JAUNUMI

Īstenojot jauno nodokļu reformu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošana un neapliekamā minimuma aprēķināšanas un piemērošanas kārtība kļuvusi sarežģītāka un nedraudzīgāka nodokļu maksātājiem. Šī sistēma potenciāli paredz situācijas, kurās nodokļu maksātājs, pat godprātīgi maksājot nodokļus, var kļūt par nodokļu parādnieku, secināts pētījumā "Nodokļu reforma neapliekamā minimuma, atvieglojumu un attaisnoto izdevumu piemērošanas problēmu, efektivitātes un risinājumu izvērtējumā", kuru pēc Tiesībsarga biroja pasūtījuma veikuši zinātnieki no Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes. Pētījuma uzdevumi bija analizēt IIN teorētiskajā skatījumā; veikt IIN piemērošanas analīzi Eiropas Savienības dalībvalstīs; veikt neapliekamā minimuma, atvieglojumu un attaisnoto izdevumu piemērošanas analīzi; izvērtēt nodokļu administrēšanu; izdarīt secinājumus par IIN piemērošanas attīstību; izstrādāt neapliekamā minimuma, atvieglojumu un attaisnoto izdevumu piemērošanas un piemērošanas pilnveides rekomendācijas. Pētījumu var lasīt: 1. sējums, 2019 2. sējums, 2019 Pētījuma kopsavilkums, 2019 Kā norāda tiesībsargs Juris Jansons, pie jaunās nodokļu reformas problēmām ir atzīmējami vēl divi būtiski jautājumi saistībā ar attaisnotajiem izdevumiem. Pirmkārt, daļai sabiedrības faktiski nav tiesību...

Ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājs neiesniedz Gada ienākumu deklarāciju (GID) situācijā, kad gada diferencētais neapliekamais minimums (NM) būs izrādījies mazāks, nekā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aprēķinātais un piemērotais prognozētais mēneša NM, tad pastāv risks, ka IIN maksātājs var tikt administratīvi sodīts, norādīts Tiesībsarga biroja sadarbībā ar Latvijas Universitāti veiktajā pētījumā. Saskaņā ar pētījumā iegūtajiem datiem maksimālais parāds, kas var veidoties 2018.gadā IIN maksātājam saistībā ar gada diferencētā NM piemērošanu, ir 480 eiro. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.8 pantu, par nodokļu deklarācijas iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu: līdz 15 kalendāra dienām -uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām līdz 70 eiro. no 16 līdz 30 kalendāra dienām, -uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no 71 līdz 280 eiro. vairāk par 30 kalendāra dienām, -uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no 281 līdz 700 eiro. Ja IIN maksātājam sakarā ar gada diferencētā NM un VID aprēķinātā...

Saeima 28.februārī trešajā lasījumā atbalstīja jaunu Komercnoslēpuma aizsardzības likumu un saistītos grozījumus Civilprocesa likumā. Likuma mērķis ir nodrošināt efektīvu komercnoslēpuma aizsardzību, it īpaši pret tā nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu. Tas izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu paredzētās prasības. Likumā definēts, ka komercnoslēpums ir neizpaužama saimnieciska rakstura informācija, tehnoloģiskās zināšanas un zinātniska vai cita rakstura informācija, kas atbilst visām šādām pazīmēm – tā ir slepena, jo nav vispārzināma vai pieejama personām, kuras parasti izmanto šādu informāciju, tai ir faktiska vai potenciāla komerciālā vērtība, kā arī komercnoslēpuma turētājs ir veicis atbilstošus tās slepenības saglabāšanas pasākumus. Komercnoslēpuma objekts var būt gan tāda tehniska informācija kā skices, dizaini, prototipi, ražošana procesi, izgudrojumi, gan zinātība – tehniskas, komerciālas, organizatoriskas zināšanas, piemēram, formulas vai receptes –, gan arī komerciāla informācija, piemēram, klientu un piegādātāju saraksti, biznesa modeļi un stratēģija, cenu veidošanas...

Advokatūras dienās, kas šogad noritēs jau desmito gadu, tiek rīkotas no 11. līdz 15. martam. To laikā iedzīvotāji varēs saņemt advokātu bezmaksas juridiskās konsultācijas visā Latvijā. Advokatūras dienās šogad īpaši uzmanība veltīta jautājumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, ar uzsvaru uz kopīpašumu, taču konsultācijas būs iespējams saņemt arī citās jomās. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija mājaslapā www.advokatura.lv ir publiskojusi sarakstu ar Advokatūras dienu konsultāciju sniedzējiem un aicina iedzīvotājus pieteikties jau tagad. Šogad bezmaksas konsultācijas sniegs aptuveni 100 zvērināti advokāti un viņu palīgi. Visvairāk zvērinātu advokātu būs Rīgā, kā arī bezmaksas konsultācijas būs nodrošinātas citās pilsētās, piemēram, Jelgavā, Liepājā, Tukumā, Jēkabpilī un citviet. Bezmaksas konsultācijām īpaši aicināti pieteikties tie iedzīvotāji, kam līdz šim nav bijusi iespēja saņemt advokātu juridisko palīdzību samaksas vai citu ierobežojumu dēļ. Kā pieteikties Advokatūras dienu konsultācijai? Mājaslapas www.advokatura.lv sadaļā “Bezmaksas juridiskā palīdzība – 11. līdz 15. marts” ir pieejams saraksts ar to advokātu kontaktinformāciju, kuri Advokatūras dienās sniedz bezmaksas juridiskās...

Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu, kas stājās spēkā 2016. gada 1. martā, Ārlietu ministrija ir koordinējošā iestāde saziņā par sankciju noteikšanu, ieviešanu un izņēmumu piemērošanu Latvijā. Tās uzdevumos ietilpst informēt gan starptautiskās organizācijas, gan Latvijas un ārvalstu kompetentās institūcijas. Ministrija arī rīko dažādus seminārus, kuros skaidro sankciju jēgu un būtību. Uz sarunu par to, kas uzņēmējiem būtu jāzina sankciju sakarā, aicinājām Elīzu Grīsli, Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta Starptautisko tiesību nodaļas eksperti. Viņa ir ieguvusi maģistra grādu starptautiskajās publiskajās tiesībās Leidenes Universitātē Nīderlandē un patlaban strādā ar sankciju jautājumiem, informējot par tiem valsts institūciju, banku un finanšu nozares pārstāvjus, kā arī uzņēmējus. Kā līdz šim saistībā ar sankciju ievērošanu ir veidojusies ministrijas sadarbība ar uzņēmējiem? Ārlietu ministrijas pārstāvji regulāri tiekas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, arī dažādu nozaru asociācijām, un ar to starpniecību esam aicinājuši uzņēmējus uz ministrijas rīkotajiem semināriem. Tāpat uzturam sakarus caur mūsu...

Daudziem nodokļu maksātājiem radies jautājums, vai tad, ja gada ienākumu deklarācijas iesniegšana nav obligāta, taču ir vēlme atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par attaisnotajiem izdevumiem, arī jāiesniedz deklarāciju par pagājušo gadu līdz noteiktajam termiņam - 1. jūnijam? Tāpat radušās neskaidrības, kas notiks ar iespēju iesniegt deklarēācijas par iepriekšējiem trim gadiem, kā tas bija iepriekš? Valsts ieņēmumu dienests (VID) paskaidro, ka iedzīvotāji, kuriem gada ienākumu deklarācijas iesniegšana nav obligāta, deklarāciju par pagājušo gadu var iesniegt jebkurā laikā līdz pat 2022. gada 16. jūnijam, sākot ar šī gada 1. martu. Taču gadījumos, kad saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā, deklarācija jāiesniedz obligāti līdz šī gada 3. jūnijam. Savukārt, ja kopējie gada ienākumi pārsniedz 55 000 euro, – līdz 1. jūlijam. Brīvprātīgi gada ienākumu deklarāciju var iesniegt trīs gadu laikā. Tātad šogad to var iesniegt ne tikai par 2018. gadu, bet arī par 2016....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 27.februārī spēkā stājās jauni Ministru kabineta (MK) 2019.gada 12.februāra noteikumi Nr.72 "Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem". Tie aizstāj līdzšinējos Ministru kabineta 2018.gada 4.janvāra noteikumus Nr.16 „Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem”, kas bija spēkā līdz 2019.gada 26.februārim. Jaunie MK noteikumi izstrādāti, ņemot vērā 2018.gada 25.oktobra grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli", kas izteica likuma 32.panta sesto daļu (šo noteikumu deleģējumu) jaunā redakcijā. Pēc būtības MK noteikumi Nr.72 saglabā prasības, kuras jau bija noteiktas MK noteikumos Nr.16. MK noteikumi Nr.72 paredz šādas izmaiņas un precizējumus: 1. īpašus nosacījumus akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma izmantošanai padziļinātās sadarbības programmas Zelta un Sudraba līmeņa dalībniekiem; 2. VID tiesības neizsniegt vai nepārreģistrēt vispārējā nodrošinājuma apliecību, ja vispārējais nodrošinājums nav iesniegts; 3. VID ir tiesības apturēt vispārējā nodrošinājuma apliecības darbību uz laiku līdz 90 dienām, ja pārsniegts iesniegtais vispārējais nodrošinājums, gadījumos, kad piemērots iesniegtā vispārējā nodrošinājuma samazinājums; 4. VID var nepiemērot vispārējam nodrošinājumam atlaidi, ja...

No šā gada 1. janvāra Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir iespēja izmantot mūsdienīgu un ērtu rīku saziņai ar valsts iestādēm, proti, oficiālo elektronisko adresi jeb e-adresi, kas pieejama valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv. E-adresei jau pieslēgušās vairāk nekā 3000 personas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija skaidro, ka E-adrese ikvienam pieejama bez maksas un iedzīvotājiem tās lietošana ir brīvprātīga. E-adreses risinājumu var pielīdzināt jau ierastajai internetbankai - slēgtā vidē, vienotajā valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv, ikvienam e-adreses lietotājam pieejams personalizēts un drošs konts, kas nodrošina oficiālo ziņojumu sūtīšanu, saņemšanu un glabāšanu. Izveidojot e-adresi, lietotājs saņems visas tās ziņas no valsts un pašvaldību iestādēm, kuras agrāk tika sūtītas pa pastu uz deklarēto adresi. E-adrese paredzēta valsts saziņai ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem, nevis sarakstei divu privātpersonu starpā. Atšķirībā no sarakstes e-pastā, nepastāv arī nevēlama satura (mēstuļu) pārsūtīšana un saņemšana. Tiesa, jūsu ērtībai, izveidojot e-adresi, jums ir iespēja norādīt savu e-pasta adresi, uz kuru saņemsiet...

NUMURA INTERVIJA Sankciju neievērošana var kaitēt biznesam. Saruna ar ELĪZU GRĪSLI, Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta Starptautisko tiesību nodaļas eksperti. Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu, kas stājās spēkā 2016. gada 1. martā, Ārlietu ministrija ir koordinējošā iestāde saziņā par sankciju noteikšanu, ieviešanu un izņēmumu piemērošanu Latvijā. Lasīt elektroniski* KOMERCTIESĪBAS Dividendes – par būtiskāko 2019. gadā. JEĻENA BĀRTULE, BDO Latvija nodokļu konsultante. Lasīt elektroniski JURISTA PADOMS Darbinieka uzteikums, kas pamatots ar tikumības un taisnprātības apsvērumiem. IVETA ZELČA, zvērināta advokāte. Lasīt elektroniski SIA dalībnieka un kapitāla daļu īpašnieka statusa nošķiršana. ZANE CAUNE, zvērinātu advokātu biroja COBALT juriste. Lasīt elektroniski Kam, kad un kā ir jāziņo par neparastu vai aizdomīgu darījumu? KRISTĪNE MARKUS, Mag. Iur., CAMS, darbības atbilstības speciāliste Commerzbank AG. Lasīt elektroniski NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS Īpašuma un mantas vērtējumu ietekmējošie faktori. IKARS KUBLIŅŠ, portāla plz.lv redaktors. Lasīt elektroniski TIESU PRAKSE Kādā valūtā gaisa pārvadātājs drīkst norādīt pārvadājuma maksu? VIKTORIJA SOŅECA, LU...

Ministru kabinets 26. februārī apstiprināja grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Tie paredz pagarināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samaksas termiņu par 2018. un 2019. taksācijas gadu vismazāk aizsargātajām nodokļa maksātāju grupām, kas, iespējams, pirmo reizi iesniedz gada ienākumu deklarāciju un veic IIN piemaksu. Tādējādi plānots maksimāli atvieglot pierašanu pie jaunās kārtības. Par likumprojektu, lai tas stātos spēkā, vēl jālemj Saeimai. Iizmaiņas likumā paredz noteiktām maksātāju grupām noteikt pārejas periodu, kura laikā maksātājam būs iespēja iepazīties ar jauno kārtību. Gada ienākumu deklarācija par 2018. vai 2019. gadu šādiem maksātājiem ir jāiesniedz likumā noteiktajā termiņā – no 2019. gada vai attiecīgi no 2020. gada 1. marta līdz 1. jūnijam. Savukārt 2018. un 2019.gada ienākumu deklarācijā aprēķinātā nodokļa samaksas termiņš tiktu pagarināts līdz 2020. gada 1. decembrim. Likumprojektā paredzēto IIN samaksas termiņa pagarinājumu varēs izmantot maksātāji, kam veidojas IIN piemaksa (pamatā uz diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas pamata) un gada ienākums nepārsniedz 20 004 eiro, t.i.,...

Saeima 28.februārī sanāk uz kārtējo plenārsēdi, lai izskatītu darba kārtībā iekļautos 20 jautājumus. Deputāti galīgajā lasījumā lems par Komercnoslēpuma aizsardzības likumprojektu un saistītajiem grozījumiem Civilprocesa likumā. Jauns regulējums nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvāku komercnoslēpuma aizsardzību, it īpaši pret tā nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu. Galīgajā lasījumā Saeima lems arī par grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā, kas paredz, ka persona atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu saņems arī gadījumos, kad kopā ar aizbilstamo pārceļas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs. Savukārt pirmajā lasījumā parlaments skatīs Dzelzceļa likuma grozījumus, ar kuriem cita starpā paredzēts precizēt esošās, kā arī noteikt jaunas Valsts dzelzceļa administrācijas funkcijas un uzdevumus. Sēdes darba kārtībā ir arī lēmuma projekts par kolektīvā iesnieguma “Samazināt noteikto “normālo” darba stundu skaitu” turpmāko virzību. Saeimas Nacionālās drošības komisija lūgusi Saeimu sēdes darba kārtībā iekļaut grozījumus likumā “Par valsts noslēpumu”, kas paredz prasību Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Pēc Finanšu ministrijas plāna šī gada budžeta projektu parlamentā plānots iesniegt 8.martā. Projekta nodošana izskatīšanai komisijās paredzēta 14.martā, pirmais lasījums – 20.martā, savukārt pieņemšana galīgajā lasījumā plānota aprīļa pirmajā nedēļā, informē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. Budžeta komisijas sēdē 27. februārī finanšu ministrs Jānis Reirs deputātus iepazīstināja ar 2019. gada valsts budžeta projekta izstrādes gaitu, atzīmējot, ka tas sagatavots, pamatojoties uz valsts makroekonomiskajiem rādītājiem pagājušā gada septembrī. Ministrs arī uzsvēra, ka budžeta pieņemšana kavējas par četriem mēnešiem, tādēļ tā pieņemšanai vajadzētu būt iespējami raitai. Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne informēja, ka izskatīšanai Saeimā kā 2019.gada valsts budžeta projekts tiks virzīts tā saucamais tehniskais valsts budžets un 14 to pavadošie likumprojekti. Savukārt, ņemot vērā februārī Saeimā veiktos grozījumus budžeta un finanšu vadības likumā, netiks sagatavots vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekts šim gadam. Projektā ar nelielām korekcijām plānots turpināt līdz šim uzsāktos pasākumus, kā arī, pārskatot budžeta bāzes...

Komersanti vienā vai citā veidā būs saskārušies ar situāciju, kurā tikusi bojāta automašīna, iznomātās telpas vai citā veidā nodarīti zaudējumi. Varbūt risks ir bijis apdrošināts, izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība un prasījuma tiesības pārņēmis apdrošinātājs. Likums šādā gadījumā aizsargā cietušo komersantu – tam ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību, norāda Jānis Kubilis, zvērinātu advokāti biroja VILGERTS Tiesvedību prakses vadītājs. Pirms celt prasību tiesā, vēlams aizsūtīt pretenziju – varbūt, redzot apliecinājumu vēlmei tiesāties, lai piedzītu zaudējumus, var tomēr izlīgt. Ja nē, zaudējumu piedziņai atliek iespēja vērsties tiesā. Atbildētājs, kam tiek pārmesta zaudējumu nodarīšana (pieļaušana, veicināšana, radīšana), saņemot prasības pieteikumu, var saņemt padomu vai pats secināt, ka “tad jau redzēs, kā tiesa spriedīs – sliktākajā gadījumā pēc pāris gadiem kaut kas jāsamaksā būs.” No vienas puses, nav neracionāls secinājums. No otras puses, vai tas ir gluži taisnīgi pret cietušo, ka potenciāli atbildīgais nav gandrīz nemaz motivēts meklēt un rast kompromisu un netiesāties tiesāšanās pēc. Var gan arī...

Ekonomikas ministrija padziļināti izvērtējusi blokķēdes tehnoloģijas izmantošanas perspektīvas publiskajā sektorā, identificējusi turpmāko rīcību tās attīstības veicināšanai Latvijā, kā arī turpinās izvērtēt ar blokķēdes tehnoloģiju saistītos juridiskos un tehnoloģiskos aspektus. Ar informatīvā ziņojuma rezultātiem rezultātiem ministrija šā gada 26. februārī iepazīstināja valdību. Blokķēde ir vienots termins tehnoloģijām, kas ir radītas, lai sinhronizētu datus, kas tiek glabāti dažādos datoros vai serveros jebkurā pasaules vietā, izmantojot tīklu tādā veidā, kas ļauj šiem datiem palikt nemainīgiem. Tehnoloģijas nosaukums definē tās darbības pamatprincipu, sadalot datus blokos, kur katrs bloks ir atkarīgs no iepriekšējiem un secīgiem blokiem, radot caurspīdīgu un pareizu informāciju, ko gandrīz nav iespējams koriģēt nemanīti. Šī izkliedētā datu bāze tiek sinhronizēta vienotā ķēdē, kur katrs datu ieraksts jeb bloks tiek glabāts vairākos datoros vai serveros, saglabājot aktuālās un vēsturiski veiktās izmaiņas katrā blokā. “Šodien konkurētspējīga ekonomika nav iedomājama bez digitāliem risinājumiem uzņēmējdarbībā un publisko pakalpojumu digitalizācijas, tāpēc jau šobrīd tiek īstenotas virkne aktivitātes un piedāvāts...

Valdības sēdē 26. februārī izskatīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz skaidras naudas lietošanas sliekšņa samazināšanu, kā arī skaidras naudas lietošanas aizliegumu nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumos un skaidras naudas lietošanas ierobežojumu konkrētu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu atsavināšanas darījumos. Līdz šim likumā bija noteikts aizliegums veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās. Tomēr Valsts ieņēmumu dienests (VID) nereti konstatē, ka nodokļu maksātāji meklē risinājumus, kā samazināt darījuma patieso apmēru, lai tādējādi varētu veikt savstarpējos norēķinus skaidras naudas veidā. FM piedāvātais likumprojekts rosina skaidrā naudā veikto darījumu summu samazināt līdz 3000 eiro. Tādējādi varētu tikt veicināta bezskaidras naudas lietošana darījumos, mazinot iespēju legalizēt nelikumīgi iegūtus naudas līdzekļus. Bezskaidras naudas aprite nozīmētu arī vieglāku un efektīvāku to izsekojamību un kontroli, ņemot vērā, ka informācija par darījuma norisi tiek atspoguļota kontu pārskatos, kurus nodokļu administrācija var pieprasīt un...