JAUNUMI

NUMURA INTERVIJA Skaidra nauda – ēnu ekonomikas perēklis vai cilvēktiesības? Saruna ar JĀNI ZELMENI, zvērinātu advokātu, zvērinātu advokātu biroja BDO LAW partneri Ēnu ekonomikas apkarošanas kontekstā arvien skaļāk tiek runāts par to, kā vēl vairāk ierobežot darījumus skaidrā naudā un, iespējams, ar laiku tos izskaust pavisam. Kādas tam būtu tiesiskās sekas, kā pret skaidru naudu attiecas citviet pasaulē, un kādi vēl ir banku un to klientu riski laikmetā, kad aktivizējusies cīņa ne tikai pret ēnu ekonomiku, bet arī nelegāli iegūtas naudas legalizāciju? Jautājumus zvērinātam advokātam uzdod IKARS KUBLIŅŠ, portāla plz.lv redaktors. JURISTA PADOMS Korespondences nesaņemšana juridiskajā adresē var novest pie uzņēmuma likvidācijas ALEKSANDRS KOGUCS, zvērinātu advokātu biroja SKRASTIŅŠ UN DZENIS vecākais jurists, EVIJA ĀBELE, zvērinātu advokātu biroja SKRASTIŅŠ UN DZENIS juriste Ar 2017. gada 15. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Komerclikumā, kas stājās spēkā 2017. gada 13. jūlijā, tika grozīta 314.1 panta pirmā daļa, kur likumdevējs norādīja, ka uzņēmuma darbību var izbeigt, pamatojoties uz...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 2.aprīlī, nolēma virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimā grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz paplašināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības cīņā pret pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmām. Likumu plānots papildināt ar plašākām tiesībām nodokļu administrācijai no VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju un noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma atļaujas iegūšanai preču importa darījumos. Tāpat plānots noteikt nodokļa maksātāja atbildību saistībā ar darījumu norisi. Plānots, ka VID no PVN maksātāju reģistra būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID paredzētas tiesības komersantu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam. VID informācija liecina, ka 2017.gadā konstatēti 553 komersanti, kuri...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2019. gada martā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā Ar grozījumiem no 1 un 2. pielikuma izslēgts 1. punkts, nosakot, ka likuma 1. panta astoņpadsmitā daļa normas neattiecas uz Apvienotās Karalistes sabiedrībām. Pārejas noteikumi papildināti ar 39. punktu, nosakot, ka grozījumi likuma 1. un 2. pielikumā par 1. punkta izslēgšanu šajos pielikumos piemērojami, sākot ar dienu, kad Apvienotā Karaliste izstājusies no Eiropas Savienības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu. 21.03.2019. 28.03.2019. Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības Likuma mērķis ir nodrošināt tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (turpmāk — Apvienotā Karaliste) izstāšanās no Eiropas Savienības. Likums ir piemērojams, sākot ar dienu, kad Apvienotā Karaliste izstājusies no Eiropas Savienības saskaņā ar Līguma...

Otrdien, 2. aprīlī, valdība izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotu Kopfinansējuma pakalpojuma likumprojektu. Līdz ar finanšu tehnoloģiju attīstības radītajām iespējām, strauji pieaug alternatīvo finanšu pakalpojumu klāsts. Likums izstrādāts, lai reaģētu uz jaunajām tendencēm un apstākļiem un vienlaikus veicinātu kredītiestādēm alternatīva finansējuma pieejamību. Likumprojekts paredz regulēt tiesiskās attiecības starp kopfinansējuma pakalpojuma sniedzēju, ieguldītāju un finansējuma saņēmēju. Tā mērķis ir attīstīt finanšu un kapitāla tirgū kopfinansējuma pakalpojumus, nosakot, ka ir viens vai vairāki pakalpojumi, kurus nodrošina kopfinansējuma pakalpojuma sniedzējs (operators). Tas var būt pakalpojums, kura rezultātā ieguldītājs kā fiziska persona aizdod naudas līdzekļus finansējuma saņēmējam kā fiziskai personai, vai pakalpojums, kura rezultātā ieguldītājs aizdod naudas līdzekļus finansējuma saņēmējam tā pieteiktā projekta realizācijai. Tāpat tas var būt ieguldīšanas starpniecības pakalpojums, kura rezultātā ieguldītājs iegulda naudas līdzekļus finansējuma saņēmēja kā juridiskas personas emitētos parāda vai kapitāla vērtspapīros tā pieteikta projekta realizācijā, kas nav pārvedami vērtspapīri to sākotnējā izvietošanā, un klientu rīkojumu pieņemšana un nosūtīšana. Likumprojekts nosaka arī kopfinansējuma...

Ekonomikas ministrija (EM) ir veikusi Energoefektivitātes likuma piemērošanas izvērtējumu un rosina steidzami veikt grozījumus Energoefektivitātes likumā, kas atļautu nepiemērot energoefektivitātes nodevu tiem 64 uzņēmumiem, kas veica energoefektivitātes auditu ar nokavēšanos līdz 9 mēnešiem (līdz 2018. gada 31. decembrim). Papildus Ekonomikas ministrija rosina likumā veikt vēl citus grozījumus, tostarp, precizēt lielā elektroenerģijas patērētāja definīciju, nosakot, ka tā kvalificēšanās kritērijs ir vismaz 500 MWh elektroenerģijas patēriņš divos pārskata periodos pēc kārtas. Tādējādi tiks izslēgti gadījumi, kad komersants, kura elektroenerģijas patēriņš ir īslaicīgi pieaudzis netipisku faktoru vai atsevišķu lielu pasūtījumu izpildes rezultātā, tiktu uzskatīts par lielo elektroenerģijas patērētāju. Vienlaikus likumā plānots arī noteikt, ka komersants tiek izslēgts no lielo elektroenerģijas patērētāju saraksta tad, ja tā elektroenerģijas patēriņš divus gadus pēc kārtas ir bijis mazāks nekā 500 MWh. Šī gada 2. aprīlī likuma grozījumu priekšlikumi steidzamības kārtā tika iesniegti Tautsaimniecības komisijas vadītājam Jānim Vitenbergam. Kā zināms, šobrīd spēkā esošais Energoefektivitātes likums paredz pienākumu komersantiem ieviest energopārvaldības...

Latvijas Būvniecības padome (turpmāk – Padome) aicina pasūtītājus rūpīgi izvērtēt būvobjektu iepirkuma līgumos paredzēto saistību izpildes nodrošinājumu apmēru, veidu un līdzekļus, šādā veidā veicinot kopējo būvdarbu izmaksu samazinājumu. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības veiktajā pētījumā secināts, ka prasītie nodrošinājumi ir nesamērīgi pret nodrošinātajiem riskiem un reālajām izmaksām, kas rodas, novēršot garantijas laika defektus. Iepazīstoties ar pēdējā gada laikā izsludināto publisko būvdarbu iepirkuma līgumiem, Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir konstatējusi, ka pasūtītāji līdzīgu būvobjektu iepirkuma līgumos paredz ļoti atšķirīgus saistību izpildes nodrošinājumus un nav vienotas prakses to piemērošanā. Proti, atšķiras gan nodrošinājumu veidi, gan līdzekļi, gan nodrošinājuma apmēri (apdrošināšanas polise, bankas garantijas, naudas summas iemaksa pasūtītāja kontā jeb ieturējuma nauda). Atšķirīgi nodrošinājumi tiek piemēroti arī viena pasūtītāja rīkotajās iepirkuma procedūrās, lai gan būvobjekti pēc sava rakstura un būvdarbu veida ir līdzīgi. Tas savukārt ļauj secināt, ka prasītie nodrošinājumi, iespējams, ir pārmērīgi attiecībā pret iespējamiem riskiem un iesniedzamo nodrošinājumu izmaksas nav ekonomiski pamatotas. Kopš 2014. gada 1....

75% no smagajiem un divas trešdaļas no letālajiem nelaimes gadījumiem darbā izraisa darba organizācijas trūkumi un cietušo nedroša rīcība, liecina Valsts darba inspekcijas (VDI) dati. Kopējais reģistrēto nelaimes gadījumu skaits pēdējos piecos gados ir pieaudzis par 20%, bet 2018.gadā par piekto daļu ir pieaudzis tieši letālo nelaimes gadījumu skaits. Lai panāktu, ka darbinieku veselība un dzīvība visos Latvijas uzņēmumos ir prioritāte, VDI ceturtdien, 28.martā Stacijas laukumā, atklāja plašu sabiedrības izglītošanas kampaņu „Esi drošs, ka darbs ir drošs!”. „Ar kampaņu vēlamies panākt, lai darba aizsardzība vairs netiktu uztverta kā formāla prasība, ko izpilda “ķeksīša” pēc. Mūsu mērķis un uzdevums reizē ir veicināt gan darba devēju, gan darbinieku izpratnes un uzvedības maiņu – no darba vides, kurā ikdiena tiek pavadīta ar domu „pie mums jau nekas slikts nenotiks”, līdz situācijai, kur darba aizsardzības prasību ievērošana ir integrēta un neatņemama uzņēmuma darba kultūras sastāvdaļa,” pasākuma atkāšanas preses konferencē sacīja VDI vadītājs Renārs Lūsis. Viņš uzsvēra,...

Pirmdien, 1. aprīlī, aprit gads, kopš stājās spēkā Sociālā uzņēmuma likums. Tas nosaka īpašu – sociālā uzņēmuma statusu komersantiem, kas savai darbībai izvirza sociālus mērķus. Likums definē sociālā uzņēmuma jēdzienu, statusa iegūšanas procedūras, sociālo uzņēmumu reģistrēšanas un uzraudzības kārtību un atbildīgās institūcijas, kā arī priekšrocības un atvieglojumus sociālajiem uzņēmumiem. Likuma darbības pirmā gada laikā Labklājības ministrija (LM), kura ir atbildīga par likuma īstenošanu, ir piešķīrusi sociālā uzņēmuma statusu 49 komersantiem, kas darbojas dažādās sociālās uzņēmējdarbības jomās. Populārākā ir darba integrācija, kurā darbojas 41 procents no reģistrētajiem uzņēmumiem. Šo sociālo uzņēmumu mērķis ir nodarbināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu - invalīdus, cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem, bezdarbniekus, trūcīgos iedzīvotājus, bijušos ieslodzītos un citas personas. Darba integrācijas sociālie uzņēmumi darbojas dažādās nozarēs, piemēram, ēdināšanā, šūšanas un citās ražošanas nozarēs. Citi sociālie uzņēmumi sniedz pakalpojumus un uzlabo dzīves kvalitāti cilvēku grupām, kuras sastopas ar sociālām problēmām. Šāda nozare ir, piemēram, sociālie pakalpojumi pensijas vecuma...

No šā gada 1. aprīļa stājies spēkā jauns Komercnoslēpuma aizsardzības likums, kas Saeimā galīgajā lasījumā pieņemts 28. februārī. Likuma mērķis ir nodrošināt efektīvu komercnoslēpuma aizsardzību, it īpaši pret tā nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu. Līdz šim komercnoslēpums bijis pieminēts Komerclikumā, Civillikumā, Darba likumā un dažos citos. Jaunais likums jau daudz detalizētāk nosaka komercnoslēpuma būtību un to, kas tieši tiek aizsargāts, jo, piemēram, Komerclikumā paredzētais regulējums attiecas tikai uz komersantiem, kamēr Komercnoslēpumu direktīva attiecas uz jebkuru fizisko vai juridisko personu, kam ir likumīga kontrole pār komercnoslēpumu vai kas ir nelikumīgi ieguvusi, izmantojusi vai izpaudusi kādu komercnoslēpumu. Likumā definēts, ka komercnoslēpums ir neizpaužama saimnieciska rakstura informācija, tehnoloģiskās zināšanas un zinātniska vai cita rakstura informācija, kas atbilst visām šādām pazīmēm: tā ir slepena, jo nav vispārzināma vai pieejama personām, kuras parasti izmanto šādu informāciju, tai ir faktiska vai potenciāla komerciālā vērtība, komercnoslēpuma turētājs ir veicis atbilstošus tās slepenības saglabāšanas pasākumus. Komercnoslēpuma objekts var būt gan...

Otrdien, 2. aprīlī, tieslietu ministrs Jānis Bordāns un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens parakstīs sadarbības memorandu, lai efektivizētu informācijas apmaiņu starp institūcijām, tādējādi siprinot tiesiskumu, paaugstinot pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti un uzlabojot tiesvedības procesus. Ar kopīgu sadarbības memorandu paredzēts veicināt tieslietu un iekšlietu informācijas sistēmu attīstību un modernizāciju, kā arī elektronizēt procesus sloga mazināšanai izmeklēšanas un iztiesāšanas stadijā. Pirmstiesas izmeklēšanas kvalitātes celšanas nolūkā stiprinās arī tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu profesionālās zināšanas un prasmes. Savukārt, izmantojot tieslietu sektora biznesa inteliģences rīka sniegtās iespējas attiecībā uz lielformāta datu analīzi, plānots nodrošināt tieslietu un iekšlietu informācijas sistēmu datu apmaiņu atbilstoši padotības iestāžu pieprasījumiem. Vienlaikus paredzēts attīstīt administratīvo sodu sistēmu, nosakot administratīvā soda apmēru atbilstību izdarītajam pārkāpumam un izvērtējot administratīvo sankciju apmēru. Ar vienkāršāka un vieglāk piemērojama administratīvās atbildības regulējuma palīdzību tiks nodrošināta ātrāka, efektīvāka administratīvo sodu procesa un soda neizbēgamības principa īstenošana. Cita starpā plānots noteikt vienādus un savlaicīgi koordinētus risinājumus attiecībā uz amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm...

Valsts sekretāru sanāksmē 28. martā izsludināts Tieslietu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts "Administratīvā pārkāpuma procesā radušos procesuālo izdevumu segšanas noteikumi", kas paredz, apmēru un kārtību, kādā administratīvā pārkāpuma procesā radušos procesuālos izdevumus sedz no valsts un pašvaldības līdzekļiem. Jaunajos noteikumos varētu būt iekļauta norma, ka procesuālos izdevumus sedz iestāde, kuras amatpersona ir pieņēmusi nolēmumu vai veikusi rīcību, kas rada procesuālos izdevumus, vai iestāde, kas administrē tiesas budžetu. Tādējādi iestāde arī darba devējam varētu atlīdzināt darbiniekam izmaksājamo darba samaksu par laiku, kurā darbinieks sakarā ar piedalīšanos procesuālajā darbībā neveica darbu, pamatojoties uz darba devēja iesniegumu un tam pievienoto darbiniekam izmaksātās darba samaksas aprēķinu par konkrēto laikposmu. Ja darbiniekam ir vairāki darba devēji, darbiniekam izmaksāto darba samaksu par konkrēto laikposmu atlīdzinās tikai tam darba devējam, pie kura darbinieks nav veicis darbu attaisnojoša iemesla dēļ. Līdzīgi varētu tikt kompensēti ceļa izdevumi un maksa par naktsmītni, samaksas ekspertam vai tulkam un citi procesuālie izdevumi. Projekts...

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles līdz 3.aprīlim turpina pieņemt darba devēju pieteikumus skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma īstenošanai. NVA aicina darba devējus pieteikties tajā NVA filiālē, kuras apkalpošanas teritorijā viņi plāno izveidot darba vietas skolēniem. Pieteikumu var iesniegt elektroniski, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu, vai klātienē NVA filiālē. Darba devēju iesniegtie pieteikumi tiks izskatīti atbilstoši NVA filiāļu aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenotāju izvēles komisijas nolikuma prasībām. NVA darba devējam nodrošinās dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, savukārt otru algas pusi skolēnam maksās darba devējs pats, jo skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā – 430 eiro pirms nodokļu nomaksas. Darba devējam jānodrošina arī nodokļu nomaksa un kompensācija skolēnam par neizmantoto atvaļinājumu. NVA darba devējam maksās arī dotāciju darba vadītāja atalgojumam. Par 10 skolēnu darba vadīšanu NVA dotācija darba vadītāja algai būs valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas...

Latvijas Bankas padome 28. martā pieņēmusi vairākus normatīvos aktus, pilnveidojot ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas regulējumu, t.sk. nodrošinot Latvijas valdības pieņemtā rīcības plāna MONEYVAL* rekomendāciju izpildei īstenošanu ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas jomā. Ar grozījumiem noteikumos "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībās, veicot ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu" paredzēti pasākumi vairākās jomās: noteikts, ka kapitālsabiedrība, veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu, ņem vērā arī riskus, kuri identificēti sektorālajā risku novērtējumā; nodrošināta proliferācijas (potenciālo masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas vai izplatīšanas) finansēšanas novēršana; ņemot vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, kā arī terorisma un proliferācijas finansēšanas tendences, precizēti faktori, kuriem jāpievērš pastiprināta uzmanība risku novērtēšanā; noteikts, ka, ja attiecībā uz darījumā iesaistīto personu ir noteikti finanšu ierobežojumi, kapitālsabiedrībām jārīkojas Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma noteiktajā kārtībā. Veikti grozījumi "Ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas noteikumos", padarot...

Izvērtējot iniciatīvas “Konsultē vispirms” ieviešanā iesaistīto uzraudzības iestāžu paveikto sadarbības pilnveidošanā ar uzņēmējiem, par iniciatīvas “Konsultē vispirms” līderi 2018. gadā atzīts Pārtikas un veterinārais dienests. Vienlaikus piecās nominācijās augstāko novērtējumu saņēma Valsts ieņēmumu dienests, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Centrālā statistikas pārvalde un Valsts augu aizsardzības dienests. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro: “Viena no iniciatīvas “Konsultē vispirms” veiksmes atslēgām ir valsts iestāžu vēlme iesaistīties un parādīt, ka valsts pārvalde spēj būt atvērta un draudzīga saviem klientiem. Esmu gandarīts, ka gada laikā iestādes ir būtiski uzlabojušas savu sadarbību ar uzņēmējiem, ko arī apliecina saņemtais augstais klientu novērtējums. “Konsultē vispirms” novērtējums palīdz mums izcelt valsts pārvaldes labos piemērus un kopīgi no tiem mācīties, lai ar pārliecību varam teikt, ka Latvijā ir izcila uzņēmējdarbības vide ar atbalstošu valsts pārvaldi!” 2018. gadā par iniciatīvas “Konsultē vispirms” līderi tika atzīts Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Klienti ir augstu novērtējuši PVD darbu uzraudzībā, īpaši iespēju uzņēmumiem pašiem novērst pārbaudēs konstatētās...

Saeima 28.martā otrreizējā caurlūkošanā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu. Jaunais regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Līdz šim par virsstundu darbu visos gadījumos bija noteikta piemaksa 100 procentu apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabāsies līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība. Saeimas Sociālo darba lietu komisija, strādājot pie likuma otrreizējās caurlūkošanas, to precizēja, paredzot, ka par būtisku darba algas pieaugumu uzskatāms tāds, kas ir vismaz 50 procentus virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes. Tāpat likums tagad ietver mehānismu, lai novērstu situāciju, ka, palielinoties valsts noteiktajai minimālajai algai, ģenerālvienošanās vairs neizpilda kritēriju par minimālās algas nozarē palielinājumu par vismaz 50 procentiem. Likuma pārejas noteikumi papildināti ar deleģējumu Ministru kabinetam līdz 2021.gada 1.februārim iesniegt Saeimā izvērtējumu par jauno likuma normu...