JAUNUMI

Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm būs aizliegts diskriminēt tirgus dalībniekus, radot atšķirīgus konkurences apstākļus. Tā 28.martā lēma Saeima, galīgajā lasījumā atbalstot grozījumus Konkurences likumā. Tie paredz, ka tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme, savā darbībā jānodrošina godīga konkurence. Savukārt Konkurences padomei tiks deleģēts uzdevums uzraudzīt, kā attiecīgās iestādes un kapitālsabiedrības ievēro pienākumu nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci. Konkurences likuma grozījumi attiecas uz gadījumiem, kad tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestāde, kā arī kapitālsabiedrība, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, ar savu darbību kavē, ierobežo vai deformē konkurenci. Tie paredz, ka šīs darbības var izpausties kā tirgus dalībnieku diskriminācija, radot tiem atšķirīgus konkurences apstākļus, priekšrocības radīšana tai kapitālsabiedrībai, kurā publiskai personai ir tieša vai netieša līdzdalība, kā arī gadījumos, kad tiek veiktas darbības, kuru rezultātā dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrētu tirgu, un tiek apgrūtināta tā potenciālā iekļūšana vai...

Valsts sekretāru sanāksmē 28. martā izsludināts informatīvais ziņojums “Reglamentēto profesiju jomas pilnveidošana Latvijā: paveiktais 2016.-2018. gadā un plānotie pasākumi 2019.-2021.gadā”, kura 3. pielikumā uzskaitīti plānotie pasākumi 2019.-2021.gados atsevišķās reglamentēto profesiju jomās. Tajā minēts, ka grāmatveži, kas līdz šim nav bijusi starp reglamentētajām profesijām, par tādu varētu kļūt, jo tas ļautu sakārtot grāmatvedības ārpakalpojumu nozari ar mērķi celt grāmatvedības pakalpojumu kvalitāti, tādējādi ieviešot nozares pārstāvju licencēšanu. Aizvadītajā 2016. - 2018. gada laika periodā līdzīgas izmaiņas jau skārušas zvērināta revidenta profesiju. Kā zināms, 2017. gada 1. janvārī stājās spēkā likums “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”", kura mērķis bija regulēt tās personu profesionālās darbības tiesiskos pamatus, kura izpaužas kā revīzijas pakalpojumi, un nodrošināt šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai sekmētu stabilu, drošu un uzticamu revīzijas pakalpojumu tirgu un aizsargātu sabiedrības (kā gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu lietotājas) kopējās intereses. Profesionālās darbības reglamentācijas būtība ir noteikt tiesiskus ierobežojumus piekļuvei profesionālajai darbībai noteiktā jomā, visbiežāk nosakot...

Eiropas Parlaments 27. martā apstiprināja rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par konkrētu plastmasas izstrādājumu vidiskās ietekmes samazināšanu (COM(2018)0340 – C8-0218/2018 – 2018/0172(COD),), kas paredz tādu vienreiz lietojamo plastmasas priekšmetu kā šķīvji, galda piederumi, salmiņi un vates kociņi aizliegumu. Deputāti lēma, ka līdz 2021. gada jāpārtrauc vienreizlietojamo galda piederumi, salmiņu, vates kociņu tirdzniecība, bet līdz 2029. gadam otrreizējai pārstrādei jāsavāc 90% plastmasas pudeļu. Ar jaunajiem noteikumiem stiprināts “piesārņotājs maksā” princips. Līdz 2021. gadam no ES veikalu plauktiem pazudīs šādi priekšmeti: vienreizlietojamie galda piederumi (dakšas, naži, karotes, irbulīši); vienreizlietojamie plastmasas šķīvji; plastmasas salmiņi; no plastmasas gatavoti vates kociņi; plastmasas balonu kociņi; oksonoārdāmā plastmasa un ēdiena trauki, kā arī putu polistirola dzērienu glāzītes. Līdz 2029. gadam otrreizējai pārstrādei jāsavāc 90% plastmasas pudeļu, bet līdz 2025. gadam 25% plastmasas pudeļu ražošanā izmantotā materiāla jāiegūst no pārstrādātas plastmasas. Līdz 2030. gadam šim rādītājam jāpieaug līdz 30%. Jaunie noteikumi arī stiprinās...

Saeima 28.martā otrreizējā caurlūkošanā skata grozījumus Darba likumā par atkāpi no vispārējās virsstundu apmaksas kārtības. Iepriekš parlaments pieņēma grozījumus, paredzot iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu. Valsts prezidents likuma grozījumus atdeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, aicinot deputātus vērtēt pieņemtās normas atbilstību Satversmē nostiprinātajam vienlīdzības principam. Galīgajā lasījumā parlaments lems par grozījumiem Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā. Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka mazumtirdzniecības vietās tabakas izstrādājumus vairs nevarēs izlikt pircēju apskatei un tos varēs iegādāties tikai pēc cenu lapas. Tāpat trešajā lasījumā deputātiemt jālemj par grozījumiem Konkurences likumā. Tie paredz, ka tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme, savā darbībā jānodrošina godīga konkurence. Savukārt otrajā lasījumā Saeima skatīs grozījumus likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. Tie paredz, ka sapulču, gājienu un piketu dalībniekiem šo pasākumu laikā būs aizliegts...

Kādi nodokļi piemērojami strādājošajai personai ar invaliditātes II grupu un kura saņem gan darba algu, gan invaliditātes pensiju? Uz šo jautājumu atbildi sniedzis Valsts ieņēmumu dienests (VID): Ja nodokļa maksātājs taksācijas gada laikā saņem gan algota darba ienākumu, gan pensiju un tam darba vietā ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, tad, nosakot nodokļa maksātāja mēneša apliekamo ienākumu, algota darba ienākumam netiek piemērots VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums, bet tiek piemēroti atvieglojumi un papildatvieglojumi. Ja mēneša alga nepārsniedz 1667 euro, tiek piemērota 20% nodokļa likme. Pensijai šajā mēnesī tiek piemērots pensionāra mēneša neapliekamais minimums (250 euro), kā arī tiek piemērota progresīvā nodokļa likme (ienākumam līdz 1667 euro – 20%; ienākumam virs 1667 euro 23%).

Eiropas Parlamentā (EP) 26. aprīlī apstiprinātās Eiropas parlamenta un Padomes direktīva par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū (2016/0280/COD) noteikumi paredz, ka radošo profesiju pārstāvjiem un izdevējiem būs vienkāršāk vienoties ar lielajiem interneta uzņēmumiem par autortiesību atlīdzības saņemšanu. Patlaban interneta uzņēmumi nav pietiekami motivēti sniegt taisnīgu atlīdzību autortiesību turētājiem, jo tie nav atbildīgi par platformu lietotāju augšuplādēto saturu. Uzņēmumiem saturs jādzēš tikai tad, kad to pieprasa tiesību turētājs. Šī kārtība ir sarežģīta un negarantē taisnīgu atlīdzību. Padarot interneta uzņēmumus atbildīgus par saturu, uzlabosies tiesību turētāju - īpaši mūziķu, izpildītāju un tekstu autoru, ziņu izdevēju un žurnālistu - iespējas panākt sev labvēlīgākas vienošanās ar interneta platformām. Līdz ar to EP ir noslēgusies 2016. gadā aizsāktā likumdošanas procedūra. Direktīvu vēl jāapstiprina dalībvalstīm ES Padomē. Ja dalībvalstis apstiprinās Parlamenta pieņemto tekstu, direktīva stāsies spēkā pēc publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī. Dalībvalstīm būs divi gadi laika, lai īstenotu tās prasības. Direktīvas mērķis ir nodrošināt autortiesību noteikumu piemērošanu arī interneta...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 26. martā ierosināja lietu “Par 2018. gada 4. oktobra likuma “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” 1. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam”. Apstrīdētā norma saistīta ar 2018. gada 4. oktobra likuma “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” 1. panta pirmā daļā minēto, kas paredz izteikt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 2.3daļu šādā redakcijā: “(23) Par šā panta 2.2 daļā minētajām prasībām neatbilstošām uzskata tādas kredīta kopējās izmaksas patērētājam, kuras pārsniedz 0,07 procentus dienā no kredīta summas. Kredīta kopējo izmaksu ierobežojumu patērētājam nepiemēro tādiem patērētāju kreditēšanas līgumiem, kurus noslēdzot kredīta devēja glabāšanā kā nodrošinājums nododama kāda lieta un saskaņā ar kuriem patērētāja atbildība ir ierobežota tikai ar ieķīlāto lietu.” Savukārt Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. pants nosaka, ka “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika”, bet Satversmes 105. pants: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) līdz 9. aprīlim pieņem darba devēju pieteikumus vajadzīgo darbinieku apmācībai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” pasākumā „Apmācība pie darba devēja”. Tā ir bezdarbnieka praktiskā apmācība, kas ilgst 6 mēnešus: darba devējs pats sagatavo sev vajadzīgo speciālistu, saņemot no NVA dotāciju. Praktiskā apmācība ietver profesionālās kompetences apgūšanu, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Praktisko apmācību neorganizē nekvalificētos un mazkvalificētos darbos. Pasākuma “Apmācība pie darba devēja” īstenošanai var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, kā arī biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes un izglītības iestādes. Pieteikums vajadzīgā darbinieka praktiskai apmācīšanai darba devējam savā NVA filiālē. Darba devējam ir jāpiedāvā no jauna izveidota darba vieta, vai darba vietai jābūt vakantai vismaz četrus mēnešus pirms praktiskās apmācības uzsākšanas. Pēc praktiskās apmācības pabeigšanas bezdarbniekam vismaz trīs mēnešus jāturpina darbs pie tā paša darba devēja. Lai pieteiktos šim pasākumam, darba devējam jāaizpilda pieteikuma forma, kas atrodama...

Lai cīnītos ar finanšu noziegumiem un izveidotu taisnīgāku un efektīvāku nodokļu sistēmu, Eiropas Parlaments (EP) 26. martā apstiprināja EP īpašās TAX 3 komitejas sagatavotos ieteikumus ES naudas atmazgāšanas procesa ierobežošanai. EP Finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas īpašā komiteja (TAX3) gadu bija strādāja pie ziņojuma un secināja, ka ES ekonomikas zaudējumi no naudas atmazgāšanas shēmām, dažādās formās, ir 110 miljardi eiro gadā, kas atbilst 1% no ES kopējā IKP. Deputāti aicināja izveidot ES līmeņa uzraudzības iestādi, kas būtu atbildīga par noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu, jo pašreizējais koordinācijas līmenis nav “pietiekams, lai risinātu aktuālās nozares problēmas’’. Īpašās komitejas ziņojums tika apstiprināts pēc vairākiem naudas atmazgāšanas skandāliem, kas satricinājuši Eiropu pēdējo piecu gadu laikā, kuros iesaistītas Eiropas bankas, kā arī ņemot vērā atklātībā nonākušo žurnālistu izmeklēšanas informāciju par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā Luxleaks, “Panamas dokumenti” un “Paradīzes dokumenti”. Pieņemtajā ziņojumā deputāti kritizē praksi, kas pašlaik tiek...

Ministru kabinets 26. marta sēdē vērtēja Labklājības ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, kurā cita starpā paredzēts aizstāt šobrīd noteikto divu mēnešu periodu, kurā bezdarbnieki var stāties īslaicīgās darba attiecībās, ar ekvivalentu periodu, kas tiks uzskaitīts kalendāra dienās, – 60 dienu periodu. Turklāt, lai novērstu atkāpes pārmērīgu izmantošanu un atsevišķos gadījumos negodprātīgu rīcību regulāri dibināt īslaicīgas darba tiesiskās attiecības, vienlaikus saglabājot bezdarbnieka statusu, paredzēts noteikt, ka turpmāk bezdarbnieks divreiz 12 mēnešu periodā no bezdarbnieka statusa piešķiršanas dienas varēs iegūt darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu uz laiku, kas kopā 12 mēnešu periodā nepārsniedz 60 kalendāra dienas, saglabājot bezdarbnieka statusu. Tāpat rosinātie likuma grozījumi paredz Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) tiesības nepieciešamības gadījumā pieprasīt darba devējam iesniegt papildu informāciju vai skaidrojumu par pieteikto vakanci un tās saturu. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, atbilstoši imigrācijas jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām, lai saņemtu atļauju nodarbināt Latvijā ārzemnieku trešās valsts pilsoni, darba devējam ir pienākums...

Eiropas Parlaments 26. martā apstiprināja jaunus noteikumus, lai nodrošinātu patērētāju tiesības neatkarīgi no tā, vai viņi pērk materiālās vai digitālās preces, veikalā vai tiešsaistē. Noteikumi pieņemti ar mērķi ieviest papildu garantijas patērētāju tiesību ievērošanai, ar iespēju saņemt kompensāciju gadījumā, ja tiek pārdota bojāta vai nekvalitatīva prece, un saskaņot dalībvalstu tiesību normas ar direktīvas uzstādījumiem, lai nodrošinātu pārdevējiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā ES. Digitālais saturs Jaunās tehnoloģijas, kas nemitīgi attīstās, radīja nepieciešamību izstrādāt jaunus noteikumus par digitālā satura piegādes līgumu aspektiem. Patlaban to, kā risināmas situācijas, kad iegādāta nekvalitatīva prece, atkarībā no tā, kurā ES dalībvalstī atrodaties un vai pirkums ir izdarīts tiešsaistē vai bezsaistē, nosaka atšķirīgi noteikumi. Var atšķirties arī pircēju tiesības uz preces salabošanu vai nomaiņu, kā arī tas, kādā termiņā šīs tiesības ir izmantojamas. Tāpat vairākās dalībvalstīs nav skaidri definēti noteikumi, kas reglamentē digitālā satura, piemēram lietotņu, mūzikas vai spēļu, pārdošanu. Patērētāji saskaras ar grūtībām, mēģinot skaidrot, kā jārīkojas, ja...

Kļūt par reģistrētā dizainparauga vai preču zīmes īpašnieku, iesniedzot reģistrācijas e-pieteikumu Patentu valdes tīmekļvietnē, var 24 stundas diennaktī. Patentu valde nāk klajā ar skaidrojošiem video par dizainparaugu un preču zīmju e-pieteikumu procesu un reģistrācijas soļiem. Uzņēmējiem, kas rada savas preču zīmes vai dizainparauga idejisko un vizuālo tēlu, veicinot sava produkta vai pakalpojuma atpazīstamību, ir būtiski apzināties, ka rūpnieciskā īpašuma tiesības sniedz tā īpašniekam ekskluzīvas tiesības aizliegt citiem izgatavot, pārdot, kā arī citādi izplatīt tirgū savu aizsargāto produktu. Preču zīme ir apzīmējums, kuru lieto, lai atšķirtu viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citiem, kalpojot par spēcīgu mārketinga instrumentu. To savlaicīgi reģistrējot, preču zīmes īpašnieks iegūst izņēmuma tiesības aizliegt citiem lietot identisku vai līdzīgu preču zīmi. Savukārt ar reģistrētu dizainparaugu var aizsargāt jebkuru rūpniecisku vai amatniecisku priekšmetu (izstrādājuma formu). Reģistrēta dizainparauga īpašnieks var aizliegt citiem izgatavot, tirgot, importēt un eksportēt izstrādājumus, kuros ir ietverts reģistrētais dizainparaugs. Dizainparaugs rada tirgū papildu vērtību un pasargā no...

Latvija no valsts budžeta apmaksās tos veselības aprūpes pakalpojumus, kurus Latvijas valsts piederīgie Apvienotajā Karalistē būs saņēmuši līdz dienai, kad tā izstāsies no Eiropas Savienības (ES) jeb breksitam. To paredz valdības 26. martā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumos Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”. Nacionālajam veselības dienestam (NVD) tiesības šos rēķinus apmaksāt būs brīdī, kad NVD tos saņems. Latvijas valsts piederīgie var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus arī citās ES dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un Šveicē, esot ceļojumā vai īslaicīgi uzturoties kādā citā ES dalībvalstī un uzrādot Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK). Persona var saņemt nepieciešamo vai neatliekamo medicīnisko palīdzību tādā pašā apmērā, kā tas tiktu nodrošināts tās valsts iedzīvotājiem. Rēķinu šajā gadījumā apmaksā Latvija. Tāpat pēc līdzīga principa cilvēki var saņemt ārvalstīs plānveida ārstēšanu, iesniedzot speciālu veidlapu. Lielbritānijai kļūstot par trešo valsti, tur saņemtos veselības aprūpes pakalpojumus Latvija no valsts budžeta vairs nevarētu apmaksāt. Tāpēc, lai Latvijā...

Veicot likumības un lietderības revīziju par Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) realizēto kases aparātu reformu, Valsts kontrole konstatējusi virkni trūkumu, kas bremzējuši veiksmīgu reformas īstenošanu. Revīzijas ziņojumā "Vai kases aparātu reforma ir pamatota un sasniedz izvirzītos mērķus?" secināts, ka reforma skar vairāk nekā 30 000 nodokļu maksātāju, kas ik dienas izmanto kases aparātus un kases sistēmas. Pirms tik lielu pārmaiņu īstenošanas valstij bija rūpīgi jāplāno, kādas izmaksas radīsies uzņēmējiem, kādos termiņos izmaiņas varēs veikt un kādi būs valsts ieguvumi. Kases aparātu reforma bija nepieciešama, taču revīzija apliecina, ka netika radīts stabils pamats un priekšnosacījumi reformas veiksmīgai pabeigšanai, uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Pavirša plānošana un īstenošana, 40 % kases aparātu – nenomainīti Valsts kontrole revīzijā secinājusi: kaut gan ēnu ekonomikas ierobežošana ir bijusi valdības prioritāte kopš 2010. gada, ne Finanšu ministrijai, ne VID nav bijusi pietiekama kapacitāte kvalitatīva normatīvā regulēja izstrādei un reformas īstenošanai. Šī gada sākumā – piecus gadus...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka vecākiem, lai saglabātos apgādājamās personas statuss par studējošiem un strādājošiem jauniešiem, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, būtu jāzina sekojošais: atvieglojumu studējošam jaunietim piemēro ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai; VID ir saņemta (iesniegta) izziņa par izglītības iegūšanas turpināšanu pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, ja mācību iestāde nav iesniegusi VID informāciju; ja studējošais jaunietis sāk strādāt, tad apgādājamās personas statusu zaudē, taču, ja studējošā jaunieša saņemtie mēneša ienākumi, piemēram, algota darba ienākumi nepārsniedz noteikto nodokļa atvieglojuma apmēru (2019.gadā – 230 euro mēnesī), atvieglojums par apgādībā esošu personu vecākam saglabājas. Izņēmums, kad neatkarīgi no algota darba ienākuma apmēra nodokļa atvieglojums vecākiem saglabājas, ja studējošais jaunietis līdz 19 gadiem strādās algotu darbu vasaras mēnešos no 1.jūnija līdz 31.augustam; ja sāk strādāt mikrouzņēmumā, iegūstot mikrouzņēmuma darbinieka statusu, studējošais jaunietis zaudē apgādājamās personas statusu; ja iestājas citi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktie ierobežojumi. Redakcijas piebilde: atvieglojumu nebūs...