JAUNUMI

Saeimā trešajā lasījumā izskatāmie Finanšu ministrijas sagatavotie Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likumā un Kredītiestāžu likumā paredz veikt pasākumus, lai īstenotu valdības izsludināto prioritāti – finanšu nozares “kapitālo remontu”. Ar likumorojektiem konceptuāli mainīta Finanšu izlūkošanas dienestam sniegto aizdomīgo darījumu ziņošanas kārtība. NILLTFN likumā paredzēts atteikties no neparastu darījumu ziņošanas sistēmas. Tāpat turpmāk arī maksātnespējas administratoriem būs jāievēro visas likuma prasības par klientu izpēti, iekšējās kontroles sistēmu, aizdomīgu darījumu ziņošanu un citiem jautājumiem. Likumā iestrādāti nosacījumi, kas piešķir Uzņēmumu reģistram lielākas pilnvaras iesniegtās informācijas izvērtēšanā un sekmēs tiesībsargājošo iestāžu savlaicīgu informēšanu par uzņēmumu nepatiesi sniegtajām ziņām Uzņēmumu reģistram. Ar likumprojektu ieviesta procedūra par augsta riska SIA izslēgšanu no Uzņēmuma reģistra, kas ļaus noslēgt patieso labuma guvēju atklāšanas procesu līdz 3% augsta riska SIA, kas vēl joprojām nav izpildījušas likumā noteikto pienākumu. Ar grozījumiem pārņemtas tā sauktās 5. direktīvas prasības, kas dalībvalstīm...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 12.jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts kontroles likumā, kas paredz paplašināt Valsts kontroles (VK) tiesības – noteikt pilnvaras piedzīt zaudējumus no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām. Ar grozījumiem likumu plānots papildināt ar jaunu nodaļu, kas noteiks zaudējumu piedziņas procesuālo kārtību. Grozījumi paredz: ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā. Iepriekš deputātiem Valsts kontroliere Elita Krūmiņa pauda, ka rosinātie grozījumi ir par amatpersonu nelikumīgu darbību, nevis nelietderīgas rīcības rezultātā radītu iespējamu kaitējumu. Piedziņa paredzēta gadījumos, kad būs pārkāpts normatīvais akts un konstatēti zaudējumi, un vērā tiks ņemti vainu mīkstinoši apstākļi, piemēram, ja tiesību norma bijusi neskaidra. Plānots, ka VK vispirms ļaus rīkoties pašai...

Saeima 13.jūnijā sanāk uz pavasara sesijas priekšpēdējo plenārsēdi un tajā galīgajā lasījumā lems par vairākiem likumprojektiem, ar kuriem paredzēts stiprināt Latvijas finanšu sistēmu, tostarp par grozījumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, kas noteic vairākus pasākumus, lai stiprinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu finanšu un kapitāla tirgū. Tāpat deputāti galīgajā lasījumā lems par grozījumiem likumā “Par valsts noslēpumu”. Tie paredz, ka pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savu amata pienākumu veikšanai būs arī FKTK padomes locekļiem. Trešajā lasījumā Saeima skatīs arī grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu Latvijas normatīvo aktu un Eiropas Savienības tiesību normu savstarpēju saskaņotību, kā arī novērstu Moneyval 2018.gada ziņojumā konstatētās nepilnības. Tāpat Saistībā ar Moneyval rekomendāciju ieviešanu un Latvijas finanšu sistēmas sakārtošanu Saeima galīgajā lasījumā skatīs grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, grozījumus Kredītiestāžu likumā, kā arī grozījumus likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu...

Viltotu un pirātisku preču klātbūtne veido 6,8% no ES importa, sasniedzot 121 miljardu EUR apgrozījumu un šis apjoms turpina pieaugt. Tā secināts 2019. gadā 12. un 13. jūnijā Parīzē rīkotajā Starptautiskajā Intelektuālā īpašuma īstenošanas forumā (IP Enforcement Forum) publicētajā ziņojumā par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu kaitējuma novērtējumu Eiropas Savienības dalībvalstīs, pievēršot uzmanību arī viltotu preču plūsmai un to tirdzniecības vērtībai pasaulē. Ziņojums apstiprina, ka intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi ir būtisks organizēto noziedzīgo grupu ienākumu avots. Ziņojums tapis kopprojekta ietvaros, sadarbojoties EUROPOL un EUIPO struktūrvienībai – Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centram. Ziņojumā apkopotā informācija pamatojas uz 2015. un 2017. gadā veikto pētījumu rezultātiem, atjauninot galvenos secinājumus un piedāvājot jaunu ieskatu jaunajās tendencēs. Pētījums apstiprina, ka intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi ir svarīgs organizēto noziedzīgo grupu ienākumu avots. Pētījumu dati atklāj, ka viltotu preču sūtījumi nāk galvenokārt no Ķīnas (Honkongas), Indijas, Singapūras, Taizemes un Turcijas. Ķīna, Indija un Taizeme ir atzītas par potenciālām...

Latvijas uzņēmumi kavē apmaksu gandrīz katram desmitam rēķinam, un šai praksei ir tendence pieaugt, liecina 2019. gada Eiropas maksājumu ziņojums (European Payment Report 2019), ko jau 21. gadu veic kredītu pārvaldības uzņēmums Intrum. Pētījumā, kas notika no šī gada janvāra līdz aprīlim, Eiropas 29 valstīs piedalījās ap 12 000 uzņēmumu. Uzņēmumi visā Eiropā ziņo par negatīvām pazīmēm, kas saistītas ar maksājumu kavējumiem un parādiem kompāniju savstarpējos norēķinos. Latvijā uzņēmumi rēķinus kavē vidēji divas dienas un tos apmaksā vidēji 20 dienu laikā. Vislielākie rēķinu kavētāji Eiropā ir Grieķijas uzņēmēji, kas kavē līdz pat 20 dienām, kamēr visgodprātīgāk rēķinus maksā Vācijas un Norvēģijas uzņēmēji. Visizplatītākie kavētu maksājumu iemesli pēc Latvijas uzņēmēju sacītā ir debitoru finansiālās grūtības, tīša rēķinu nemaksāšana un administratīvā neefektivitāte jeb trūkumi rēķinu piestādīšanas un apmaksas procesos. Tīšu rēķinu kavēšanu kā problēmu norādījusi gandrīz piektā daļa Latvijas uzņēmēju, kamēr Eiropā vidēji to par rēķinu kavēšanas iemeslu min puse uzņēmēju, kas nozīmē, ka...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir apkopojusi informāciju par valsts fondēto pensiju shēmas (VFPS) jeb pensiju 2.līmeņa darbību 2018.gadā. Iemaksas pensiju 2. līmenī tiek veiktas automātiski no bruto algas kā daļa no sociālajām iemaksām un tiek ieguldītas personas izvēlētā ieguldījumu plāna naudas kontā turētājbankā. Uzkrātā pensiju 2. līmeņa kapitāla apmērs ir atkarīgs no algas, spēkā esošās iemaksu likmes, ieguldījumu peļņas, dalības ilguma pensiju 2. līmenī pirms vecuma pensijas pieprasīšanas. 2018.gada beigās VFPS bija 1 289 tūkstoši dalībnieku. 2018.gada laikā valsts fondēto pensiju shēmai pievienojušies 31 000 jaunu dalībnieku, bet 117 000 dalībnieku, kas ir 9 % no visiem, ir mainījuši savu ieguldījumu plānu. Dalībniekiem bija pieejami 29 ieguldījumu plāni, kurus pārvaldīja deviņi līdzekļu pārvaldītāji. 2018. gadā VSAA ir pārskaitījusi VFPS līdzekļu pārvaldītājiem dalībnieku iemaksas, kas kopumā veidoja 529 miljonus eiro. Gada laikā 14 687 VFPS dalībnieki pieprasīja vecuma pensiju. Šo personu vidējais dalības ilgums valsts fondēto pensiju shēmā bija 11 gadi un...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu par “aplokšņu algu” izmaksu ēdināšanas uzņēmumā. Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 37 000 EUR apmērā. Šī gada jūnijā VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde veica sešas kratīšanas kriminālprocesā iesaistītā ēdināšanas uzņēmuma telpās, personu dzīves vietās un grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmumā. Kratīšanu laikā tika atrasti un izņemti skaidras naudas līdzekļi 10 750 eiro apmērā, kā arī citi kriminālprocesam nozīmīgi pierādījumi – kases sistēmas, darba laika uzskaites tabeles, datori, datu nesēji, kas tiks analizēti turpmākajā kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas gaitā. Veicot sākotnējās pirmstiesas izmeklēšanas darbības, tika noskaidrots, ka ēdināšanas uzņēmums laikā no 2017.gada aprīļa līdz 2018.gada decembrim grāmatvedības reģistros nav uzskaitījis darba algas, un uzņēmumā reģistrētajiem darbiniekiem ir neoficiāli izmaksājis neuzskaitīto un neaprēķināto darba algu skaidrā naudā. Kā arī nodokļu administrācijai sniedzis nepatiesu informāciju saturošus dokumentus par darba algām. Tādējādi,...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 11.jūnijā otrajā lasījumā atbalstīja iecerētos grozījumus Iepakojuma likumā, ar kuriem paredzēts ieviest normatīvo regulējumu dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas darbības uzsākšanai. Likumprojekts paredz, ka patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta cenu zīmē. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta atprečotā summa. Čeku varēs izmantot kā maksāšanas līdzekli, iegādājoties preces tirdzniecības vietā, kurā gala lietotājam realizē dzērienus depozīta iepakojumā. Plānots, ka pārdevējiem tirdzniecības vietās būs jāpieņem visi depozīta iepakojumu veidi vai jānodrošina to pieņemšana citā tirdzniecības vietā, šķiroto atkritumu savākšanas laukumā vai iepakojumu pieņemšanas punktā. Informācija par tuvāko depozīta iepakojumu pieņemšanas vietu būs jāizvieto redzamā vietā. Likuma grozījumi paredz, ka tirgotājiem saņemtais iepakojums būs jānodod depozīta sistēmas operatoram. Gadījumā, ja operators depozīta sistēmas darbības laikā no tās iegūs peļņu, šī peļņa būs jāreinvestē depozīta sistēmas attīstības un darbības efektivitātes nodrošināšanai. Tas būs jādara...

Tieslietu padome nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Jutai Strīķei un Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētājai Inesei Lībiņai-Egnerei, darot zināmu Tieslietu padomes lēmumu neatbalstīt ekonomisko lietu tiesas veidošanu un argumentus šādai nostājai. Tieslietu padome 3.jūnijā izvērtēja Tieslietu ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu „Par ekonomisko lietu tiesas izveidi” un atzina, ka šādas tiesas izveides nepieciešamais pamatojums ne tikai netiek saistīts ar pēdējos gados veikto tiesu sistēmas reformu rezultātiem, bet arī nonāk ar tiem pretrunā. Pēdējo gadu laikā jau ir veiktas trīs būtiskas tiesu sistēmas reformas, kas vērstas uz tiesu darba kvalitātes paaugstināšanu, – pāreja uz tīro trīs instanču tiesu sistēmu, zemesgrāmatu tiesnešu integrācija vispārējās jurisdikcijas tiesās, kā arī tiesu teritoriālā reforma, apvienojot rajona (pilsētas) tiesas, tieši ar mērķi izveidot lielākas tiesas un tādējādi radīt priekšnoteikumus tiesnešu padziļinātai specializācijai. Tieslietu padome atzīst tiesnešu padziļinātas specializācijas nepieciešamību sarežģītu lietu izskatīšanā, un tā ir iespējama esošās tiesu sistēmas ietvaros. Koncepcijā pausta tikai abstrakta ideja...

Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa sagatavojusi pārskatu par Eiropas Savienības Tiesā un Vispārējā tiesā izskatītajām lietām intelektuālā īpašuma tiesību jautājumos laikā no 2017.gada janvāra līdz 2019.gada maijam. Pārskatā iekļautas 23 lietas gan preču zīmju un dizainparaugu, gan autortiesību jomā, kurās risināti jautājumi, piemēram, par to, vai reģistrējama preču zīme, kas sakrīt ar pazīstama futbolista vārdu; vai pārtikas produkta garša tiek aizsargāta ar autortiesībām; vai skolēni drīkst brīvi pieejamu fotogrāfiju no ceļojumu tīmekļa vietnes izmantot prezentācijā un publiskot skolas tīmekļa vietnē; vai anulējama preču zīme, kas neatbilst sabiedrības kārtībai un morāles principiem; vai dizainparaugs atzīstams par spēkā neesošu sakarā ar novitātes trūkumu utt. Tā, piemēram, interesants ir Vispārējās tiesas 2018. gada 26. aprīļa spriedums lietā “Messi Cuccittini/EUIPO - J-M.-E.V. e hijos (MESSI)”, T‑554/14, ECLI:EU:T:2018:230 (pārsūdzēts EST: “EUIPO v Messi Cuccittini”, C‑449/18 P). Futbolists Lionels Andress Mesi Kuksitini (Lionel Andrés Messi Cuccittini) vēlējās reģistrēt ES grafisko preču zīmi, t.sk. uz sporta apģērbu, apaviem, inventāru,...

Patentu valdes statistikas dati liecina, ka pērn ir pieaudzis nacionālo patentu (+13%), preču zīmju (+15%) un dizainparaugu (+6%) pieteikumu skaits. Par galveno rūpnieciskā īpašuma aizsardzības priekšrocību tiek uzskatītas iegūtās izņēmuma tiesības – 2018. gadā reģistrēta 2941 preču zīme, 118 dizainparaugi un piešķirts 51 patents. Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis atzīmē: “Latvijā ir vērojama pozitīva tendence rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomā – uzņēmēji un izgudrotāji novērtē rūpnieciskā īpašuma aizsardzības priekšrocības, piesakot aizsardzībai arvien vairāk patentu, preču zīmju un dizainparaugu. 2019. gadā veiktā klientu aptauja parāda, ka pirms pieteikt preču zīmi, patentu vai arī dizainparaugu, 85% lietotāju ir veikuši izpēti, lai noskaidrotu, vai viņu intelektuālā īpašuma aizsardzības objekts ir jauns un nepārkāpj citu tiesības, kas liecina par pieaugošu izpratni šajā jomā un atbildīgas, ilgtspējīgas domāšanas veidošanos.” Analizējot pieteicēju aktivitāti preču zīmju jomā, ir jāatzīmē, ka pērn Latvijā ir pieteikts lielākais nacionālo preču zīmju pieteikumu skaits pēdējo 15 gadu laikā – 2070 preču zīmes, no kurām...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina pieteikties konkursam “Eksporta un inovācijas balva 2019”. Pretendentiem līdz 6. septembrim konkursa mājaslapā ir jāiesniedz aizpildīta atbilstošās kategorijas anketa. Pieteikties var vairākās kategorijās vienlaikus. Produktu vērtēšanas kategorijās var pieteikt vairākus produktus, par katru aizpildot atsevišķu anketu. Konkursu LIAA sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīko jau piecpadsmito gadu, un tā mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus jaunu un eksportspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē. Kategorijā “Eksportspējīgākais komersants” meklē komersantus, kuri guvuši apstiprinājumu savam talantam ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē! Kategorijā uzņēmēji tiek vērtēti divās grupās – lielie, vidējie un mazie. Kategorija “Importa aizstājējprodukts” izceļ komersantus, kuru radītie produkti spēj konkurēt un izrādījušies labāki par ārvalstīs ražotajiem! Radošums ir bieži lietots vārds, bet ko tas īsti nozīmē – nav nemaz tik viegli pateikt. Vieglāk pateikt, ko tas nenozīmē – radošuma...

BILANCES AKADĒMIJA piedāvā video ierakstā noskatīties semināru, kurā aplūkoti grozījumi Darba likumā, kas var ietekmēt atvaļinājumu aprēķinus, atvaļinājumu piešķiršanu, noformēšanu un uzskaiti, vidējās izpeļņas noteikšanu. Semināra laikā izskatīti atvaļinājuma naudas aprēķināšanas piemēri, tāpat situācijas, ja atvaļinājumā ir vairākas svētku dienas (Lieldienas, Līgo, Ziemassvētki), īpatnības, ja pirmdiena kļūst par „svētdienu”, kā aprēķināt un uzskaitīt virsstundas, ieturēt atvaļinājuma naudu, un citi jautājumi. Semināru vadīja Mg.sci.oec. MAIJA GREBENKO, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, žurnāla Bilance galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle, Bilances bibliotēkas sērijā izdotās grāmatas “Darba likums un grāmatvedība” autore. Vairāk par semināru un tā video ierakstu uzziniet šeit!

Ne tikai grāmatvežiem mūsdienās nepieciešams intensīvi apgūt jaunas zināšanas, lai spētu tikt līdzi “laika gara” diktātam. Ne mazāk sarežģīti uzdevumi jārisina arī auditoriem, kuriem finanšu/grāmatvedības datu analīze ir tikai viens no darba virzieniem. Digitālais laikmets un tā radītie jaunie izaicinājumi iekšējo auditu jomā bija galvenā tematiskā ass, ap kuru “rotēja” 23. un 24. maijā Jūrmalā notikusī auditoru konference “Iztēlojies. Izpēti. Sasniedz”, kuru organizēja Latvijas Iekšējo auditoru institūts. Žurnāla "Bilance" jūnija numurā publicēts atskats uz šo konferenci. Pretrunīgie efektivitātes kritēriji Maciejs Pjolunovičs (Maciej Piołunowicz), Iekšējā audita departamenta vadītājs vienā no lielākajām Polijas bankām (BGK), iepazīstināja ar konceptu par “galvenajiem darbības efektivitātes rādītājiem” un to, kuri no tiem ir visvairāk piemēroti iekšējā audita novērtēšanas vajadzībām - citiem vārdiem, kā visprecīzāk novērtēt iekšējā audita efektivitāti? Galveno darbības efektivitātes radītāju noteikšana esot būtiska, lai saprastu, vai audita aktivitātes sasniedz nospraustos mērķus. Nosakot, kas būs iekšējā audita galvenie efektivitātes indikatori, ir svarīgi ņemt vērā, ka tie nepieciešami...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka no 2019.gada 1.jūlija par 100 eiro tiks palielināts: bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts; pabalsts personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana un kuras invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības. Turpmāk pabalsta apmērs būs 313,34 eiro mēnesī. Bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu VSAA pārrēķinās jaunajā apmērā un sāks izmaksāt no 2019.gada 1.jūlija. Personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana un kura invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, no 2019.gada 1.jūlija aprēķināto pabalsta starpību izmaksās līdz 2019.gada 1.septembrim. Tātad par jūliju, augustu un septembri, proti, par visiem trim mēnešiem pabalstu izmaksās līdz 1.oktobrim, kam turpmāk sekos regulāra pabalsta ikmēneša izmaksa. Pabalstus jaunajā apmērā VSAA pārrēķinās bez personu iesnieguma. Pabalstu apmērs noteikts Ministru Kabineta noteikumos „Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos Nr. 1607 „Noteikumi par bērna invalīda kopšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību”” un „Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1608 „Noteikumi...