JAUNUMI

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne žurnāla "Bilance" konferencē stāstīja par izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) jomā. Uzņēmējiem, sadalot dividendēs veco peļņu, būtu jāpievērš uzmanība tam, ka, gadījumā, ja uzņēmumam kaut kad nākotnē gaidāmi zaudējumi, saskaņā ar FIFO metodi, vispirms tie tiks segti no vecās peļņas. "Uzņēmējiem jāpieņem apzinātu lēmumu par vecās peļņas sadali vai nesadalīšanu, balstoties uz pilnu informāciju. Gadījumā, ja peļņa jau vienreiz būs sadalīta dividendēs, otrreiz to samazināt par zaudējumiem nevarēs un uzņēmējs būs diezgan neapmierināts," brīdināja A. Kaļāne. Sakarā ar to, ka 2019. gadā gaidāms krietni lielāks personu skaits, kam jāiesniedz IIN deklarācijas, esot paredzētas labvēlīgas normas attiecībā uz tām personām, kuras to darīs pirmoreiz un deklarācijas laikā nebūs iesniegušas - sankcijas netikšot piemērotas uzreiz, bet dodot iespēju kļūdu labot.

Finanšu ministrija izplatījusi apkopojumu par nodokļu jomas normatīvajiem aktiem un to grozījumiem, kas stājušies spēkā no 2019. gada 1. janvāra. Transfertcenu regulējumu skar šādas izmaiņas: Saeima 2018. gada 25. oktobrī pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, ietverot virkni izmaiņu transfertcenu dokumentācijas tiesiskajā regulējumā, tajā skaitā: palielināti darījuma apjoma sliekšņi, kurus sasniedzot, nodokļu maksātājiem, kuri veic darījumus ar ārvalstu saistītiem uzņēmumiem, rodas pienākums sagatavot transfertcenu dokumentāciju; noteikts pienākums noteiktos gadījumos bez pieprasījuma iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam transfertcenu dokumentāciju par katru pārskata gadu; pārskatītas prasības informācijai, kas tiks iekļauta transfertcenu dokumentācijā. Sekojot starptautiskām tendencēm, tika ieviests globālās transfertcenu dokumentācijas (informācija par starptautisko grupu un tās iekšējiem darījumiem kopumā) un vietējās transfertcenu dokumentācijas (detalizēta informācija par nodokļu maksātāja darījumu ar (parasti ārvalstu) saistītu personu) koncepts. Tāpat paredzētas atvieglotas transfertcenu dokumentācijas prasības saistībā ar noteiktiem zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem. Šā grozījuma detalizēts regulējums ietverts arī Ministru kabineta noteikumos “Transfertcenu dokumentācija un kārtība, kādā noslēdzama nodokļu...

Pagājušajā gadā turpināts darbs pie uzņēmējdarbības vides sakārtošanas, no reģistriem izslēdzot uzņēmumus, kuri ilgstoši nav veikuši saimniecisko darbību, kādu iemeslu dēļ ilgāku laika posmu pastāvējuši bez lemtspējīgas valdes, u.c. gadījumos, kas liecina, ka tā dalībniekiem vairs nav nolūka attīstīt biznesu. Šī iemesla dēļ arī 2018.gada statistika iezīmē iepriekšējo gadu tendenci - likvidēto uzņēmumu skaita pieaugumu, informē Lursoft. Atšķirībā no iepriekšējiem sešiem gadiem, kad jaunreģistrēto uzņēmumu skaits samazinājās, pērn jauno uzņēmumu skaits, salīdzinot ar 2017.gadu, pat nedaudz palielinājies. Lursoft rīcībā esošā informācija rāda, ka 2018.gadā Latvijā reģistrēti 10 660 jauni uzņēmumi, bet likvidēti - 20 746. Salīdzinot ar gadu iepriekš, jaunreģistrēto uzņēmumu skaits gada laikā pieaudzis par 4,41%, bet likvidēto uzņēmumu skaits - par 25,89%. Jāizceļ fakts, ka no visām fiziskajām personām, kuras 2018.gadā reģistrējušas jaunu uzņēmumu, teju puse jeb 49,05% personas par uzņēmumu dalībniekiem kļuvušas pirmo reizi. Tajā pašā laikā pērn bijuši arī vairāki gadījumi, kad savam jau tā kuplajam uzņēmumu pulkam...

Sākot ar 2019. gadu, iedzīvotāji un juridiskās personas aicināti pieteikties oficiālajai e-adresei valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv. Aktivizējot e-adresi, lietotājs saņems visas tās ziņas no valsts un pašvaldību iestādēm, kuras agrāk tika sūtītas pa pastu uz deklarēto adresi. Elektroniskā adrese jeb e-adrese ir drošs saziņas veids cilvēkiem ar valsti (iedzīvotāja un uzņēmēja digitālā pastkastīte), kā arī vienota saziņas platforma visām valsts iestādēm. E-adreses risinājumu var pielīdzināt jau ierastajai internetbankai - slēgtā vidē, vienotajā valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv, ikvienam e-adreses lietotājam būs pieejams personalizēts un drošs konts, kas nodrošinās oficiālo ziņojumu sūtīšanu, saņemšanu un glabāšanu. E-adrese risinās būtiskus jautājumus, piemēram, to, ka vairāk nekā 70 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju nav fizisku pastkastīšu, cilvēkiem bieži atšķiras deklarētā un reālā dzīvesvieta, kā arī liels skaits Latvijas valstspiederīgo ilgstoši uzturas ārvalstīs. E-adrese neaizstās e-pastu - informāciju par ziņojuma ienākšanu e-adresē varēs saņemt uz savu norādīto e-pasta adresi. Ņemot vērā, ka ne visur ir nodrošināta vides pieejamība,...

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne žurnāla "Bilance" konferencē 23. novembrī informēja par piecām nodokļu pretizvairīšanās normām, kuras ieviestas saskaņā ar Eiropas Savienības ATAD direktīvas (direktīva, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību) prasībām. Vairākas no šīm normām jau ir iekļautas Latvijas likumos, viena stājas spēkā tieši no 2019. gada 1. janvāra, citas jāievieš līdz šā gada beigām. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 10. pantā jau ir iekļauts procentu ierobežošanas noteikums, kas paredz, ka palielinātus procentu maksājumus nevar atzīt par izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību. Likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kā arī kā speciālā norma Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 6.un 13.pantā ir ieviests nosacījums, kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības vērtēt jebkurus darījumus pēc to ekonomiskās būtības (vērtējot darījumu kopumu, ne tikai atsevišķu darījumu un tā juridisko formu). Savukārt tieši no 2019. gada 1. janvāra ar grozījumu Uzņēmumu ienākuma nodokļa...

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pagājušā gada nogalē izplatītā paziņojumā vērtē, ka 2018. gadā īstenotā nodokļu reforma esot sniegusi ieguvumus gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem. Tās rezultātā esot samazinājies darbaspēka nodokļu slogs, paaugstināta Latvijas konkurētspēja, kā arī uzlabota uzņēmējdarbības vide. "Latvijas nodokļu sistēmu atbilstoši ES prasībām veido 15 nodokļi, ko nosacīti varam iedalīt trīs grupās – darbaspēka nodokļi, kapitāla un īpašuma nodokļi un patēriņa un vides nodokļi. Šā gada 1. janvārī stājās spēkā nodokļu reforma, kuras ietvaros īstenotie pasākumi ir vērsti uz darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu, īpaši strādājošajiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem. Reformas rezultātā darbaspēka nodokļu slogs ievērojami tiks samazināts līdz 2020. gadam. Piemēram, strādājošajam bez apgādībā esošām personām, kurš saņem 67% no vidējās darba algas, darba spēka nodokļu plaisa samazināsies no 41,9% 2017. gadā uz 39,1% 2020. gadā," raksta finanšu ministre. "Nodokļu reformas rezultātā īpaši jāuzsver izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sistēmā, kas nosaka, ka UIN tiek maksāts peļņas sadales...

Pagājušā gada nogalē noslēdzās piedāvājumu iesniegšana iepirkumam “Valsts ieņēmumu dienesta Čeku loterijas organizēšanas un īstenošanas pakalpojums FM VID 2018/100”. Kopumā saņemti septiņu pretendentu piedāvājumi, informē Valsts ieņēmumu dienests. Komersantam, kas uzvarēs iepirkumā, būs jāizstrādā moderns, kvalitatīvs, ērts un drošs tehniskais risinājums vietnē www.cekuloterija.lv čeku reģistrēšanai, apstrādei un uzvarētāja noteikšanai. VID Iepirkumu komisija uzsāks iesniegto piedāvājumu vērtēšanu. Saņemtie piedāvājumi tiks vērtēti pēc zemākās piedāvātās cenas. Kopējā iepirkuma līgumcena, par kādu tiks slēgts iepirkuma līgums, ir uzvarējušā pretendenta finanšu piedāvājumā norādītā kopējā summa, EUR bez pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN). Prognozētā iepirkuma līgumcena ir 425 178,00 EUR bez PVN. Tās ietvaros iepirkuma uzvarētājam ir jānodrošina čeku loterijas organizēšana un īstenošana, nodrošinot programmatūru un aparatūru datu apmaiņai, apstrādei un uzglabāšanai, un programmatūras uzturēšana un pilnveidošana. Līgumu paredzēts slēgt uz 56 mēnešiem jeb pieciem gadiem. Iepirkuma komisijas lēmums par tiesībām slēgt līgumu iepirkumā “Valsts ieņēmumu dienesta Čeku loterijas organizēšanas un īstenošanas pakalpojums...

Mazumtirdzniecības apgrozījums šā gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 2,3%. Tas atsver iepriekšējā mēneša pieticīgo sniegumu, kad bija vērojams neliels samazinājums. Lai arī svārstīgie statistikas dati liek uztvert mēneša pieauguma tempus piesardzīgi, taču arī gada griezumā reģistrēts samērā spēcīgs pieaugums 4,0% apmērā. Tas kopumā arī atbilst iepriekšējo 2018. gada mēnešu pieaugumam, kad nozare pārdošanas apjomus kāpināja vidēji par 4,2%. Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums, salīdzinot ar pērnā gada novembri, ir audzis gan pārtikas preču tirdzniecībā – par 4,4%, gan arī nepārtikas preču (izņemot degvielu) tirdzniecībā – par 5,6%. Savukārt degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājies par 1,1%, ko visticamāk ietekmēja augstākas degvielas cenas nekā pirms gada. Mazumtirdzniecības nozares attīstību pārsvarā ietekmē uzlabojumi darba tirgū un līdz ar to arī augošie mājsaimniecību ienākumi – mazinās bezdarbs, kāpj algas, pie tam arī inflācija ir mērena, ļaujot algu pieaugumam uzlabot pirktspēju, nevis tikai nosegt preču un pakalpojumu sadārdzinājumu. Tā, piemēram, šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, ka šogad pirmo reizi Latvijas vēsturē ieņēmumi no akcīzes nodokļa pārsnieguši 1 miljardu euro. Akcīzes nodokļa ieņēmumu kāpums nav saistīts tikai ar akcīzes nodokļa likmju celšanu, bet arī ar akcīzes preču legālā tirgus palielināšanos, kas, savukārt, liecina par optimālu akcīzes nodokļa politiku valstī. Šī gada 11 mēnešos nedaudz vairāk nekā pusi – 52 % – no kopējās akcīzes nodokļa ieņēmumu summas veido ieņēmumi par naftas produktiem, 24 % – ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem un alu, bet 20 % – par tabakas izstrādājumiem. VID Akcīzes preču aprites daļas vadītāja Baiba Šmite-Roķe: “Šogad kopējais darbs Valsts ieņēmumu dienestam ar sadarbības partneriem – uzņēmējiem – ir vainagojies ar izciliem rezultātiem – ieņēmumi no akcīzes nodokļa pārsnieguši 1 miljardu euro, vienlaikus arī tapuši vairāki grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka ne tikai stingrākus ierobežojumus ēnu ekonomikas apkarošanas virzienā, bet arī būtiski mazina administratīvo slogu godīgajiem uzņēmējiem.” Akcīzes...

VID Muitas pārvalde informē, ka ar 2019.gada 1.februāri plānots uzsākt īstenot tirgus uzraudzības pasākumus transportlīdzekļiem, to sastāvdaļām, sistēmām un atsevišķām tehniskām vienībām, uz kurām attiecas Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumi Nr.535 “Lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā izmantojamo traktoru, piekabju un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi). Transportlīdzeklis šo noteikumu izpratnē ir jebkurš pabeigts, vienā posmā pabeigts vai nepabeigts traktors, piekabe vai maināma velkamā mašīna, kuru paredzēts izmantot lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā. VID Muitas pārvalde iesaistās tirgus uzraudzības pasākumu īstenošanā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 9.jūlija Regulas (EEK) Nr.765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr.339/93, nosacījumiem, tas ir, gadījumos, kad šāda veida preces tiek deklarētas muitas procedūrai - laišana brīvā apgrozībā, veic atbilstošus kontroles pasākumus, lai aizsargātu patērētājus no riskiem un apdraudējumiem viņu dzīvībai, veselībai un ekonomiskajām interesēm. Deklarējot preces, muitas iestādē būs jāiesniedz dokumenti un muitas fiziskās...

Labklājības ministrija informē par izmaiņām, kas nākamajā gadā skars pensiju saņēmējus. 2019.gadā pensijas vecums būs 63 gadi un 6 mēneši, pensijas vecums priekšlaicīgas pensionēšanās gadījumā 61 gads un 6 mēneši. Piešķirot vecuma pensiju 2019.gadā, apdrošināšanas iemaksu algas indekss – 1,1064. gadā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums pensijām būs 270 eiro mēnesī, bet IIN likme pensijām līdz 1667 eiro mēnesī būs 20%, savukārt par to daļu, kas ir virs 1667 eiro, – 23% No 2019. gada 1. janvāra: Ja pensijas saņēmēja nāve iestājusies pēc 2019.gada 1.janvāra, tad pārdzīvojušajam laulātajam, kurš ir Latvijas Republikas vecuma, invaliditātes, izdienas vai speciālās valsts pensijas saņēmējs, piešķirs pabalstu 50 procentu apmērā no mirušajam laulātajam piešķirtās pensijas, ieskaitot piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, ja šāda piemaksa bija piešķirta mirušajam pensijas saņēmējam. Pārdzīvojušajam laulātājam jāvēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) ar iesniegumu. Tiesības uz pabalsta izmaksu ir 12 mēnešus no pensijas saņēmēja nāves dienas,...

Ekonomikas ministrija apkopojusi informāciju par tās kompetencē esošajiem tiesību aktiem, kas stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī vai 2019. gada sākumā. 2019. gada 1. janvārī stājas spēkā Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr.763 "Noteikumi par Oficiālās statistikas programmu 2019.–2021. gadam", kas nosaka 2019. gadā publicējamos statistikas rādītājus un plānoto oficiālās statistikas apjomu turpmākajiem gadiem. 2019.gada 1.janvārī stāsies spēkā grozījumi Elektronisko sakaru likumā un Ministru kabineta 2014.gada 17.jūnija noteikumos Nr.306 "Kārtība, kādā Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Datu valsts inspekcija pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod noslodzes datus", kas papildina Patērētāju tiesību aizsardzības centra tiesības, lai veiktu uzraudzību e-komercijas jomā tiešsaistes vidē un novērstu patērētāju tiesību pārkāpumus. PTAC 2019.gada būs tiesības izprasīt uzraudzībai nepieciešamos noslodzes datus no elektronisko sakaru komersantiem. 2019.gada 1.janvārī stāsies spēkā grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 14.jūnija noteikumos Nr.450 “Noteikumi par valsts naftas produktu rezervju apmēru, apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu, kā arī tās...

Atgādinām, ka, lai pilnveidotu fizisko personu nodokļu nomaksas uzraudzību, kredītiestādei un maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ar maksājumu kontu saistītu pakalpojumu, būs pienākums reizi gadā līdz 1.februārim sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par fiziskajām personām - Latvijas Republikas rezidentiem, kuru konta debeta vai kredīta apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedz 15 000 eiro, tajā skaitā norādot bankas konta atlikumu iepriekšējā kalendāra gada 31.decembrī, bankas konta debeta un kredīta apgrozījumu iepriekšējā gadā, informē Finanšu ministrija. Tādējādi VID redzeslokā nokļūs tās fiziskās personas, kuru mantiskais stāvoklis, kas redzams bankas kontu apgrozījuma veidā, ir neatbilstošs deklarētajiem ienākumiem, proti, personas, kas, iespējams, skaidrā naudā saņemto „aplokšņu” algu iemaksā kontā, personas, kas veic nereģistrētu saimniecisko darbību vai nedeklarē gūtos ienākumus pilnā apmērā, kā arī, kontaktējoties ar šīm personām, tiks iegūta informācija par „aplokšņu” algu izmaksātājiem. Jānorāda, ka fiziskās personas, kuru konta apgrozījumu veido oficiālie ienākumi (tajā skaitā, darba tiesisko attiecību ietvaros gūtie ienākumi jeb darba alga) regulējums tiešā veidā...

Jaunais gads strādājošajiem, kā arī daļai pensionāru un personām ar invaliditāti var sākties ar skarbu atklāsmi, ka jāsamaksā nodokļu starpība par 2018. gadu. Saskaņā ar šā gada vērienīgās nodokļu reformas nosacījumiem mēneša ienākumi līdz 1667 eiro tiek aplikti ar 20% iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN). Taču tad, ja darba alga, pensija un citi papildu ienākumi kopumā pārsniedz šo slieksni jeb 20 004 eiro gadā, personai tiek piemērots 23% IIN. Darba devējs nezina visus strādājošā ienākumus, tādēļ nodokli aprēķina tikai no paša izmaksātās algas. Ja tā ir zemāka par valsts noteikto nodokļa likmes maiņas slieksni, tad parasti Valsts kasē tiek iemaksāts IIN 20% apmērā un par lielāka nodokļa nomaksu ir atbildīgs pats strādājošais. "Ja strādājošais pensionārs vai persona ar invaliditāti visu gadu ir maksājusi IIN 20% apmērā no savas darba algas, bet janvārī izrādās, ka gada kopējie ieņēmumi pārsniedz 20 004 eiro, tad nāksies piemaksāt nodokļa starpību 3% apmērā. Nodokļa starpība var rasties tāpēc,...

VID Muitas pārvaldes un uzņēmēju konsultatīvās padomes sanāksmē tika diskutēts par muitas formalitāšu kārtošanu uzņēmējiem, sadarbojoties ar partneriem Apvienotajā Karalistē, ņemot vērā tās izstāšanos no Eiropas Savienības (Brexit). Izstājoties no Eiropas Savienības Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti jeb valsti ārpus ES. Ja līdz Brexit brīdim, 2019.gada 30.martam, tiks noslēgts un stāsies spēkā Izstāšanās līgums, pārejas periodā – līdz 2020.gada 31.decembrim preču pārvietošana un nosūtīšana no Eiropas Savienības uz Apvienoto Karalisti un no Apvienotās Karalistes uz Eiropas Savienību tiks turpināta tāpat pašlaik. Turpretī, ja līdz Brexit brīdim Izstāšanās līgums netiks noslēgts, jau no 2019.gada 30.marta starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti vairs netiks nodrošināta brīva preču kustība, kā tas ir pašlaik – ES muitas savienībā un vienotajā tirgū. Šajā gadījumā preces, kas tiks ievestas Eiropas Savienības muitas teritorijā no Apvienotās Karalistes vai kuras būs jāizved no šīs teritorijas, lai tās transportētu uz Apvienoto Karalisti, būs pakļautas muitas uzraudzībai un kontrolei saskaņā ar...