JAUNUMI

Lauksaimniekiem ir iespēja izmantot atvieglotu darbaspēka nodokļa režīmu sezonas darbos nodarbinātajiem, par tiem maksājot vien 15 % darbaspēka nodokli un nozīmīgi samazinot arī administratīvo slogu, atgādina Zemkopības ministrija. To nosaka likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Šo atviegloto nodokļa režīmu var izmantot darba devējs (lauksaimnieks), kurš īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecības zemi izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai un kārtējā gadā to ir pieteicis vienotajam platības maksājumam. ZM aicina lauksaimniekus izmantot atviegloto darbaspēka nodokļa režīmu, jo ir jāsasniedz noteikti kritēriji, lai sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīms tiktu pagarināts arī pēc 2020. gada. ZM uzskata, ka nākotnē ir nepieciešams paplašināt sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa režīma tvērumu un dot iespēju arī pārējās lauksaimniecības jomās to piemērot, piemēram, lopkopībā un augkopībā. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu var piemērot sezonas laukstrādniekam (darba ņēmējam), kas tiek nodarbināts no 1. aprīļa līdz 30. novembrim un strādā sezonas rakstura darbos - augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā,...

Līdz ar Čeku loterijas startu šī gada 1.jūlijā sācies jauns posms Latvijas tautsaimniecībā un nodokļu nomaksas vēsturē, tā Čeku loterijas atklāšanas pasākumā norādīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Čeku loterija no 1.jūlija ikvienam Latvijas iedzīvotājam ļaus piedalīties vērtīgu balvu izlozē un vienlaikus kalpos par instrumentu godīgas nodokļu nomaksas prakses veicināšanai. “Šis process atstās pozitīvu ietekmi arī uz Valsts ieņēmumu dienesta darbu, jo caur Čeku loteriju mēs iegūsim nepastarpinātu informāciju par to, kādi čeki un no kādām iekārtām tiks izsniegti. Tas nozīmē mazāk administratīvā darba mums un to, ka uzņēmēji mazāk izjutīs mūsu klātbūtni. Protams, konstatējot nesakritības, VID rīkosies,” skaidroja Ieva Jaunzeme. “Čeku loterijas būtība ir cilvēku attieksmes maiņas jautājums – tas nozīmē dot čeku, prasīt čeku un veicināt godīgu nodokļu nomaksu. Īpašs gandarījums ir par Saeimā panākto vienošanos par to, ka loterijā var piedalīties arī bērni, tādējādi jau no mazotnes veicinot izpratni par ieguvumiem, ko rada godīga...

Nacionālais veselības dienests (NVD) atgādina, ka iedzīvotājiem, kuri līdz 2019. gada 1. jūlijam ir veikuši brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas, tiks nodrošināta to atmaksa. Paredzēts, ka veiktās iemaksas tiks pakāpeniski atmaksātas līdz 2019. gada 31. decembrim. To nosaka š.g. 21. jūnijā spēkā stājušās izmaiņas Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas paredz saglabāt tiesības visiem iedzīvotājiem līdz 2021. gadam saņemt veselības aprūpes pakalpojumus līdzšinējā kārtībā neatkarīgi no veiktajām veselības apdrošināšanas iemaksām. Iedzīvotājiem, kuri veikuši brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas ar bankas pārskaitījumu, atmaksa tiks veikta automātiski – uz bankas kontu, no kura veikts maksājums. Savukārt tiem iedzīvotājiem, kuri brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas veikuši klātienē, piemēram, kādā no Latvijas Pasta nodaļām, NVD Klientu apkalpošanas centrā Rīgā vai kādā no NVD teritoriālajām nodaļām (Jelgavā, Daugavpilī, Smiltenē vai Kuldīgā), jāvēršas ar iesniegumu NVD, norādot savu konta numuru, uz kuru veikt atmaksu. Iesniegumu atmaksas saņemšanai var iesniegt klātienē, aizpildot iesnieguma veidlapu (pieejama NVD interneta vietnē www.vmnvd.gov.lv sadaļā “Valsts veselības apdrošināšana”...

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar publisko tirgotāju un sistēmas operatoru jūnijā vairāk kā 300 OIK elektrostacijām izvērtēja principiālo elektriskā pieslēguma shēmu atbilstību normatīvo aktu un vadlīniju prasībām. Izvērtējot visas pieslēguma shēmas, 134 komersantu iesniegtās elektrostaciju principiālās elektrisko pieslēgumu shēmas tika atzītas par neatbilstošām noteiktajām prasībām. Līdz brīdim, kamēr netiks saņemts elektrostaciju principiālo elektrisko pieslēgumu shēmu precizējums un netiks novērstas neatbilstības, šīm stacijām, kā arī 13 elektrostacijām, kas vispār nav iesniegušas minētās pieslēguma shēmas, apturēts valsts atbalsts. Pēc precizēto dokumentu saņemšanas, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar publisko tirgotāju un sistēmas operatoru atkārtoti izvērtēs iesniegtos precizētos dokumentus. Principiālās elektriskā pieslēguma shēmas neiesniegšanas vai noteiktajām normatīvo aktu prasībām neatbilstošas elektrostaciju principiālās elektrisko pieslēgumu shēmas iesniegšanas gadījumā publiskais tirgotājs šā gada 1. jūlijā aptur saražotās elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros. Publiskais tirgotājs atsāks elektrostacijā saražotās elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros ar nākamā pilnā kalendāra mēneša pirmo datumu pēc noteiktajām prasībām atbilstošas principiālās elektriskā pieslēguma shēmas iesniegšanas sistēmas operatoram,...

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) vērš uzmanību, ka no 1. jūlija stājas spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredz iespēju darba devējiem nodarbināt trešo valstu pilsoņus uz ilgtermiņa vīzas pamata. Lai uzaicinātu darbā trešās valsts pilsoni, darba devējam jāreģistrē brīva darba vieta Nodarbinātības valsts aģentūrā un jebkurā PMLP klientu apkalpošanas centrā jānoformē ielūgums. Ielūguma apstiprināšanai nepieciešamos dokumentus var arī iesniegt, apstiprinātus ar drošu elektronisko parakstu. Pēc ielūguma apstiprināšanas trešās valsts pilsonis Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā iesniedz ilgtermiņa vīzas pieteikumu. Vīza tiks izsniegta uz paredzamo nodarbināšanas laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu. Vīzas noformēšanas process ir vienkāršāks, lētāks un ātrāks, nekā uzturēšanās atļaujas noformēšana, tādējādi ļaujot darba devējiem elastīgāk piesaistīt nepieciešamo darbaspēku. “Jāuzsver, ka jaunais risinājums nerada trešo valstu pilsoņiem priekšrocības Latvijas darba tirgū, jo Latvijas pilsoņu nodarbināšana darba devējam joprojām ir saistīta ar zemākām izmaksām un vienkāršāku darbā pieņemšanas procedūru,” skaidro iekšlietu ministrs Sandis...

Valsts sekretāru sanāksmē 27. jūnijā starpministriju saskaņošanai izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā". Likumprojektā iekļautās normas paredz novērst uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu, kā arī novērst negatīvu ietekmi uz konkurenci, efektivitāti, pārredzamību un taisnīgumu, tādējādi stiprinot Latvijas nodokļu pretizvairīšanās normas un aizsargājot UIN bāzi. Ar to tiks ieviestas Padomes 2016.gada 12.jūlija direktīvas 2016/1164/ES, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību (turpmāk - Direktīva 2016/1164) 5.pantā “Izceļošanas nodokļa uzlikšana” ietvertās normas; Padomes 2017. gada 29. maija direktīva 2017/952/ES ar ko attiecībā uz hibrīdneatbilstībām ar trešām valstīm groza Direktīvu 2016/1164/ES (turpmāk - Direktīva 2017/952). Direktīvas 2016/1164 5. pantā noteikts, ka UIN tiek uzlikts aktīvam (atbilstoši to tirgus vērtībai), kuru nodokļa maksātājs bez atlīdzības pārvieto uz ārvalstīm. Minētais nav attiecināms uz aktīviem, kuri tiek pārcelti uz laiku, un 12 mēnešu periodā atgriezti Latvijā, kā arī uz aktīviem, kuri tiek...

Valsts sekretāru sanāksmē 27. jūnijā starpministriju saskaņošanai izsludinātajā Finanšu ministrijas sagatavotajā likumprojektā “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” paredzētas arī citas korekcijas, kas attiecas uz uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) apliekamās bāzes aprēķināšanu. Likumprojekts vēl būs jāvērtē valdības sēdē un jāpieņem Saeimai, taču piedāvājam jau laikus uzzināt, kādas korekcijas likumā varētu tikt veiktas. Priekšapmaksa preces vai pakalpojuma sniedzējam Likumā paredzēts noteikt izsniegtā avansa maksājuma termiņa periodu, līdz kuram veiktais maksājums nav uzskatāms par peļņas sadali. Izsniegtais avansa maksājums maina savu ekonomisko būtību pēc 12 mēnešu termiņa pēc tā izsniegšanas, ja līdzekļus saņēmējs nav sniedzis norunāto pakalpojumu vai piegādājis preci. Likumā paredz iespēju atgriezt pārmaksāto UIN (precizējot UIN deklarāciju par taksācijas periodu, kurā ar UIN apliekamajā bāzē maksājums tika iekļauts), ja 36 mēnešu laikā pakalpojums ir veikts vai darījums ir noticis. Tomēr uzņēmumam arī jāvērtē, vai šāds maksājums pēc ekonomiskās būtības nav kvalificējams kā aizdevums. Līdz ar to, ja darījums nav noticis ilgāku laika periodu,...

Pēc Augstākās tiesas, Valsts ieņēmumu dienesta un Ģenerālprokuratūras kopīgās tikšanās secinājumu apkopošanas, Senāta Krimināllietu departamenta senatoru kopsapulce, lai nodrošinātu vienveidību tiesību normu piemērošanā, pieņēmusi lēmumu "Par valstij nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu lietās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas". Tajā norādīts, ka, ka, apspriežot jautājumu par valstij nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu lietās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, konstatēts, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) var piedzīt vai saņemt apmierinājumu par nenomaksātajiem nodokļiem trīs dažādos procesos. Vispārējos gadījumos nenomaksātie nodokļi tiek piedzīti bezstrīdus kārtībā administratīvā procesa ietvaros. Ja par attiecīgo nodarījumu uzsākts kriminālprocess, kaitējuma kompensācijas apmierinājumu var saņemt kriminālprocesa ietvaros un civilprocesa kartībā, tostarp, pamatojoties uz personu nereabilitējošu nolēmumu krimināllietā. Ja cietušais, VID personā, uzskata, ka ar kompensāciju kriminālprocesā nav atlīdzināts viss nodarītais kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā (Kriminālprocesa likuma 350. panta trešā daļa). Tas attiecas arī uz gadījumu, kad kompensācija kriminālprocesā ir pieteikta, bet nav noteikta. Piedzenamā valstij radītā kaitējuma apmēra...

Finanšu ministrija ir sagatavojusi noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai””, ko paredzēts skatīt 2. jūlija valdības sēdē. Grozījumu mērķis ir saskaņot spēkā esošo regulējumu ar Eiropas Savienības regulējumu un Pievienotās vērtības nodokļa likumu attiecībā uz apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības piemērošanu un īpašās atļaujas importa darījumos apturēšanu un anulēšanu. Ar grozījumiem rosināts samazināt nodokļu parāda esamību valsts budžetam no 1430 euro uz 150 euro, kā arī samazināt termiņu radušos saistību nokārtošanai no 12 mēnešiem uz 3 mēnešiem. Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniegumu izsniegšanai un lēmumu pieņemšanai par īpašās atļaujas preču importa darījumos piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt šo atļauju tiktu atvēlētas 15 darba dienas. Turklāt VID ne tikai audita, bet arī regulāro nodokļu administrēšanas pasākumu laikā būtu tiesības konstatēt, ka reģistrēts PVN maksātājs nav atbilstoši norādījis aprēķināto PVN summu par importētajām precēm...

No šī gada 1.augusta varētu tikt samazināts akcīzes nodoklis stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 27.jūnijā galīgajam lasījumam virzītie grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli". Likuma grozījumi plānoti tikai kā īstermiņa risinājums, reaģējot uz Igaunijas lēmumu no 1.jūlija par 25 procentiem samazināt akcīzes nodokļa likmi daļai alkohola – alum, sidram un stiprajiem dzērieniem. Samazinātā likme būtu piemērojama līdz 2020. gada 29.februārim. Akcīzes nodokli plānots samazināt par 15 procentiem, un likmi paredzēts noteikt 1564 eiro apmērā par 100 litriem absolūtā spirta. Patlaban likme ir 1840 eiro, bet no nākamā gada 1.marta par 100 litriem absolūtā spirta to plānots palielināt līdz 2025 eiro. Akcīzes nodokļa likuma grozījumi rosināti, jo izmaiņas kaimiņvalsts alkohola tirgū negatīvi ietekmēs Latvijas komersantu uzņēmējdarbību un alkoholisko dzērienu apriti, īpaši Igaunijas pierobežā, teikts likumprojekta anotācijā. Finanšu ministrija prognozē, ka šāda situācija negatīvi ietekmēs valsts budžetu 92 miljonu eiro apmērā, un, lai saglabātu konkurētspēju un iekšējo tirgu, likmi...

Jautājums: Meita mācās augstskolā un nav sasniegusi 24 gadu vecumu. Vienlaikus viņa piestrādā, saņemot 300 eiro algu, kurai darbavietā piemēro VID noteikto prognozējamo neapliekamo minimumu (230 eiro). Šā gada martā meita sāka saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju 100 eiro apmērā un darbavietā viņu brīdināja, ka algai minimums vairs netiks piemērots. Vai tas ir pareizi? Atbild MAIJA GREBENKO , žurnāla BILANCE redaktore. Atbilde sagatavota, konsultējoties ar Labklājības ministriju. Tā kā meitas ieņēmumi ir mazāki par 440 eiro, viņai ir noteikts neapliekamā minimuma maksimālais apmērs. Tiklīdz personai ir piešķirta pensija (arī apgādnieka zaudējuma pensija), zūd tiesības uz “parasto” minimumu, bet rodas tiesības uz citu neapliekamo minimumu – uz to, kas noteikts likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 12. panta 6. daļā: Personām, kurām piešķirta apgādnieka zaudējuma pensija atbilstoši likumam "Par valsts pensijām", tiek piemērots šā panta piektajā daļā noteiktais neapliekamais minimums (3960, kas ir 330 eiro mēnesī, bet šī norma stāsies spēkā 2021. gadā)....

Tieslietu ministrija sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, kas paredz samazināt tradicionālajai kriminālatbildības sistēmai pakļauto nepilngadīgo skaitu. Grozījumu projekts 25. jūnijā atbalstīts arī valdības sēdē. Tradicionālās kriminālās justīcijas mērķis ir vainīgās personas sodīšana, kas ir pretēja nepilngadīgo interesēm, pat ja tie ir izdarījuši noziegumu. Proti, tiem ir jānodrošina savu interešu aizsardzība, iespēja attīstīties un kļūt par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem. Attiecīgi Krimināllikumā tiks īpaši uzsvērts, ka attiecībā uz nepilngadīgo primārais soda mērķis ir nepilngadīgā resocializācija, jo ir pierādīts, ka vairākums nepilngadīgo, nobriestot personībai un izaugot par pieaugušiem cilvēkiem, pārtrauc likumpārkāpjošo uzvedību. Ar reformu tiks ieviests jauns pamatsoda mērs - probācijas uzraudzība. Šis soda mērs būs kā vidusceļš starp piespiedu darbu un reālu brīvības atņemšanu, norādīts anotācijā. Grozījumi arī paredz, ka nepilngadīgajiem vairs nevarēs piemērot naudas sodu, jo šāds soda veids neveicina nepilngadīgā resocializāciju, kā arī tiem parasti nav savu pastāvīgu ienākumu. Valsts probācijas dienesta (VPD) vadītājs Mihails Papsujevičs skaidro, ka plānotā reforma palīdzēs...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce iesniedzis priekšlikumus Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, paredzot aizliegumu pašvaldībām dibināt un izdot preses izdevumus un citus masu informācijas līdzekļus, kā arī reģistrēt interneta vietni kā masu informācijas līdzekli. Ņemot vērā pienākumu nodrošināt preses brīvību, viedokļu paušanas daudzveidību un godīgu konkurenci, ministrs uzskata, ka ir nepieciešams ierobežot publisko tiesību juridisko personu darbību mediju tirgū. Ministrs uzsvēris, ka ir skaidri jānodala žurnālistika un sabiedrisko attiecību speciālistu darbs. Pašvaldību informatīvie izdevumi, kuru pienākums par nodokļos samaksāto naudu būtu informēt par pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem un saistošajiem noteikumiem, tiek izmantoti politiķu tēla spodrināšanai. Ierosinājums turpmāk neļaut pašvaldībām dibināt šādus medijus, tādējādi novēršot gan reklāmas tirgus kropļošanu, gan nodrošinot iedzīvotājus ar objektīvu informāciju, ko var sniegt tikai un vienīgi neatkarīgs plašsaziņas līdzeklis, ir arī viens no veidiem, kā stiprināt kvalitatīvu žurnālistiku reģionos, nodrošināt to ilgtspēju. Minētie priekšlikumi neietekmē pašvaldību tiesības...

Finanšu ministrija informē, ka, atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada janvārī-maijā konsolidētajā kopbudžetā veidojies 514,4 miljonu eiro pārpalikums. Tas ir aptuveni iepriekšējā gada attiecīgā perioda līmenī (507 miljoni eiro). Tostarp pašvaldību budžetā, ievērojami palielinoties ieņēmumiem, pārpalikuma apmērs sasniedzis 144,1 miljonu eiro. Tas ir par 61 miljonu eiro vairāk kā pērn piecos mēnešos. Savukārt valsts speciālā budžeta pārpalikums (98,8 miljoni eiro), pateicoties augstākiem sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumiem, bija par 82 miljoniem eiro lielāks. Valsts pamatbudžetā, lai arī veidojies ievērojams pārpalikums (246,2 miljoni eiro), tā apmērs bija par 138,9 miljoniem eiro zemāks kā 2018. gada janvārī-maijā, ko ietekmēja gan uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazinājums, gan arī transfertu pieaugums uz pašvaldībām. Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos piecos mēnešos sasniedza 4 827,1 miljonu eiro, kas bija par 308,6 miljoniem eiro jeb 6,8% vairāk kā pērn attiecīgajā periodā. Galvenokārt ieņēmumu pieaugumu nodrošināja ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu kāpums par 172,9 miljoniem eiro jeb 31,7% salīdzinājumā...

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) saskaņo Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās Latvijas makroekonomikas prognozes 2019.-2022. gadam, kas tiek izmantotas par pamatu valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā. Kopumā prognozes novērtētas kā reālistiskas, taču bažas raisa riski saistībā ar zemajiem nodokļu ieņēmumiem un aizvien saspringto situāciju darba tirgū, kas var ietekmēt inflācijas līmeņa kāpumu. Padome uzskata, ka ārējā pieprasījuma samazināšanas un investīciju nepietiekamas dinamikas dēļ IKP izaugsme varētu būt lēnāka. Apstiprinot reālā IKP izaugsmes prognozi Vidēja termiņa budžeta ietvaram 2020./22. Padome norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi 2019. gada februārī, kas tika sagatavota Stabilitātes programmai 2019/22, reālais IKP pieauguma temps 2019. gadam nemainījās. Neliels samazinājums izaugsmei prognozēts turpmākajos gados par -0,2 procentu punktiem (2020.g.) -0,1 procentu punktiem (2021.g.) un -0,1 (2022.g.). Šo situāciju ietekmējuši gan iekšējie, gan ārējie faktori, kurus kā pieņēmumus izmantojusi FM. Nozīmīgi ārēji faktori ir samazinātās izaugsmes prognozes ES un eirozonā gan 2019., gan 2020. gadam, kā arī Latvijas eksporta pieauguma...