JAUNUMI

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 19.februārī, trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja jauna Komercnoslēpuma aizsardzības likuma projektu un saistītos grozījumus Civilprocesa likumā. Likuma projekta mērķis ir nodrošināt efektīvu komercnoslēpuma aizsardzību, it īpaši pret tā nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu. Likumā plānots definēt, ka komercnoslēpums ir neizpaužama saimnieciska rakstura informācija, tehnoloģiskās zināšanas un zinātniska vai cita rakstura informācija, kas atbilst visām šādām pazīmēm – tā ir slepena, jo nav vispārzināma vai pieejama personām, kuras parasti izmanto šādu informāciju, tai ir faktiska vai potenciāla komerciālā vērtība, kā arī komercnoslēpuma turētājs ir veicis atbilstošus tās slepenības saglabāšanas pasākumus. Likuma projekta anotācijā tā autori atzīmē, ka komercnoslēpuma objekts var būt gan tāda tehniska informācija kā skices, dizaini, prototipi, ražošana procesi, izgudrojumi, gan zinātība – tehniskas, komerciālas, organizatoriskas zināšanas, piemēram, formulas vai receptes –, gan arī komerciāla informācija, piemēram, klientu un piegādātāju saraksti, biznesa modeļi un stratēģija, cenu veidošanas politika. Ar jauno likumu paredzēts noteikt, ka komercnoslēpuma turētājs ir ikviena...

Valdība 19.februārī izskatīja Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu par apgrieztās jeb reversās pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtības ieviešanas efektivitātes izvērtējumu un tās turpmāko piemērošanu. Reversās PVN maksāšanas kārtības ieviešana Latvijā dažādās nozarēs ir bijusi lietderīga un sasniegusi mērķi samazināt PVN krāpšanas risku, kā arī kopumā ir uzlabojusi situāciju attiecīgajās nozarēs, secināts ziņojumā. Tomēr ne visās no šīm nozarēm būs iespējams piemērot reverso PVN kārtību arī turpmāk, jo to nepieļauj Eiropas Komisija (EK). Reversās PVN maksāšanas kārtība Latvijā tikusi ieviesta noteiktām preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai: kokmateriālu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem; metāllūžņu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem; būvniecības pakalpojumiem un būvizstrādājumu piegādei; mobilo telefonu, planšetdatoru, klēpjdatoru un integrālo shēmu ierīču piegādei; graudaugu un tehnisko kultūru piegādei; neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādei; sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādei; metālizstrādājumu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem, kā arī spēļu konsoļu piegādēm. Gandrīz par visām no šīm...

Esošais “divu grozu” veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modelis ir kļūda un to nepieciešams aizstāt ar vienotu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, iepazīstinot ar nepieciešamajām izmaiņām Veselības aprūpes finansēšanas likumā, Ministru kabineta sēdē otrdien, 19. februārī, norādīja veselības ministre Ilze Viņķele. Pašreizējais Veselības aprūpes finansēšanas likums, kura stāšanos spēkā Saeima atlika līdz jūlijam, ierobežo veselības pakalpojumu pieejamību un diskriminē pacientus pēc nodokļu maksāšanas statusa, sēdē sacīja Viņķele. Ministre vērsa klātesošo uzmanību, ka tiesības laikus saņemt veselības aprūpi ir vienas no cilvēktiesībām, taču joprojām liela daļa Latvijas iedzīvotāju finansiālu iemeslu dēļ spiesti atteikties no vizītes pie ārsta vai ārstēšanās. Līdz ar to pašreizējā likumā noteiktām kategorijām paredzēto obligāto maksājumu Viņķele piedāvā aizstāt ar papildus 1% no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, līdzīgi kā vispārējā nodokļa režīmā maksājošajiem. Kā jau ziņots, no pagājuša gada valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likme tika paaugstināta par vienu procentpunktu, ieņēmumus novirzot veselības aprūpes finansēšanai, taču tas netika attiecināts uz visiem legālās...

Ekonomikas ministrija ir izanalizējusi EK sagatavotās direktīvas projektu, konsultējusies ar virkni mūsu tautsaimniecības nozaru uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un citām valsts pārvaldes iestādēm, un sagatavojusi Latvijas nacionālo pozīciju par sezonālās laika maiņas atcelšanu, kas šā gada 19. februārī tika akceptēta Ministru kabineta sēdē. Ekonomikas ministrija informē, ka līdz Eiropas Komisijas (EK) gala lēmuma pieņemšanai visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs pavasarī notiks pāreja uz vasaras laiku un rudenī pulksteņa rādītāji tiks griezti atpakaļ. Šogad Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks 31. martā. Bet, kā zināms, pagājušā gada laikā Eiropā aktualizējās jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību. Tāpēc EK veica ES dalībvalstu iedzīvotāju aptauju, kurā lielākā daļa iedzīvotāju pauda viedokli, ka pastāvošā kārtība būtu atceļama. Līdz ar to 2018. gada 12. septembrī Eiropas Komisija iepazīstināja ES dalībvalstis ar jaunas direktīvas projektu, rosinot pārtraukt sezonālo laika maiņu visā Eiropas Savienībā no 2019. gada. Diskusijas par priekšlikumu Eiropas Savienībā turpinās, gala lēmums vēl nav pieņemts...

No šī gada 19. līdz 21.februārim Rīgā norisināsies Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) Projekta grupas seminārs par vienloga (Single Window) vides ieviešanu muitas jomā. Projekta grupu vienloga vides radīšanai vada EK Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāts, un tajā piedalās Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu muitas administrāciju, starptautisko asociāciju pārstāvji un pieaicinātie eksperti. Šī būs jau divpadsmitā Projekta grupas sanāksme. Projekta grupa analizēs iespējamos risinājumus, lai nodrošinātu dokumentu, kas paredzēti muitai un citām kontrolējošām iestādēm, iesniegšanu vienā vidē. Tāpat tiks apspriesti iespējamie risinājumi, kā veicināt elektronisko datu apmaiņu starp muitu un citām valsts iestādēm, paredzot citu valsts iestāžu izsniegto dokumentu (sertifikātu, licenču), kas muitai jāpārbauda preču muitošanas procesā, saņemšanu un apstrādi elektroniskā veidā. Projekta grupas darba rezultātā tiks izstrādāts normatīvā regulējuma projekts un rīcības plāns, kas vērsts uz vienloga vides nākotnes vīziju un ieviešanu ES. Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Muitas pārvaldes un citu preču pārvietošanas kontrolē...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ( PTAC) 2018. gadā ir izskatījis 3604 patērētāju sūdzības un sniedzis 34209 konsultācijas. Visvairāk sūdzības (1027 sūdzības) 2018. gadā ir saņemtas par aviopasažieru tiesību pārkāpumiem. Savukārt par iegādātām līguma noteikumiem neatbilstošām precēm saņemta 751 sūdzība, un par komercpraksi, reklāmu un e-komerciju saņemtas 548 sūdzības. Par līgumsaistību neizpildi saņemtas 259 sūdzības, savukārt par līguma noteikumiem neatbilstošiem pakalpojumiem - 191 sūdzība. Sniedzot palīdzību patērētājiem strīdu risināšanā ar pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem, PTAC 2018.gadā ir izskatījis 2465 iesniegumus par strīdiem, no kuriem 910 gadījumos, jeb 36,9 % strīdi ir tikuši atrisināti, 404 gadījumos patērētāji informēti par tiesībām turpināt strīdu risināt Patērētāju strīdu risināšanas komisijā un 656 gadījumos patērētājiem sniegta palīdzība un skaidrojums par turpmāko iespējamo rīcību. Līdzīgi kā 2017.gadā arī 2018.gadā liels sūdzību skaits (1027 sūdzības) tika saņemts par aviopasažieru tiesību pārkāpumiem. Lielais saņemto sūdzību skaits liecina, ka patērētāji ir labi informēti par savām avioregulā ((EK) Nr.261/2004) noteiktajām tiesībām un apzinās...

Finanšu ministrija ir pabeigusi pārbaudes (inspekcijas) zvērinātu revidentu praksēs par 2018.gadā sabiedriskas nozīmes struktūrām (turpmāk – SNS) sniegto revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroli. Pārbaudes (inspekcijas) veiktas, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa Regulas (ES) Nr.537/2014 par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK, Revīzijas pakalpojumu likuma un Ministru kabineta 2017.gada 7.marta noteikumu Nr.136 “Noteikumi par revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudi un pilnvaroto pārstāvju kvalifikācijas prasībām” prasībām. Pārbaudēm (inspekcijām) tika atlasītas 6 zvērinātu revidentu prakses, kas sniegušas revīzijas pakalpojumus SNS, veicot pārbaudi 11 revīzijas uzdevumiem (par 2017.gada pārskatu un/vai konsolidēto gada pārskatu revīzijām). Pārbaudēs (inspekcijās) konstatētie trūkumi Ziņošanas prasību kompetentajai iestādei neievērošana; Klientu sūdzību reģistra neieviešana; Atklātības ziņojumā norādīta nepilnīga informācija; Revidenta ziņojuma satura neatbilstība normatīvo aktu prasībām; Nepietiekoši detalizēta laika un budžeta plānošana; Finanšu pārskata pielikuma noformēšanas prasību neievērošana; Profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (turpmāk – CTA) minimālā atbildības limita...

Ņemot vērā risku, ka Apvienotā Karaliste šā gada 30. martā varētu atstāt Eiropas Savienību bez vienošanās (vienošanās nepanākšanas scenārijs), Eiropas Komisija nākusi klajā ar pastiprinātiem ES uzņēmumiem paredzētiem informatīviem pasākumiem muitas un tādu netiešo nodokļu jomā kā PVN. Informatīvā kampaņa atbilstoši Eiropadomes (50. pants) 2018. gada decembra secinājumiem, kuros pausts aicinājums intensīvāk strādāt, lai panāktu gatavību visiem scenārijiem, pieder pie Komisijas īstenotajiem centieniem sagatavoties tam, ka Apvienotā Karaliste varētu izstāties no Eiropas Savienības bez vienošanās. Šai kampaņai jāpalīdz informēt uzņēmumus, kas vēlas turpināt tirdzniecību ar Apvienoto Karalisti pēc 30. marta, par to, kas tiem jādara, lai pāreja uz jauno situāciju būtu iespējami vienmērīga. Lai nepieļautu ievērojamu kaitējumu ES uzņēmumiem, ir ļoti svarīgi sagatavoties tam, ka AK kļūst par ārpussavienības valsti. Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī norāda: “Tuvojoties 29. martam, pieaug risks, ka Brexit varētu notikt bez vienošanās, tāpēc Eiropas Komisija un valstu muitas dienesti pieliek visas pūles, lai...

No 2019. gada 16. februāra Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iedzīvotājiem ir vienkāršotas un samazinātas administratīvās prasības dažu publisku dokumentu un to kopiju uzrādīšanā citā ES dalībvalstī, atbrīvojot iedzīvotājus no lieka administratīvā sloga. Iedzīvotājiem, kuri pārceļas uz citu ES valsti vai tur dzīvo, pašlaik ir jāiegūst zīmogs, kas apliecina, ka viņu publiskie dokumenti (piemēram, dzimšanas, laulību vai miršanas apliecība) ir autentiski. Tas attiecas uz aptuveni 17 miljoniem ES iedzīvotāju. Saskaņā ar jauno regulu šis zīmogs un ar to saistītās birokrātiskās procedūras vairs nebūs vajadzīgi, iesniedzot ES valsts iestādēm publiskus dokumentus, kas izdoti citā ES valstī. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem iedzīvotājiem daudzos gadījumos arī vairs nav jānodrošina sava publiskā dokumenta notāra apliecinātu/oficiālu tulkojumu. Tajā pašā laikā regulā paredzēti stingri aizsardzības pasākumi, lai novērstu krāpšanu. Ar jaunajiem noteikumiem tiks izbeigtas vairākas birokrātiskas procedūras: publiski dokumenti (piemēram, dzimšanas vai laulību apliecība vai dokuments par kriminālas sodāmības neesamību), kas izdoti kādā ES dalībvalstī, citā dalībvalstī iestādēm ir...

Uzņēmumu reģistrs atgādina, ka Politisko partiju likuma 27.panta 4.1 daļa paredz, ka partijas, izņemot partiju apvienības, katru gadu līdz 1.martam iesniedz partiju reģistra iestādei partijas biedru reģistru. Vienlaikus UR informē, ka šķīrējtiesām katru gadu līdz 1.martam Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz apliecinājums tam, ka ir pastāvīgā šķīrējtiesa un tās šķīrējtiesnešu saraksts atbilst Šķīrējtiesu likuma 4.panta prasībām. Uzņēmumu reģistrs aicina partijas un šķīrējtiesas būt atbildīgām, un norādītos dokumentus iesniegt likumā norādītajā termiņā.

Līdz 1. aprīlim ieskaitot valsts amatpersonām ir jāiesniedz kārtējā gada valsts amatpersonas deklarācija par 2018. gadu, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Deklarācijas jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Atbilstoši VID rīcībā esošajai informācijai kārtējā gada deklarācija par 2018. gadu jāsniedz 57 029 valsts amatpersonām. Ir pilnveidota EDS dokumenta “Valsts amatpersonas deklarācija” ievadforma, lai valsts amatpersonai ir saprotamāk un vieglāk izvēlēties iesniedzamās deklarācijas veidu. Savukārt tās deklarācijas sadaļas, par kurām informācija jau ir VID rīcībā, aizpildās automātiski. VID atgādina, ka deklarācijas publicējamā un nepublicējamā daļā ir sadaļa “Cita informācija”. Tajā iespējams norādīt informāciju, kas pēc deklarācijas iesniedzēja ieskatiem sniedz pilnīgāku priekšstatu par valsts amatpersonas mantiskā stāvokļa izmaiņām deklarēšanas periodā. Valsts amatpersona var iesniegt deklarāciju tikai pēc tam, kad tā ir to izskatījusi un apliecinājusi, ka katrā deklarācijas sadaļā sniegtās ziņas ir patiesas. Iesniegtās deklarācijas iespējams arī precizēt, taču tikai viena mēneša laikā pēc tam, kad iesniegtā deklarācija publiskota VID tīmekļvietnē esošajā...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi šī gada janvārī bija 781,05 milj. EUR, no kuriem 765,38 milj. EUR jeb 98,0 % ir tieši VID administrētie nodokļu ieņēmumi. Šī gada janvārī budžetā iemaksāts par 35,16 milj. EUR jeb 4,7 % vairāk nekā 2018.gada janvārī. Tādējādi janvāra ieņēmumu plāns izpildīts par 102,5 %. Lielākais pieaugums, salīdzinot ar 2018.gada janvāri, ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kas šī gada janvārī budžetā iemaksātas 274,88 milj. EUR apmērā. Tas nodrošināja ieņēmumu plāna izpildi 107,3 %. Iemaksu pieaugumu veicināja gan darba ņēmēju skaita un ienākumu pieaugums, gan nodokļa likmes palielināšana par vienu procentpunktu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2019.gada janvārī ir 151,28 milj. EUR, kas nodrošināja ieņēmumu plāna izpildi par 105,8 %. Tāpat kā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi, arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi galvenokārt ir saistīti ar darba ņēmēju ienākumu apmēru. Iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumus ietekmē arī pārmaksātā nodokļa atmaksas, jo darba ņēmēji...

Saeima 14.februārī trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Būvniecības likumā. Tie izstrādāti, lai veicinātu pāreju uz dokumentu apriti elektroniskajā būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Ar likuma grozījumiem precizēts, ka BIS ietverti būvniecības procesam un tā kontrolei nepieciešamie dati, un tās mērķis ir nodrošināt datu uzglabāšanu un apriti starp publiskās pārvaldes institūcijām, kontroles institūcijām un būvniecības dalībniekiem, kā arī sabiedrības iesaisti būvniecības procesā. Būvvaldēm un institūcijām, kuras pilda būvvaldes funkcijas, noteikts pienākums būvniecības un ekspluatācijas kontroles ietvaros nepieciešamās procesuālās darbības atspoguļot un lēmumus izdot BIS. Tāpat ar likuma grozījumiem noteikts, ka, ierosinot būvniecību, ieceres realizācijai nepieciešamā informācija un dokumenti būs jāiesniedz būvvaldē vai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, izmantojot BIS. Būvvalde un institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, neizmantojot BIS, varēs veikt darbības, kas saistītas ar administratīvo pārkāpumu procesu un būvniecības administratīvā procesa ietvaros izdota administratīvā akta piespiedu izpildi. Tāpat būs iespējams izskatīt informācijas pieprasījumus un iesniegumus. Izņēmums būs būvniecības ieceres iesniegumi un iesniegumi par speciālajos būvnoteikumos...

Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Padome 14. februārī panāca pagaidu vienošanos par Komisijas priekšlikumu izveidot Eiropas Darba iestādi (ELA). Šī jaunā Eiropas Savienības (ES) iestāde atbalstīs taisnīgu darbaspēka mobilitāti ES, ļaujot iedzīvotājiem un uzņēmumiem izmantot vienotā tirgus piedāvātās iespējas, vienlaikus tā atbalstīs sadarbību starp valstu iestādēm, arī novēršot un apkarojot krāpšanu un pārkāpumus sociālajā jomā. Komisija 2018. gada 13. martā nāca klajā ar priekšlikumu regulai par Eiropas Darba iestādes izveidošanu kā daļu no sociālā taisnīguma nodrošināšanas pasākumu kopuma. Šis priekšlikums ir arī viens no pasākumiem, ar kuru palīdzību tiek ieviests Eiropas sociālo tiesību pīlārs, kura mērķis ir panākt stabilāku konverģenci virzībā uz labākiem darba un dzīves apstākļiem. Eiropas Darba iestāde faktiski aptvers visas ekonomikas nozares. Privātpersonas un uzņēmumi varēs ES un valsts līmenī bez grūtībām piekļūt informācijai par darbaspēka mobilitāti. Piemēram, darbinieks vai darba devējs būvniecības nozarē varēs atrast informāciju par darba iespējām un tiesībām un pienākumiem, kas izriet no ES tiesību...

Radošo profesiju pārstāvjiem un izdevējiem būs vienkāršāk risināt sarunas ar lielajiem interneta uzņēmumiem par autortiesību atlīdzības saņemšanu, to paredz 13. februārī Eiropas Parlamenta deputātu un Eiropas Savienības (ES) Padomes panāktā vienošanās par autortiesībām digitālajā jomā. Vienošanās mērķis ir nodrošināt autortiesību noteikumu tiesību un pienākumu piemērošanu arī interneta vidē. Jaunie noteikumi tieši ietekmēs tādus interneta milžus kā YouTube, Facebook un Google News. Abu ES likumdevēju mērķis sarunās bija arī turpmāka vārda brīvības nodrošināšana internetā. Vienošanās mērķis ir radīt vidi, kurā autortiesību turētājiem - īpaši mūziķiem, izpildītājiem un tekstu autoriem - būtu vienkāršāk vienoties par atlīdzību no viņu darbu izmantošanas interneta platformās. Dalīšanās ar ziņu rakstu fragmentiem netiks uzskatīta par autortiesību pārkāpumiem, taču vienošanās paredz noteikumus, kas neļaus ziņu apkopotājiem šo iespēju izmantot ļaunprātīgi. Tas nozīmē, ka ziņu pieteikumi - ja vien tie būs ļoti īsi - arī turpmāk parādīsies Google News ziņu plūsmā. Noteikumi arī ļaus augšuplādēt aizsargātus materiālus citēšanas, kritikas, kariķēšanas vai...