JAUNUMI

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera nosūtījusi Saeimā pārstāvētajām frakcijām vēstuli, aicinot izvēlēties biedrības sagatavoto regulējumu “Grozījumi Darba likumā” par virsstundu apmaksas kārtību, kas attiecināms uz visās nozarēs strādājošajiem, kad pirmās divas stundas darbiniekam pienāktos 50% piemaksa, bet par pārējām – līdzšinējā kārtība. Šis piedāvājums nodrošina samērīgu darba devēju un darba ņēmēju interešu ievērošanu, jo pirmās divas stundas tiek apmaksātas 50% apjomā, bet pārējās un svētku dienas 100% apjomā. Šo par atbilstošāku Satversmei atzina kā Valsts Prezidenta kanceleja, Juridiskais birojs un arī Tiesībsargs. LTRK sagatavotais piedāvājums arī risina Latvijas konkurētspējas problēmu reģionālā griezumā, kas ir viens no Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā norādītajiem mērķiem. Pašreiz Saeimā izskatīšanā iesniegti vairāki piedāvājumi, tostarp samazināt virsstundu apmaksu tikai tām nozarēm, kas slēgušas ģenerālvienošanos, taču pārējām saglabājot esošo kārtību. LTRK uzskata, ka šāds koplīgums nerisina konkurētspējas problēmu citām nozarēm, kur ne vienmēr ir iespēja noslēgt ģenerālvienošanos, tādēļ šādas nozaru vienošanās gadījumā biedrība aicina saglabāt...

Valsts nodokļu politika ir saistīta ar visiem nozīmīgākajiem procesiem valstī, piemēram, konkurētspēju, pirktspēju un eksportspēju, kā arī demogrāfijas un inovāciju veicināšanu. Nodokļu politika būtiski ietekmē arī nodarbinātību, uzņēmējdarbības vidi un struktūru, kā arī ir izšķirošā, nosakot valsts pakalpojumu apjomu un kvalitāti. Nozīmīga daļa no nodokļu politikas ir arī nodokļu atvieglojumi, kas ir pretimnākšana dažādu grupu iedzīvotājiem, bet vienlaikus ir valsts nesaņemtie ienākumi, raksta Ieva Kodoliņa-Miglāne, Finanšu ministrijas Nodokļu analīzes departamenta Nodokļu politikas stratēģijas nodaļas vadītāja. Par nodokļu atvieglojumu var uzskatīt jebkuras novirzes no attiecīgās valsts likumos noteiktā vispārējā nodokļu režīma, kas kādam nodokļu maksātājam vai maksātāju grupai paredz nodokļa sloga samazinājumu vai izdevīgāku nodokļa nomaksas kārtību. Nodokļu atvieglojumus piemēro, vadoties pēc kritērija, ka nodokļu maksātājs vai to grupa atbilst likumā noteiktai pazīmei. Tas var būt, piemēram, ienākumu apmērs, ģimenes stāvoklis, saimnieciskās darbības veids vai reģions. Finanšu ministrija ir izvērtējusi Latvijas nodokļu atvieglojumu sistēmu, tās apmērus, mērķi un ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem....

Saeima ceturtdien, 20.martā, galīgajā lasījumā skatīs likuma projektu, ar kuru paredzēts nodrošināt tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES). Tāpat deputātiem galīgajā lasījumā būs jālemj par grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļu likumā, kā arī izmaiņām Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā, ar kurām plānots nodrošināt atvieglojumus divējāda lietojuma preču tranzītam uz Apvienoto Karalisti un otrādi. Saeima otrajā lasījumā kā steidzamus skatīs arī grozījumus Dokumentu legalizācijas likumā. Izmaiņas paredz precizēt tiesisko regulējumu par legalizācijas prasībām publiskiem dokumentiem, kas izsniegti Apvienotajā Karalistē, lai arī pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES tiktu saglabāta šobrīd spēkā esošā kārtība. Galīgajā lasījumā parlaments lems arī par grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Ar izmaiņām paredzēts noteikt, ka 2018. un 2019.gada ienākumu deklarācijā aprēķināto nodokļa piemaksu varēs samaksāt līdz 2020.gada 1.decembrim. Trešajā lasījumā Saeima skatīs grozījumus Izglītības likumā, kas paredz ieviest to personu reģistru, kurām izsniegtas izziņas par ārvalstīs iegūtās izglītības atzīšanu....

Pētījumā “Darba strīdu efektīvākas risināšanas iespējas Latvijā” secināts, ka Latvijā nepieciešams ieviest ātru un efektīvu darba strīdu risināšanas pieejamību un iespējas. Veiksmīgā gadījumā darba strīdu atrisina pārrunās starp darba devēju un darbinieku, bet, ja tomēr puses nevar vienoties, tad turpmākā darba strīda risināšana visbiežāk notiek jau ar tiesas starpniecību un tas var būt pat ļoti laikietilpīgs process. 2018. gadā pēc Valsts darba inspekcijas pasūtījuma pirmo reizi Latvijā tika veikts pētījums, kura mērķis bija izanalizēt darba strīdu izšķiršanas mehānismu pilnveidošanas iespējas, izvērtēt esošo darba strīdu izmantošanas efektivitāti un iespējas pilnveidot pašreizējo darba strīdu izšķiršanas kārtību gan no institucionālā, gan arī no procesuālā viedokļa. Pētījuma secinājumi un priekšlikumi akcentē jautājumus, kas būtu jārisina, lai darba strīdu procedūru padarītu ātrāku un efektīvāku. Piedāvātie risinājumi ietver institucionālās kapacitātes stiprināšanu, tiesiskā regulējuma izmaiņas un informācijas un izpratnes veicināšanas pasākumus par ārpustiesas darba strīdu risināšanas metodēm un ieguvumiem. Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis norāda: “Valsts darba inspekcijā...

Pagājušajā gadā spēkā stājās nodokļu reforma, tai skaitā izmaiņas likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz taisnīgāku nodokļa piemērošanu atkarībā no gūtā ienākumu apmēra. Tomēr sistēma ir kļuvusi sarežģītāka gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID), un daļai nodokļa maksātāju jau 2019. gadā pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas var rasties pienākums piemaksāt IIN. Lai šāds pienākums rastos pēc iespējas mazāk iedzīvotājiem, finanšu ministrs ir iesniedzis Saeimai priekšlikumus grozījumiem likumā par IIN. Viens no priekšlikumiem paredz, ka pēc vienošanās ar darba devēju ienākumam var piemērot maksātāja prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, nevis VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Tas nedrīkstēs pārsniegt maksātājam noteikto VID prognozētā mēneša neapliekamā minimuma apmēru. Var pieņemt, ka maksātāja paša rīcībā ir vispilnīgākā informācija par saviem ienākumiem taksācijas gada laikā, tādēļ tiek piedāvāta iespēja šādi novērst nodokļa piemaksas veidošanos par piemērojamā diferencētā neapliekamā minimuma apmēra pārsniegumu. Papildus VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums nedrīkstēs pārsniegt vienu divpadsmito...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 19.martā, galīgajam lasījumam kā steidzamus atbalstīja grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas paredz, ka 2018. un 2019.gada ienākumu deklarācijā aprēķināto nodokļa piemaksu varēs samaksāt līdz 2020.gada 1.decembrim. Plānots, ka nodokļa nomaksas termiņa pagarinājums attieksies uz mazo algu un arī autoratlīdzību saņēmējiem, ja šīs personas negūst cita veida ienākumus, piemēram, no saimnieciskās darbības, un tiem maksātājiem, kuriem nodokļa piemaksa veidojas no diferencētā neapliekamā minimuma izmaiņām. Savukārt attiecībā uz personām, kurām arī līdz šim bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju un veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksu, piemēram, saimnieciskā darba veicējiem, saglabājas līdzšinējā aprēķinātā nodokļa nomaksas kārtība. Lai turpmāk pienākums piemaksāt nodokli rastos iespējami mazākam personu lokam, Budžeta komisijā atbalstīts Finanšu ministrijas ierosinājums, kas dotu iespēju nodokļa maksātājam pašam prognozēt mazāku mēneša neapliekamo minimumu, ja gada laikā paredzēti lielāki ienākumi. Šādā gadījumā ienākuma izmaksātājs nodokļa maksātājam piemērotu viņa paša prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, kas nepārsniedz Valsts ieņēmumu dienesta...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) kļūdainas datu apstrādes rezultātā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir nosūtījusi neprecīzus datus par pensiju saņēmējiem ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Rezultātā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, pensionāriem ir nepamatoti aprēķināta nodokļu piemaksa. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka iedzīvotājiem šo VSAA kļūdaino aprēķinu dēļ nav jācieš, un viņiem nebūs nepamatoti jāšķiras no saviem līdzekļiem. “VSAA ir jātiek skaidrībā, kā šāda kļūme varēja rasties un jāiesniedz VID precizēti dati. Kolīdz tas būs izdarīts, mēs iedzīvotājiem nodrošināsim objektīvu informāciju,” tā I. Jaunzeme. Tiklīdz VID saņems no VSAA precizētos datus, dienests veiks šīm personām nodokļu pārrēķinu, balstoties uz patieso informāciju. Visos gadījumos, kad nodokļu parāds nestrādājošiem pensionāriem izrādīsies aprēķināts nepamatoti un cilvēks to jau būs iemaksājis valsts budžetā, VID veiks pārrēķinu, informēs personu par tā rezultātiem un atmaksās dēļ neprecīzajiem VSAA datiem nepamatoti sarēķināto summu. Patlaban nestrādājošos pensionārus lūdz nogaidīt ar Gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu un neveikt tajā...

Ministru kabinets 19. martā atbalstīja Tieslietu ministrijas virzīto likumprojektu paketi ar sešiem savstarpēji saistītiem likumprojektiem – Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā, Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem", Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, Grozījums Revīzijas pakalpojumu likumā, Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā un Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā. Likumprojekti izstrādāti ar mērķi ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija direktīvas (ES) 2017/828 prasības attiecībā uz akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanas veicināšanu akciju sabiedrību pārvaldē un akcionāru tiesību stiprināšanu. Grozījumi likumprojektos ietver šādas būtiskas izmaiņas: akciju sabiedrību tiesības noskaidrot savus akcionārus, iegūt to kontaktinformāciju, kā arī tiesības prasīt informāciju par tās akcionāriem no jebkura starpnieku ķēdē esoša starpnieka. Cita starpā grozījumi papildināti arī ar vairākiem būtiskiem pušu pienākumiem – turpmāk starpniekam būs pienākums veikt visus iespējamos pasākumus, lai veicinātu akcionāra tiesību izlietošanu, noteikts institucionālo ieguldītāju un aktīvu pārvaldnieku pienākums izstrādāt un publiskot iesaistīšanās politiku, pienākums pilnvarotajiem padomdevējiem publiskot informāciju...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 19.martā, konceptuāli atbalstīja šī gada valsts budžeta projektu un lēma to virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimā. Komisija lēma virzīt arī 14 likumprojektus, kas saistīti ar budžetu, savukārt grozījumus likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” lūgs izslēgt no budžeta projekta paketes. Atbildīgā komisija aicinās Saeimu budžeta projektu skatīt ārkārtas sēdē 20.martā, informē Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. Šī gada budžeta projekts ir veidots, ar nelielām korekcijām pildot līdz šim uzsāktos pasākumus, un tajā nav iekļautas jaunas iniciatīvas. Konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi – 9,4 miljardu apmērā, Budžeta komisijas deputātus iepriekš informēja Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu budžeta ieņēmumi šogad plānoti par 416, bet izdevumi – par 430 miljoniem lielāki. Vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet IKP pieaugums prognozēts trīs procentu apmērā. 2019.gada budžeta projekts ir saskaņots ar Eiropas Komisiju, tas atbilst fiskālās...

Ņemot vērā uzņēmēju interesi par atļautajām uzņēmēju sadarbības formām, Konkurences padome (KP) skaidro, ka uzņēmumi, kas vēlas piedalīties lielākajos iepirkumos, bet nespēj individuāli nodrošināt kvalifikācijas prasības, var veidot piegādātāju apvienības vai pilnsabiedrības. Tās pirmām kārtām ieteicams izmantot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai tie spētu piedalīties iepirkumos un stiprinātu tajos savu konkurētspēju. Lai arī dalība pilnsabiedrībā vai apvienībā nav aizliegta no konkurences tiesību regulējuma, sadarbības partneriem ir jāņem vērā un jāizvērtē riski, kas var rasties, uzņēmumiem īstenojot dažādas atļautās sadarbības formas – apvienības, pilnsabiedrības vai apakšuzņēmēju piesaiste darbu veikšanai. Uzņēmumi nedrīkst izmantot pilnsabiedrību vai citu sadarbības formu kā aizsegu plašākai sadarbībai, nekā tas nepieciešams konkrētajā iepirkumā, tajā skaitā sadarbības partneriem aizliegts apmainīties ar sensitīvu uzņēmuma informāciju, kas neattiecas uz tā iesaistes apmēru un veidu iepirkumā. Raugoties no konkurences tiesību viedokļa, komerciāli sensitīva informācija ir jebkura informācija, kas var ietekmēt konkurenta rīcību vai stratēģiju tirgū. Tā var būt informācija, kas satur...

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles no šī gada 18.marta līdz 3.aprīlim pieņem darba devēju pieteikumus skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma īstenošanai. Pieteikties darba devējs var, iesniedzot pieteikumu un piedāvāto darba vietu sarakstu tajā NVA filiālē, kuras apkalpošanas teritorijā viņš plāno nodarbināt skolēnu. NVA darba devējam nodrošinās dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, savukārt otru algas pusi skolēnam maksās darba devējs pats, jo skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā – 430 eiro pirms nodokļu nomaksas. Darba devējam jānodrošina nodokļu nomaksa un kompensācija skolēnam par neizmantoto atvaļinājumu. NVA darba devējam maksās arī dotāciju darba vadītāja atalgojumam. Par 10 skolēnu darba vadīšanu NVA dotācija darba vadītāja algai būs valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, tātad, par viena skolēna darba vadīšanu dotācijas apmērs būs viena desmitā daļa no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Viens darba vadītājs varēs vadīt...

Tā kā Eiropas Savienības dalībvalstīs turpinās diskusijas par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā, šobrīd ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība, kas nozīmē, ka šā gada 31. martā Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja uz vasaras laiku. Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks svētdien, 31. martā, plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks šā gada 27. oktobrī. Kā zināms, 2018. gadā Eiropā aktualizējās jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību. Tāpēc Eiropas Komisija (EK) veica Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iedzīvotāju aptauju, kurā lielākā daļa iedzīvotāju pauda viedokli, ka pastāvošā kārtība būtu atceļama. 2018. gada 12. septembrī EK iepazīstināja ES dalībvalstis ar jaunas direktīvas projektu, rosinot pārtraukt sezonālo laika maiņu visā ES teritorijā no 2019. gada. Tomēr, tā kā dalībvalstīm bija nepieciešams papildu laiks nacionālajām konsultācijām un savu iedzīvotāju vēlmju apzināšanai, diskusijas par priekšlikumu ES vēl turpināsies...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šī gada martā Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu pret divām personām par apsardzes uzņēmumā veiktu grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu algu izmaksu, nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tādejādi nodarot kaitējumu valsts budžetam lielā apmērā. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka apsardzes uzņēmums saimnieciskās darbības laikā – no 2016.gada aprīļa līdz 2017.gada jūlijam grāmatvedības reģistros nav uzskaitījis darba algas, un uzņēmumos reģistrētajiem un nereģistrētiem darbiniekiem ir neoficiāli izmaksājis neuzskaitīto un neaprēķināto darba algu skaidrā naudā. Kā arī minētais uzņēmums laika periodā no 2016.gada janvāra līdz 2017.gada jūlijam nodokļu administrācijai sniedza nepatiesu informāciju saturošus dokumentus par darba algām. Tādējādi, nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli, un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam tika nodarīts kaitējums – vairāk kā 117 tūkst. euro apmērā. Kriminālprocess nosūtīts kriminālvajāšanas uzsākšanai pēc noziedzīga nodarījuma pazīmēm, kas paredzētas...

Budžeta komisijas deputāti pirmdien, 18.martā, uzsāka darbu pie 2019.gada valsts budžeta projekta, tostarp 15 likumprojektu izskatīšanas pirmajam lasījumam. Šī gada budžeta projekts ir veidots, ar nelielām korekcijām pildot līdz šim uzsāktos pasākumus, un tajā nav iekļautas jaunas iniciatīvas. Konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 9,4 miljardu, Budžeta komisijas deputātus informēja Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš. Šogad papildu 41,3 miljoni eiro paredzēti, lai nodrošinātu pabalstu izmaksu par katriem pieciem izdienas gadiem iekšlietu sistēmā strādājošajiem, un 8,9 miljoni – tiesnešu un prokuroru atalgojuma palielināšanai saskaņā ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi. Papildu 87,5 miljoni paredzēti veselības aprūpes darbinieku darba samaksas palielināšanai, bet 11,4 miljoni – pedagogu algu palielināšanai. 10,4 miljonus eiro plānots papildus novirzīt pensiju indeksācijai un pabalsta nodrošināšanai mirušā pensionāra laulātajam, 5,4 miljoni paredzēti papildu izmaksām no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Papildus trīs miljonus plānots piešķirt, lai nodrošinātu medikamentu pieejamību reto slimību pacientiem, savukārt 2,7 miljonus, lai palielinātu kopšanas pabalstus...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (Kontroles dienests) sagatavojis rīku vienkāršotas klientu izpētes izvērtēšanai, kas paredzēts gadījumu, kad klienta identifikācija nav nepieciešama, kad ir atļauta vienkāršotās izpētes veikšana, kā arī kad nav atļauta vienkāršotās izpētes veikšana, noteikšanai gadījumu darījumu vai darījumu attiecību uzsākšanas brīdī. Ir paredzēts, ka vienkāršotās klientu izpētes noteikšanas rīku izmantos Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTFNL) subjekti. Vienkāršotās klientu izpētes noteikšanas rīka izveidošanai, galvenokārt, par pamatu ir izmantots NILLTFNL, kā arī Padziļinātās izpētes noteikumi un Neparasta darījuma pazīmju saraksts. Vienkāršotās klientu izpētes noteikšanas rīks ir pielāgots katrai no nacionāla riska novērtējumā minētam subjektu grupām – bankām, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, apdrošinātājiem, citām finanšu iestādēm, kā arī nefinanšu biznesiem un profesijām. Rīks nefinašu pakalpojumu sniedzējiem padziļinātās klientu izpētes nepieciešamības noteikšanai, ko var izmantot arī ārpakalpojumu grāmatveži, nodokļu konsultanti, zvērināti revidenti. Rīks ir veidots uz Microsoft Office Excel programmatūras bāzes. Katrai no iepriekšminētajām subjektu grupām ir...