JAUNUMI

Biedrības un nodibinājumi līdz šī gada 12.jūlijam Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs Balvos, Bauskā, Cēsīs, Dobelē, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Limbažos, Ogrē, Rēzeknē, Rīgā, Siguldā, Talsos, Tukumā un Valmierā var pieteikties pasākuma ”Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā” īstenošanai un iesaistīt jauniešus vecumā no 18 līdz 29 gadiem darbā sabiedrības labā, ja pasākuma īstenošanas vieta tiek izveidota kādā no minēto filiāļu apkalpošanas teritorijām. Biedrībām un nodibinājumiem tā ir iespēja piesaistīt savam darbam jaunus, enerģiskus un perspektīvus darbiniekus, savukārt jauniešiem - iespēja iegūt darba pieredzi un attīstīt darba iemaņas, darbojoties IT jomā un projektu vadīšanā, palīdzot administratīvajā darbā, rīkojot kultūras un sporta pasākumus, vadot pulciņus, nodarbojoties ar jaunatnes lietām un veicot citus darba pienākumus. Turklāt NVA filiāļu darbinieki palīdzēs izvēlēties konkrētās biedrības vai nodibinājuma darbības specifikai un prasībām visatbilstošākos kandidātus no NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Pieteikties dalībai šajā NVA pasākumā var jebkura Latvijā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, izņemot politiskās...

Ceturtdien, 4. jūlijā, publicētie dati par rūpniecības produkcijas izlaidi šā gada maijā liecina par mērenu nozares izaugsmi, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju ražošanas apjomiem palielinoties par 1,7%. Maijā pirmo reizi pēdējā gada laikā samazinājās ieguves rūpniecības apjomi – par 3,3%. Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādes sektorā pirmo reizi šā gada laikā tika reģistrēts pieaugums. Lēns izlaides kāpums tika fiksēts arī apstrādes rūpniecībā, tās izlaidei gada griezumā palielinoties par 1,7%. Elektroenerģijas un gāzes apgāde šā gada maijā salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pirms gada palielinājās par 2,8%. Lai arī šis pieaugums ir samērā vājš, iepriekšējos mēnešos sektorā bija reģistrēts divciparu skaitlī mērāms izlaides kritums. Enerģētikas sektora pieaugumu maijā veicināja koģenerācijas stacijās saražotās elektrības kāpums, tikmēr hidroelektrostaciju ražošanas apjomi joprojām saruka. Savukārt apstrādes rūpniecību šā gada maijā pozitīvi ietekmēja metālapstrādi un mašīnbūvi veidojošās apakšnozares. Ražošanas apjomu kāpums 12% apmērā tika reģistrēts gatavo metālizstrādājumu ražošanā, elektrisko iekārtu ražošana palielinājās par 32,7%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu...

Ar uzņēmējdarbību saistītās likumdošanas stabilitāte, nemainība un prognozējamība ir drīzāk slikta vai ļoti slikta, norāda 73,6% uzņēmēju, liecina Biznesa augstskolas Turība Biznesa indeksa dati. 19,1% uzskata, ka likumdošanā situācija ir laba, bet 0,2% – ļoti laba. Kopumā uzņēmēji šim biznesa vidi ietekmējošam faktoram snieguši negatīvu vērtējumu (indekss -36,8). Analizējot datus reģionālā griezumā, augstskolas pētnieki secina, ka visnegatīvāk situāciju vērtē Pierīgas un Kurzemes reģiona uzņēmēji (83% likumdošanas stabilitāti vērtē kā drīzāk sliktu vai ļoti sliktu), kuriem seko Zemgales uzņēmēji (76%) un Vidzemes reģiona uzņēmēji (71%). Vērtējot uzņēmēju viedokli dažādās nozarēs, indeksā secināts, ka vislabāk situāciju vērtē ražošanas nozares pārstāvji – 33% norādījuši, ka likumdošanas stabilitāti vērtē kā drīzāk labu vai ļoti labu. Tirdzniecības nozarē šādu vērtējumu snieguši 28% uzņēmēju, būvniecības un pakalpojumu nozarēs – 24%. "Normatīvo aktu nemainība un prognozējamība galvenokārt ir atkarīga no diviem aspektiem. Pirmais, politisko vīziju stabilitātes un pārmantojamību, ko ir grūti saglabāt, ja kardināli mainās politisko spēku sastāvs parlamentā...

Vairākas Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs līdz šī gada 15. jūlijam pieņem darba devēju pieteikumus subsidēto darba vietu izveidei Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta „Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” ietvaros. Tā ir iespēja darba devējiem piesaistīt savam uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, nodarbinot subsidētajās darba vietās NVA reģistrētos bezdarbniekus. Izveidojot subsidēto darba vietu NVA reģistrētam bezdarbniekam, darba devēji saņem dotāciju nodarbināto bezdarbnieku un darba vadītāju atalgojumam, kā arī noteiktos gadījumos dotāciju valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no bezdarbnieka darba algas dotācijas daļas. Ja subsidētā darba vieta izveidota bezdarbniekam ar invaliditāti, darba devējs var saņemt vienreizēju dotāciju darba vietas pielāgošanai. Pieteikumus subsidēto darba vietu izveidei pieņem NVA filiāles Aizkrauklē, Alūksnē, Cēsīs, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Limbažos, Ludzā, Madonā, Rēzeknē, Rīgā, Saldū, Siguldā, Talsos, Tukumā un Valmierā. Pieteikties var komersanti (izņemot ārstniecības iestādes, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) trešdien, 3.jūlijā, rīkoja diskusiju “Aktuālie izaicinājumi un veicamie uzlabojumi šķīrējtiesu institūtu darbībā”, lai runātu par šķīrējtiesu attīstību un nepieciešamajiem uzlabojumiem, tostarp paredzot vairākas likumdošanas izmaiņas. Klātesošie vienojās, ka ir turpināms darbs pie pašreizējā šķīrējtiesu regulējuma, jo tas neparedz šķīrējtiesām iespēju apvienoties vai pievienoties kādai citai šķīrējtiesai, ko nepieciešams labot. Tāpat eksperti uzskata, ka būtiski pilnībā pāriet uz UNCITRAL (Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komisija) regulējumu, kas nodrošinātu to, ka arī Latvijā tiktu veicināta starptautisko strīdu izskatīšana. Diskusiju atklāja tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš norādīja, ka būtiski saprast, kur pašreiz esam, lai spētu šķīrējtiesas veidot kā balstu gan uzņēmējdarbības veicināšanai, gan investoru piesaistīšanai. “Pirms pieciem gadiem pieņemtais lēmums reformēt šķīrējtiesu sistēmu ir sevi attaisnojis, tomēr Tieslietu ministrijas veiktā šķīrējtiesu darbības analīze liecina, ka joprojām pastāv liels skaits pastāvīgo šķīrējtiesu, kuras pēc būtības neatbilst valstij nepieciešamajām tiesvedības prasībām. Lai šķīrējtiesu darbības kvalitāte atbilstu starptautiskiem standartiem, būtu veicami...

Lauku Atbalsta dienests ir pieņēmis lēmumu par lauksaimniecības produkcijas ražotājam piešķirto marķētās dīzeļdegvielas kopējo daudzumu kārtējam saimnieciskajam gadam. No 2019.gada gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.novembrim var iegādāties ne vairāk kā 90 procentus no kopējā piešķirtā degvielas daudzuma. Šogad dīzeļdegvielas saņemšanai ir pieteikušies 17310 lauksaimnieki. Dīzeļdegvielu var izmanto pašpārvadājumiem un traktortehnikā vai lauksaimniecības pašgājējmašīnās. Līdz šā gada 30.novembrim dienests atkārtoti vērtēs lauksaimniecības produkcijas ražotāja atbilstību prasībām, lai saņemtu degvielu. Dienests ņems vērā Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto gada ienākumu deklarāciju vai uzņēmuma gada pārskatu, kā arī šo dokumentu precizējumus, kas iesniegti līdz 30.septembrim. Lauksaimniekiem piešķiramo dīzeļdegvielas daudzumu nosaka, ņemot vērā audzējamo kultūru: augkopība — 100 litru uz vienu hektāru, augļkopība, ogulāji un dārzkopība — 130 litru uz vienu hektāru, zālāju platības, ja tiek nodrošināts minimālais lauksaimniecības dzīvnieku blīvums vismaz 0,5 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru (bioloģiskajās saimniecībās blīvums vismaz 0,4 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru), — 130 litru uz vienu hektāru, zālāju...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ja bērns strādā vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam). Ņemot vērā, ka daudzi skolēni vasaras mēnešos (no 1. jūnija līdz 31. augustam) strādā algotu darbu, VID informē par nosacījumiem, kas jāievēro gan vecākiem, kuru bērni strādā tikai vasarā, gan pusaudžiem, kas devušies darba gaitās. Attiecībā uz bērnu (izglītojamo līdz 19 gadu vecumam), kurš strādās tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo un atrašanās vecāka apgādībā netiek pārtraukta automātiski. Vecākam saglabājas atvieglojums par apgādībā esošu personu 230 eiro mēnesī, un bērnam vasaras brīvlaika darba laikā tiek piemērots VID prognozētais neapliekamais minimums mēnesī, izņemot gadījumu, ja bērns strādā pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja....

Otrdien, 2. jūlijā, Ministru kabinets atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, kas dos iespēju ieviest jaunu kārtību ātrākai un ērtākai informācijas apritei starp tiesībsargājošām iestādēm un kredītiestādēm. Likumprojekta mērķis ir noteikt vienotas rīcības vadlīnijas informācijas apmaiņā starp procesa virzītājiem, operatīvās darbības subjektiem un kredītiestādēm. Strādājot ar šobrīd spēkā esošo normatīvo regulējumu, procesa virzītāji un operatīvās darbības subjekti ir konstatējuši, ka Kredītiestāžu likumā ietvertais regulējums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi ir nepilnīgi, praksē nedarbojas, nenosaka vienotas vadlīnijas rīcībai attiecīgās situācijās un liedz ātri un efektīvi veikt procesa virzītājiem un operatīvās darbības subjektiem normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Lai apspriestu minēto jautājumu, Iekšlietu ministrija organizēja vairākas diskusijas, kurās secināts, ka nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos, kas savstarpējo informācijas apmaiņu padarītu ātrāku un efektīvāku. Likumprojektā ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā procesa virzītājs un operatīvās darbības subjekts pieprasa un kredītiestāde sniedz ziņas darījuma pārraudzības gadījumā un kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās...

Otrdien, 2. jūlijā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus noteikumos par Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma normu piemērošanas kārtību un atsevišķām prasībām PVN maksāšanai un administrēšanai. Ar grozījumiem MK noteikumos ir precizēts melno un krāsaino metālu pusfabrikātu saraksts, tai skaitā izslēdzot metālizstrādājumu pakalpojumus, kam ir piemērojama apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība. Apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība sašaurinātam melno un krāsaino metālu pusfabrikātu sarakstam ir piemērojama no 2019. gada 1. jūlija. Savukārt metālizstrādājumu pakalpojumiem (griešanai, locīšanai, mehāniskai apstrādei, metināšanai, velmēšanai, tīrīšanai, virsmas apstrādei un citām apstrādes formām), sākot ar 2019. gada 1. jūliju, ir piemērojama vispārīgā PVN maksāšanas kārtība. Ievērojot to, ka Eiropas Komisija nav piešķīrusi atļauju Latvijai ieviest apgriezto jeb reverso PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm, sākot ar 2020. gada 1. janvāri arī tām būs jāpiemēro vispārīgā PVN maksāšanas kārtība. Tā kā ar 2019. gada 12. jūliju tiks mainīti PVN likumā noteiktie nosacījumi īpašā...

Kopš 2019. gada 1. jūlija Latvijā izdotu publisku dokumentu legalizāciju ar apostille veic zvērināti notāri visā Latvijā. Līdz ar to cilvēkiem, kuriem rodas nepieciešamība iesniegt Latvijā izdotu dokumentu iestādē kādā ārvalstī, nav vairs jādodas uz Rīgu, lai to apliecinātu ar apostille. Tagad šis pakalpojums pieejams jebkurā zvērināta notāra birojā 30 pilsētās. Turklāt elektroniski izsniegtus dokumentus pie zvērinātiem notāriem iespējams apostillēt arī attālināti. Runa ir par dokumentiem, kas iesniedzami kādā no Hāgas konvencijas “Par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu” dalībvalstīm (valstu saraksts pieejams Ārlietu ministrijas mājas lapā). Ko nozīmē – apliecināt ar apostilli? Lai dokumentiem citā valstī būtu tāds pats juridisks spēks, kā šeit – Latvijā, ir nepieciešams apstiprinājums tam, ka dokumentu parakstījusī amatpersona Latvijā patiešām eksistē un tās paraksts un zīmoga nospiedums uz dokumenta ir īsts. Tikai tad vienā valstī sastādīti publiski dokumenti ir izmantojami arī citā. Būtiski, ka vienā no Hāgas konvencijas valstīm ar apostille apstiprināts dokuments tiek atzīts arī...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 2.jūlijā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, ar kuriem paredzēts deleģēt uzdevumu pārraudzīt obligātā iepirkuma - valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājiem - izlietojumu un novērst tā saņēmēju pārkompensāciju. “Ir svarīgi, ka valsts atbalsta elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, kas veicina Latvijas energoneatkarību, kā arī risina vides problēmas. Vienlaikus līdzšinējais obligātā iepirkuma atbalsta mehānisms nav bijis pietiekami uzraudzīts. Tas novedis pie tā, ka atbalsts ticis izmantots ļaunprātīgi. Ar grozījumiem Elektroenerģijas likumā paredzēts pārraudzīt obligātā iepirkuma atbalsta mehānisma darbību,” pēc sēdes pauda Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs. Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets varēs noteikt atbildīgo iestādi, kurai būs pienākums organizēt obligātā iepirkuma mehānisma uzraudzību un kontroli, novērst pārkompensāciju, kā arī atgūt nepamatoti izmaksātu valsts atbalstu. Pārkompensācija likumprojektā definēta kā ražotāja saņemtā atbalsta apmērs, kura rezultātā tiek pārsniegta noteiktā kopējā kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma. Vienlaikus likuma grozījumi paredz, ka kopējais atbalsta periods vienai elektrostacijai, summējot visa...

Valdība 2. jūlijā pārizdevusi Finanšu ministrijas sagatavotos Ministru kabineta (MK) noteikumus "Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem" , kas regulē ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem un nosaka neparastu darījumu pazīmes. Ar to spēkā stāšanos tiks atcelti MK 2008. gada 22. decembra noteikumi Nr. 1071 "Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem". Izmaiņas regulējumā bija nepieciešamas, lai Finanšu izlūkošanas dienests saņemtu pēc iespējas kvalitatīvākus un pamatotāku likuma subjektu ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un samazinātu nepamatotu ziņojumu skaitu. Ar jaunajiem noteikumiem ziņošanas subjektiem, tai skaitā arī ārpakalpojumu grāmatvežiem, uzlikts pienākums rūpīgāk izvērtēt darījuma iespējamo noziedzīgumu un ziņošanas gadījumā sniegt pamatojumu aizdomām. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, līdz šim šādu formālu ziņojumu skaits ir bijis liels, Finanšu izlūkošanas dienestam jāpatērē resursi to patstāvīgai analīzei, taču to efektivitāte ir zema. Ziņojumā par aizdomīgu darījumu ir jāiekļauj pamatojums aizdomām...

Finanšu izlūkošanas dienests noteicis sasaistes starp aizdomīgām klientu darbībām (t.sk. konkrētiem likumpārkāpumiem) un iespējamajiem noziedzīgu nodarījumu veidiem. Šīs sasaistes var noderēt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kuru vidū ir arī ārpakalpojumu grāmatveži, gatavojot ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, kurus, saskaņā ar Ministru Kabineta (MK) 2. jūlijā pieņemtajiem noteikumiem, turpmāk nāksies pamatot. Noteiktās sasaistes publicētas no jauna pieņemto MK noteikumu “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem” anotācijā. Finanšu izlūkošanas dienesta noteiktās sasaistes starp iespējamiem aizdomīgiem darījumiem ar sekojošiem aktuāliem noziedzīgu nodarījumu veidiem: izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas (Krimināllikuma (turpmāk – KL) 218. pants)– uzņēmuma darbības analīze liecina, ka uzņēmums, iespējams, darbojas citu partneru interesēs, tā saimnieciskās darbības analīze norāda uz iespējamu fiktīvu darbību vai patieso saimnieciskās darbības rezultātu slēpšanu un nepatiesu datu atspoguļošanu grāmatvedības pārskatos; krāpšana elektroniskā vidē (KL 177., 1771., 193., 1931. pants)...

Kontekstā ar izmaiņām noteikumos par aizdomīga darījuma kritērijiem un ziņošanas kārtību, izstrādātas un Finanšu izlūkošanas dienests likuma subjektiem jau nosūtījis metodiskās vadlīnijas darījuma aizdomīguma pamatošanai. Metodisko vadlīniju ietvaros katram no minētajiem iespējamo noziedzīgo nodarījumu veidiem ietvertas raksturīgākās pazīmes, kas varētu norādīt aizdomīgā darījuma piederību kādam no tiem. Noteikumu projekta anotācijā kā piemērs minētas šādas raksturīgākās pazīmes, kas varētu liecināt, ka notikusi izvairīšanās no nodokļu nomaksas: 1) uzņēmuma kontos pārsvarā ir tranzīta darījumi; 2) naudas plūsmas analīze kontā rada aizdomas, ka maksājumu mērķi nesakrīt ar uzņēmuma deklarēto saimniecisko darbību un nav skaidra to ekonomiskā būtība; 3) deklarētie sadarbības partneri atšķiras no reālajiem kreditoriem un debitoriem uzņēmuma kontos; 4) trūkst maksājumu, kas norādītu uz uzņēmuma reālu pastāvēšanu (piemēram, telpu noma, komunālie maksājumi, maksājumi valsts budžetā); 5) par it kā saimnieciskiem darījumiem saņemtie līdzekļi lielākoties tiek izņemti skaidrā naudā vai pārskaitīti fiziskām personām; 6) galvenie sadarbības partneri ir vienā un tajā pašā juridiskajā adresē reģistrēti...

Saeima 20. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājas spēkā 2019. gada 12. jūlijā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā ir veikti šādi būtiskākie grozījumi. Par vispārīgajiem gadījumiem reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanai no VID PVN maksātāju reģistra Pievienotās vērtības nodokļa likuma 73. panta trešās daļas norma ir papildināta ar diviem jauniem izslēgšanas apstākļiem, kas paredz VID tiesības, nevis pienākumu reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanai no VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra. Minētie apstākļi ir, ja: - reģistrēts nodokļa maksātājs vismaz sešus iepriekšējos kalendāra mēnešus nodokļa deklarācijās nav norādījis nevienu darījumu; - reģistrēts nodokļa maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu. Par izslēgšanas kārtību no VID PVN maksātāju reģistra Pievienotās vērtības nodokļa likuma IX nodaļā katrs izslēgšanas apstāklis ir atrunāts atsevišķā pantā. Tādējādi, nosakot jaunus apstākļus reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanai no VID PVNmaksātāju reģistra, Pievienotās vērtības nodokļa likums ir papildināts ar jaunu 83.4 un 83.5...