JAUNUMI

Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors tiesai nosūtījis krimināllietu trīs personu apsūdzībā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Viņi nodarīja zaudējumus valstij lielā apmērā par kopējo summu vairāk kā 482 458 EUR. Apsūdzētie organizēja finansiāli – saimniecisko darbību kādā uzņēmumā un sniedza Valsts ieņēmumu dienestā nodokļu deklarācijas par notikušajiem darījumiem, bet, neskatoties uz to, ka uzņēmuma rīcībā bija finanšu līdzekļi, tas nenodrošināja normatīvajiem aktiem atbilstošu nodokļu samaksu pilnā apmērā. Tā rezultātā uzņēmums izvairījās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas lielā apmērā, neiemaksājot valsts budžetā PVN 477 626 EUR apmērā, Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 1377 EUR apmērā, Iedzīvotāju ienākumu nodokli 3452 EUR apmērā un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2 EUR apmērā. Viena no personām apsūdzēta arī par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu 26 300 EUR apmērā. Kopā krimināllietā personas apsūdzētas pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas, Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 218.panta otrās daļas, kā arī Krimināllikuma 195.panta trešās daļas. Lieta nodota...

Valsts sekretāru sanāksmē 18. jūlijā pieteikts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””, kas paredz Latvijā ieviest ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu. Jāatgādina, ka šī vēl ir tikai iecere, kas nodota starpministriju saskaņošanai. Lai šāds normatīvais regulējums stātos spēkā, vēl tam būs jātiek apstiprinātam gan valdībā, gan trīs lasījumos Saeimā, kur likumprojektā var tikt ieviestas būtiskas korekcijas. Likumprojekts paredz noteikt ārpakalpojumu grāmatvežu obligātās kvalifikācijas prasības, lai būtu iespējams saņemt licenci un strādāt nozarē: grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējam ir jābūt vismaz grāmatveža ceturtā līmeņa kvalifikācijai, kas atbilst Ministru kabineta noteikumos Nr.264 noteiktajam. Saskaņā ar noteikumos Nr.264 apstiprināto klasifikatoru, grāmatvedības speciālisti ar ceturtā līmeņa kvalifikāciju ir iekļauti atsevišķā grupā "3313 Grāmatvedības speciālisti", kuriem ir noteikta nepieciešama augstākā izglītība vai profesionālā vidējā izglītība (pielikuma 447.4.apakšpunkts). Noteikumu Nr.264 ceturtā līmeņa kvalifikācija atbilst Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras piektajam līmenim Profesionālās Izglītības likuma izpratnē un to apliecina pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diploms. grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējam ir jābūt vismaz trīs gadu pieredzei grāmatvedības...

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””, kas pieteikts Valsts sekretāru sanāksmē 18. jūlijā, anotācijā detalizētāk aprakstīta plānotā ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanas kārtība, kas tiks noteikta ne vien ar likuma grozījumiem, bet arī pavadošajos ministru kabineta (MK) noteikumos. Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju darbības licencēšanu veiks Valsts ieņēmumu dienests (VID). Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju (diploms, apliecība) un pieredzi (uzņēmuma līgums) apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējās kontroles sistēma un aizpildīta pieteikuma veidlapa. Licencējošā iestāde izvērtēs personas sodāmību, pārkāpumus NILLTFN jomā, iekšējās kontroles sistēmu un pieteikuma veidlapu. Neatbilstību gadījumā tiks izdots administratīvs akts, kurā būs norādītas konstatētās nepilnības un termiņš to novēršanai. Licences izsniegšanas gadījumā persona saņems paziņojumu Elektroniskās deklarēšanās sistēmā un tiks ierakstīta VID ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā. Lēmumu par licences neizsniegšanu būs iespējams apstrīdēt iestādē. Licence tiks piešķirta uz pieciem gadiem. Lai pārreģistrētu licenci, ne vēlāk kā mēnesi pirms licences termiņa beigām būs jāiesniedz atjaunota iekšējās kontroles sistēma un pieteikums par pārreģistrāciju. Juridiskām personām, kuras...

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” anotācijā sniegti arī interesanti statistikas dati, kas sniedz priekšstatu par grāmatvedības nozari Latvijā. Atbilstoši VID datiem, uz 2018.gada 29.augustu ir iesniegti 135 550 Uzņēmumu gada pārskati (turpmāk – UGP) par 2017. gadu, no kuriem var secināt, ka: 52 726 jeb 38,9% uzņēmumos grāmatvedību kārto ārpakalpojumu grāmatvedis; 61 263 jeb 45,2% uzņēmumu grāmatvedību kārto uzņēmuma grāmatvedis; 21 561 jeb 15,9% uzņēmuma grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs nav norādīts. Atbilstoši VID datiem par 2016. gadu ir iesniegti 139 059 UGP, no kuriem var secināt, ka: 50 179 jeb 36,1% uzņēmumos grāmatvedību kārto ārpakalpojumu grāmatvedis; 61 491 jeb 44,2% uzņēmumu grāmatvedību kārto uzņēmuma grāmatvedis; 27 389 jeb 19,7% uzņēmuma grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs nav norādīts. Atbilstoši NILLTFN likuma prasībām grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem ir jāreģistrējas VID, kā NILLTFN likuma subjektiem. Reģistrēto grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju skaits svārstās 7 400 robežās (uz 2018.gada 31.decembri VID bija reģistrēti 7282 ārpakalpojumu grāmatvežu veicēji (~ 6000 juridiskas personas un...

Žurnāla BILANCE galvenā redaktore Maija Grebenko e-semināra "Komandējumi, darba braucieni, darbinieku nosūtīšana" otrajā daļā iepazīstina ar to, kā noteikt dienas naudas summu Latvijā un ārzemēs (ēšanas, naktsmītņu un citas izmaksas). Vairāk par videoapmācības iespējām uzziniet šeit! E- semināra 1. daļa skatāma šeit. Par semināru un e-semināru piedāvājumiem uzziniet šeit!

Valdība 16. jūlijā pieņēmusi izmaiņas Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām"". Nodokļu maksātājiem, aizpildot pārskatu par priekšnodokļa un PVN summām, kas norādītas PVN deklarācijā par taksācijas periodu (PVN 1 pārskata I daļā, PVN 1 pārskata III daļā) bieži rodas neskaidrības par to, kā jānorāda informācija, ja attaisnojuma dokumentā ir norādīti darījumi ar dažādām likmēm vai PVN piemērošanas režīmiem. Tādējādi, lai novērstu nepareizas interpretācijas iespējas, noteikumu projektā paredzēts papildināt Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.40 23.1. un 31.1. apakšpunktu ar otro teikumu, nosakot, ka situācijās, kad attaisnojuma dokumentā ir norādīti darījumi ar dažādām likmēm vai PVN piemērošanas režīmiem (piemēram, darījums ar īpašu PVN piemērošanas režīmu par 10 euro bez PVN un darījums vispārīgajā PVN piemērošanas režīmā par 145 eiro bez PVN), tad katrs darījums ir jānorāda atsevišķi, ievērojot to, ka kopējā darījuma vērtība bez PVN ir 150 eiro vai vairāk (noteikumu projekta 5. un 7. punkts,...

Otrdien, 16. jūlijā, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos MK noteikumus „Kooperatīvo sabiedrību atbilstības noteikumi”, kuri nosaka kooperatīvo sabiedrību atbilstības kritērijus, atbilstības statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību, atbilstīgo kooperatīvo sabiedrību uzraudzības kārtību un maksas cenrādi par kooperatīvo sabiedrību izvērtēšanu atbilstības statusa piešķiršanai. Atbilstības statusa iegūšana apstiprina, ka kooperatīvā sabiedrība darbojas, ievērojot kooperācijas pamatprincipus un būtību. Būtiskākās izmaiņas, salīdzinot ar līdz šim spēkā bijušajiem MK 02.02.2016. noteikumiem Nr. 77 “Noteikumi par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstības izvērtēšanu” skar minimālo preču un pakalpojumu apgrozījuma kritēriju starp kooperatīvo sabiedrību un tās biedriem, kas ir paaugstināts no 7000 eiro uz 20 000 eiro. Būtisks jauninājums noteikumos ir iespēja iegūt atbilstības statusu kooperatīvajām sabiedrībām, kas darbojas pārtikas, dzērienu un amatniecības (mājražošanas) jomā. Pārtikas, dzērienu un amatniecības (mājražošanas) sabiedrības līdz šim nevarēja iegūt atbilstības statusu, taču, tā kā Latvijā ir izveidojušās vairākas šīs jomas sabiedrības, kas apvieno lauksaimniecības produkcijas ražotājus, mazos lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājus,...

Otrdien, 16.jūlijā stājas spēkā Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas izsludinātie Direktīvas (2019/1024) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (PSI direktīva) grozījumi, kuri paredz izveidot publiskojamu saskaņotu datu kopu sarakstu, fokusējoties uz datiem ar būtisku sociālekonomisko ietekmi, ko radījušas visas valsts pārvaldes iestādes un uzņēmumi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) līdzās PSI direktīvas grozījumiem izstrādājusi Latvijas Atvērto datu stratēģiju. Atvērto datu stratēģijā tiek aprakstīta atvērto datu situācija Latvijā 2019.gada sākumā, izskaidrota atvērto datu stratēģijas ieviešanas principu izveide, aprakstīti datu publicēšanas ieguvumi un izaicinājumi, starptautiskās novitātes atvērto datu jomā un tos ietekmējošie faktori, kā arī aprakstīti datu stratēģijas ieviešanas principi un katram ieviešanas principam noteikti sasniedzamie rezultāti. PSI direktīvas grozījumi paredz noteikt harmonizētu augstvērtīgu datu kopu sarakstu visām ES dalībvalstīm. Šādu datu kopu saraksta pieejamība veicinātu vienotu formātu datu pieejamību un sekmētu mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajā tirgū. ES mērogā publiskā sektora informācijas (PSI) atkalizmantošana veido milzīgu biznesa nišu:...

Otrdien, 16. jūlijā, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto no azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm (spēlēm) pašatteikušos personu reģistra noteikumu projektu. Noteikumu projekta mērķis ir izveidot no spēlēm pašatteikušos personu reģistru, lai, pamatojoties uz fizisku personu izteiktajiem pieprasījumiem, tām tiktu liegts piedalīties spēlēs. Par reģistra pārzini ir noteikta Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija. Fiziska persona pieprasījumu par iekļaušanu reģistrā varēs iesniegt iespējami ātrā un ērtā veidā – gan personīgi rakstveidā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā vai azartspēļu organizēšanas vietā, gan attālināti, izmantojot elektroniskās identifikācijas rīkus. Pašatteikušos personu reģistrā iekļautie dati būs aizsargāti atbilstoši normatīvajiem aktiem par fizisko personu datu aizsardzību un pieejami tikai atbildīgajām personām, lai pildītu attiecīgos darba pienākumus. Noteikumi izstrādāti, lai novērstu spēļu spēlēšanas nelabvēlīgo ietekmi uz personām, kurām šis brīvā laika pavadīšanas un izklaides veids var kļūt nekontrolējams un pāriet nepārvaramā un pārmērīgā tieksmē spēlēt spēles. Noteikumu projekts stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. Jāpiebilst, ka normatīvie...

Otrdien, 16. jūlijā, valdība atbalstīja līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” lauksaimniecības uzņēmumiem, kam radušies būtiski zaudējumi Āfrikas cūku mēra (ĀCM), salmonelozes un Amerikas peru puves uzliesmojumu apkarošanas laikā. Kompensāciju 375,4 tūkstošu apmērā par novietnē veiktajiem tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pasākumiem saņems SIA “Druvas Unguri” dzīvnieku īpašnieks, kam radās zaudējumi, savā ganāmpulkā apkarojot ĀCM. Jau ziņots, ka 2018. gada 2. augustā saimniecībā SIA “Druvas Unguri” tika konstatēts ĀCM uzliesmojums. Kompensācija dzīvnieku īpašniekam pienākas, ja novietnē ir veikti visi slimības uzliesmojuma apkarošanas pasākumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku infekcijas slimību vai epizootiju likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību un veikta novietnes noslēguma tīrīšana, mazgāšana un dezinfekcija. Novietnē SIA “Druvas Unguri” slimības konstatēšanas brīdī atradās 16 438 cūkas, kuras visas bija jānogalina un to līķi jāiznīcina dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes uzņēmumā. Pēc dzīvnieku nogalināšanas novietnes teritorijā bija jāveic pasākumi, kas novērš ierosinātāju tālāku izplatīšanos: jāveic visu potenciāli inficēto materiālu un priekšmetu,...

Otrdien, 15. jūlijā, Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā". Saistībā ar nepieciešamajām izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa politikā ar likumprojektu paredzēts kadastrālo vērtību bāzes ieviešanu no 2020. gada pārcelt uz 2021. gadu, saglabājot līdzšinējo kadastrālo vērtību bāzi esošajā līmenī. Jaunās kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādes laikā Tieslietu ministrija secinājusi, ka jaunās metodikas ieviešanai nepieciešamas būtiskas izmaiņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas programmatūrā, kam nepieciešams valsts budžeta finansējums. Līdz ar to bez pilnveidotas kadastrālās vērtēšanas metodikas apstiprināšanas un bez attiecīgo izmaiņu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas programmatūrā izstrādes un ieviešanas nav iespējams uzsākt jaunās kadastrālo vērtību bāzes izstrādi. Tādējādi Tieslietu ministrijas izstrādātā jaunā Kadastrālās vērtēšanas noteikumu projekta ieviešanu nepieciešams pārcelt uz 2021. gadu. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsver: "Esmu pārliecināts, ka Tieslietu ministrijas izstrādātais modelis spēj piedāvāt atbilstošu kadastrālo vērtību visiem nekustamajiem īpašumiem, tomēr pirms tā ieviešanas nepieciešams īstenot būtiskas reformas nekustamā īpašuma nodokļa politikā. Uzskatu, ka nekustamā īpašuma...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 9. jūlijā pieņēmusi divus jaunus FKTK noteikumus "Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi" un "Krājaizdevu sabiedrību darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas normatīvie noteikumi".“Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi” ietver pašlaik spēkā esošos kredītriska pārvaldīšanas noteikumus, kuriem ir pievienoti FKTK 2018. gada 16. janvāra normatīvie noteikumi Nr. 19 “Aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas normatīvie noteikumi”, kā arī ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas attiecībā pret spēkā esošo kredītriska pārvaldīšanas noteikumu redakciju: precizēta kredītriska stratēģijas loma un nozīme, kā arī būtiskākā stratēģijā ietveramā informācija; noteikta prasība veikt regulāru kredītu nodrošinājuma vērtības un likviditātes pārraudzību visiem kredītiem, kuriem iestāde ir pieņēmusi nodrošinājumu, kā arī apstiprināt iekšēju un ārēju vērtētāju sarakstu atbilstoši iestādes kredītu portfeļa specifikai; precizētas prasības agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidei un piemērošanai; noteiktas detalizētākas prasības pārskatīšanas politikai un pārskatīšanas pasākumu piemērošanai, prasība veikt pārskatīšanas pasākumu ilgtspējas novērtējumu, un prasība regulāri veikt pārskatīšanas pasākumu efektivitātes izvērtējumu; izvērsta pārskatīšanas pasākumu sasaiste ar ienākumus nenesoša kredīta...

Žurnāla BILANCE galvenā redaktore Maija Grebenko e-semināra "Komandējumi, darba braucieni, darbinieku nosūtīšana" pirmajā daļā iepazīstina ar komandējuma, darba brauciena un nosūtījuma terminu atšķirībām, skaidro nianses, kas jāņem vērā, nosūtot darbinieku komandējumā vai darba braucienā. Vairāk par videoapmācības iespējām uzziniet šeit! E- semināra otrā daļa skatāma šeit. Par semināru un e-semināru piedāvājumiem uzziniet šeit!

Latvijas Bankas padome pieņēmusi vairākus normatīvos aktus, pilnveidojot ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas sektora darbības regulējumu. Izmaiņas ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas sektora darbības regulējumā bija nepieciešamas saistībā ar Saeimā 2019. gada 13. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Līdz ar to Latvijas Banka turpina pilnveidot savu pārraugāmo jomu regulējumu atbilstoši aktualizētajām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas (potenciālo masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas vai izplatīšanas) finansēšanas novēršanas normu prasībām. Veikti Grozījumi Latvijas Bankas 2009. gada 13. maija "Ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas noteikumos" Ar grozījumiem tiek precizēts ārvalstu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas licencēšanas mērķis, nosakot, ka tas ir arī starptautiskajās un Latvijas nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildes nodrošināšana. Noteikumu normas, kas skar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības, attiecinātas arī uz...

Izskatot informatīvo ziņojumu “Par risinājumiem elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai un enerģētikas politikas īstenošanas funkcijām”, Ministru kabinets šā gada 16.jūlija sēdē lēma atbalstīt Ekonomikas ministrijas priekšlikumu no 2021.gada elektroenerģijas valsts atbalsta izmaksu segšanu nodrošināt tikai no valsts budžeta, līdz ar to iedzīvotājiem un pārējiem elektroenerģijas lietotājiem šīs izmaksas vairs rēķinos nebūs. Tāpat MK atbalstīja virkni piedāvātos risinājumus valsts atbalstu saņemošo staciju papildu kontroles mehānismu ieviešanai, lai nodrošinātu negodprātīgu komersantu izslēgšanu no valsts atbalsta sistēmas, kā arī no 2020.gada uzticēt enerģētikas politikas kontroles funkcijas centralizēti veikt Būvniecības valsts kontroles birojam. Izpildot Saeimas doto uzdevumu atcelt OIK iedzīvotājiem, Ekonomikas ministrija piedāvā valsts atbalsta izmaksas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā, kā arī atbalstu par uzstādīto jaudu no 2021. gada segt tieši no valsts budžeta. Tādējādi ar 2021. gadu valsts atbalsta elektroenerģijas ražošanai izmaksas tiktu segtas no papildu gūtajiem valsts budžeta ieņēmumiem. Paredzams, ka šādas izmaksas nepārsniegtu 150 milj.eiro 2021.gadā un pēc tam ar...