Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

JAUNUMI

ES mēroga sanāksmē spriež par digitālo risinājumu ieviešanu tiesu iestāžu sadarbībā civillietās un komerclietās
ES mēroga sanāksmē spriež par digitālo risinājumu ieviešanu tiesu iestāžu sadarbībā civillietās un komerclietās
Ceturtdien, 6.jūnijā, tieslietu ministrs Jānis Bordāns Luksemburgā piedalījās Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē, kurā ministri apspriež digitālo tehnoloģiju plašāku ieviešanu tiesu iestāžu sadarbībā civillietās un komerclietās. Sanāksmes laikā pēc Rumānijas prezidentūras iniciatīvas notika ES dalībvalstu ministru viedokļu apmaiņa par labākajiem risinājumiem, kā modernizēt tiesas dokumentu pārrobežu pārsūtīšanu ES dalībvalstu starpā civillietās un komerclietās. Latvija atbalsta drošas decentralizētas sistēmas izveidi, ietverot savstarpēji savienotas ES dalībvalstu tiesu sistēmas ar e-CODEX starpniecību. Politiskajās debatēs tieslietu ministrs uzsvēra, ka tiesas dokumentu izsniegšana un pierādījumu savstarpējā apmaiņa ir tikai neliels fragments kopējā ES e-pārvaldības, e-pakalpojumu, tiesu digitalizācijas sistēmā un moderno tehnoloģiju izmantošanā. Arī tieslietu jomai ir jāspēj pilnībā iekļauties kopējā e-risinājumu attīstībā. 2021.gada 1.janvārī Latvija plāno sākt strādāt jau ar otrās paaudzes Tiesu informatīvo sistēmu. ES Padomes sanāksmē tieslietu ministri apspriedīs arī lēmumu projektus par sarunu uzsākšanu ar Amerikas Savienotajām Valstīm par pārrobežu piekļuvi elektroniskajiem pierādījumiem tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās, kā arī par dalību sarunās...
Darba līgumu noslēgšana ar asociētā profesora un tā amatā ievēlētu personu, nenodrošinot aizsardzību pret šādu līgumu ļaunprātīgu izmantošanu, neatbilst Satversmei
Darba līgumu noslēgšana ar asociētā profesora un tā amatā ievēlētu personu, nenodrošinot aizsardzību pret šādu līgumu ļaunprātīgu izmantošanu, neatbilst Satversmei
Satversmes tiesa 7. jūnijā ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2018-15-01 “Par Augstskolu likuma 27. panta piektās daļas un 30. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētās normas Augstskolu likuma 27. panta piektā daļa: “Akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām nav piemērojams Darba likuma 45. panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums. Darba līgumu ar akadēmiskajā amatā ievēlēto personu (profesoru, asociēto profesoru, docentu, lektoru, asistentu) slēdz rektors uz ievēlēšanas laiku – sešiem gadiem.” Augstskolu likuma 30. panta ceturtā daļa: “Asociēto profesoru saskaņā ar šā likuma 33. panta noteikumiem atklātā konkursā uz sešiem gadiem ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome. Pamatojoties uz nozares profesoru padomes lēmumu, rektors noslēdz darba līgumu ar asociēto profesoru.” Lietas izskatīšanas gaitā Satversmes tiesa, ņemot vērā normu ciešo saistību, kā arī nepieciešamību ievērot Satversmes tiesas procesa principus, nolēma paplašināt prasījumu, izvērtējot arī Augstskolu likuma 28. panta otrās daļas satversmību. Minētā tiesību norma noteic: “Profesoru saskaņā ar šā...
Debatē par patiesa vienotā digitālā tirgus izveidi
Debatē par patiesa vienotā digitālā tirgus izveidi
Latvijas delegācija Eiropas Savienības Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes (Padomes) sanāksmē 7. jūnijā Luksemburgā piedalījās politiskajās debatēs par digitālās Eiropas nākotni. Debatēs uzsvērta nepieciešamība izveidot patiesu digitālo vienoto tirgu, radot tam atbilstošu uzticamu un drošu infrastruktūru ar vislabāko iespējamo savienojamību, kā arī nodrošinātu digitālajam laikmetam atbilstošas prasmes. Tāpat akcentēja Eiropas uzņēmumu, īpaši mazo, vidējo uzņēmumu un jaunuzņēmumu attīstības veicināšanu, radot priekšnosacījumus inovatīvu privātā sektora un publisko pakalpojumu izstrādei, produktivitātes celšanai un ekonomiskai izaugsmei. Sanāksmes dalībnieki diskutēja un apstiprināja secinājumus par digitalizētās Eiropas nākotni pēc 2020.gada, turpinot 1.marta Eiropas Savienības Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes neformālās sanāksmes debates, kurās apsprieda Stratēģiju par Digitālu Eiropu pēc 2020.gada: “Digitālās un ekonomiskās konkurētspējas veicināšana visā Savienībā un digitālā kohēzija”. Stratēģijas secinājumos izcelts atbalsts tādām jomām kā mākslīgais intelekts, superdatori, kiberdrošība, digitālo prasmju attīstīšana un valstu pārvalžu digitalizācija, kas palīdzētu īstenot Eiropas Savienības uzstādīto prioritāti – vienotā digitālā tirgus izveidi. Tādējādi tiktu virzīta ekonomiskā attīstība,...
Plāno noteikt kriminālatbildību par liela apmēra skaidras naudas nedeklarēšanu, šķērsojot valsts robežu
Plāno noteikt kriminālatbildību par liela apmēra skaidras naudas nedeklarēšanu, šķērsojot valsts robežu
Saeima ceturtdien, 6.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Krimināllikumā, kas paredz noteikt kriminālatbildību par liela apmēra skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, šķērsojot valsts robežu. Šobrīd spēkā esošais regulējums ir attiecināms uz Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu, un nav piemērojams attiecībā uz skaidras naudas apriti uz valsts iekšējās robežas ar ES dalībvalstīm. Tas rada problēmas cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma novēršanu, un šāda situācija veicina draudus valsts drošībai, teikts likumprojekta anotācijā. Grozījumi efektivizēs tiesībsargājošo iestāžu darbu cīņā pret neskaidras izcelsmes naudas pārvadājumiem starptautiski, nodrošinot arī Moneyval rekomendāciju izpildi, iepriekš sacīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe. Paredzēts, ka atbildība par liela apmēra skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, šķērsojot valsts iekšējo robežu, iestāsies tikai gadījumos, ja skaidras naudas deklarācijas aizpildīšanu likumā noteiktajā kārtībā būs pieprasījusi kompetentās iestādes amatpersona. Plānots, ka par šo pārkāpumu sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, īslaicīgu...
EK rekomendē Latvijai samazināt nodokļus zemajām algām, palielināt kapitālam un nekustamajam īpašumam
EK rekomendē Latvijai samazināt nodokļus zemajām algām, palielināt kapitālam un nekustamajam īpašumam
Trešdien, 5. jūnijā, Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi valstu specifiskās rekomendācijas, kas adresētas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. EK ir norādījusi, ka nodokļu politikas ietvaros ir nepieciešams turpināt samazināt nodokļu slogu zema atalgojuma saņēmējiem, pārvirzot to uz citiem avotiem, it sevišķi kapitālu un nekustamo īpašumu, kā arī uzlabojot iekasējamību. EK norāda, ka nodokļu ieņēmumi pret IKP Latvijā ir zemi, salīdzinot ar ES vidējo radītāju, kas attiecīgi ierobežo iespējas nodrošināt publiskos pakalpojumus, it sevišķi veselības nozarē. EK ieskatā nodokļu slogs zemo algu saņēmējiem joprojām ir relatīvi augsts, lai gan tas ir mazinājies. Kā norādīts dažādu avotu novērtējumā, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir mazinājies, tomēr nedeklarētās saimnieciskās darbības īpatsvars joprojām ir augstākais starp Baltijas valstīm. FM atzīst, ka Latvijai nepieciešams turpināt darbaspēka nodokļu samazināšanu zema atalgojuma saņēmējiem, kā arī to, ka pastāv potenciāls palielināt nodokļu ieņēmumus, turpinot darbu pie ēnu ekonomikas samazināšanas un izvērtējot esošo nodokļu bāzi. Tādējādi tiktu nodrošināti papildu resursi kvalitatīvākai publisko pakalpojumu...
Tautsaimniecības komisija: grozījumi Autopārvadājumu likumā ļaus novērst nesamērīgu taksometra tarifu piemērojumu pārvadājumos no lidostas
Tautsaimniecības komisija: grozījumi Autopārvadājumu likumā ļaus novērst nesamērīgu taksometra tarifu piemērojumu pārvadājumos no lidostas
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 4.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Autopārvadājumu likumā, kas paredz ierobežot taksometru pakalpojumus publiskiem mērķiem starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektos – lidostās, ostās, dzelzceļa stacijās un autoostās. “Līdz šim lidostās un citos starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektos savus pakalpojumus varēja sniegt jebkurš pārvadātājs, kuram ir izsniegta licence un nav piemēroti citi ierobežojumi. Līdz ar to praksē bija iespējamas situācijas, kad patērētājiem tika piemērota nesamērīgi augsta maksa par braucienu. Ar likumprojektu paredzēts to novērst, piemērojot ierobežojumus taksometru pakalpojumu sniegšanai šādos objektos,” sacīja Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs. Lai mazinātu iespēju, ka taksometru vadītāji uzskaitē samazina to faktiski gūtos ienākumus, likumprojekts paredz, ka taksometru piemērotie palielinājumi vai atlaides nevarēs pārsniegt 50 procentus no paziņotā tarifa, aizliedzot arī manuālu darbību veikšanu taksometra skaitītājā jau pēc brauciena veikšanas. Savukārt attiecībā uz pasažieru tiesībām likumprojekts paredz, ka gadījumā, ja autopārvadātājs pārkāps likumā noteiktās prasības, kā arī taksometra skaitītājs nebūs...
Paternitātes pabalstu varēs saņemt plašāks adoptētāju loks
Paternitātes pabalstu varēs saņemt plašāks adoptētāju loks
Adoptētājs pēc bērna vecumā līdz 18 gadiem adopcijas varēs doties 10 dienu atvaļinājumā un par šo periodu no valsts saņemt paternitātes pabalstu. Šādas likumu izmaiņas ceturtdien, 6.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma Saeima. Atbilstoši grozījumi Darba likumā un likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” stāsies spēkā šā gada 1.septembrī. Līdz šim 10 dienu atvaļinājums saistībā ar bērna adopciju pienācās tikai gadījumā, ja adoptētais bērns ir vecumā līdz trim gadiem. “Ir skaidrs, ka bērna vecums adopcijas jautājumā nav izšķirošs, un būtu maldīgi domāt, ka mazuļu adopcija būtu kaut kādā ziņā “vērtīgāka” nekā vecāku bērnu pieņemšana ģimenē. Tādējādi komisija atbalstīja Saeimas deputātu iesniegto iniciatīvu par apmaksāta paternitātes atvaļinājuma saņēmēju loka paplašināšanu,” iepriekš norādīja par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride. Komisijas vadītājs arī uzsvēra, ka šādas izmaiņas parādīs, ka valsts ne tikai vārdos, bet arī darbos virzās uz principu, ka bērniem pēc iespējas jānodrošina iespēja augt ģimeniskā vidē. “Līdzekļi, ko novirzām...
VID aicina izmēģināt jauno e-pakalpojumu importa muitas deklarāciju noformēšanai kurjerpasta sūtījumiem
VID aicina izmēģināt jauno e-pakalpojumu importa muitas deklarāciju noformēšanai kurjerpasta sūtījumiem
Valsts ieņēmumu dienests aicina izmēģināt jauno VID e-pakalpojumu - Importa muitas deklarācijas pasta sūtījumiem. Jaunais e-pakalpojums sniedz iespēju iedzīvotājiem ātri un vienkārši nokārtot muitas formalitātes sūtījumiem no valstīm ārpus ES, kuru vērtība nepārsniedz 1000 eiro un ja sūtījumā nav īpaši uzraugāmu preču (piemēram, zāles, uztura bagātinātāji). Arī likumdošanā paredzētos maksājumus – muitas un pievienotās vērtības nodokli – aprēķina sistēma un tos var samaksāt tiešsaistē, izmantojot portālu www.latvija.lv. Ņemot vērā pieaugošo tendenci iepirkties interneta veikalos un rūpējoties par iedzīvotāju ērtībām, VID piedāvā klientiem iespēju – pašiem elektroniski aizpildīt vienkāršoto importa muitas deklarāciju. Šī deklarācija ir jāaizpilda tikai gadījumos, ja preces tiek saņemtas no valstīm, kas ir ārpus Eiropas Savienības. Pagaidām vienkāršoto deklarāciju varēs aizpildīt par sūtījumiem, kas nogādāti Latvijā ar kurjerpastu, taču plānots, ka jau septembrī šādi varēs deklarēt arī ar “Latvijas Pasts” starpniecību saņemtos sūtījumus no trešajām valstīm. Sākot ar šī gada 5.jūniju, fiziskās personas vienkāršoto importa muitas deklarāciju...
VID pārskats par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2019.gada maijā.
VID pārskats par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2019.gada maijā.
Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2019.gada maijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2019. gada 7. maija noteikumi Nr. 188 “Licences izsniegšanas kārtība komercdarbībai ar ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem un valsts nodevas maksāšanas kārtība un apmērs” Noteikumi nosaka: - prasības licences saņemšanai komercdarbībai ar ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem; - prasības, kas ieroču komersantam un ieroču brokerim jāievēro licences darbības laikā; - kārtību, kādā komersantam izsniedz licenci, pagarina tās derīguma termiņu, izsniedz tās dublikātu vai atkārtotu licenci; - kārtību, kādā anulē licenci un aptur licences darbību; - kārtību un apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par licences, tās dublikāta un atkārtotas licences izsniegšanu un tās derīguma termiņa pagarināšanu. 07.05.2019. 10.05.2019. Ministru kabineta 2019. gada 7. maija noteikumi Nr. 191 “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumos Nr. 499 “Muitas atļauju noteikumi” Saskaņā ar 2018.gada 7.jūnijā pieņemtajiem grozījumiem “Muitas likumā” ir precizēts...
Pirmajā likuma darbības mēnesī saņemti 14 trauksmes cēlēju ziņojumi
Pirmajā likuma darbības mēnesī saņemti 14 trauksmes cēlēju ziņojumi
Trauksmes celšanas likuma darbības pirmajā mēnesī valsts pārvaldes iestādēs* saņemts 41 iesniegums, kas noformēts kā trauksmes celšanas ziņojums. Izvērtējot to saturu, par trauksmes celšanas ziņojumiem atzīti 14 un ar tiem kompetentās institūcijas turpinās strādāt pēc būtības. Jomas, par kurām iedzīvotāji ir cēluši trauksmi maijā, ir izvairīšanās no nodokļu nomaksas, amatpersonu bezdarbība, nolaidība vai dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, darbinieku fiktīva nodarbināšana, korupcija, krāpšana, darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi, darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi un pārkāpumi publisko iepirkumu jomā. Aptaujātās iestādes norāda, ka iedzīvotāji aktīvi sazinās ar to kontaktpersonām, lai uzzinātu vairāk par trauksmes celšanu. Piemēram, Valsts kancelejas Trauksmes cēlēju kontaktpunkts mēneša laikā klātienē konsultējis 6 personas un 64 personām sniedzis konsultācijas elektroniski vai sazvanoties. Valsts kancelejas Trauksmes cēlēju kontaktpunktā kopumā pozitīvi vērtē likuma darbības pirmo mēnesi, jo iedzīvotāji ir izrādījuši vēlmi cīnīties pret dažādiem pārkāpumiem. Tomēr daļa iedzīvotāju vēl nav pilnībā izpratuši Trauksmes celšanas likuma būtību, jo tiek ziņots arī...
Aizsardzības komisija trešajā lasījumā atbalsta grozījumus cīņai ar naudas atmazgāšanu
Aizsardzības komisija trešajā lasījumā atbalsta grozījumus cīņai ar naudas atmazgāšanu
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti trešdien, 5.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu Latvijas normatīvo aktu un Eiropas Savienības tiesību normu savstarpēju saskaņotību, kā arī novērstu Moneyval2018.gada ziņojumā konstatētās nepilnības. Ņemot vērā jaunās tendences, kas iezīmējušās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma finansēšanā, efektīvāka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēma ir būtiska, lai nodrošinātu cīņu pret noziedzību, kā arī uzlabotu finanšu sektora un valsts reputāciju starptautiskā līmenī, skaidrots likumprojekta anotācijā. Iecerēts, ka turpmāk likuma nosaukums būs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums. Ar grozījumiem plānots paplašināt personu loku, uz kurām attiecināmas likuma normas, paredzot, ka tajā iekļaujami arī maksātnespējas procesa administratori, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultanti, kā arī jebkura cita persona, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā. Tāpat likuma normas būs...
Saeima lemj, vai pastiprināt kriminālatbildību par transportlīdzekļa zādzību
Saeima lemj, vai pastiprināt kriminālatbildību par transportlīdzekļa zādzību
Ceturtdien, 6.jūnijā, Saeima galīgajā lasījumā lems par grozījumiem Krimināllikumā, kas cita starpā paredz pastiprināt kriminālatbildību par transportlīdzekļa zādzību. Galīgajā lasījumā plānots skatīt arī grozījumus Sabiedrības integrācijas fonda likumā. Ar tiem plānots uzlabot fonda darbību un tā pārraudzību. Vēl galīgajā lasījumā plānots lemt par grozījumiem Dzelzceļa likumā, kuri precizē un ievieš jaunas ar dzelzceļa infrastruktūru saistītas definīcijas. Tāpat plānots izskatīt deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam par "Par situāciju Eiropas Parlamenta vēlēšanu organizēšanas sakarā". Darba kārtībā iekļauts arī lēmuma projekts par locekļu ievēlēšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijā par obligātās iepirkuma komponentes atbalsta ieviešanas jautājumiem. Saeimā iesniegti arī vairāki jauni likumprojekti, un deputāti lems, vai tos nodot izskatīšanai komisijās. To vidū ir grozījumi, kas paredz noteikt, ka pareizticīgās baznīcas galvai, metropolītiem, bīskapiem un šo amatu kandidātiem ir jābūt Latvijas pilsoņiem, un to pastāvīgai dzīvesvietai vismaz pēdējo 10 gadu laikā ir jābūt Latvijai. Saeima lems arī par grozījumu Dzīvesvietas deklarēšanas likumā nodošanu izskatīšanai komisijās, kas...
Konferencē diskutēs par ģimenes uzņēmējdarbību un mantojuma tiesībām
Konferencē diskutēs par ģimenes uzņēmējdarbību un mantojuma tiesībām
Agrāk vai vēlāk pienāk laiks, kad katrs īpašnieks sāk domāt par to, ka kādreiz bizness būs jānodod mantojumā. Tāpēc labāk to ieplānot laikus, sagatavot mantotāju un pārdomāt savu nākotnes plānu “B”. Lai iepazīstinātu ar iespējamiem risinājumiem mantojumu lietās, 14. jūnijā plkst. 10 tiek rīkota konference "ĢIMENES UZŅĒMĒJDARBĪBA un MANTOJUMA TIESĪBU JAUTĀJUMI". Konferences norises vieta - Latvijas Universitātes Humanitāro un sociālo zinību centrs, Kalpaka bulvāris 4. Konferencei paredzēta arī video tiešraide. Konferencē par nākotnes pilnvarojumu un testamentu runās Gatis Litvins, Dr.iur., Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektors, Notariāta institūta direktors. Par ģimenes biznesu un mantojuma saistību ar nodokļu regulējumu informēs Elīna Putniņa, Rödl & Partner, , nodokļu konsultāciju nodaļas vadītāja, sertificēta nodokļu konsultante, savukārt par tiesībām uz mantojuma neatņemamo daļu runās Indulis Šermukšnis, Kurzemes apgabaltiesas zvērināts notārs. Savu līdzdalību konferencē apstiprinājuši arī pārstāvjo no Maltas un Lietuvas. Ar konferences programmu var iepazīties šeit. Pieteikšanās konferencei šeit. Konferences laikā tiks aplūkots šāda tematika: 1) PĀRDOT...
BILANCE jūnija numurā lasiet
BILANCE jūnija numurā lasiet
GRĀMATVEDĪBA Oskars Springis: Apvienotā Karaliste. Ap un par grāmatvedību. Iedzīvotāju ienākumi un nodokļi Linda Puriņa: Sezonas laukstrādnieku nodoklis grāmatveža acīm NODOKĻI Inguna Leibus: Mikrouzņēmumu nodoklis jāsaglabā, tomēr nepieciešama tā pilnveide Edgars Bisenieks: Par dažiem nenotikušā breksita aspektiem FINANSES Sanda Cāne: OECD daudzpusējā konvencija un ar to noteikto prasību ieviešana Latvijā Redakcija: Kas un kāpēc grozīts likumā «Par privātajiem pensiju fondiem» UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Laila Kelmere: Akcīzes preču realizācijas jaunās prasības Terēze Korsaka: Par nepieciešamajām prasmēm nākotnē, un vai grāmatvežiem būs svarīga tikai kvalifikācija? Ikars Kubliņš: Informācijas laikmeta prasības iekšējā audita evolūcijai ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Atvaļinājuma mēnesī darba samaksa nesakrīt ar mēneša algu, un citas atbildes uz žurnāla lasītāju jautājumiem NODERĪGI Maija Grebenko: Kas jāzina vecākiem un skolēniem par darbu mācību gada laikā un vasaras brīvlaikā GRĀMATVEŽA KALENDĀRS Ņina Vasiļevska: Grāmatveža kalendārs par nodokļu samaksu un atskaišu iesniegšanas termiņiem jūnijā «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi jūnijā Žurnālu BILANCE ABONĒT...
Plāno atcelt zvērinātu revidentu kriminālprocesuālo imunitāti un ieviest obligātu apdrošināšanu
Plāno atcelt zvērinātu revidentu kriminālprocesuālo imunitāti un ieviest obligātu apdrošināšanu
Ministru kabinets 4. jūnijā apstiprinājis grozījumus "Revīzijas pakalpojumu likumā", kas paredz atcelt kriminālprocesuālo imunitāti zvērinātiem revidentiem, kā arī ieviest tiem obligātu civiltiesisko apdrošināšanu. Likumprojekts stāsies spēkā tikai pēc tā pieņemšanas Saeimā. Ar grozījumiem tiktu mainīts likuma 25. pants, kas runā par zvērināta revidenta neatkarību un objektivitāti. No panta plānots izņemt laukā aizliegumu valsts tiesībaizsardzības iestādēm attiecībā uz zvērinātiem revidentiem veikt tādas procesuālās darbības kā nopratināšanu, informācijas sistēmu, sakaru līdzekļu, pasta un cita veida korespondences, kā arī dokumentu kontrolēšanu, korespondences un dokumentu apskati un izņemšanu, kratīšanas izdarīšanu ar mērķi atrast un izņemt korespondenci un dokumentus, utt. Tāpat paredzēts, ka pieprasīt ziņas no revidentiem varētu arī kriminālprocesa ietvaros, kā arī, ka zvērinātus revidentus varētu nopratināt kā lieciniekus par faktiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, sniedzot profesionālos pakalpojumus. Izsakot likuma 25.pantu jaunā redakcijā, joprojām tiktu saglabāts zvērinātu revidentu neatkarības garants profesionālajai darbībai - tiek saglabāts aizliegums zvērinātu revidentu komercsabiedrības biedriem, akcionāriem vai dalībniekiem, vadītājam, valdes un...