JAUNUMI

Valsts prezidents Egils Levits 4. novembrī viesojās Valsts ieņēmumu dienestā (VID), lai diskutētu ar VID darbiniekiem par labas pārvaldības principu ievērošanu ikdienas darbā un pārrunājot ar VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi aktualitātes iestādes darbā. Savā priekšlasījumā Valsts prezidents uzsvēra, ka laba pārvaldība ir viens no modernas, demokrātiskas, tiesiskas valsts obligātiem elementiem, un Levits atzina, ka Latvija Eiropas mērogā ir daudz sasniegusi labas pārvaldības principu izzināšanā, ietveršanā normatīvajā regulējumā un ieviešanā praksē. Levits norādīja, ka laba pārvaldība balstās uz četriem “vaļiem”: sabiedrības intereses izsakoša politiska vadība jeb valdība, kompetencēs funkcionējošs civildienests, pārvaldes institucionālā un hierarhiskā uzbūve, pareizas lēmumu pieņemšanas procedūras. “Lai panāktu labas pārvaldības principu pilnvērtīgu darbību, vispirms tie ir jāiesakņo sabiedrībā. Sabiedrībai, pirmkārt, ir jāpieprasa laba pārvaldība, otrkārt, tai jāsaprot, kas tas ir. Ir nepieciešama aktīva pilsoņu iesaistīšanās politiskajā diskusijā par mūsu valsts ierobežoto resursu taisnīgu sadali. Tas pieder pie pilsoniskās sabiedrības, un pilsoņiem vienmēr ir jādomā līdzi par to, kā mēs organizējam...

Grozījumi Darba aizsardzības likumā, ko Saeima galīgajā lasījumā pieņēma 3. oktobrī, ievieš izmaiņas attiecībā uz pašnodarbināto un attālinātajā darbā nodarbināto drošību un veselības aizsardzību. Labklājības ministrijas izstrādātie likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā jaunu nodarbinātības formu attīstību, kad aizvien biežāk darbs tiek veikts attālināti ārpus uzņēmumu telpām, un nepieciešamību attiecīgi pielāgot darba aizsardzības prasību piemērošanu. Vienlaikus modernizēta darba aizsardzības dokumentācijas izstrādes kārtība, precīzāk un skaidrāk noteiktas prasības darba aizsardzības organizatoriskās sistēmas izveidei un sadarbībai darba aizsardzības jautājumos. Likuma grozījumi stāsies spēkā no 2020. gada 1. jūlija. Par attālināti veicamu darbu jāvienojas ar darba devēju Darba aizsardzības likumā iekļauta attālinātā darba definīcija, paredzot, ka tas ir darba izpildes veids, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma, tajā skaitā darbs, kuru veic, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Par attālināto darbu netiek uzskatīts darbs, kas saistīs ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos darba rakstura dēļ,...

Jautājums: Vai, aprēķinot atvaļinājuma naudu par mēneša daļu, izmaksātajai summai būtu jāpiemēro neapliekamais minimums? Darbiniekam piešķirts atvaļinājums aprīlī uz divām kalendāra nedēļām un pirms atvaļinājuma izmaksāta gan atvaļinājuma nauda, gan alga par nostrādāto laiku. Pēc atvaļinājuma darbiniekam aprīlī vēl ir jānostrādā dažas dienas. Vai būtu pareizi, ka neapliekamais minimums par aprīli tiks piemērots, veicot gala aprēķinu, mēnesim beidzoties, nevis katrā atsevišķā aprēķinā (proporcionāli kalendāra dienām)? Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore Sakarā ar to, ka neeksistē ne Ministru kabineta noteikumi, ne metodiskais materiāls, kas skaidrotu šo vai līdzīgus jautājumus, varam izteikt tikai viedokli. Parasti ir tā, ka grāmatveži vairāk uztraucas par firmas (par saimnieka) naudu nekā par savējo. Par normu ir jāuzskata situācija, kad grāmatvedis veic aprēķinus pēc tam, kad ir saņemta nostrādātā laika tabele un neapliekamā minimuma (Nmin) piemērošana ir pamatota (bez variantiem). Arī šādā gadījumā var sastapties ar darba laika uzskaites kļūdām un izrādīsies, ka jāveic pārrēķins. Tomēr...

GRĀMATVEDĪBA Jeļena Marjasova: Grāmatvežu licencēšana aktualizēs atbilstības jautājumus Olga Molčanova: Izaicinājums biržu emitentiem – ESEF formāta ieviešana gada pārskatu sagatavošanai, sākot ar 01.01.2020. Ivita Faituša: Dzīvokļu īpašnieku biedrības gada pārskata īpatnības 2019. gadā NODOKĻI Linda Puriņa: Kādu nodokļu režīmu un uzņēmējdarbības formu izvēlēties lauksaimniekam FINANSES Ikars Kubliņš: Valsts kontroles revīzija atklāj jucekli valsts grāmatvedībā Terēza Korsaka: Daudzveidīgais EBIT… 9 vairāk vai mazāk zināmi EBIT veidi 3 UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Ieva Aizsila: Revidenta profesijas izaicinājumi Laila Kelmere: Zemes zem publiskajiem ūdeņiem uzskaite ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko, Oskars Springis: Virsstundu uzskaite, un citas atbildes uz žurnāla lasītāju jautājumiem NODERĪGI Raitis Kalniņš, Svetlana Sokolova: Dzīvokļu īpašnieku biedrība: vai un cik drošs un uzticams dzīvojamo māju pārvaldnieks? 2 GRĀMATVEŽA KALENDĀRS Ņina Vasiļevska: Grāmatveža kalendārs par nodokļu samaksu un atskaišu iesniegšanas termiņiem novembrī «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi novembrī un decembrī ABONĒT ŽURNĀLU Abonenti var lasīt žurnāla nozīmīgākos rakstus arī portālā BilancePLZ, saglabāt tos...

Latvijā ar jēdzienu “audits” parasti tiek saprasta publiskā sektora institūciju darbības pārbaudes, kuras tiek reglamentētas normatīvajos aktos, bet komercsektorā audita process netiek reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, izņemot grāmatvedības uzskaiti, ja uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītāji sasniedz noteiktus lielumus. Rakstā netiks apskatīts audits tik sašaurināti kā uzņēmuma grāmatvedības pārbaude, bet saistībā ar visu uzņēmuma darbību un tā atsevišķiem procesiem. Tulkojumā no latīņu valodas “auditos” nozīmē “klausīšanās, dzirdēšana” – pēc būtības ir identisks vārdam “revīzija”. Audits tiek definēts kā neatkarīga auditora viedokļa izteikšana par kādu no pārbaudāmajiem objektiem (uzņēmuma finanšu rādītājiem, galvenajiem procesiem uzņēmumā, kvalitātes vadību u.c.) atbilstoši audita mērķim vai saskaņā ar attiecīgiem normatīvajiem dokumentiem. Auditors ir augsti kvalificēts neatkarīgs speciālists auditējamā jomā, kurā par veikto auditu sagatavo ziņojumu audita pasūtītājiem vai likumos noteiktajām institūcijām. Audits kā viens no būtiskākajiem kontroles veidiem tiek iedalīts iekšējā auditā un ārējā auditā. Ārējo auditu veic personas, kuras nav saistītas ar konkrēto uzņēmumu, tas ir, ārējie neatkarīgie auditori,...

Komisijas līguma būtība ir izklāstīta divos likumos – Civillikumā un Komerclikumā. Komisijas līgums Civillikumā (CL) skaidrots kā vienas personas (preces, lietas īpašnieks) uzdod citai personai pārdot kādam preci, lietu. Svarīgi, ka preces (lietas) nodošanas brīdī preces pārdošana nenotiek. Tas ir tikai rīkojums pārdot šo preci, savdabīgs pilnvarojums veikt konkrētu pirkuma-pārdošanas darījumu, nevis pati pārdošana. Tieši tādēļ komisijas līgumi ir iekļauti nevis CL XIII nodaļā, kurā apskatīti prasījumi no atsavinājuma līgumiem (t.sk. pirkuma līgumi), bet XVIII, kuras nosaukums ir „Prasījumi no svešu lietu pārziņas”. Šeit komisijas līgumi tiek apskatīti pēc „pilnvarojuma līgumiem”, pēc „padomiem un ieteikumiem”, bet pirms „neuzdotas lietvedības”. Tādējādi atbilstoši CL normām prece saskaņā ar komisijas līgumu var tikt pārdota pēc īpašnieka pilnvarojuma. Saskaņā ar Komerclikumu (KL) pilnvarotājs var piešķirt starpniekam ne vien tiesības pārdot, bet arī iegādāties noteiktu preci, lietu. Normas, kas regulē komerckomisijas līgumu (spēkā no 10.01.2010.), atrodamas divās dažādās KL daļās: „A” daļas 46. – 61. pantā un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2019. gada oktobrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Likums papildināts ar XV nodaļu “Strīdu izšķiršana, kas radušies ar citu Eiropas Savienības (turpmāk — ES) dalībvalstu kompetentajām iestādēm saistībā ar tādu starptautisko līgumu interpretāciju un piemērošanu, kuri paredz novērst nodokļu dubulto uzlikšanu ienākumam un kapitālam”. Noteiktais regulējums tiek piemērots, lai izšķirtu Latvijas Republikas un citas ES dalībvalsts kompetento iestāžu strīdu, kas rodas, interpretējot un piemērojot starptautiskos līgumus, kuri paredz novērst nodokļu dubulto uzlikšanu ienākumam un kapitālam. Šīs nodaļas izpratnē nodokļu dubultā uzlikšana ir nodokļu uzlikšana Latvijā un citā ES dalībvalstī par vienu un to pašu ar nodokli apliekamo ienākumu vai kapitālu, ja uz šiem nodokļiem attiecas starptautiskie līgumi, kuri paredz novērst nodokļu dubulto uzlikšanu ienākumam un kapitālam, un ja uzlikšana rada vismaz vienu no šādiem apstākļiem: 1) papildus maksājamo nodokli; 2) nodokļu...

Augstākās tiesas konferencē „Tiesvedības efektivitāte: kasācijas tiesvedības ierosināšana vai atteikums”, kura tika rīkota oktobra nogalē, senatori secināja, ka tiesvedības efektivitātes uzlabošanai nepieciešams izstrādāt informatīvus ieteikumus procesa dalībniekiem. Šādos ieteikumos primāri vēršama uzmanība uz kasācijas būtības izskaidrošanu. Sākotnēji tā varētu būt noteikta veidlapa kasācijas sūdzības sastādīšanai, kas, pēc pārbaudes praksē, vēlāk varētu kļūt par obligātu prasību kasācijas sūdzības iesniegšanai. Atgādinām, ka Latvijā ir trīspakāpju tiesu sistēma – lietas tiek izskatītas pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā un kasācijas instances tiesā (atsevišķos gadījumos likumdevējs ir noteicis izņēmumus no šīs kārtības). Kasācija ir zemākas instances tiesas sprieduma tiesiskuma pārbaude. Kasācijas instances tiesa neizspriež lietu pēc būtības, tās kompetencē nav lietas faktisko apstākļu noskaidrošana, pierādījumu pārbaude un vērtēšana. Kasācijas instance pārbauda pārsūdzētā sprieduma atbilstību materiālo un procesuālo tiesību normām un taisa secinājumus, pamatojoties uz lietā esošajiem materiāliem. Kasācijas instances spriedumi un lēmumi nav pārsūdzami. Kasācijas instance ir Senāta Civillietu departaments, Krimināllietu departaments un Administratīvo lietu departaments....

Nodokļu audits ir viens no dārgākajiem un ilgākajiem nodokļu kontroles pasākumu veidiem, turklāt no visiem nodokļu kontroles pasākumu veidiem tieši audits var beigties ar vissmagākajām sekām nodokļu maksātājam - par auditu "skarbāks" ir tikai kriminālprocess. Nodokļu auditā pārliecinās par nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību noteiktā laika periodā, tāpat varot vērtēt arī tikai konkrētus darījumus, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine. "Lai pavisam "nenogalinātu" nodokļu maksātāju ar uzrēķinu, mēs esam saīsinājuši auditējamo periodu. Vienlaikus mēs aicinām nodokļu maksātāju pārskatīt savu uzvedību arī audita veikšanas brīdī, "reālajā laikā"," skaidro Ādmine. Pirms audita Uzņēmumi tiek atlasīti auditiem, pamatojoties uz VID rīcībā esošo informāciju. Tie tiek brīdināti par audita veikšanu vismaz 10 dienas pirms tā sākuma (izņemot PVN pārmaksas gadījumus vai tad, ja ir informācija par izvairīšanos no audita). Uzņēmums ir tiesīgs līdz audita sākumam precizēt savas iesniegtās deklarācijas - ja riski tiek novērsti, var tikt pieņemts lēmums par audita izbeigšanu....

Finanšu analītiķiem un uzņēmumu vadītājiem lēmumu pieņemšanai var rasties nepieciešamība salīdzināt uzņēmumu rādītājus, tostarp rentabilitāti. Šim nolūkam ir iespējams izmantot dažādus peļņas rādītājus, ne tikai tos, kas atrodami uzņēmumu peļņas un zaudējumu aprēķinā, bet arī tādus, kuri tajā nav atrodami un kuru aprēķināšanu neregulē ne likumi, ne standarti, bet kuri ir vairāk vai mazāk pazīstami analītiķu aprindās, kā arī tie var būt lietderīgi dažādu finanšu aprēķinu veikšanā un finanšu lēmumu pieņemšanā. Runa ir par dažādiem EBIT rādītājiem, par plašāk un mazāk pazīstamiem, un par to, kā tos var aprēķināt un izmantot. EBITDAL. Kas ir EBITDAL? Kā to aprēķina? Ko norāda EBITDAL? Peļņa pirms procentiem, nodokļiem, pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksām, nemateriālo ieguldījumu amortizācijas izmaksām un neparedzētiem (ārkārtas) zaudējumiem jeb EBITDAL (Earnings before interest, taxes, depreciation, amortization, and special losses (EBITDAL)) ir vēl viens uzņēmuma darbības rādītājs, ko var izmantot finanšu analītiķi, lai salīdzinātu uzņēmumus ar dažādām procentu, nodokļu, pamatlīdzekļu nolietojuma, nemateriālo ieguldījumu amortizācijas...

Ar 2020.gada 1.janvārī stāsies spēkā grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz tiesības pensiju otrā līmeņa dalībniekiem novēlēt savu pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu. 1 289 000 pensiju 2.līmeņa dalībniekiem būs iespēja izvēlēties, vai pensiju 2.līmeņa uzkrājumu novēlēt mantojumā, pievienot citas personas pensiju 2.līmeņa kapitālam, vai ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā. „Līdz šim gadījumos, ja cilvēks nomirst, nesasniedzot pensijas vecumu, viņa uzkrātais kapitāls tiek ieskaitīts sociālās apdrošināšanas budžetā un to izmanto pensiju izmaksai pašreizējiem pensionāriem, tai skaitā mirušā pensionāra apgādībā esošiem ģimenes locekļiem, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju. Taču pēc būtības pensiju 2.līmenī uzkrātais kapitāls ir cilvēka īpašums, un ir tikai loģiski, ka pats cilvēks var izvēlēties, kā ar uzkrājumu rīkoties viņa nāves gadījumā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzdevums ir reģistrēt šo izvēli un cilvēka nāves gadījumā novirzīt uzkrāto naudu atbilstoši mirušā izvēlei,” skaidro Inese Šmitiņa, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktore. Pēc VSAA datiem, 2019.gada 30.septembrī gandrīz puse jeb...

Finanšu analītiķiem un uzņēmumu vadītājiem lēmumu pieņemšanai var rasties nepieciešamība salīdzināt uzņēmumu rādītājus, tostarp rentabilitāti. Šim nolūkam ir iespējams izmantot dažādus peļņas rādītājus, ne tikai tos, kas atrodami uzņēmumu peļņas un zaudējumu aprēķinā, bet arī tādus, kuri tajā nav atrodami un kuru aprēķināšanu neregulē ne likumi, ne standarti, bet kuri ir vairāk vai mazāk pazīstami analītiķu aprindās, kā arī tie var būt lietderīgi dažādu finanšu aprēķinu veikšanā un finanšu lēmumu pieņemšanā. Runa ir par dažādiem EBIT rādītājiem, par plašāk un mazāk pazīstamiem, un par to, kā tos var aprēķināt un izmantot. Peļņas rādītāji, kurus var izmantot, lai aprēķinātu un salīdzinātu dažādu uzņēmumu finanšu rādītājus, ir šādi: EBIT— peļņa pirms procentiem un nodokļiem. EBITAE— peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nemateriālo ieguldījumu amortizācijas un ārkārtas posteņiem. 3. EBITD— peļņa pirms procentiem, nodokļiem un pamatlīdzekļu nolietojuma. 4. EBITDA— peļņa pirms procentiem, nodokļiem, pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksām un nemateriālo ieguldījumu amortizācijas izmaksām. 5.EBITDAL— peļņa pirms procentiem, nodokļiem, pamatlīdzekļu...

Uztura līgums (Civillikuma (CL) 2096.–2106. pants) ir viens no atsavināšanas līgumu veidiem, bet tas tiek apskatīts atsevišķi, jo nav īpaši populārs Latvijā un ir pietiekami specifisks. Darījuma būtība un tās dalībnieku pienākumi Saskaņā ar uztura līgumu persona atsavina kādas vērtīgas lietas ar nosacījumu, ka uztura devējs līdz bijušā īpašnieka mūža beigām vai tās personas, kuru norādīs bijušais īpašnieks, to uzturēs (CL 2096. pants). Visbiežāk par atsavināmo lietu kalpo nekustamais īpašums, kolekcijas. Ar uzturu jāsaprot “ēdiens, miteklis, apģērbs un kopšana, bet, ja uztura ņēmējs ir nepilngadīgs, arī audzināšana un skološana obligātās izglītības skolās” (CL 2098. pants). Ja uztura devējam nodod nekustamu īpašumu, tad zemesgrāmatā ierakstāma uztura saņēmēja labā ķīlas tiesība uztura vērtībā (CL 2100. pants). Turklāt uztura ikreizējā vērtība aprēķināma, kapitalizējot viena gada devumu vērtību ar likumiskiem procentiem (fizisko personu darījumos – 6% gadā). Ja līgumā nav atrunāts citādi, uzturs jānodod par gada ceturksni uz priekšu, bet, ja uzturs dodams arī graudā, tad...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 30.oktobrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta SKA-405/2019; 420259216), ar kuru pieteicējam atteikts piemērot samazināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi, jo nekustamā īpašuma adresi fiziskā persona ir deklarējusi vienīgi kā papildu adresi. Senāts spriedumā norāda, ka nepamatots ir pieteicēja uzskats, ka deklarētā dzīvesvieta, kas minēta Rīgas domes saistošajos noteikumos, un papildu adrese, ir viens un tas pats jēdziens. Senāts atzīst par pamatotu Administratīvās apgabaltiesas secinājumu, ka Rīgas dome tiesiski un pamatoti pieteicējam aprēķinājusi nekustamā īpašuma nodokli 1,5 procentu apmērā, jo dzīvokļa īpašumā bija deklarēta tikai pieteicēja papildu adrese, taču šis apstāklis nedod tiesisku pamatu piemērot Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija saistošo noteikumu Nr. 148 „Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” (turpmāk – saistošie noteikumi) 3.1.1.apakšpunktā paredzēto samazināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi, jo likumdevējs ir nodalījis deklarēto dzīvesvietu no deklarētās papildu adreses. Senāts spriedumā skaidro, ka no saistošo noteikumu paskaidrojuma raksta izriet, ka samazinātās nodokļa likmes noteikšana Rīgā deklarētajām fiziskajām...

NUMURA INTERVIJA Pirms VID pieklauvē pie e-komersanta durvīm. Saruna ar ARNI LĪBENZONU, VID Nodokļu kontroles pārvaldes Elektroniskās komercijas kontroles un analīzes nodaļas vadītāju JURISTA PADOMS Biznesa lēmumu pieņemšana valdes locekļa atbildības skatupunktā. EVIJA NOVICĀNE, zvērināta advokāte, advokātu biroja NOVIUS partnere Ko svarīgi zināt par komercaģenta līgumu. KARĪNA OZERSKA, Mg.iur., juriste, Karīnas Ozerskas juridiskā prakse Vai un kādēļ Latvijai ir nepieciešams lobēšanas regulējums? VIKTORIJA SOŅECA, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante, Latvijas Republikas pārstāvja Eiropas Savienības Tiesā biroja vadītāja Investīciju piesaiste un nodokļu piemērošanas aktualitātes. JŪLIJA SAUŠA, Mg. iur., Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante, Rīgas Juridiskās Augstskolas vieslektore, Jūlijas Saušas juridiskais birojs valdes priekšsēdētāja IEPIRKUMI Jaunākie Eiropas Savienības Tiesas spriedumi publisko iepirkumu lietās. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore PATĒRĒTĀJU TIESĪBAS Atteikuma tiesības un preču garantija distances tirdzniecībā. Sagatavots pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra informācijas TIESU PRAKSE Senāta atziņas darba strīdos 2019. gadā. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists,...