JAUNUMI

Senāta Administratīvo lietu departaments 19.martā negrozīja Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, atstājot spēkā Datu valsts inspekcijas uzlikto pienākumu pieteicējam dzēst internetā ievietotu video, kurā uzfilmēti policijas darbinieki policijas iecirknī. Ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumā minētos argumentus, Senāts uzskata, ka pieteicēja darbībā nav panākts taisnīgs līdzsvars starp tiesībām uz vārda brīvību un privātās dzīves neaizskaramību. Senāts norāda, ka tiesību normas paredz saskaņot divas pamattiesības – no vienas puses, privātās dzīves neaizskaramību un, no otras puses, vārda brīvību. Pieteicējs nav paskaidrojis, kāpēc uzskatīja par būtisku informēt sabiedrību par policijas darbinieku rīcību. Pieteicējs, īstenojot savas tiesības uz vārda brīvību, nav izvairījies no iejaukšanās policijas darbinieku privātajā dzīvē, jo tādu pašu mērķi varēja sasniegt anonimizējot videoierakstu tā, lai nebūtu iespējams identificēt konkrētus policijas darbiniekus. Lai radītu vai veicinātu diskusiju par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, publicēt informāciju žurnālistikas nolūkos var jebkura persona. Taču personai, kura nav uzskatāma par žurnālistu, publicējot informāciju, tieši tāpat ir jāievēro pienākums par precīzas un...

Latvijā līdz 31. martam jau septīto gadu norisinās „Finanšu pratības nedēļa”, kuru kopā ar partneriem rīko Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Finanšu pratības nedēļā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) atgādina, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš vēlas apgūt, pārbaudīt vai pilnveidot savas zināšanas finanšu pratībā, NVA k savā tīmekļvietnē piedāvā interaktīvu elektroniskās apmācības moduli “Mana nauda šodien un rīt. Finanšu pratība”. NVA direktore Evita Simsone: „Bez zināšanām un prasmēm finanšu pratībā nav iespējama gan mājsaimniecības, gan valsts turība. Mūsu piedāvātais finanšu pratības elektroniskās apmācības modulis ne vien NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem, bet visiem interesentiem sniedz daudzpusīgas zināšanas par valsts un mājsaimniecības budžeta plānošanu, ienākumu gūšanas veidiem, cenu veidošanos, izdevumu kontroli, finanšu dokumentu nozīmi, kredītu būtību, finanšu pakalpojumu veidiem, nodokļu nozīmi, sociālās apdrošināšanas sistēmas darbības principiem, patērētāju tiesībām un citām ar finanšu plānošanu saistītām jomām”. NVA elektroniskās apmācības modulis ietver četras sadaļas: “Nauda un darījumi”, “Privāto finanšu plānošana”, “Finanšu un ekonomiskā vide. Nodokļi”, “Valsts un...

2019. gada 29. janvārī Ministru kabinets (MK) pieņēma noteikumus Nr. 51 “Ceturkšņa pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība” (jaunie noteikumi), kas stājās spēkā 2019. gada 1. februārī. Jaunie ceturkšņa pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtības noteikumi ir izstrādāti, lai precizētu ceturkšņa pārskatā uzrādāmo informāciju atbilstoši MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” (MK noteikumi Nr. 87) 1. pielikumam “Grāmatvedības kontu plāna un zembilances shēma un apraksts”. Pirmais pārskats pēc šiem noteikumiem būs jāsagatavo par 2019. gada 1. ceturksni. Vairāk par jauno noteikumu viestajām izmaiņām skaidro Laila Kelmere, Mg. oec., Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā valsts budžeta iestādes, t.sk. publiskie nodibinājumi, pašvaldības un no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, sagatavo un iesniedz ceturkšņa finanšu pārskatus. Pārskatu sagatavo, pamatojoties uz grāmatvedības uzskaites datiem saskaņā ar uzkrāšanas principu. Veco noteikumu pārskata sagatavošanas aprakstos bija ietverti MK 15.12.2009. noteikumos Nr. 1486 “Kārtība, kādā budžeta...

Šā gada 5. -7. aprīlī Rīgā notiks .tax Blockchain hakatons, kurā tiks meklēti blokķēdes tehnoloģijās bāzēti risinājumi valsts sektoram lielo datu, moderno tehnoloģiju, nodokļu krāpniecības un skaidrās naudas uzskaites sistēmas jomā. Hakatonu organizē Ekonomikas ministrija sadarbība ar Valsts Ieņēmumu dienestu (VID) un jaunuzņēmumu akseleratoru Startup Wise Guys. “Šodien konkurētspējīga ekonomika nav iedomājama bez digitāliem risinājumiem uzņēmējdarbībā un publisko pakalpojumu digitalizācijas. Blokķēdes tehnoloģijām redzam milzu potenciālu gan valsts pārvaldes pakalpojumu drošības un lietojamības uzlabošanā, gan kopumā IT jomas stratēģiskā attīstībā. Hakatons ir viens no soļiem šajā virzībā un ticam, ka šis formāts ļaus īsā laikā, sadarbojoties dažādu jomu speciālistiem, radīt unikālus risinājumus valsts pakalpojumu attīstībai un Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanai,” uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Hakatonā aicināti piedalīties gan individuāli programmētāji un blokķēdes entuziasti, gan arī jau esošas jauno uzņēmēju komandas, kas vēlas iemēģināt roku valsts sektora vajadzību risināšanā ar blokķēdes palīdzību. Pasākums norisināsies angļu valodā un ir atvērts dalībniekiem gan no Latvijas,...

Saeima ceturtdien, 21.martā, trešajā – galīgajā - lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas paredz ieviest to personu reģistru, kurām izsniegtas izziņas par ārvalstīs iegūtās izglītības atzīšanu. Kā informēja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, grozījumi ir svarīgi Latvijas izglītības eksportspējas veicināšanai. Skaidra, vienota kārtība atvieglos un veicinās ārvalstu studentu pieteikšanos mācībām Latvijā. Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu reģistrs būs Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa, un to kārtos Akadēmiskās informācijas centrs. Reģistrā būs ietvertas ziņas par katru ārvalstī izsniegto izglītības dokumentu un iegūto akadēmisko grādu apliecinošu dokumentu, ja Akadēmiskais informācijas centrs būs veicis tā ekspertīzi un izsniedzis izziņu par to, kādam Latvijas izglītības dokumentam vai akadēmiskajam grādam tas atbilst vai ir pielīdzināms. Ja ārvalstīs izsniegtais izglītības dokuments vai iegūtais akadēmiskais grāds neatbildīs nevienam Latvijā izsniedzamam izglītības dokumentam vai valstī piešķirama akadēmiskā grāda prasībām, reģistrā būs iekļaujamas ziņas par to, kādi papildu nosacījumi izpildāmi, lai to varētu pielīdzināt...

Vērtējot uzņēmumu maksāto nodokļu apjomu, 55.6% uzņēmēju un uzņēmumu vadītāju ir norādījuši, ka tas ir krietni par augstu, 36.5% - mazliet par augstu, savukārt 7.2% atbildējuši, ka nodokļu apjoms ir tik, cik vajag, liecina Turības Biznesa indekss. Salīdzinot atbildes ar uzņēmēju pausto 2018.gadā, redzams, ka nedaudz, taču neapmierinātība pieaug. Ja pērn nodokļu apjomu uzņēmēji vērtēja ar kopējo indeksu mīnus 48,4, tad šogad indekss ir mīnus 50,3. Uzņēmējiem tika lūgts novērtēt arī ar uzņēmējdarbību saistīto tiesisko vidi. 15% uzņēmēju norādījuši, ka tā ir ļoti slikta, 35% - drīzāk slikta, 19% - drīzāk laba, 1% - ļoti laba, savukārt 30% bijis grūti atbildēt uz šo jautājumu. Kopējais tiesiskās vides indekss ir negatīvs - mīnus 23. "Veidojot pētījumu, mūsu mērķis bija ne tikai noskaidrot, kāda ir situācija uzņēmējdarbības vidē un, ko par to domā paši uzņēmēji, bet arī turpināt darbu pie pētījumā atklātajiem datiem, lai piedāvātu iespējamos risinājumus situācijas uzlabošanai. Negatīvs vērtējums lielākajā...

Ņemot vērā arvien pieaugošo darbaspēka trūkumu būvniecības nozarē, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības biedri tikušies ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāvjiem, lai runātu par viesstrādnieku piesaisti, kā arī pārvaldes iespējām nākotnē atvieglot dokumentu noformēšanas procedūru un ilgumu ātrākai viesstrādnieku piesaistei. Partnerības biedri norādīja ne vien uz dokumentu noformēšanas procedūras garumu, bet arī dārdzību. Sarunā tika vērsta uzmanība kaimiņvalstu, īpaši Polijas praksei, kur ir atvieglotas likuma normas, paverot darba spēka nodrošināšanas aģentūrām legālas iespējas darbā Eiropas Savienības valstīs, tostarp arī Latvijā iekārtot trešo valstu pilsoņus. “Aicinām, vērtējot viesstrādnieku darbā iekārtošanās procedūrās kaimiņvalstīs, īpašu uzmanību pievērst Polijai, kas šobrīd ir daudz izdevīgākā situācijā nekā Latvija. Praksē tas nozīmē, ka nodokļi tiek maksāti nevis Latvijā, bet gan Polijā, turklāt valsts zaudē kontroli pār imigrācijas plūsmu,” norāda Partnerības vadītāja Baiba Fromane. Ar PMLP pārstāvjiem tika pārrunāts arī garais termiņš vakances izsludināšanai Nodarbinātības valsts aģentūrā. Kā zināms, esošais regulējums nosaka, ka darba devējam jānogaida 30 dienas, līdz...

Ja nepaguvāt noskatīties tiešsaistē, skatieties video ierakstā 20. marta E-semināru "Gada pārskats par 2018. gadu" Pilnu pieeju E-semināram iegādāties šeit! SEMINĀRU VADA Inga Pumpure, Finanšu vadības maģistre, grāmatvede – ārpakalpojumu sniedzēja, grāmatvedības un nodokļu konsultante, Latvijas Biznesa un profesionālo sieviešu asociācijas prezidente SEMINĀRA PROGRAMMA I. Normatīvais regulējums: 1) Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums; 2) MK noteikumi Nr. 775 un MK noteikumi Nr. 399; 3) Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums. II. Pasākumi pirms GP sastādīšanas – Bilances posteņu inventarizācija: 1) ilgtermiņa ieguldījumu posteņi, to pārbaude; 2) apgrozāmie līdzekļi: a) krājumi, to inventarizācija, klasifikācija, norakstīšana utt.; b) debitori – klasifikācija, novērtēšana u.c.; c) naudas līdzekļu inventarizācija; d) nākamo periodu izdevumi. e) pasīva posteņu inventarizācija – pašu kapitāls, uzkrājumi, kreditori. III. Gada pārskata sastāvs atkarībā no sabiedrības kategorijas: 1) finanšu pārskata pielikums; 2) atvieglojumi un atbrīvojumi mikrosabiedrībām; 3) gada pārskata revīzija un ierobežotā pārbaude, revidenta apstiprinājums; 4) gada pārskata parakstīšana, apstiprināšana un...

Finanšu ministrija ir apkopojusi visu iesaistīto institūciju izstrādātos priekšlikumus un sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Uzņēmumu reģistru virzīs grozījumus "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā". Grozījumu mērķis ir efektivizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu, kā arī novērst nepatiesu ziņu sniegšanu par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem. Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere: "Esošā situācija patieso labuma guvēju atklāšanā nav iepriecinoša – uzņēmēji ir bijuši kūtri, iesniedzot ziņas Uzņēmumu reģistrā par patiesajiem labuma guvējiem uzņēmumos. Grozījumi normatīvajos aktos būtu papildus kontroles rīks, lai uzņēmēji sniegtu patiesu informāciju un izprastu tālākās sekas, kas notiks, ja tiks sniegta maldīga informācija Uzņēmumu reģistram.” Grozījumi "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā" nosaka, ka likuma subjektiem, piemēram, zvērinātiem advokātiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, kredītiestādēm un citiem, būs jāziņo Uzņēmumu reģistram par gadījumiem, kuros izpētes gaitā secināts, ka informācija par klienta patieso labuma guvēju neatbilst Uzņēmumu reģistrā reģistrētajam. Attiecīgi Uzņēmumu reģistram būs pienākums informēt...

Arvien biežāk darbinieki vēršas Valsts darba inspekcijā (turpmāk - VDI) ar jautājumiem par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu un tā kompensēšanas iespējām, gadījumā, ja tas netiek izmantots vairāku gadu periodā. Šo jautājumu kontekstā VDI vēlas atgādināt, ka, pirmkārt, konstitucionālā līmenī darbinieka tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu ir atzītas par cilvēka pamattiesībām. Tas nozīmē, ka darba devējs nedrīkst vienoties ar darbinieku par ikgadējā atvaļinājuma atlīdzināšanu citā veidā, izņemot atpūtu. Kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu izmaksā tikai tādā gadījumā, ja likumā noteiktajā kārtībā tiek pārtrauktas darba tiesiskās attiecības. Otrkārt, ikgadējais apmaksātais atvaļinājums ir viens no Darba likumā noteiktajiem atpūtas veidiem, kā arī viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai nodrošinātu darbinieka tiesības uz taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem. Ikgadējā atvaļinājuma būtība ir dot iespēju darbiniekam atpūsties, neveicot darba līgumā paredzēto darbu, tādējādi ar atpūtu atjaunojot darbspējas darba veikšanai turpmākajam darba periodam. VDI vērš uzmanību, ka darba devējam ir pienākums nodrošināt darbiniekam iespēju izmantot paredzētās tiesības uz ikgadējo...

Saeima ceturtdien, 21.martā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka 2018. un 2019.gada ienākumu deklarācijā aprēķināto nodokļa piemaksu varēs samaksāt līdz 2020.gada 1.decembrim. Nodokļa nomaksas termiņa pagarinājums attieksies uz tiem maksātājiem, kuriem nodokļa piemaksa veidojas no diferencētā neapliekamā minimuma izmaiņām, tostarp mazo algu un arī autoratlīdzību saņēmējiem, ja šīs personas negūst cita veida ienākumus, piemēram, no saimnieciskās darbības. Savukārt attiecībā uz personām, kurām arī līdz šim bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju un veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksu, piemēram, saimnieciskā darba veicējiem, saglabājas līdzšinējā aprēķinātā nodokļa nomaksas kārtība. Lai pienākums piemaksāt nodokli rastos iespējami mazākam personu lokam, grozījumi paredz iespēju nodokļa maksātājam pašam prognozēt mazāku mēneša neapliekamo minimumu, ja gada laikā paredzēti lielāki ienākumi. Šādā gadījumā ienākuma izmaksātājs nodokļa maksātājam piemēros viņa paša prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, un tas nedrīkstēs pārsniegt Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Saeima arī lēma, ka iedzīvotājiem, kuriem rezumējošā...

Trauksmes celšanas likums nosaka, kā ziņot par darba vietā pamanītu sabiedrības interešu pārkāpumu, kā arī aizsargā personas, kas cēlušas trauksmi. Lai būtu skaidra iesaistīto personu atbildība un nepieciešamības gadījumā sankcijas tiešām tiktu piemērotas, Valsts kanceleja ir izstrādājusi papildinājumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam, kas tika izsludināti 21. martā Valsts sekretāru sanāksmē. Trauksmes celšanas likums Latvijā stāsies spēkā no 2019. gada 1. maija, un tā mērķis ir garantēt iedzīvotājiem drošu mehānismu, kā informēt atbildīgās institūcijas par pamanītiem sabiedrības interešu pārkāpumiem. Pārkāpumam jābūt konstatētam, fiziskai personai veicot darba pienākumus, dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai pēc to pārtraukšanas. Trauksmi iespējams celt par korupciju, darba drošības apdraudējumu, pārtikas drošības apdraudējumu un citiem pārkāpumiem – ar nosacījumu, ka trauksmes cēlējs informāciju par iespējamo pārkāpumu uzskata par patiesu. Apzināta nepatiesu (melīgu) ziņu sniegšana nav pieļaujama. Vienlaikus likumā ietvertas arī trauksmes cēlēju aizsardzības garantijas. Lai gan trauksmes cēlēju aizsardzības garantijās iekļauts arī nosacījums, ka trauksmes...

Konkurences tiesību mērķis ir brīvas, godīgas un vienlīdzīgas konkurences aizsargāšana un saglabāšana. Konkurences tiesības ir mehānisms dinamiska iekšējā tirgus attīstīšanai un tādējādi vispārējās labklājības celšanai. Ievērojot konkurences tiesību īpašo sabiedrisko nozīmi un lomu komercdarbības vides uzlabošanā, Augstākā tiesa ir apkopojusi savu tiesu praksi par konkurences lietām. Apkopojums veidots kā Konkurences likuma normu komentārs, kurā tiesas nolēmumos atrodamās atziņas sakārtotas pēc attiecīgajiem likuma pantiem – norādīts attiecīgās tiesību normas teksts, bet pēc tam saistībā ar konkrēto tiesību normas interpretāciju un piemērošanu paustās tiesas atziņas. Apkopojumā ietverti nozīmīgākie Augstākās tiesas nolēmumi laikā no 2007.gada līdz 2018.gadam, īpaši aplūkojot tādus jautājumus kā konkurenci ierobežojošas darbības, tostarp aizliegtās vienošanās un dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, atbildība par konkurenci ierobežojošajām darbībām, tirgus dalībnieku apvienošanās kontrole, lietas izpētes procedūra, kā arī soda naudas noteikšana. Apkopojumā ir iekļautas atziņas no vairāk nekā 150 nolēmumiem, tostarp atziņas no atsevišķiem Satversmes tiesas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības Tiesas nolēmumiem. Tiesu prakses...

Atgādinām, ka biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības gada pārskatus sagatavo atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 3. oktobra noteikumiem Nr. 808 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem”. Gada pārskats sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, ziedojumu un dāvinājumu pārskata un ziņojuma. Ja biedrība, nodibinājums un arodbiedrība, kuras apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 40 000 eiro, ir izvēlējusies kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, tā par katru pārskata gadu sagatavo tikai ieņēmumu un izdevumu pārskatu un ziedojumu un dāvinājumu pārskatu. Pārskatu pārbauda saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcija vai zvērināts revidents. Ja biedrībai vai nodibinājumam, kam piešķirts sabiedriskā labuma statuss, ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā ir lielāki par 800 000 eiro, gada pārskats ir pakļauts obligātai zvērināta revidenta pārbaudei. Gadījumos, kad zvērināta revidenta pārbaude nav obligāta, organizācijā gada pārskatu pārbauda revīzijas komisija, ar nosacījumu,ka vismaz viens šīs revīzijas komisijas loceklis ir kompetents grāmatvedības vai revīzijas...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera nosūtījusi Saeimā pārstāvētajām frakcijām vēstuli, aicinot izvēlēties biedrības sagatavoto regulējumu “Grozījumi Darba likumā” par virsstundu apmaksas kārtību, kas attiecināms uz visās nozarēs strādājošajiem, kad pirmās divas stundas darbiniekam pienāktos 50% piemaksa, bet par pārējām – līdzšinējā kārtība. Šis piedāvājums nodrošina samērīgu darba devēju un darba ņēmēju interešu ievērošanu, jo pirmās divas stundas tiek apmaksātas 50% apjomā, bet pārējās un svētku dienas 100% apjomā. Šo par atbilstošāku Satversmei atzina kā Valsts Prezidenta kanceleja, Juridiskais birojs un arī Tiesībsargs. LTRK sagatavotais piedāvājums arī risina Latvijas konkurētspējas problēmu reģionālā griezumā, kas ir viens no Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā norādītajiem mērķiem. Pašreiz Saeimā izskatīšanā iesniegti vairāki piedāvājumi, tostarp samazināt virsstundu apmaksu tikai tām nozarēm, kas slēgušas ģenerālvienošanos, taču pārējām saglabājot esošo kārtību. LTRK uzskata, ka šāds koplīgums nerisina konkurētspējas problēmu citām nozarēm, kur ne vienmēr ir iespēja noslēgt ģenerālvienošanos, tādēļ šādas nozaru vienošanās gadījumā biedrība aicina saglabāt...