības vides, lai netraucē biznesu godprātīgiem nodokļu maksātājiem, šādi Valsts ieņēmumu dienesta politiku nodokļu kontroles pasākumu jomā raksturo Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine. Pirms nodokļu kontroles pasākumu uzsākšanas VID dodot iespēju nodokļu maksātājam pašam labprātīgi nokārtot nodokļu saistības - nodokļu kontroli veic tikai tad, ja preventīvie pasākumi nav devuši pozitīvus rezultātus. Auditors ierodas uzņēmumā ar iepriekš sagatavotu informāciju par potenciālajiem riskiem konkrētajā uzņēmumā, un auditora uzdevums ir pārbaudīt, vai šie riski atbilst patiesībai vai neatbilst. Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir pietiekami daudz informācijas, lai spētu atšķirt riskantākos nodokļu maksātājus no mazāk riskantiem, un pārbaudes tiek veiktas, pamatojoties uz riska analīzes secinājumiem. VID rīcībā ir ne tikai pašas iestādes dati (uzņēmumu deklarācijas un pārskati, reģistrācijas informācija, u.c.), bet arī plaša informācija no citām valsts iestādēm...

Nodokļu risku vadība un tās dokumentācijas izstrāde ir jānodrošina visiem nodokļu maksātājiem, kuri vēlas pretendēt uz dalību Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Padziļinātās sadarbības programmas (PSP) zelta līmenī. Uzņēmumus vērtē atbilstoši kritērijiem, kas noteikti MK noteikumu Nr. 748 (2018) 6., 7., 8., 9. punktā, lai tie kvalificētos kādam no programmas līmeņiem — zelta, sudraba vai bronzas. Nodokļu risku vadības dokumentācija (NRVD) ir vispusīgs, detalizēts plāns, kā identificēt un novērst riskus. PSP dalībniekus VID vērtē reizi ceturksnī, vai tie atbilst konkrētā līmeņa kritērijiem. Savukārt jaunus dalībniekus iekļauj attiecīgajā līmenī no 1. janvāra. VID izsūta uzņēmumiem piedāvājumu iekļauties zelta līmenī. Ja uzņēmums šo piedāvājumu pieņem, tad noteiktā termiņā ir jāsagatavo NRVD, ko apstiprina uzņēmuma vadītājs vai pilnvarotā persona, kas atbild par nodokļu risku vadību. Kas ir nodokļu risks? Tā ir varbūtība, ka kāds nodoklis dažādu iemeslu dēļ ir nekorekti aprēķināts, nav aprēķināts vai nav pat apzināts. Latvijā darbojas 15 nodokļu likumi, no kuriem lielāko daļu...

Valdība 3. septembra sēdē izskatīja jaunu Preču zīmju likumprojektu. Tā mērķis ir regulēt tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā. Likumprojekts arī nacionālajos tiesību aktos ieviesīs Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 16. decembra Direktīvu (ES) 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (turpmāk – Preču zīmju direktīva). Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Preču zīmju direktīva: noteic apzīmējumus, no kā var sastāvēt preču zīme; paredz, kādos gadījumos apzīmējumus nereģistrē vai reģistrēšanas gadījumā atzīst par spēkā neesošiem, tostarp arī absolūtos un relatīvos atteikuma vai spēkā neesamības pamatus; noteic, kādas ir ar preču zīmes reģistrāciju piešķirtās tiesības un to ierobežojumi, kā arī kādos gadījumos tiesības tiek uzskatītas par izsmeltām; noteic gadījumus, kad preču zīmi var atcelt vai tā ir atceļama; paredz noteikumus par preču zīmēm kā īpašumtiesību objektiem, tostarp tiesības preču zīmi nodot, licencēt vai sniegt kā galvojumu; paredz noteikumus attiecībā...

Iznācis žurnāla 2019. gada septembra numurs (Nr. 9 (453)). Tajā lasiet: NUMURA INTERVIJA Kā grāmatvedībā pielietojama e–rēķinu sistēma. Ar Edgaru Strazdu, uzņēmuma Fitek vadītāju Latvijā sarunājas Ikars Kubliņš GRĀMATVEDĪBA Raitis Kalniņš, Svetlana Sokolova: Dzīvokļu īpašnieku biedrība: kam pieder fondi jeb Kārtējā pārvaldnieka apsaimniekoto māju (dzīvokļu) īpašnieku naudas piesavināšanās shēma? 2. turpinājums. Ita Bekerta: Nodokļu risku vadība un tās dokumentācija Katrīna Linarte: Ceļvedis iekšējās kontroles sistēmas politikas izveidei sabiedrībā NODOKĻI Kārlis Ketners: Svarīgs jaunums starptautisko nodokļu līgumu piemērošanā Maija Grebenko: Autoratlīdzībai piemērojamie nodokļi FINANSES Ivita Faituša: Iekšējā audita jaunie izaicinājumi valsts tiešajā pārvaldē Terēze Korsaka: Daudzveidīgais EBIT… 9 vairāk vai mazāk zināmi EBIT veidi UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Laila Kelmere: Noteiktus pārtikas produktu veidus var ziedot ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Ziņojuma par VSAOI un IIN aizpildīšana, ja darbinieks izmanto atvaļinājumu, un citas atbildes uz žurnāla lasītāju jautājumiem NODERĪGI Maija Grebenko: Šogad oktobris būs dāsnāks pensiju saņēmējiem GRĀMATVEŽA KALENDĀRS Ņina Vasiļevska: Grāmatveža kalendārs...

Jautājums: Darbiniekam noteikts normālais darba laiks un stundas tarifa likme. Pieņemsim, ka divi darbinieki strādāja 2019. gada 3. maijā 7 un 10 stundas. Kāda atlīdzība tiem pienākas? Vai pirmajam darbiniekam jāapmaksā 7 vai 8 stundas? Vai otrajam darbiniekam jāapmaksā 7 stundas par darbu, viena stunda — atlīdzība un 2 stundas ir virsstundas? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Saskaņā ar Darba likuma 135. pantu: Pirms svētku dienām darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks. Tātad pirmssvētku dienā drīkst strādāt mazāk, bet darba devējam jāapmaksā normālo stundu skaits. Arī LM mājaslapā šādos gadījumos (saskaņā ar MK not. Nr. 656) minimālo stundas likmi nosaka, ņemot vērā nenostrādātās stundas pirmssvētku dienās (piemēram, 2019. g. aprīlī, maijā un decembrī). Citu MK noteikumu vai metodiku, kā aprēķināt, vienkārši nav, tādēļ tas ir vienīgais dokuments, kuru grāmatvedis var izmantot. Turklāt neko...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau sesto gadu veic tā saucamās nodokļu plaisas novērtējumu. Nodokļu plaisa – tās ir nodokļu summas, kuras nodokļu maksātāji nedeklarē vai pat deklarē, taču tā arī valsts budžetā nesamaksā. Jaunākais VID veiktais PVN plaisas pētījums par 2018.gadu kopumā liecina, ka PVN plaisai ir tendence samazināties jau kopš 2010.gada. To sekmē dažādi makroekonomiskie faktori, taču īpaši pozitīvi to ietekmē pašu problemātisko nozaru iniciatīva un aktīvā, uz pašsakārtošanos un godīgu konkurenci vērstā rīcība. Saskaņā ar VID aprēķiniem 2018.gadā PVN plaisa veidoja 10,2%, kas ir būtiski mazāk nekā iepriekšējos gados. Piemēram, 2017.gadā tā bija 12,1%, bet 2016.gadā – 12,3%. Tas ir visnotaļ labs radītājs, gan ņemot vērā PVN plaisas apmēru citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan PVN plaisas apmērus Latvijā iepriekšējos gados. Īpaši pozitīvi vērtējams ir tas, ka būtiski mazinājusies vispār nedeklarētās PVN summas, proti, ja vēl 2016. gadā vispār netika deklarēti 216,52 miljoni eiro un 2017.gadā 237,36 miljoni...

Kā liecina pētījums, ar ko 5. septembrī nāk klajā Eiropas Komisija, ES dalībvalstis 2017. gadā zaudēja (neguva) ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) gandrīz 137 miljardu eiro apmērā. Tā saucamais “PVN iztrūkums” jeb kopējā starpība starp paredzamajiem PVN ieņēmumiem un faktiski iekasēto summu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir nedaudz samazinājusies, tomēr tā joprojām ir ļoti liela. EK pētījumā arī norādīts, ka PVN plaisa Latvijā ir nevis samazinājusies, bet pieaugusi. Komisijas ieskatā ir vajadzīga visaptveroša ES PVN noteikumu reforma, kas tika ierosināta jau 2017. gadā, un ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm, lai cīnītos pret krāpšanu PVN jomā, un, lai noteikumi būtu funkcionāli arī tādiem uzņēmumiem un tirgotājiem, kuri darbojas likumīgi. PVN iztrūkums parāda PVN izpildes un atbilstības nodrošināšanas pasākumu efektivitāti katrā dalībvalstī, jo tas sniedz aplēsi par ieņēmumu zaudējumiem, kuru iemesls ir krāpšana un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešana, bankroti, finanšu maksātnespējas gadījumi, kā arī nepareizi aprēķini. Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas...