JAUNUMI

Līdz ar straujo ekonomikas izaugsmi trešajā ceturksnī turpinājis strauji pazemināties bezdarba līmenis un visai spēcīgi audzis tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati. Bezdarba līmenis trešajā ceturksnī samazinājies līdz 7,0% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un ir par 1,5 procentpunktiem zemāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada. Tas ir vēl nedaudz straujāks samazinājums nekā gada pirmajā pusē. Bezdarba kritumā būtiskākā loma ir bijusi ekonomikas straujajai attīstībai, kas radījusi augošu pieprasījumu pēc strādājošajiem, un tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits trešajā ceturksnī bijis par 1,9% jeb 17,2 tūkstošiem lielāks nekā pirms gada, uzrādot aptuveni tādu pašu pieauguma tempu kā gada pirmajā pusē. Kā liecina statistika par aizņemtajām darba vietām, visstraujāk jaunas darba vietas pēdējā gada laikā veidojušās informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē, būvniecībā, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kur aizņemto darba vietu skaits trešā ceturkšņa sākumā bijis attiecīgi par 8,2%, 6,2% un 4,3% lielāks nekā pirms gada. Savukārt neliels darba...

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma III nodaļā “Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis” ir noteikti uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (turpmāk – nodoklis) objekti, maksātāji, nodokļa aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtība, kā arī atbrīvojumi no nodokļa maksāšanas. Nodokļa maksātāji ir: komersanti - sabiedrības ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrības, individuālie komersanti, personālsabiedrības; ārvalsts komersanta filiāles, kas ierakstītas komercreģistrā; zemnieku saimniecības. Likumā ir noteikti šādi atbrīvojumi no nodokļa maksāšanas: par operatīvajiem transportlīdzekļiem vai transportlīdzekli, kurš reģistrēts par operatīvo transportlīdzekli; par transportlīdzekļu ražotāja pilnvarotas personas īpašumā vai turējumā esošiem transportlīdzekļiem, kuri tiek izmantoti kā demonstrācijas transportlīdzekļi transportlīdzekļu un kurus komersants vai ārvalsts komersanta filiāle deklarējusi vadītāju valsts reģistrā (turpmāk — reģistrs); par īpašumā vai turējumā esošiem īstermiņa (līdz vienam gadam) iznomāšanai paredzētiem transportlīdzekļiem, kurus komersants vai ārvalsts komersanta filiāle deklarējusi reģistrā, ja komersantam vai ārvalsts komersanta filiālei transportlīdzekļu iznomāšanas pakalpojumi kopā ar transportlīdzekļu tirdzniecību veido ne mazāk kā 90...

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti pieņēmuši jaunus telekomunikāciju noteikumus, kas nosaka ES iekšzemes zvanu cenu griestus, padarīs iespējamu 5G tīklu izbūvi un radīs ārkārtas gadījumos izmantojamu brīdināšanas sistēmu. Eiropas Parlaments trešdien apstiprināja jūnijā panāktās vienošanās ar ES Padomi par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa (584 balsis pret 42, 50 deputātiem atturoties) un par Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC) pilnvaru paplašināšanu (590 balsis pret 63, 23 deputātiem atturoties). Jaunie noteikumi ļaus nodrošināt labākus ātrgaitas savienojamības pakalpojumus, padarīs ES iekšzemes zvanus drošākus un lētākus, vienlaikus sniedzot telekomunikāciju operatoriem prognozējamību, kas nepieciešama investīcijām ātrdarbīga interneta infrastruktūrā. Zemākas cenas, lielāks ātrums un drošība viedtālruņu lietotājiem “Ārzemēs kā mājās” viesabonēšanas noteikumi 2017. gadā atcēla maksu par mobilo sakaru izmantošanu, atrodoties citā ES valstī. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem kā mobilo, tā fiksēto sakaru zvani uz citu ES valsti nedrīkstēs būs dārgāki par 19 centiem minūtē. Īsziņas nosūtīšana drīkstēs maksāt ne vairāk kā 6 centus. Jaunie noteikumi arī pasargās viedtālruņu...

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti trešdien balsojumā apstiprināja Eiropas Parlamenta nostāju sarunās par nākamo ES daudzgadu budžetu, tostarp nosakot arī vēlamo līdzekļu sadalījumu starp ES programmām. EP deputāti apliecināja savu “vienotību un gatavību” sarunām ar dalībvalstu ministriem par ES daudzgadu finanšu shēmu (2021. - 2027. gada DFS) un pauda nožēlu, ka dalībvalstu sarunās par vienotu nostāju nav panākts “vērā ņemams progress”. EP deputāti uzskata, ka Eiropas Komisijas izstrādātais DFS piedāvājums ir sarunu sākumpunkts, taču piedāvātais izmērs “neļaus ES pildīt politiskās saistības un reaģēt uz nākotnes izaicinājumiem.” Deputāti vienojušies par šādām prioritātēm (neizsmeļošs uzskaitījums): • Pētniecības programmai “Apvārsnis Eiropa” paredzēt 120 miljardus eiro (Eiropas Komisija piedāvājums: 83,5 miljardi) 2018. gada cenās; • stiprināt Eiropas Stratēģisko investīciju plānu (“Junkera plānu”) • palielināt finansējumu transporta infrastruktūrai un maziem un vidējiem uzņēmumiem; • saglabāt finansējumu lauksaimniecības politikai un kohēzijas politikai; • dubultot finansējumu jauniešu bezdarba mazināšanai, trīskāršot finansējumu Erasmus+ programmai; • vismaz 25% DFS izdevumu būtu jāparedz...

Ministru kabineta 13. novembra sēdē piešķirti papildu 3 554 883 eiro uzņēmēju atbalstam ES fondu programmas “Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā” 2. atlases kārtas ietvaros iesniegtajiem projektiem. Papildu finansējums rasts no šīs pašas atbalsta programmas 1. atlases kārtas pārpalikuma. ES fondu atbalsta programmas “Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā” mērķis ir veicināt komersantu produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanu, izstrādājot un ieviešot jaunus produktus un tehnoloģijas ražošanā, kā arī palielinot privātā sektora ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijās. Programmas ietvaros atbalstu var saņemt mazie, vidējie un lielie komersanti, kuri plāno īstenot projektu Viedās Specializācijas stratēģijas jomās (RIS3). Programmas kopējais finansējums ir 60 miljoni eiro. Programmas 1. atlases kārtas ietvaros (12.07.2016 - 12.09.2016) kopumā tika saņemts 41 projekta iesniegums, no kuriem apstiprināti tika 17 projekti par kopējo finansējumu 25 803 588,85 eiro. Savukārt programmas 2. atlases kārtas ietvaros (21.11.2017. - 12.04.2018) tika saņemts 51 projekta iesniegums par ERAF finansējumu 54 772 387,17 eiro. Kā secināms, komersantu interese...

Lai noteiktu personas darba gaitu apliecinošos dokumentus, kā arī izglītojamās personas dokumentus, kuriem ir arhīviska vērtība, un to glabāšanas termiņus, 13. novembra sēdē valdība apstiprinājusi Kultūras ministrijas (KM) izstrādātos noteikumus "Noteikumi par personas darba vai dienesta gaitu un izglītību apliecinošiem arhīviski vērtīgiem dokumentiem un to glabāšanas termiņiem." Pašreizējais tiesiskais regulējums arhīvu jomā nenosaka personas darba, dienesta un izglītības arhīviski vērtīgos – ilgstoši (ilgāk par 10 gadiem, bet ne mūžīgi glabājamos) un pastāvīgi (mūžīgi) glabājamos dokumentus un to glabāšanas termiņus. Saskaņā ar Arhīvu likuma 8.panta pirmās daļas 2. un 3.punktu ilgstoši glabājamie dokumenti ir dokumenti, kuri ilgstoši izmantojami institūcijas vai privātpersonas pienākumu un tiesību īstenošanai un aizsardzībai; patstāvīgi glabājamie dokumenti – dokumenti, kuriem ir vēsturiska, sabiedriska, kultūras vai zinātniska nozīme. Privātpersonas – darba devēji bieži glabā visus darba attiecību dokumentus ilgāk nekā nepieciešams vai arī pretēji, mazāk nekā nepieciešams. Bijušo darba ņēmēju sociālās tiesības uz valsts un izdienas pensijām un citiem sociālajiem maksājumiem...

Valdība apstiprinājusi grozījumu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, nosakot Latvijas nodokļa maksātājam pienākumu maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) arī par ārvalstu sabiedrības, kurā nodokļu maksātājam ir būtiska līdzdalība, peļņas daļu, ja šīs ārvalsts sabiedrības peļņa ir gūta, veicot neīstus darījumus, kuru iemesls ir nodokļu priekšrocību gūšana. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums tiek papildināts ar noteikumiem par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem, saskaņā ar ES Direktīvu 2016/1164, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši ietekmē iekšējā tirgus darbību. Likumprojekts papildina UIN likumu ar jaunu 6.1pantu un nosaka, ka kontrolēto ārvalstu uzņēmumu (KĀS) atbilstošas ārvalstu sabiedrības darījumos (kas veikti nodokļu priekšrocību gūšanai) gūto peļņu iekļauj Latvijas nodokļu maksātāja ar nodokli apliekamajā bāzē. KĀS definēšanai, atbilstoši Direktīvas prasībām, likumprojektā noteikta tieša vai netieša (kopā ar saistītajām personām) līdzdalība vairāk kā 50 procenti no kapitāla vai balsstiesībām, vai tiesības saņemt vairāk kā 50 procentus no KĀS peļņas. Papildus minētajam līdzdalības kritērijam Direktīva nosaka vēl vienu kritēriju...

Ministru kabineta 13. novembra sēdē tika akceptēti Ekonomikas ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem”, kuru mērķis ir nodrošināt, ka kredīta devēji un parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēji efektīvi veic noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumus. Attiecīgi MK sekmēs arī Moneyval novērtējumā konstatēto problēmu risināšanu un identificēto pasākumu īstenošanu. MK noteikumi nosaka prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanai patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanā, risku pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmai un tās izveidei, klientu izpētei un klienta veikto darījumu uzraudzībai tām personām, kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izsniedz speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai. Kā zināms, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteikts pienākums PTAC uzraudzīt minētos likuma subjektus, attiecīgi, patērētāju kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju prasību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas...

GRĀMATVEDĪBA Terēze Labzova–Ceicāne: Revolūcija nomnieka uzskaitē – 16. Starptautiskais finanšu pārskatu standarts «Noma» In­ga Lip­šā­ne: Nomas standarta teorētiskie un praktiskie aspekti Redakcija: Pašnodarbinātās personas iemaksu objekta noteikšana diviem darbības veidiem NODOKĻI Linda Puriņa: Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumi lauksaimniekiem Maija Grebenko: Grozītas un papildinātas likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» normas FINANSES Maija Grebenko: Ja saņemts mantojums skaidrā naudā Artūrs Breicis: Pieņemtas jaunās transfertcenu dokumentācijas prasības ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Cik atvaļinājuma dienu pienākas par vienu mēnesi un citas atbildes uz žurnāla lasītāju jautājumiem UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Māris Linga: Jaunais gads nav aiz kalniem NODERĪGI VID: Kad šķietami vienādi fakti vērtējami atšķirīgi «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi novembrī un decembrī PIELIKUMS Dāvanā abonentiem – Olgas Lukašinas un Jekaterinas Juhimecas sagatavotais pielikums «Nodokļi pirkuma–pārdošanas un maiņas darījumos/ Nodokļi, kas saistīti ar uztura līgumu» ABONĒT ŽURNĀLU VAR ŠEIT.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) padome pieņēmusi grozījumus Noteikumos par numerācijas lietošanas tiesībām. Grozījumi veikti, lai Regulatoram būtu iespēja stingrāk uzraudzīt piešķirto numerācijas lietošanas tiesību izmantošanu, kā arī, lai atvieglotu numerācijas lietošanas tiesību piešķiršanas un anulēšanas procesu. Numerācijas lietošanas tiesību neefektīva izmantošana ir izskaidrojama ar to, ka Latvijas Republikā par numerācijas lietošanas tiesībām maksa netiek piemērota (izņēmums ir īsie numuri). Turklāt komersanti pieprasa numerācijas lietošanas tiesības vairāk nekā tiem nepieciešams. Lai to mainītu, Regulators ir veicis grozījumus noteikumos, lai nodrošinātu, ka komersanti ir ieinteresēti numuru izmantošanā un atbrīvot neizmantotos numurus. Vienlaikus Regulators ir pārskatījis numerācijas lietošanas tiesību piešķiršanas un anulēšanas procesu, kā rezultātā veicis grozījumus noteikumos, lai lēmuma pieņemšanas process Regulatorā komersantam ir draudzīgāks un tā iesniegumi tiek izskatīti pēc iespējas īsākā termiņā. Pirms grozījumu apstiprināšanas Regulators izsludināja publisko konsultāciju, lai izzinātu ieinteresēto pušu viedokli. Konsultāciju laikā tika saņemti priekšlikumi no SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, SIA “Lattelecom”, AS “Telekom Baltija”, SIA “Tele...

Pirmā situācija Darbinieka alga 2000,00 eiro. Nodokļa grāmatiņa iesniegta, darba ņēmēja VSAOI likme – 11%, minimums netiek piemērots, apgādājamo personu nav. Par šo darbinieku uzņēmums veic dzīvības apdrošināšanas prēmiju iemaksas (uzkrājošā apdrošināšana) vai privātajā pensijas fondā 40,00 eiro mēnesī. Darba devējs no darbinieka mēneša darba ienākuma ir tiesīgs atskaitīt: - no darba devēja līdzekļiem darbinieka labā veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos (..), kas kopā nepārsniedz 10% no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā (..) Paziņojuma aizpildīšana tabula. Paziņojums par FP izmaksātajām summām (MK noteikumu Nr. 677 2. pielikums) Aizpildot paziņojumu, no darba devēja līdzekļiem veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos (..) darba devējs uzrāda:Darba devējam ir pienākums iesniegt VID “Paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām”. - paziņojuma 05. rindā “Ieņēmumi” – par „labuma” apmēru palielinot darba samaksas apmēru (tas nodrošinās iespēju izslēgt „labumu” no IIN piemērošanas, ievērojot 10% ierobežojumu), - paziņojuma 06. rindā “Neapliekamie ienākumi” – to iemaksu privātajos pensiju fondos...

Eiropas Savienībā (ES) pastāv brīva darbaspēka kustība un darbinieki no ekonomiski trūcīgākām dalībvalstīm dodas strādāt uz turīgākajām ES dalībvalstīm. Lauksaimniecības uzņēmumiem ir pieejams darbaspēks mazāk kvalificēta un bieži vien fiziski grūta darba veikšanai par zemākām izmaksām, bet darbiniekiem tā ir iespēja nopelnīt vairāk par tādu pašu lauksaimniecības darbu, kādu tas veiktu dzīvesvietas zemē par daudzkārt zemāku atalgojumu. Tomēr problēmas sākas brīdī, kad sociālās iemaksas par ārvalstu darbinieku tiek veiktas nepareizajā valstī - darba veikšanas vai darbinieka dzīvesvietas valstī, uzskata Latvijas Zemnieku federācija. „2018. gada 5.novembrī ES lauksaimniecības nozares sociālā dialoga partneri diskusijā par sociālās apdrošināšanas jautājumiem ārvalstu sezonas strādniekiem secināja, ka, neskatoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un vienotu ES darba tirgu, aizvien pastāv būtiskas neskaidrības ārvalstu strādnieku nodarbināšanā lauksaimniecības sezonas darbos Eiropas Savienībā,” informē biedrības „Latvijas Zemnieku federācija” lauku attīstības eksperte Agnese Hauka. Ārvalstu strādnieku nodarbināšanas lielākā problēma ir neskaidrība par darbinieka...

Eiropas Savienības Tiesa (ES Tiesa) 2018. gada 4. oktobrī izskatīja Varnas Administratīvās tiesas (Bulgārija) lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu saistībā ar patērētāju tiesībās lietoto jēdzienu “tirgotājs” un “komercprakse” interpretēšanu (lieta Nr. C‑105/17). Šai lietā kāds patērētājs iegādājies pulksteni tīmekļvietnē www.olx.bg (līdzīga sludinājumu serverim www.ss.lv) atbilstoši distances līgumam. Uzskatot, ka šis pulkstenis neatbilst vietnē publicētajā sludinājumā norādītajām īpašībām, viņš pēc tam, kad pulksteņa piegādātājs bija atteicies no tā nosūtīšanas tam atpakaļ, pretī pārskaitot samaksāto summu, iesniedza sūdzību Bulgārijas Patērētāju tiesību aizsardzības komisijai (turpmāk tekstā – “CPC”). Pēc pārbaudes CPC konstatēja, ka pulksteņa pārdevējs publicējis pavisam astoņus sludinājumus par dažādu preču pārdošanu šajā vietnē, tostarp par pamatlietā aplūkoto pulksteni. CPC uzlika tirgotājam vairākus administratīvos naudas sodus, jo nevienā sludinājumā nebija norādīts tirgotāja vārds, pasta adrese un tirgotāja elektroniskā pasta adrese, galīgā cenu ar visiem nodokļiem un nodevām, maksāšanas, piegādes un izpildes nosacījumi, patērētāja tiesības atkāpties no distances līguma, šo tiesību īstenošanas nosacījumi, termiņi un kārtība,...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pabeigusi pensiju pārskatīšanu personām, kas pensijā devās krīzes gados. No 2016. līdz 2018.gadam VSAA pārskatīja 147,6 tūkstošus saskaņā ar likumu Par valsts pensijām piešķirto vecuma, apgādnieka zaudējuma un izdienas pensiju, kas piešķirtas vai pārrēķinātas no 2010. līdz 2015.gadam. Pensiju pārskatīšana tika veikta, lai personas, kuras pensionējās krīzes laikā, nesaņemtu mazāku pensiju, nekā personas ar tādu pašu darba stāžu, sociālās apdrošināšanas iemaksām un vecumu, kas pensionējušās ekonomiskās izaugsmes gados. Atšķirību novēršanai pensijas aprēķināšanai piemērotie kapitāla indeksi, kas bija noteikti no 2009. līdz 2015.gadam, tika aizstāti ar skaitli „1”. Pārskatīto vecuma pensiju apmērs palielinājās vidēji par 33,87 eiro. Pensiju apmēri pieauga no dažiem centiem līdz pat 900 eiro. 20 procentiem personu vecuma pensiju apmērs pēc pārskatīšanas nemainījās. Pensiju apmēri nemainījās gadījumos, kad pensijas aprēķinātas no mazām sociālās apdrošināšanas iemaksām vai vecuma pensija piešķirta citas pensijas vietā piemēram, invaliditātes pensijas vietā piešķirta vecuma pensija, saglabājot invaliditātes pensijas apmēru. Lielāks pieaugums...

“Valstij ar likumu jāgarantē taisnīgas iespējas visiem. Apkarojot ēnu ekonomiku vienā nozarē, nedrīkstam nelabvēlīgākā situācijā nostādīt citas nozares darba devējus un darbiniekus,” uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis, nododot Saeimā 2018. gadā 1. novembrī pieņemto likumu “Grozījums Darba likumā” otrreizējai caurlūkošanai. Likums "Grozījums Darba likumā" papildina Darba likuma 68.pantu ar trešo daļu. Tā paredz iespēju, ka ar ģenerālvienošanos, kas noslēgta atbilstoši Darba likuma 18.panta ceturtajai daļai un paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē, piemaksas apmēru par virsstundu darbu var noteikt mazāku par 18.panta pirmajā daļā noteikto, bet ne mazāku kā 50 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, ne mazāku kā 50 procentu apmērā no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu (turpmāk — strīdīgā norma). Valsts prezidenta ieskatā 12.Saeimas pieņemtais grozījums Darba likumā vērtējams kā fragmentārs un nepietiekami izstrādāts. Mēģinot sekmēt vienas vai atsevišķu tautsaimniecības nozaru iznākšanu no ēnu...