JAUNUMI

2019. gada 15. jūnijā stājās spēkā jaunais Starptautiskais profesionālu grāmatvežu ētikas kodekss (ieskaitot starptautiskos neatkarības standartus) (International Code of Ethics for Professional Accountants, including International Independence Standards), kuru izdod viena no Starptautiskās grāmatvežu federācijas (International Federation of Accountants, IFAC) neatkarīgām standartu izstrādes padomēm – Starptautiskā grāmatvežu ētikas standartu padome (International Ethics Standards Board for Accountants, IESBA). Starptautiskais profesionālu grāmatvežu ētikas kodekss nosaka ētikas pamatprincipus, kas jāievēro profesionālajiem grāmatvežiem un revidentiem un kuri savukārt nosaka profesionālā grāmatveža paredzamo uzvedības standartu. Šīm profesijām ir raksturīga atbildība par rīcību sabiedrības interesēs – klienti, valdības, kreditori, darbinieki, investori un citas ieinteresētās puses pieņem lēmumus, balstoties uz grāmatvedības datu un finanšu informācijas patiesumu. Ētikas kodekss sniedz arī konceptuālas pamatnostādnes, kas nosaka profesionālā grāmatveža pienākumu identificēt, novērtēt un novērst apdraudējumus ētikas pamatprincipu ievērošanai un, ja nepieciešams, neatkarībai. Rokasgrāmatu par Starptautiskais profesionālu grāmatvežu ētikas kodeksu angļu valodā privātai lietošanai var lejuplādēt šeit. Drīzumā jaunais Ētikas kodekss tiks pārtulkots arī...

Kā tiesiski korekti atrisināt finansiālās grūtības, atjaunojot uzņēmuma maksātspēju, ja vien tas ir objektīvi iespējams? Maksātnespējas kontroles dienests atzīst, ka risināt finansiālās grūtības ir iespējams neiesaistot tiesu (uzņēmuma parādu ārpustiesas restrukturizācija), kā arī tiesas apstiprinātā procesā (tiesiskās aizsardzības process, ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, juridiskās personas maksātnespējas process un fiziskās personas maksātnespējas process). Parādu ārpustiesas restrukturizācija Pirms tiesā tiek ierosināta maksātnespējas procesa lieta, finanšu grūtībās nonākušajam saimnieciskās darbības veicējam (parādniekam) un kreditoriem ir iespēja veikt savstarpēji saskaņotu parādu restrukturizāciju jeb parādu ārpustiesas restrukturizāciju, kuras gaitā abas puses cenšas panākt vienošanos, lai izmainītu parāda atmaksas nosacījumus, ļaujot parādniekam turpināt saimniecisko darbību. Pēc būtības parādu ārpustiesas restrukturizācija ir tiesiskās aizsardzības procesa alternatīva, ja parādnieka un kreditoru starpā ir iespējams noslēgt savstarpēju vienošanos. Parādu ārpustiesas restrukturizācijas laikā parādnieks nebauda tiesas aizsardzību, tādēļ tas ir brīvprātīgs process no abām pusēm. Parādu ārpustiesas restrukturizācijas principi Latvijā ir definēti parādu ārpustiesas restrukturizācijas vadlīnijās (pieejamas šeit), pēdējā redakcija ir apstiprināta...

Maksātnespēja ir parādnieka stāvoklis, kad tā manta nav pietiekama, lai segtu visus kreditoru prasījumus, kuriem ir iestājies izpildes termiņš. Tāpēc juridiskas personas maksātnespējas procesa laikā parādnieka manta proporcionāli tiek sadalīta starp visiem kreditoriem. Maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt pats parādnieks vai kreditors, tostarp darbinieks, kam nav izmaksāta darba alga, informē Maksātnespējas kontroles dienests. Kreditors var iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja parādnieks – SIA vai A/S – nav nokārtojusi parādsaistības ne mazāk kā 4268 eiro apmērā. Ja juridiskā persona ir personālsabiedrība vai individuālais komersants, parādsaistību apmēram ir jābūt ne mazākam kā 2134 eiro. Darbinieks var iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja uzņēmums nav izmaksājis darba samaksu, kaitējuma atlīdzību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas. Pirms maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas kreditoram obligāti jābrīdina parādnieks! Parādniekam pašam jāiesniedz maksātnespējas procesa pieteikums, ja tas divu mēnešu laikā nespēj nokārtot parādsaistības, kam iestājies izpildes termiņš un parādnieks neveic aktīvas darbības,...

Fiziskas personas maksātnespējas process (FPMNP) ir paredzēts labticīgām fiziskām personām, kuras no savas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ vairs nav spējīgas segt vai ilgtermiņā nespēs segt savas saistības pret kreditoriem, bet vēlas atjaunot savu maksātspēju. Process nav piemērojams personām, kuras vēlas izvairīties no savu saistību izpildes, izmantojot FPMNP, informē Maksātnespējas kontroles dienests FPMNP neatbrīvo fizisko personu no tādiem prasījumiem kā uzturlīdzekļu samaksa, prasījumi no neatļautas darbības, nodrošinātā kreditora prasījumi, ja parādnieks ir saglabājis ieķīlāto mājokli, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) un Krimināllikumā paredzētie sodi, kā arī kompensācijas par radīto kaitējumu. Personai pirms FPMNP uzsākšanas ir arī nopietni jāizvērtē, kādas ziņas ir sniegtas, ņemot aizdevumu, un vai rīcība ar piešķirtajiem kredītlīdzekļiem, kā arī rīcība ar savu mantu ir bijusi atbilstoša līguma nosacījumiem. FPMNP pieteikumu tiesā var iesniegt tikai pats parādnieks, ja pastāv vismaz viena no šādām maksātnespējas pazīmēm: 1) nav iespēju nokārtot iestājušās parādsaistības, kuras kopā pārsniedz 5000 eiro; 2) gada laikā nebūs iespējams...

Pretkrāpšanas kustība #Atkrāpies! ir izstrādājusi vienotu ziņošanas rīku, kurā iespējams ziņot par pamanītajiem pārkāpumiem patērētāju tiesību, darba tiesību, nodokļu krāpšanas, negodprātīgu iepirkumu vai konkurences jautājumos un daudzās citās jomās. Ziņošanas rīks ir pieejams kustības mājaslapas sadaļā “Ziņo par pārkāpumiem“. “Kustības trešā darbības gada otro pusi sākam ar nozīmīgu soli – vienota ziņošanas rīka izveidi. #Atkrāpies! kustības ziņošanas rīks ir platforma, kurā iedzīvotājiem, uzņēmējiem vai organizācijām ērtā veidā ir iespēja nodot informāciju par pamanītajiem pārkāpumiem. Jāuzsver, ka, informējot par pārkāpumu šajā vietnē, tas netiks uzskatīts par trauksmes celšanu, bet palīdzēs kopīgi cīnīties pret krāpšanos,” norāda Finanšu ministrijas Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesta (AFCOS) vadītāja Nata Lasmane. Kustībā iesaistītās iestādes ir atzinušas, ka ziņošanas kultūra, ietverot gan atklātu, gan anonīmu ziņošanu, ir nozīmīgs atbalsts krāpniecības un negodprātību atklāšanā. Tomēr būtiski, lai ziņojumi būtu sagatavotu kvalitatīvi. Ziņošanas rīkā pieejams apraksts par to, kāpēc ir svarīgi ziņot, kā arī piedāvāts izvēlēties iestādi, kurai ziņot par pārkāpumu. Katrai...

Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē 27. augustā valdība un sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – diskutēja par valsts budžetu 2020. gadam. LDDK atzinīgi vērtē, ka nākamā gada valsts budžetā nav paredzētas fundamentālas izmaiņas nodokļu sistēmā, saglabājot stabilitāti trīs gadu periodā pēc nodokļu reformas. Tāpat pozitīvi vērtējams, ka, pārskatot valdības izdevumus 2020. gadam, iegūti papildu 93,7 miljoni eiro. Aptuveni pusi no rezervēm plānots izmantot fiskālās telpas paplašināšanai un kopējām valsts prioritātēm. Gan darba devēju, gan darba ņēmēju pārstāvji ir vienisprātis, ka valsts budžeta veidošanas ietvaros ir jāpārskata arī pašvaldību izdevumi un to efektivitāte. LDDK uzsver, ka nepieciešama lielāka sociālo partneru iesaiste valsts budžeta veidošanā, izvērtējot arī darba devēju iesniegtos priekšlikumus. Līdz šim diskusijas par iespējamām budžeta pozīciju izmaiņām noritējušas tikai koalīcijas partneru starpā. Veidojot nākamā gada valsts budžetu, LDDK aicina ievērot 2017. gadā pieņemto NTSP lēmumu līdz 2020. gadam saglabāt minimālo mēneša darba...

Ministru kabineta sēdē 27. augustā tika skatīti un apstiprināti grozījumi Trauksmes celšanas likumā, kas nosteic administratīvo atbildību par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekam. Lai tie stātos spēkā, grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā. Nelabvēlīgas sekas trauksmes cēlājam var izpausties, piemēram, kā darbinieka sodīšana, pazemināšana amatā vai pārcelšana citā amatā, darba uzteikums, negatīvs darba snieguma novērtējums, atalgojuma izmaiņas, kā arī psiholoģiska vai fiziska ietekmēšana. Darbību var uzskatīt par nelabvēlīgām sekām trauksmes cēlējam vai tā radiniekam tikai tad, ja tā notikusi pēc trauksmes celšanas ziņojuma iesniegšanas. Šādā gadījumā pusei, kas ir radījusi nelabvēlīgās sekas trauksmes cēlējam vai viņa radiniekam, ir jāpierāda, ka šī darbība bijusi pamatota un nekādā veidā nav saistīta ar trauksmes celšanu. Pretējā gadījumā nelabvēlīgo seku radītājam tiks piemērots naudas sods, kas fiziskai personai ir no 30 līdz 700 eiro, amatpersonai – no 40 līdz 700 eiro, bet juridiskai personai – no 70 līdz 14 000 eiro. Administratīvā atbildība tiek noteikta...

Ministru kabinets 27. augustā apstiprināja noteikumus, kas paredz, ka no 2. septembra Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) sāks izsniegt jauna parauga personas apliecības (ID kartes). Jaunā parauga dokumentam būs divreiz garāks derīguma termiņš, jauni un inovatīvi drošības elementi, neierobežots e-parakstu skaits, kā arī krāsains ID kartes turētāja foto. Jaunā parauga personas apliecībās ir iestrādāts caurskates logs ar personalizētu kartes turētāja sejas attēlu. Plānots, ka e-paraksts un elektroniskā identifikācija nākotnē darbosies bezkontakta vidē, paverot plašākas iespējas mobilo ierīču lietošanā. Turpmāk personas apliecības tiks papildinātas ar personvārda citas valodas oriģinālformas ierakstu, kā arī citām niansēm, tādējādi nedaudz izmainot personu apliecību vizuālo izkārtojumu. Vienlaikus mainītas ir vairākas valsts nodevas par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu, četras no tām samazinātas, savukārt divas – palielinātas. Latvijā mazāk nodrošinātajiem iedzīvotājiem - bērniem līdz 20 gadu vecumam, pensionāriem un personām ar invaliditāti valsts nodeva samazināta no 7,11 eiro uz 5,00 eiro. Palielināta valsts nodeva par personu apliecību izsniegšanu personām...

Lai Latvijas mazo un vidējie uzņēmumi (MVU) celtu konkurētspēju, Ministru kabinets 27. augusta sēdē atbalstīja Norvēģijas finanšu instrumenta programmas projektu “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi” (turpmāk – MVU programma), kā arī pieņēma rīkojuma projektu "Par Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi". kurā iekļauti sasniedzamie programmas mērķi un rezultatīvie rādītāji, finansējuma sadalījums un programmas aktivitāšu apraksts. MVU programmas koncepcija paredz atbalsta sniegšanu komersantiem jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā trīs prioritārajās jomās: zaļā inovācija, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (turpmāk – IKT), dzīves kvalitāti uzlabojošas tehnoloģijas (welfare technology). MVU programmas kopējais finansējums ir 14 705 532 EUR, t.sk. Norvēģijas finanšu instrumenta piešķīrums 12 500 000 EUR un programmas nacionālais līdzfinansējums 2 205 532 EUR. Paredzēts, ka komersantiem atbalsts šīs programmas ietvaros būs pieejams 2020.gada otrā pusē. Programmas ieviešanu nodrošinās LIAA un tā tiks īstenota līdz 2024.gada 30.aprīlim. MVU programmas ietvaros būs pieejami...

Lai pilnveidotu ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas sektora darbības regulējumu, Latvijas Bankas padome pieņēmusi vairākus normatīvos aktus, kas vieš izmaiņas ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas sektora darbības regulējumā. Izmaiņas bija nepieciešamas saistībā ar Saeimā 2019. gada 13. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Līdz ar to Latvijas Banka turpina pilnveidot savu pārraugāmo jomu regulējumu atbilstoši aktualizētajām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas (potenciālo masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas vai izplatīšanas) finansēšanas novēršanas normu prasībām. Grozījumi esošajos noteikumos Ar grozījumiem Latvijas Bankas 2009. gada 13. maija "Ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas noteikumos" tiek precizēts ārvalstu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas licencēšanas mērķis, nosakot, ka tas ir arī starptautiskajās un Latvijas nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildes nodrošināšana. Noteikumu normas, kas skar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma...

Latvijas banka ir sagatavojusi pārskatu par starpbanku maksājumu sistēmu darbību, maksāšanas līdzekļu attīstību un citām būtiskām bezskaidrās naudas norēķinu jomām, kas atklāj, ka 2019. gada 1. pusgadā Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, Latvijas Banka, "Latvijas Pasts" un Valsts kase) veica 262.1 miljonus klientu bezskaidrās naudas maksājumu 92.8 miljrardu eiro kopapjomā. Salīdzinājumā ar 2018. gada 2. pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 4.1%, savukārt maksājumu kopapjoms samazinājās par 5.6%. Vidēji dienā veikti 1.4 milj. maksājumu 512.6 milj. eiro apjomā. Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (64.4% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (35.4% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita). Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2019. gada 1. pusgada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2.2 milj. maksājumu karšu (vidēji 1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju. Iedzīvotājiem bija pieejami 41.9...

Mikrouzņēmumu nodokļa apmaksas un deklarēšanas kārtība ir viens no regulējumiem, kurā izmaiņas nesīs vienotā nodokļu konta ieviešana 2021. gadā. Žurnāla "Bilance" jūlija numurā apkopota informācija par to, kā mikrouzņēmumu nodoklis būs maksājams un deklarējams pēc vienotā nodokļu konta ieviešanas. Kā maksāsim mikrouzņēmumu nodokli? Nodokļu maksātājam, kas reģistrēts MUN maksātāja statusā, būs iespēja vienā maksājumā veikt vairākus nodokļu maksājumus (kaut gan vairākums no viņiem maksā MUN un tikai reizēm – PVN). Vienlaikus bija nepieciešams pārskatīt nodokļu maksāšanas termiņus un attiecīgajos normatīvajos aktos noteikt, ka regulāri maksājamie (t.i., reizi mēnesī, reizi ceturksnī un reizi pusgadā maksājamie) Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie nodokļi budžetā ir samaksājami ne vēlāk kā līdz pārskata iesniegšanas mēneša 23. datumam. Vienotais nodokļu maksāšanas gala termiņš neliedz iespēju nodokļu maksātājam veikt nodokļu maksājumus valsts budžetā vairākos maksājumos, ja tas būs ērtāk no nodokļu maksātāja finanšu plūsmas organizācijas viedokļa, taču mēneša 23. datumā VID administrētiem nodokļiem ir jābūt samaksātiem. Tādējādi turpmāk ir...

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā vaučeriem, kas izsniegti, sākot ar 2019. gada 1. jūliju, jāņem vērā Padomes 2016.gada 27.jūnija Direktīva (ES) 2016/1065. Valsts ieņēmumu dienests skaidrojis būtiskākās nianses, kas jāņem vērā, piemērojot PVN vairāku mērķu vaučeriem. PVN aprēķina brīdis Vairāku mērķu vaučera pārdošana nav PVN objekts, tas ir, vairāku mērķu vaučeriem PVN nepiemēro, kad tie maina īpašniekus. PVN tiem tiek piemērots tikai tad, kad notiek faktiskā preču nodošana vai faktiskā pakalpojumu sniegšana apmaiņā pret vairāku mērķu vaučeru, ko preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs pieņem kā atlīdzību vai daļēju atlīdzību. Ar PVN apliekamā vērtība Ar PVN apliekamā vērtība ir: atlīdzība par vairāku mērķu vaučeru, atskaitot PVN summu, vai naudas vērtība, kas norādīta vairāku mērķu vaučerā vai ar to saistītajos dokumentos, atskaitot PVN summu. Norādīšana PVN deklarācijā PVN, kas aprēķināms par darījumu, kurā izmanto vairāku mērķu vaučeru, norāda tā taksācijas perioda PVN deklarācijā, kurā šis vaučers ir pieņemts kā atlīdzība vai daļēja atlīdzība apmaiņā...

Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā skaidro pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu vaučeriem atsevišķām nestandarta situācijām. PVN rēķina izrakstīšana komisijas maksai (izplatīšanas pakalpojumam) par vaučera piegādi Komisijas maksa, ja tāda tiek iekasēta par vaučera piegādi, pēc ekonomiskās būtības ir atsevišķs pakalpojums, par ko izrakstāms atsevišķs PVN rēķins. Viena mērķa vaučera pārdošanas gadījumā atsevišķu rēķinu par komisijas maksas iekasēšanu var neizrakstīt, bet iekļaut to izrakstītajā PVN rēķinā par viena mērķa vaučera piegādi, norādot šo pakalpojumu atsevišķi. 12.piemērs SIA “A” augustā iegādājas vairāku mērķu vaučeru (dāvanu karti), par 50 euro (PVN rēķins netiek izrakstīts). SIA “A” septembrī tālāk pārdod šo vairāku mērķa vaučeru (dāvanu karti) galapatērētājam, piemērojot komisijas maksu 4,13 euro un no tās aprēķināto PVN 0,87, kopā 5 euro. SIA “A” par veikto vairāku mērķa vaučera piegādi PVN rēķinu neizraksta, savukārt par komisijas maksas iekasēšanu izraksta PVN rēķinu. SIA “A” vairāku mērķu vaučera (dāvanu kartes) pārdošanas darījumu PVN deklarācijā nenorāda. SIA “A” septembra PVN deklarācijā...

Ceļošanā ar mājdzīvniekiem jāievēro īpaši nosacījumi, turklāt arī mājdzīvniekiem, ceļojot pāri valsts robežai, var būt nepieciešami dokumenti. Portāls ManaLatvija.lv apkopojis informāciju par galvenajām prasībām, kas jāievēro, dodoties ceļojumā ar mājdzīvniekiem. Uz Eiropas Savienības valstīm – ar pasi Izbraucot no Latvijas ar suni, kaķi vai mājas sesku (bet paliekot Eiropas Savienības (ES) teritorijā), šiem dzīvniekiem jābūt mājas (istabas) dzīvnieka pasei. Tāpat dzīvniekam jābūt apzīmētam ar mikroshēmu, jābūt atzīmei pasē par derīgu vakcināciju pret trakumsērgu. Atsevišķām valstīm ir specifiski nosacījumi mājdzīvnieku ievešanai un pārvadāšanai, tādēļ pirms ceļojuma kopā ar savu mīluli ir vērts izpētīt Pārtiku un veterinārā dienesta (PVD) tīmekļa vietnes sadaļu “Ceļošana ar dzīvnieku”. Informācija par mājdzīvnieku pārvadāšanu starp ES dalībvalstīm pieejama arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tīmekļa vietnē: “Ceļojot ES” – “Suņu, kaķu vai citu lolojumdzīvnieku pārvietošana, ceļojot uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti”. Ja neceļojat ar savu privāto auto, aicinām iepazīties ar izvēlētā pārvadātāja noteikumiem. Piemēram, aviokompānijas bieži...