JAUNUMI

Plānots paplašināt to adoptētāju loku, kuri pēc bērna adopcijas var doties 10 dienu atvaļinājumā un par šo periodu no valsts saņemt paternitātes pabalstu. Tas būtu pieejams vienam no adoptētājiem, kura ģimene adoptējusi bērnu vecumā līdz 18 gadiem. Šādu likumdošanas iniciatīvu ceturtdien, 7.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja Saeima. Patlaban 10 dienu atvaļinājums saistībā ar bērna adopciju pienākas tikai gadījumā, ja adaptētais bērns ir vecumā līdz trim gadiem. “Ir skaidrs, ka bērna vecums adopcijas jautājumā nav izšķirošs, un būtu maldīgi domāt, ka mazuļu adopcija būtu kaut kādā ziņā “vērtīgāka” nekā vecāku bērnu pieņemšana ģimenē. Tādējādi komisija konceptuāli atbalstīja Saeimas deputātu iesniegto iniciatīvu par apmaksāta paternitātes atvaļinājuma saņēmēju loka paplašināšanu,” iepriekš norādīja par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride. Komisijas vadītājs arī uzsvēra, ka šādas izmaiņas parādīs, ka valsts ne tikai vārdos, bet arī darbos virzās uz principu, ka bērniem pēc iespējas jānodrošina iespēja augt ģimeniskā vidē. “Līdzekļi, ko novirzām adoptētāju...

Piektdien, 8.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece no finanšu ministra Jāņa Reira saņems 2019.gada valsts budžeta likumprojektu un to pavadošo likumprojektu paketi. Tradicionālajā budžeta portfeļa iesniegšanas pasākumā piedalīsies arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. Budžeta iesniegšanas pasākums notiks plkst.10.00. Pēc šī gada valsts budžeta projekta iesniegšanas Saeimas nama Dāvanu zālē pulksten 10.30 paredzēts I.Mūrnieces, M.Bondara un J.Reira preses brīfings.

Saeima ceturtdien, 7.martā, galīgajā lasījumā skatīs grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā. Tie paredz pagarināt laika periodu starp Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšanu un balsojumu Saeimas sēdē par šiem kandidātiem. Galīgajā lasījumā Saeima lems arī par Tiesu izpildītāju likuma grozījumiem, kas paredz ierobežot liela apmēra piedziņas lietu pieņemšanu izpildei. Vēl galīgajā lasījumā Saeima skatīs izmaiņas Zemessardzes likumā, Militārā dienesta likumā un Darba likumā, kas precizēs tiesisko regulējumu attiecībā uz darba ņēmēju piedalīšanos zemessargu apmācībās un rezerves karavīru militārajās apmācībās, kā arī atlīdzības izmaksu šādos gadījumos. Savukārt pirmajā lasījumā plānots skatīt grozījumus maternitātes un slimības apdrošināšanas likumā un Darba likumā. Ar tiem plānots noteikt, ka viens no adoptētājiem, kura ģimene adoptējusi bērnu vecumā līdz 18 gadiem, pēc bērna adopcijas varēs doties 10 dienu atvaļinājumā un par šo periodu no valsts saņemt paternitātes pabalstu. Šodienas sēdes darba kārtībā ir arī tiesībsarga 2018.gada ziņojums Saeimai, lēmuma projekts par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atcelšanu vienam apgādniekam ģimenē ar...

Atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) vērtējumam Latvijas sagatavotais 2019. gada valsts budžeta plāna projekts kopumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) nosacījumiem. Latvijas vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance saskaņā ar EK aprēķiniem 2018. gadā tiek novērtēta -1,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2019. gadā -1,6% no IKP. Ņemot vērā pieļaujamās atkāpes saistībā ar strukturālo reformu īstenošanu, tas 2018. gadā atbilst vidēja termiņa budžeta mērķim, bet 2019. gadā no vidēja termiņa budžeta mērķa ir tikai nenozīmīga novirze. Lai Latvija izpildītu SIP izdevumu pieauguma nosacījumu, vispārējās valdības budžeta izdevumi 2018. gadā var pieaugt par ne vairāk kā 6,0 procentiem, savukārt 2019. gadā par 4,8 procentiem. Atbilstoši EK vērtējumam pieļaujamais izdevumu pieaugums 2018. gadā tiek pārsniegts par 0,9 procentiem no IKP un 2019. gadā tas tiek pārsniegts par 0,3 procentiem no IKP. Līdz ar to EK prognozē būtiskas novirzes no pieļaujamā izdevumu pieauguma līmeņa gan 2018. gadā, gan 2018. un 2019. gadu vērtējot kopā. Saskaņā ar...

Lai sekmētu energoefektivitātes pieaugumu un kāpinātu uzņēmumu konkurētspēju, šobrīd spēkā esošais Energoefektivitātes likums paredz pienākumu komersantiem ieviest energopārvaldības sistēmu, veikt energoauditu vai papildināt esošo vides pārvaldības sistēmu ar energoefektivitātes pasākumiem un par paveikto informēt Ekonomikas ministriju. Komersantiem, kas atbilst lielā elektroenerģijas patērētāja statusam ar gada elektroenerģijas patēriņu virs 500 MWh, likumā noteiktie pienākumi bija jāizpilda līdz 2018. gada 1. aprīlim. Savukārt tiem komersantiem, kas līdz šim termiņam neizpildīja attiecīgo pienākumu vai izpildīja to ar nokavēšanos, tiek piemērota energoefektivitātes nodeva. “Energoefektivitātes likuma izstrādi 12. Saeima vilcināja 3 gadus, t.i. līdz 2016. gadam. Kaut gan pēc tam katram lielajam uzņēmumam individuāli tika sūtītas 2-3 atgādinājuma vēstules izvērtēt savu elektroenerģijas patēriņu laicīgi un atbildīgi, kā arī noteiktajā termiņā informēt Ekonomikas ministriju par to izpildi, acīmredzot ar to bija par maz, jo daudzi uzņēmumi noteiktajos termiņos šo pienākumu neveica. Arī pēdējās dienās publiski izskanējušais SIA “Liepkalni” gadījums to apliecina – uzņēmums energoauditu pabeidza 2018. gada 30....

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) tuvākajā laikā plāno uzsākt stingrāk uzraudzīt tos komersantus, kuri pašvaldībās sniedz regulētus siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojumus. Līdz ar to Regulators aicina atsaukties komersantus un pašvaldības, kuriem jāreģistrē sava darbība Regulatorā kā regulētam komersantam, lai izvairītos no negaidītiem sodiem par nelikumīgu darbību. Regulators laika gaitā ir konstatējis atsevišķus gadījumus (vairāk siltumenerģijas apgādes pakalpojumu sniegšanā), ka komersants, sniedzot sabiedriskos pakalpojumus, nav ilglaicīgi izpildījis normatīvajos aktos noteikto pienākumu reģistrēties un/vai licencēties, lai likumīgi sniegtu sabiedriskos pakalpojumus. Ne vienmēr komersants apzināti nav izpildījis normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, bet gan nepietiekamas izpratnes rezultātā komersants nav reģistrējies un licencējies, lai arī tā sniegtie sabiedriskie pakalpojumi atbilst Noteikumos noteiktajiem regulēšanas kritērijiem. Lai šo situāciju mainītu, Regulators aicina pašvaldības sniegt informāciju par tiem komersantiem, kuri viņu teritorijā sniedz siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojumus noteiktā apjomā - siltumenerģijas apgādē ja lietotājiem nodotais siltumenerģijas apjoms pārsniedz 5 000 megavatstundu gadā. Savukārt ūdenssaimniecības nozarē - ja komersanta sniegto sabiedrisko...

Valdība otrdien, 5. martā, akceptēja likumprojektu- grozījumus likumā Par akcīzes nodokli, kas paredz, ka turpmāk ar akcīzes nodokli apliks arī dabasgāzi, kuru izmanto lauksaimniecībā izmantojamās zemes segto platību (siltumnīcu) siltumapgādei un rūpniecisko mājputnu novietņu (kūts) un inkubatoru siltumapgādei. Līdz šim dabasgāze, kas izmantota šādiem mērķiem, no akcīzes nodokļa bijusi atbrīvota, taču ievērojot Eiropas Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regulas Nr.651/2014/ES tiešu piemērošanu, nodokli tomēr nepieciešams uzlikt. Akcīzes nodoklis šādiem mērķiem izmantotai dabasgāzei tiks piemērots minimālajā apmērā - 0,55 euro par 1 MWh. Tāpat likumprojekts paredz saglabāt pilnīgu atbrīvojumu no akcīzes nodokļa tādai dīzeļdegvielai, ko izmanto zvejniecībā (piemēram, piekrastes ūdeņos), izņemot zveju iekšējos ūdeņos. Pērkot dīzeļdegvielu zvejai piekrastes ūdeņos, sākotnēji tai var būt piemērota akcīzes nodokļa likme, taču arī šo nodokli būs iespējams atgūt, pieprasot valstij atmaksu. Kārtību, kādā atmaksās akcīzes nodokli par dīzeļdegvielu, kura izmantota kuģos zvejniecībai piekrastes ūdeņos, noteiks Ministru kabineta noteikumos. Likumprojekts vēl jāskata Saeimā.

Otrdien, 5. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts likumprojekts par valsts budžetu 2019. gadam. 2019. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,4 miljardus, bet izdevumi 6,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3 miljardu eiro, bet izdevumi 2,8 miljardu eiro apmērā. 2019. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt IKP pieaugums 2019. gadā prognozēts 3% apmērā. Pērn, organizējot diskusijas ar nozaru ministrijām, tika turpināta valsts budžeta izdevumu pārskatīšana. Tās rezultātā ministrijas sagatavoja priekšlikumus, rodot finanšu resursus savas nozares neatliekamo pasākumu finansēšanai. Īpaši uzmanība tika pievērsta efektīvai valsts nekustamo īpašumu izmantošanai un IKT jomas optimizācijai, kā arī līdzšinēji piešķirtā finansējuma pārskatīšanai, analizējot tā aktualitāti un sasniegto rezultātu. Kopējie izdevumu pārskatīšanas rezultāti 2019. gadā ir 51,3 miljoni eiro, no kuriem finansējums 7,6 miljonu eiro apmērā ir novirzīts kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 43,7 miljoni eiro...

Darbs pie pārejas uz elektronisku dokumentu apriti kriminālprocesā un administratīvajā procesā veiksmīgi rit uz priekšu, un, lai 2021.gadā e-lietu varētu uzsākt, visas iesaistītās puses aicinātas aktīvi strādāt pie nepieciešamajām izmaiņām attiecīgajos likumos un tos operatīvi virzīt izskatīšanai Saeimā. To otrdien, 5.martā, kopsēdē ar Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas deputātiem sacīja Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere. Apakškomisiju deputāti sēdē iepazinās ar e-lietas ieviešanas gaitu. “Tieši pirms četriem gadiem Saeimā konceptuāli atbalstījām ieceri pāriet uz elektronisku dokumentu apriti kriminālprocesā un administratīvajā procesā, lai varētu digitalizēt lietu izmeklēšanas un tiesvedības dokumentus. Un šodien varam secināt, ka, neskatoties uz progresu, kad jau tiek uzsākta programmatūras izstrāde, vēl ir virkne specifisku un detalizētu jautājumu, tostarp saistībā ar elektronisku liecību fiksēšanu, dokumentu parakstīšanu un papīra dokumentu pārvēršanu digitālā formātā,” sacīja I.Lībiņa-Egnere. Krimināltiesību apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins aicināja iesaistītās institūcijas apzināt, kādas izmaiņas regulējumā sistēmas ieviešanai vēl būtu vajadzīgas, un laikus nākt uz Saeimu ar sagatavotiem likumprojektiem,...

Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore, vadošā pētniece žurnāla "Bilance" konferencē skaidroja, kādas izmaiņas gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanā skar lauksaimniekus. Viens no I. Leibus minētajiem aspektiem - lai gan subsīdijas aizvien ir neapliekams ienākums, tās tomēr ņem vērā, rēķinot pašnodarbinātajam noteikto saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojumu, kas nedrīkst pārsniegt 80% no ieņēmumiem (subsīdijas tiek iekļautas šajos ieņēmumos). Sarežģītāk kļuvis tas, ka iepriekšējo divu izdevumu uzskaitei paredzēto aiļu vietā tagad ir četras ailes - izdevumi ir jāsadala atbilstoši tam, vai tie iekļaujami pilnā apmērā vai ierobežotā apmērā. Sīkāk - I. Leibus video fragmentā: 

Līdz 2019. gada 31. martam veicams kārtējais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums. Saskaņā ar likumu „Par nekustamā īpašuma nodokli”, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi veicami vienu reizi ceturksnī ne vēlāk kā 31. martā, 15. maijā, 15. augustā un 15. novembrī - vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas vai arī reizi gadā - avansa veidā. Nomaksāt NĪN iespējams pašvaldības norēķinu punktos, bankā, internetbankā, portālā www.epakalpojumi.lv un www.latvija.lv. Veicot maksājumu internetbankā, būtiski ir pārliecināties, vai pārskaitījums adresēts pašvaldībai, kas izsūtījusi paziņojumu par NĪN nomaksu. Ja persona nav saņēmusi paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu, lūgums vērsties savā pašvaldībā. Pārskaitījums veicams uz kādu no tiem pašvaldības kontiem, kas norādīti sagatavotajā maksāšanas paziņojumā. Droši un ērti NĪN ir nomaksāt portālā www.epakalpojumi.lv vai www.latvija.lv. Abos portālos pieejami pašvaldību banku konti NĪN samaksai, kā arī nodokļa maksātājam automātiski uzrādās visa nepieciešamā informācija maksājuma veikšanai. Portālā www.epakalpojumi.lv iespējams veikt nomaksu arī par citas fiziskas vai juridiskas personas īpašumiem. Lietotāju ērtībām...

Tuvākajās dienās žurnāla BILANCE redakcija tiksies ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jauno ģenerāldirektori IEVU JAUNZEMI, lai uzzinātu, kādu VID vadītāja vēlas redzēt sadarbību ar VID ciešākajiem partneriem - grāmatvežiem, kuri ikdienā kārto uzņēmumu un iestāžu grāmatvedību un aprēķina valstij pienākošos nodokļus. Izdevniecības klientiem un žurnālu lasītājiem ir iespēja sagatavot jautājumus un ierosinājumus nodokļu administrācijas vadītājai! Aicinām jautājumus sūtīt uz e-pastu: [email protected] vai arī ierakstīt komentāros pie šī paziņojuma.

2018. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1004 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2017. gadu, vidējā alga palielinājās par 78 eiro jeb 8,4 %, un tā pieauga visās jomās. Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 742 eiro jeb 73,9 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 9,9 %, uzrādot par 1,5 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu 2018. gadā par 2,5 %, bija 7,2 %. Darba samaksas mediāna bija 774 eiro Bruto darba samaksas mediāna 2018. gadā bija 774 eiro un, salīdzinot ar 2017. gadu (707 eiro), tā pieauga par 9,5 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) 2018. gadā bija 573 eiro un gada laikā tā pieauga par 11,0 %. Mediānas rādītāji tika aprēķināti, izmantojot pieejamo informāciju no...

Tiesu izpildītāju dienās 6. un 7. martā iedzīvotājiem būs iespēja saņemt bezmaksas juridiskās konsultācijas par parādnieka un piedzinēja tiesībām un pienākumiem. Konsultācijas klātienē varēs saņemt visu tiesu izpildītāju birojos visā Latvijā, biroju darba laikā. Tāpat konsultācijas minētajā laikā varēs saņemt pa tālruni, zvanot uz zvērinātu tiesu izpildītāju birojiem. Iedzīvotājus aicina bezmaksas juridiskajām konsultācijām pie viņus interesējošā tiesu izpildītāja pieteikties jau laikus. Visu tiesu izpildītāju biroju adrešu un tālruņu saraksts pieejams Zvērinātu tiesu izpildītāju interneta mājaslapas www.lzti.lv sadaļā – Zvērināti tiesu izpildītāji: http://www.lzti.lv/zverinati-tiesu-izpilditaji. “Līdz tiesu izpildītājiem parasti nonāk lietas pēc tiesas pieņemtā lēmuma – tās visbiežāk ir visgrūtākās un bieži vien visbezcerīgākās lietas, kad labprātīgās izpildes risinājumi izsmelti. No pieredzes varam teikt, ka, lietai nonākot pie tiesu izpildītāja, iesaistītajām personām ir ļoti daudz jautājumu. Vislielākās problēmas rodas gadījumos, ja puses izvairās kontaktēties ar tiesu izpildītāju un neseko līdzi tiesu izpildītāju ieteikumiem. Ja parādnieks un aizskartā puse izrāda ieinteresētību un aktīvi komunicē ar tiesu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2019. gada februārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījums likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” Grozījumi veikti 4. pantā, nosakot ārvalstu valūtas pārrēķinam piemērojamo kursu: deklarējamo skaidro naudu pārrēķina euro, piemērojot Eiropas Centrālās bankas katra mēneša priekšpēdējā trešdienā publicēto euro atsauces kursu. Eiropas Centrālās bankas katra mēneša priekšpēdējā trešdienā publicēto euro atsauces kursu VID publisko savā tīmekļvietnē. Ja minētajā dienā valūtas maiņas kurss netiek publicēts, piemēro jaunāko publicēto valūtas maiņas kursu. ja attiecībā uz konkrēto ārvalstu valūtu nav Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa, izmanto pasaules finanšu tirgus atzīta finanšu informācijas sniedzēja periodiskajā izdevumā vai tā tīmekļvietnē publicēto jaunāko valūtas tirgus kursu attiecībā pret euro. Šo noteikto valūtas maiņas kursu piemēro visu nākamo mēnesi, sākot no tā pirmās dienas. 14.02.2019. 13.03.2019. Ministru kabineta 2019. gada 12. februāra noteikumi Nr. 72 “Noteikumi par akcīzes nodokļa...