Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

JAUNUMI

KP pusgada laikā izsaka sešus brīdinājumus par iespējamu iesaisti karteļos
KP pusgada laikā izsaka sešus brīdinājumus par iespējamu iesaisti karteļos
Konkurences padome (KP) pirmajā pusgadā organizējusi sešas brīdinājuma procedūras desmit uzņēmumiem un piecām fiziskām personām par iespējamu iesaisti konkurentu aizliegtās vienošanās jeb karteļos. Izsakot brīdinājumus, KP iespējamās aizliegtu vienošanos pazīmes un kaitējumu tirgum un patērētājiem var novērst pēc iespējas ātri. Pirmajā pusgadā KP redzeslokā nonākuši dažādu nozaru pārstāvji, tajā skaitā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, biroja tehnikas izplatīšanas pārstāvji un nožogojuma montāžas veicēji. Aizliegtas vienošanās iepirkumos nemainīgi ir biežāk konstatētais un smagākais konkurences tiesību pārkāpums Latvijā. Lai nodrošinātu efektīvu konkurences tiesību uzraudzību, KP iespējamus pārkāpumus, kas ietekmē mazāku daļu tirgus un sabiedrības, saskaņā ar prioritizācijas stratēģiju novērš alternatīvos veidos, piemēram, izskatot brīdinājumus un nepiemērojot naudas sodu. Tas atbilst arī vispārējam valsts pārvaldes “Konsultē vispirms” principam. KP saglabā informāciju par izteiktajiem brīdinājumiem. Ja brīdinātais uzņēmums nākotnē atkārtoti nonāks KP redzeslokā saistībā ar līdzīgiem iespējamiem pārkāpumiem, tie tiek izmeklēti kā atkārtota pārkāpuma lieta.
Rosina nodrošināt iespēju VID paziņojumus saņemt arī e-pastā un papīra formātā pa pastu
Rosina nodrošināt iespēju VID paziņojumus saņemt arī e-pastā un papīra formātā pa pastu
Valsts sekretāru sanāksmē 11. jūlijā, izskatot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, atbalstu guva vairāki Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iesniegtie priekšlikumi. Tie vērsti uz to iedzīvotāju pasargāšanu, kas ikdienā neizmanto elektronisko saziņu ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), bet tādēļ, paši to nezinot, var nonākt sodāmo lomā. LPS uzskata, ka iedzīvotājiem, kuri nav saimnieciskās darbības veicēji un kuriem nav katru mēnesi vai katru ceturksni jāiesniedz deklarācijas VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā, nedrīkst uzlikt par pienākumu saziņai ar VID izmantot tikai elektronisko deklarēšanās sistēmu (EDS). VID ziņas un lēmumi šādiem iedzīvotājiem būtu jāsūta tādā veidā, lai adresātu tie patiesi sasniegtu bez apgrūtinājumiem, tajā skaitā papīra formā uz personas deklarēto dzīvesvietu. LPS lūdza likumprojektu papildināt ar jaunu 7.2 pantu, izsakot pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: “Valsts ieņēmumu dienests izdoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātājiem – juridiskai personai vai fiziskai personai, kas reģistrējusies kā saimnieciskās darbības...
Koriģēs formulu, pēc kuras aprēķina VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu
Koriģēs formulu, pēc kuras aprēķina VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu
Valsts sekretāru sanāksmē 11. jūlijā starpministriju saskaņošanai izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.676 "Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai"". Paredzēts, ka grozījumi varētu stāties spēkā 1. septembrī. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētā mēneša neapliekamā minimuma aprēķinā netiek ņemti vērā nodokļa maksātāja aktuālie ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamie ienākumi. Līdz ar to ir iespējamas situācijas, ka nodokļa maksātājam taksācijas gadā, pieaugot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamo ienākumu apmēram, ir piemērots lielāks VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums nekā nodokļa maksātājam faktiski būtu piemērojams. Rezultātā nodokļa maksātājam rodas IIN piemaksa, kā arī pienākums iesniegt VID taksācijas gada ienākumu deklarāciju un nomaksāt IIN. Rosinātie grozījumi, ņemot vērā, ka pēdējos gados palielinājušās vidējās bruto darba algas un 2018.gadā pieaugums vidēji ir 9%, paredz, ka VID prognozētā mēneša neapliekamā minimuma aprēķināšanas formulā būtu jāiekļauj koeficients 1,09, kas...
Pirmajā pusgadā par 10 procentiem palielinājušies ieņēmumi no darbaspēka nodokļiem
Pirmajā pusgadā par 10 procentiem palielinājušies ieņēmumi no darbaspēka nodokļiem
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2019.gada pirmajā pusgadā ir 4,77 miljardi eiro, kas ir par 0,12 miljardiem eiro jeb 2,6 % vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, tādējādi nodrošinot ieņēmumu plāna izpildi 101,9 % apmērā. 2019.gada pirmajā pusgadā VID administrētajos kopbudžeta ieņēmumos 53,0 % ir ieņēmumi no darbaspēka nodokļiem un tie būtiski veicināja VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu izpildi. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 2019.gada pirmajā pusgadā ir 1,68 miljardi eiro un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi ir 0,85 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2018.gada pirmo pusgadu, tie kopā palielinājušies par 0,23 miljardiem eiro jeb 10,0 %. Ieņēmumu pieaugumu nodrošina gan darba ņēmēju skaita, gan ienākumu pieaugums. VSAOI ieņēmumu pieaugums ir lielāks nekā IIN ieņēmumiem, kas skaidrojams ar lielajām atmaksām no IIN – 2019.gada pirmajā pusgadā atmaksāti 121,40 milj. eiro, kas ir par 10,51 milj. eiro jeb 9,5 % vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā. Pievienotās vērtības nodokļa...
Aktuāla grāmata - "Komercdarījumu grāmatvedības uzskaite un nodokļu piemērošana"
Aktuāla grāmata - "Komercdarījumu grāmatvedības uzskaite un nodokļu piemērošana"
Izdevniecībā Lietišķās informācijas dienests sērijā BILANCES BIBLIOTĒKA iznākusi jauna grāmata “KOMERCDARĪJUMU GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITE UN NODOKĻU PIEMĒROŠANA”, kas ir unikāls, praktisks materiāls par nodokļu piemērošanu visbiežāk sastopamiem darījumiem. Grāmatas autores ir Olga Lukašina un Jekaterina Juhimeca. GRĀMATU VAR IEGĀDĀTIES ŠEIT. Grāmata paredzēta darbiniekiem, kas pilda grāmatvedības, finanšu un auditoru funkcijas, kā arī tiem, kurus interesē nodokļu likumdošana. Grāmata veltīta uzņēmējdarbībā (komercdarbībā) populārāko darījumu grāmatvedības uzskaitei un nodokļu piemērošanas analīzei: nodokļu piemērošana pirkuma – pārdošanas, maiņas, ieskaita, dāvinājuma, patapinājuma, nomas, īres, līzinga, cesijas, faktoringa u.c. darījumos; līgumos ar darba ņēmējiem;veidojot un mainot paša kapitālu; atgriežot pārdoto preci; nodokļi, kas saistīti ar atsavināšanu, saņemtiem un nomaksātiem procentiem. Grāmatā vienlaikus ar problēmas izklāstu minētas vairākas lēmumu pamatojošas likumu normas. Bieži vien tie ir ne tikai nodokļu likumi un tos skaidrojošie Ministru kabineta noteikumi, bet arī Civillikums un Komerclikums. Katrs komercdarījums šajā grāmatā vispirms tiek analizēts no Latvijas Civillikuma un Komerclikuma skatupunkta, pēc tam – secīgi (pa...
VID līdz 20. septembrim no PVN maksātāju reģistra izslēgs neaktīvos uzņēmumus
VID līdz 20. septembrim no PVN maksātāju reģistra izslēgs neaktīvos uzņēmumus
Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka no 12. jūlija ir spēkā vairākas izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas ļaus vēl efektīvāk ierobežot krāpnieciskos darījumus tieši pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā, kas ir viens no izplatītākajiem un pierādīšanas ziņā sarežģītākajiem krāpšanās veidiem un nodara būtisku kaitējumu valsts budžeta ieņēmumiem. Sākot no šī gada 12.jūlija VID būs plašākas tiesības izslēgt no VID PVN maksātāju reģistra tādus PVN maksātājus, kuri savās PVN deklarācijās sešu mēnešu periodā nebūs norādījuši nevienu darījumu vai arī veikuši visu uzņēmuma amatpersonu nomaiņu. Lai turpmāk vairs nebūtu iespējams PVN krāpniecības shēmās izmantot jau reģistrētu PVN maksātāju reģistrācijas numurus, VID ir noteikts pienākums līdz 2019.gada 20.septembrim no PVN maksātāju reģistra izslēgt t.s. “gulošos” jeb neaktīvos uzņēmumus, proti, tādus, kas laika posmā no 2018.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.jūnijam savā PVN deklarācijā nav norādījuši nevienu ar PVN apliekamu darījumu. Savukārt, lai ierobežotu īpašā PVN režīma preču importa darījumos izmantošanu krāpnieciskos...
Vairs nevarēs iegūt juriskonsulta profesionālo kvalifikāciju
Vairs nevarēs iegūt juriskonsulta profesionālo kvalifikāciju
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Tieslietu ministrija (TM) vērš studējošo un reflektantu uzmanību, ka tuvojas noslēgumam tiesību zinātņu jomas izglītības reforma, tāpēc augstākās izglītības iestāžu pienākums ir laikus informēt studējošos par gaidāmām izmaiņām. Reforma paredz pārtraukt īstenot studiju programmas juriskonsultu sagatavošanai un vairs nepiedāvāt juriskonsulta profesionālās kvalifikācijas ieguvi. Augstskolām ir jānodrošina, ka pēdējie diplomi par juriskonsulta profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu tiek izsniegti līdz atbilstošā studiju virziena akreditācijas termiņa beigām, tas ir, vēlākais līdz 2020.gada 31. decembrim. Reforma neattiecas uz pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu (juristu palīgi). Ja augstskolas turpina secīgu tiesību zinātņu studiju programmu īstenošanu, lai nodrošinātu iespēju studējošajiem profesionālajās maģistra studiju programmās iegūt jurista kvalifikāciju, tad tās studiju programmas, pēc kuru apguves piešķir profesionālo kvalifikāciju “juriskonsults”, ir jāpārveido par akadēmiskā bakalaura studiju programmām. Ministrijas vērš uzmanību, ka personai ar akadēmisko bakalaura grādu tiesību zinātnē ir tādas pašas tiesības kā personai ar profesionālo bakalaura grādu tiesību zinātnē un juriskonsulta profesionālo kvalifikāciju....
Jaunas prasības izglītības ieguvei neklātienes un tālmācības formā
Jaunas prasības izglītības ieguvei neklātienes un tālmācības formā
Valdība 2. jūlijā ir apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos noteikumus "Vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas īstenošanas kārtība neklātienes un tālmācības formā", kas nosaka vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas kārtību neklātienes un tālmācības izglītības ieguves formā. Savukārt izglītības iestādēm tiek noteikti kritēriji, lai tās pilnvērtīgi nodrošinātu izglītības ieguves iespējas šajās izglītības programmās. Izglītības programmu apguve neklātienes vai tālmācības izglītības ieguves formā īpaši piemērota Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēl nevar iegūt izglītību klātienē, kā arī diasporā dzīvojošajiem, kuri vēlas saglabāt saikni ar Latviju un iegūt vispārējo izglītību latviešu valodā. Līdz šim nepastāvēja tiesiskais regulējums, kas nosaka obligātās prasības izglītības iestādei, lai tā varētu īstenot izglītības programmas neklātienes un tālmācības formā, tāpat nav noteikta arī konkrēta šādu izglītības programmu īstenošanas kārtība. Jaunā kārtība nosaka, ka izglītības iestādēm, kuras īsteno izglītības programmas neklātienes izglītības ieguves formā, nepieciešams nodrošināt izglītības iestādē mācību procesam piemērotus mācību un metodiskās informācijas...
No 15. jūlija vēl nemainīsies vēstuļu un paku sūtījumu tarifi Latvijas Pastā
No 15. jūlija vēl nemainīsies vēstuļu un paku sūtījumu tarifi Latvijas Pastā
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) turpina vērtēt AS “Latvijas Pasts” iesniegto universālā pasta pakalpojumu - vēstuļu korespondences un pasta paku sūtījumu - (UPP) tarifu projektu. Jaunie UPP tarifi nestāsies spēkā šā gada 15. jūlijā, kā to sākotnēji – aprīlī paziņojis komersants, iesniedzot tarifu projektu Regulatoram vērtēšanā. Lietotāji joprojām var turpināt sūtīt pasta sūtījumus par spēkā esošajiem UPP tarifiem. Regulators turpina vērtēt tarifu projektā iekļautās izmaksas, vai tās ir ekonomiski pamatotas, un tam ir iesniegti visi pamatojošie dokumenti. Regulators šobrīd ir pieprasījis pasta operatoram iesniegt papildu informāciju un precizēt datus. Regulatoram kopumā ir dotas 90 dienas tarifa projekta vērtēšanai un 30 dienas – lēmuma pieņemšanai. Ņemot vērā, ka šobrīd ir pieprasīta papildu informācija, tarifu projekta izvērtēšanas termiņš tiek pagarināts. Tas nozīmē, ka Regulatoram lēmums par tarifiem ir jāpieņem līdz augusta beigām, un tarifu vērtības vēl var mainīties, salīdzinot ar iesniegto tarifu projektu. Latvijā UPP sniedz valsts AS “Latvijas Pasts”,...
Vai drīkst pieprasīt papildu maksu par preču izvietošanu speciālās vietās?
Vai drīkst pieprasīt papildu maksu par preču izvietošanu speciālās vietās?
Konkurences padome (KP) secinājusi, ka mazumtirgotājiem ir atšķirīga izpratne par maksas piemērošanu piegādātājiem par produktu izvietošanu ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības veikalu “pie kases”* zonās, tāpēc KP definē kritērijus, ko ņems vērā, lai novērtētu mazumtirgotāju rīcības atbilstību Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumam (NMPAL). KP ierosināja tirgus uzraudzību “Par preču papildu izkārtojumu speciālās vietās ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības veikalos”, balstoties uz piegādātāju identificētajām problēmām un iestādes noteiktajām prioritātēm, kas paredz pievērst uzmanību praksi, kas saistīta ar maksas pieprasīšanu par preces atrašanos mazumtirdzniecības vietās. Tirgus uzraudzības ietvaros informācija tika saņemta no desmit mazumtirgotājiem un 15 piegādātājiem. Tirgus uzraudzības mērķis bija sniegt skaidrojumu par preču izvietošanas nosacījumiem “pie kases” zonā un attiecīgi maksas piemērošanu piegādātājiem. Uzraudzībā tika konstatēts, ka daļa mazumtirgotāju “pie kases” zonu uzskata par pamata plauktu vietu, daļa – par papildu izkārtojuma speciālo vietu, attiecīgi vai nu piemērojot, vai nepiemērojot piegādātājiem maksu par preču izvietošanu “pie kases” zonā. KP norāda, ja “pie...
Atvieglos būvniecības procesa saskaņošanu no ieceres līdz būves nodošanai ekspluatācijā
Atvieglos būvniecības procesa saskaņošanu no ieceres līdz būves nodošanai ekspluatācijā
Ministru kabinets 9. jūlijā atbalstīja tālāku Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) attīstīšanu procesu optimizācijas un automatizēšanas virzienā, apstiprinot rīkojuma projektu "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 54.0 versija - Būvniecības procesu un IS attīstība (2.kārta))" . Tā rezultātā BIS kļūs par vienotu platformu jebkuras būves dzīvescikla pārvaldībai - no būvniecības ieceres līdz ekspluatācijas beigām. MK rīkojuma projekts paredz turpmāko trīs gadu laikā gan papildināt un pilnveidot jau šobrīd BIS pieejamos risinājumus, gan arī veidot jaunus. Plānots, ka tiks radīta jauna būvju lēmumu skaņošanas un pieņemšanas funkcionalitāte, nodrošinātas iepriekš nebijušas iespējas elektroniskās darba laika uzskaites datu izmantošanai būvuzraudzībā, izstrādāta BIS mobilo iekārtu lietotne un ieviesti citi būtiski jauninājumi. Tāpat tiks pilnveidots būvniecības ieceres iesniegšanas un saskaņošanas process, risku vadība uzraudzības procesa ietvaros, kā arī apziņošanas un informēšanas process. Kā zināms, BIS attīstības 1. kārtas ietvaros ir radīta iespēja, kas nodrošina būvniecības ieceres elektronisku iesniegšanu, ko jau izmantojuši vairāki...
Senāta spriedumā uzsvērts, kā identificējama emocionālā vardarbība iestādē
Senāta spriedumā uzsvērts, kā identificējama emocionālā vardarbība iestādē
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 3.jūlijā rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu (Nr. A420287716, SKA-474/2019), kurā iepriekšējās tiesu instancēs spriests par varbūtējo emocionālo vardarbību iestādē attiecībā uz šīs iestādes darbinieku. Skatot konkrēto lietu, Senāta spriedumā rodamas atziņas, kas palīdz noteikt, ko uzskata par emocionālo vardarbību darbavietā un kas pierāda tās esamību. Konkrētajā lietā esošie fakti: Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs par neatrašanos darbavietā sauca pieteicēju pie disciplināratbildības, atbrīvojot viņu no amata. Lēmumā norādīts, ka atbilstoši elektroniskās kodu kartes izmantošanas sistēmas datiem pieteicēja nav reģistrējusi savu elektronisko kodu karti piecas dienas 2015.gana novembrī, 12 dienas 2105.gada decembrī, kā arī no 2016.gada 4. līdz 29.janvārim. Pieteicēja nav noliegusi neatrašanos darbā šajos datumos, kā arī nav pamatojusi prombūtni. Pārējā laikā šajā periodā reģistrācija veikta neregulāri. Pieteicējai ar darba devēju nav vienošanās veikt darba pienākumus ārpus darba laika un vietas. Tādējādi, neierodoties darbā, pieteicēja ir pārkāpusi biroja darba kārtības noteikumus. Soda noteikšanā ņemts vērā disciplināratbildību pastiprinošs...
Piesakoties vajadzīgo darbinieku apmācībai, var saņemt valsts dotāciju
Piesakoties vajadzīgo darbinieku apmācībai, var saņemt valsts dotāciju
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) līdz šī gada 23.jūlijam pieņem darba devēju pieteikumus vajadzīgo darbinieku apmācībai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” pasākumā „Apmācība pie darba devēja”. Tā ir iespēja darba devējiem saņemt dotāciju, lai sagatavotu vajadzīgos speciālistus, izvēloties un apmācot NVA reģistrētos bezdarbniekus uzņēmuma vidē. Praktisko apmācību ir iespējams organizēt profesionālās kompetences apgūšanai, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Praktisko apmācību neorganizē nekvalificētos un mazkvalificētos darbos. Praktiskās apmācības īstenošanai var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, kā arī biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes un izglītības iestādes. Lai saņemtu atbalstu praktiskajai apmācībai, darba devējam ir jāpiedāvā nodarbinātība no jauna izveidotā darba vietā vai darba vietai jābūt vakantai vismaz četrus mēnešus pirms praktiskās apmācības uzsākšanas. Savukārt pēc praktiskās apmācības pabeigšanas darba devējam ir jānodrošina bezdarbniekam iespēja vismaz trīs mēnešus turpināt darba tiesiskās attiecības. Darba devējam jāaizpilda pieteikuma forma, kas atrodama NVA mājaslapā, un jāpievieno prasītā informācija....
Neuzklausa LPS priekšlikumu neieviest automātisko mazo uzņēmēju un fizisko personu sodīšanu par nodokļu deklarāciju kavējumiem
Neuzklausa LPS priekšlikumu neieviest automātisko mazo uzņēmēju un fizisko personu sodīšanu par nodokļu deklarāciju kavējumiem
Ministru kabinets (MK) 9. jūlijā atkārtoti izskatot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kas saistīts ar Administratīvās atbildības likumu un tajā paredzētajām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesībām automātiski sodīt par laikus neiesniegtām nodokļu deklarācijām un kurš stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī, neatbalstīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) lūgumu neieviest automātisko sodīšanu attiecībā uz fiziskajām personām, kas nav saimnieciskās darbības veicēji, kā arī automātiski nesodīt mazos nodokļu maksātājus un jaunos uzņēmējus. Tāpat MK uzskata, ka nav nepieciešams sodīšanas bargumā nošķirt regulāros deklarāciju iesniegšanas kavētājus no tiem, kas deklarācijas parasti iesniedz laikus. Šajā MK sēdē tikai iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pievienojās LPS paustajām bažām. No ilgstoši (vēl no iepriekšējās valdības laikiem) uzturētajiem LPS iebildumiem Finanšu ministrija likumprojektā atbalstīja tikai vienu – nesodīt par divu dienu kavējumu. “Ļoti ceru, ka Saeimas deputāti likumprojektu grozīs, paredzot daudz saprātīgāku un izsvērtāku automātiskās sodīšanas sistēmu. Uzskatu, ka fiziskās personas, kas nav saimnieciskās darbības veicēji, nedrīkstētu automātiski sodīt...
Grāmatvedības, revīzijas un citiem zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem atvieglos prasības transfertcenu noteikšanai
Grāmatvedības, revīzijas un citiem zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem atvieglos prasības transfertcenu noteikšanai
Ministru kabinets (MK) 9. jūlijā pieņēma Finanšu ministrijas sagatavoto noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.677 "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi"". Ar tiem Latvijā tiek ieviestas atvieglotas prasības transfertcenu noteikšanai zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem, tādējādi samazinot administratīvo slogu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas transfertcenu regulējums - galvenokārt uz komercsabiedrībām, kuras ietilpst starptautiskajā uzņēmumu grupā un veic darījumus ar to grupā esošajām saistītajām ārvalstu komercsabiedrībām. Transfertcenu regulējums uzliek par pienākumu uzņēmumiem, veicot darījumus ar saistītiem ārvalstu uzņēmumiem, noteikt tirgus cenai atbilstošu darījuma cenu. Tādējādi valsts budžets tiek aizsargāts no situācijas, kad starptautiskās uzņēmumu grupas, manipulējot ar darījumu cenu, peļņu novirza uz valstīm vai teritorijām, kurās ir mazāks uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) slogs. Nodokļu maksātājiem, veicot darījumus ar saistītiem ārvalstu uzņēmumiem, darījumu cena jānosaka atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajai metodoloģijai, tajā skaitā veicot funkcionālo analīzi, piemērojot transfertcenu metodi un salīdzinot attiecīgo gadījumu ar salīdzināmiem darījumiem, kādus savā starpā veic neatkarīgi uzņēmumi. Turklāt...