JAUNUMI

Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2022.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika 2019.gadā pieaugs par 3,2%. 2020.gadā ekonomikas izaugsme veidos 3,0%, bet 2021.-2022. gadā tā būs 2,9% apmērā. Ņemot vērā ekonomikas straujo izaugsmi 2018.gadā, kas pēc provizoriskiem datiem sasniedza 4,8% un par 0,6 procentpunktiem pārsniedza iepriekš prognozēto, iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze 2019.gadam ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem, salīdzinot ar iepriekšējām, 2018.gada septembrī izstrādātajām prognozēm. Straujo ekonomikas izaugsmi pērn noteicis straujais investīciju aktivitātes kāpums, pieaugot ES fondu līdzekļu plūsmai, kas nodrošinājis būvniecības nozares kāpumu, kā arī negaidīti veiksmīgā transporta nozares attīstība un spēcīgais pieaugums citās pakalpojumu nozarēs, tostarp informācijas un komunikāciju pakalpojumos. Savukārt 2019.gadā, ES fondu līdzekļu ieplūdei stabilizējoties sasniegtajā līmenī un nedaudz vājinoties pieprasījumam ārējos tirgos, arī Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi kļūs mērenāki. Investīciju pieauguma tempiem kļūstot nedaudz zemākiem, lai gan joprojām uzrādot visai spēcīgu 7,7% pieaugumu, par galveno ekonomiskās izaugsmes dzinējspēku 2019.gadā ar 4,3% pieaugumu izvirzīsies...

Eiropas Parlaments (EP) 14. februārī apstiprināja savu nostāju gaidāmajās sarunās par noteikumiem, kuru mērķis ir veicināt konkurenci un vienkāršot atļauju piešķiršanas procedūras starppilsētu autobusu pārvadājumos. EP deputāti atbalstīja priekšlikumus, kas ļautu citas Eiropas Savienības (ES) valsts pakalpojumu sniedzējiem saņemt atļauju pasažieru pārvadājumu veikšanai, vienlaikus nosakot aizsardzības pasākumus, kam jānovērš sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes krišanās. Lai palielinātu pārskatāmību, jaunie noteikumi saskaņos administratīvās procedūras, kas saistītas ar atļaujas saņemšanu starppilsētu vai starptautisko pārvadājumu veikšanai. “Esam panākuši vienošanos, kuras ietvaros Eiropas Komisijas priekšlikuma gars ir saglabāts un tiek sperti pirmie soļi starppilsētu autobusu tirgus atvēršanai, tajā pašā laikā nodrošinot, ka labi funkcionējoši nacionālie modeļi tiek pasargāti,” sacīja EP deputāts un ziņotājs Roberts Zīle . “Patiesā vienotajā tirgū autobusu pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem jāvar brīvi nodrošināt savus pakalpojumus, un tie nedrīkst tik pakļauti diskriminācijai vai patvaļīgiem noteikumiem. Tomēr mēs reizē uzstājām, ka dalībvalstu tirgus autobusu pārvadājumiem ir jāatver gudri, lai nodrošinātu, ka šī atvēršana ir saskaņā ar leģitīmām...

Saeimā 14. februārī trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā (PIL), kas paredz stingrāku regulējumu apsardzes pakalpojumu iepirkumos, nosakot pasūtītāja pienākumu pārbaudīt PIL paredzētos kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumus apsardzes pakalpojumu iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena ir 10 000 eiro vai lielāka. Izslēgšanas noteikumi, piemēram, pretendenta un tā apakšuzņēmēju nodokļu parādi, darba tiesību pārkāpumi, tostarp nodarbināšana bez rakstveida līguma (nesniedzot informāciju par darbinieku atbilstoši nodokļu normatīvajiem aktiem), konkurences tiesību pārkāpumi un citi, veicina labvēlīgu augsni ēnu ekonomikas izplatībai šo pakalpojumu nozarēs un nepamatotu valsts finansējuma saņemšanu un sadarbību ar šādām personām. Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati - apsardzes nozarē ir augsti ēnu ekonomikas rādītāji. Apsardzes nozarē ir liels “aplokšņu” algu risks, piemēram, 2016. gadā 51,6% apsardzes nozarē vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājošo darba devēju vidējos darba ienākumus darba ņēmējiem aprēķināja mazākus par valstī noteikto minimālo darba algu, savukārt 2017. gadā – 51,1%. Izslēgšanas noteikumu pārbaude ir vērsta uz ēnu ekonomikas izplatības...

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvji tikšanās laikā ar finanšu ministru Jāni Reiru apsprieda vairākus jautājumus, kas skar pašvaldību finanšu resursu pieejamību un valdības nodokļu politiku. Ņemot vērā, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) veido lielāko pašvaldību ieņēmumu apjomu, nozīmīgākais jautājums, kas satrauca LLPA biedrus, ir – kā nodrošināt, lai arī ilgtermiņā tiktu saglabāts nosacījums par pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu īpatsvaru (19,6%). Par to 2017. gadā tika panākta vienošanās starp Latvijas Pašvaldību savienību un Māra Kučinska vadīto valdību, kas tika iestrādāta likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam. Finanšu ministrs apliecināja, ka, plānojot 2019. gada pagaidu budžetu, šī norma tika ievērota un pašvaldībām no šā gada 1. janvāra ir piešķirta speciālā dotācija, lai kompensētu nodokļu reformas negatīvo ietekmi uz pašvaldību ieņēmumiem. Valdība, lemjot par 2019. gada budžeta projektu, ir apstiprinājusi, ka finansējums pašvaldībām tiek saglabāts pagaidu budžetā noteiktajā apmērā. Ministrs informēja lielo pilsētu pārstāvjus par valsts budžeta ieņēmumu un...

Eiropas Komisija 13. februārī ir pieņēmusi jaunu sarakstu ar 23 trešajām valstīm, kam ir stratēģiski trūkumi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas sistēmās. Komisija ir pieņēmusi sarakstu deleģētās regulas veidā, un tā tiks iesniegta apstiprināšanai Eiropas Parlamentā un Padomē viena mēneša laikā (šo termiņu var pagarināt par vienu mēnesi). Kad deleģētā regula būs apstiprināta, to publicēs Oficiālajā Vēstnesī, un tā stāsies spēkā 20 dienas pēc publicēšanas. Šī saraksta mērķis ir aizsargāt ES finanšu sistēmu, efektīvāk novēršot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus. Sakarā ar iekļaušanu sarakstā bankām un citām struktūrām, uz kurām attiecas ES nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumi, būs jāpiemēro pastiprinātas pārbaudes (uzticamības pārbaude) finanšu operācijām, kurās iesaistīti klienti un finanšu iestādes no šīm augsta riska trešajām valstīm, lai efektīvāk atklātu aizdomīgas naudas plūsmas. Saraksts ir sastādīts pēc padziļinātas analīzes, pamatojoties uz jaunu metodiku, kas atbilst stingrākiem kritērijiem, kuri iekļauti piektajā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina pieņemt darba devēju pieteikumus vajadzīgo darbinieku apmācībai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” pasākumā "Apmācība pie darba devēja”. Tā ir bezdarbnieka praktiskā apmācība, kas ilgst 6 mēnešus: darba devējs pats sagatavo sev vajadzīgo speciālistu, saņemot no NVA dotāciju. Praktiskā apmācība ietver profesionālās kompetences apgūšanu, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Praktisko apmācību neorganizē nekvalificētos un mazkvalificētos darbos. Pasākuma “Apmācība pie darba devēja” īstenošanai var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, kā arī biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes un izglītības iestādes. Pieteikums vajadzīgā darbinieka praktiskai apmācīšanai darba devējam savā NVA filiālē jāiesniedz līdz šī gada 26.februārim. Darba devējam ir jāpiedāvā no jauna izveidota darba vieta, vai darba vietai jābūt vakantai vismaz četrus mēnešus pirms praktiskās apmācības uzsākšanas. Pēc praktiskās apmācības pabeigšanas bezdarbniekam vismaz trīs mēnešus jāturpina darbs pie tā paša darba devēja. NVA filiāle līdz 26.februārim pieņems darba devēja pieteikumu...

Saeima 14.februārī sanāks un kārtējo plenārdēdi un tajā galīgajā lasījumā skatīs Būvniecības likuma grozījumus, kas nepieciešami, lai būvniecības jomā no 2020.gada varētu pāriet uz dokumentu apriti elektroniski. Galīgajā lasījumā Saeima skatīs arī izmaiņas Publisko iepirkumu likumā. Tie rosināti, lai noteiktu stingrāku regulējumu apsardzes pakalpojumu iepirkumiem ar mērķi ierobežot nepamatota valsts finansējuma saņemšanu un mazināt ēnu ekonomikas izplatību šajā pakalpojumu sfērā. Vēl galīgajā lasījumā plānots lemt par grozījumiem Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā, ar kuriem plānots ostām un ostu termināliem, kur notiek kuģu balasta tilpņu tīrīšana vai labošana, uzlikt jaunu pienākumu – nodrošināt kuģu balasta ūdens nosēdumu pieņemšanu. Otrajā lasījumā deputāti skatīs priekšlikumus Konkurences likuma grozījumiem, kas saistīti ar godīgas konkurences nodrošināšanu tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēs un kapitālsabiedrībās. Tāpat otrajā lasījumā darba kārtībā ir Krimināllikuma grozījumi, kas paredz stiprināt aizsardzību pret noziedzīgiem nodarījumiem finanšu sektorā, arī valsts amatpersonu atbildību, rīkojoties ar tām uzticētajiem finanšu līdzekļiem un īpašumiem. Vēl otrajā lasījumā...

Ņemot vērā iedzīvotāju lielo interesi par valsts atbalsta saņemšanu mājokļa iegādei, Ministru kabineta sēdē 12. februārī atbalsta programmas īstenošanai piešķirts papildu finansējums 2 809 590 eiro, kas ļaus piešķirt garantijas vēl aptuveni 1478 ģimenēm ar bērniem. Kopējais mājokļu garantiju programmas īstenošanai nepieciešamais finansējums 2019.gadā ir 6,5 milj. eiro. To paredz Ekonomikas ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts "Par pamatbudžeta programmas "Ekonomikas attīstības programma" finanšu līdzekļu izmantošanu". Atbalsta programmas ietvaros Altum izsniedz (uz laiku līdz 10 gadiem) un administrē galvojumu personai, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādība ir vismaz viens nepilngadīgs bērns. ALTUM galvojumu izsniedz pēc tam, kad aizdevējs piešķīris aizdevumu vai rakstiski apliecinājis, ka aizdevums tiks piešķirts. Galvojuma apmērs ir atkarīgs no bērnu skaita ģimenē: • 10% (bet ne vairāk kā 10 000 eiro), ja ģimenē ir viens nepilngadīgs bērns; • 15% (bet ne vairāk kā 15 000 eiro), ja ģimenē ir divi bērni; • 20% (bet ne vairāk kā 20 000 eiro),...

Ekonomikas ministrija aicina uzņēmējus un to intereses pārstāvošās organizācijas, valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa iestādes, kā arī publiskā un privātā sektora partnerības organizācijas, kas īstenojušas pasākumus uzņēmējdarbības sekmēšanai Latvijā, piedalīties Eiropas Komisijas izsludinātajā konkursā “Eiropas uzņēmējdarbības veicināšanas balvas 2019”. Projektus konkursam var iesniegt līdz 31. maijam Ekonomikas ministrijā. Žūrijas galvenā balva tiks piešķirta visradošākās un iedvesmojošākās uzņēmējdarbības veicināšanas idejas autoriem katrā nominācijā. Konkursa mērķis ir apzināt un novērtēt veiksmīgākos uzņēmējdarbības un uzņēmumu veicinātājus visā Eiropā, īpaši izcelt uzņēmējdarbības labāko politiku un labāko praksi, veidot izpratni par uzņēmējdarbības pievienoto vērtību, kā arī pamudināt un iedvesmot potenciālos uzņēmējus. Uzņēmējdarbības veicināšanas projektus var pieteikt sešās kategorijās: Uzņēmējdarbības gara veicināšana, kurā tiek novērtētas valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa iniciatīvas, kas veicina uzņēmējdarbības domāšanas veidu, īpaši jauniešu un sieviešu vidū. Ieguldījums uzņēmējdarbības prasmēs, kurā tiek novērtētas valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa iniciatīvas, kas palīdz uzlabot uzņēmējdarbības un vadības prasmes. Uzņēmējdarbības vides uzlabošana, kurā tiek novērtēta valsts, reģionālā...

Zemkopības ministrija (ZM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par lauksaimniecības platību apdrošināšanas sistēmas pilnveidošanu" , ko valdība caurskatīja 12. februāra sēdē. Ministru kabinets nolēma, ka, ņemot vērā lauksaimniecības sējumu, stādījumu un dzīvnieku apdrošināšanas iespējas, kā arī atvieglojumus finanšu uzkrājumu veidošanai, turpmāk Ministru kabinets no zemkopības ministra vairs nepieņems izskatīšanai jautājumus par dabas apstākļu svārstību dēļ nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu lauksaimniekiem. Ziņojumā norādīts, ka apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji piedāvā sējumu apdrošināšanu pret krusas, lietusgāžu, vētras un pārziemošanas (ziemāju sējumiem) radītiem zaudējumiem. Par šīm polisēm lauksaimniekiem ir pieejams atbalsts no Lauku attīstības plāna 2014.-2020. gadam (LAP 2014-2020) apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu daļējai segšanai. Tāpat lauksaimniekiem tika piedāvāts ar LAP atbalstu īstenot kopfonda izveidošanas pasākumu. Tā kā iepriekšējā pieredze ar lauksaimniecības risku fonda darbību nebija sekmīga, nolemts, ka atbilstošāka ir apdrošināšana un atbalstu apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu daļējai segšanai, kaut arī pieejamo apdrošināmo riska faktoru skaits ir ierobežots. Tāpēc ZM, sagatavojot Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2021.–2027. gadam...

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) informē, ka 2018. gadā BVKB veica vairāk nekā 500 publisko ēku ekspluatācijas pārbaudes, vairāk nekā 800 pārbaudes būvdarbu kontroles jomā un pieņēma ekspluatācijā 159 objektus. Būtiskākie darbi Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) bija būvniecības ieceres e-saskaņošanas ieviešana, sistēmas pilnveide un arvien plašāka izmantošana - būvniecības lietu skaits pērn palielinājās par 52% un lietotāju skaits par 26%. Publisko ēku ekspluatācijas uzraudzības rezultāti liecina, ka 52% no pārbaudītajām ēkām bija drošas, 40% - konstatētas atkāpes, un nepieciešams veikt pasākumus drošības stāvokļa uzlabošanai, bet 8% bija ēkas avārijas vai pirms avārijas stāvoklī. Biežāk konstatētās neatbilstības bija mehāniskās stiprības un stabilitātes bojājumi, lietošanas drošības risks, patvaļīga būvniecība. Būvdarbu kontrolē 2018. gadā ievērojami pieauga darba apjoms - biroja pārziņā nonāca par 40% vairāk būvobjektu nekā gadu iepriekš. Pērn ekspluatācijā tika pieņemti 159 objekti, galvenokārt izglītības iestāžu, sporta un kultūras iestāžu būves, kā arī tirdzniecības centri. 2018. gadā bija raksturīga pozitīva tendence attiecībā uz...

Labklājības ministrija atgādina, ka, ja vien Apvienotā Karaliste nelūgs termiņa pagarinājumu un 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis to vienbalsīgi Eiropadomē neatbalstīs, tad no 2019. gada 30. marta Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti jeb valsti ārpus ES. Lai novērstu „tiesisko vakuumu” gadījumā, ja šī izstāšanās notiek bez vienošanās un attiecībā uz Apvienoto Karalisti vairs nav spēkā ES sociālās drošības shēmu koordinēšanas regulas, ir izstrādāts likumprojekts par sociālo pakalpojumu nodrošināšanu, kā arī, par sociālo iemaksu turpmāko veikšanu, tām personām, kuras dzīvojušas vai bijušas sociāli apdrošinātas Apvienotajā Karalistē vai Latvijā līdz 2019. gada 29. martam un arī pēc šī datuma dzīvo Latvijā vai Apvienotajā Karalistē. Likumprojekts „Sociālā nodrošinājuma likums saistībā ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības bez izstāšanās līguma”, kas 12. februārī tika izskatīts Ministru kabineta sēdē, ietvert detalizētu regulējumu par pensiju, atlīdzību un pabalstu nodrošināšanu. Tas, cita starpā, paredz, ka tiesībām uz pensiju, ja apdrošināšanas stāžs Latvijā ir nepietiekams...

Ministru kabinets 12. februārī apstiprināja Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Tie paredz, ka arī pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit, tās pilsoņi Latvijā varēs saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Lai Lielbritānijas pilsoņiem, kuri likumīgi uzturējušies Latvijā līdz 2019.gada 29.martam sakarā ar nodarbinātību vai kā pašnodarbināta persona, tiktu nodrošināti iespējami labvēlīgāki nosacījumi, veikti grozījumi likumā, paredzot, ka vēl līdz 2020.gada 31.decembrim šie Lielbritānijas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi varēs saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Līdz šim Veselības aprūpes finansēšanas likums deva tiesības ES pilsonim, kurš Latvijā strādā vai ir pašnodarbināta persona, kā arī viņa ģimenes locekļiem saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Šī kārtība attiecībā uz Lielbritāniju saglabātos līdz 2019.gada 29.martam – brīdim, kad Lielbritānija izstāsies no ES. Pēc šī datuma tiesības uz Latvijas valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem būtu bijušas tikai nodarbinātajai personai, bet ne tās ģimenes...

Ministru kabinets 12. februārī atbalstīja likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā”, kas paredz noteikt kārtību, kādā Latvija turpmāk varēs uzturēties tie Apvienotās Karalistes pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kas līdz 2019.gada 29.martam likumīgi uzturējušies Latvijas Republikā. Izmaiņas paredzētas saistībā ar Apvienotā Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Valdībā atbalstītais likumprojekts nosaka kārtību, kādā tie Apvienotās Karalistes pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kas jau šobrīd likumīgi uzturas Latvijas Republikā, varēs saņemt jaunus uzturēšanās tiesības apliecinošus dokumentus. Lai to izdarītu, ir noteikts pārejas periods līdz 2020.gada 31.decembrim, kura laikā Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem būs iespēja reģistrēties un saglabāt tiesības, kādas bija spēkā, Apvienotajai Karalistei esot vienai no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tiesiskais regulējums atvieglos administratīvo slogu tiem Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kas līdz 2019.gada 29.martam likumīgi uzturējušies Latvijas Republikā. Viņiem tiks nosūtīta personīga vēstule, kurā tiks izskaidrota uzturēšanās tiesību pārreģistrācijas procedūra, norādīts termiņš, kādā šī pārreģistrācija ir jāveic, kā arī sekas, kādas...

Lai finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki veiktu efektīvus un sankciju riskam atbilstošus sankciju riska pārvaldīšanas pasākumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 29. janvārī ir apstiprinājusi FKTK noteikumus "Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi". Noteikumi nosaka: minimālās prasības attiecībā uz sankciju riska novērtējuma veikšanu un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un kontroli; apstākļus, ko iestāde ņem vērā, veicot sankciju riska novērtējumu, nosakot Eiropas Savienības (ES) vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstis, kuru noteiktās sankcijas būtiski ietekmē iestādes vai finanšu un kapitāla tirgus intereses; prasības attiecībā uz finanšu ierobežojumu piemērošanu, ja šie ierobežojumi izriet no tādām ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktajām sankcijām, kuru ievērošana būtiski ietekmē iestādes vai finanšu un kapitāla tirgus intereses. Tāpat noteikumi paredz, ka iestādei ir jāieceļ par sankciju riska pārvaldīšanu atbildīgais darbinieks, kurš tieši atbild par sankciju riska pārvaldīšanu, savukārt riska novērtējuma pārskatīšanas regularitāte būs biežāka – reizi 18 mēnešos. Prasības stājas spēkā 2019. gada...