JAUNUMI

Pērnā gada novembrī stājās spēkā grozījumi Darba likumā, kas paredz, ka turpmāk darba sludinājumā obligāti jānorāda attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai paredzēto stundas tarifa likmes samaksas amplitūda. Nepieciešamību pēc minētajiem grozījumiem iniciēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija kā instrumentu aplokšņu algu mazināšanai un caurspīdīgā personāla atlases procesa veicināšanai. Par to, kā grozījumi ietekmējuši darbinieku meklēšanu un konkurenci darba tirgū stāsta Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis. Ņemot vērā būtisko darbaspēka trūkumu Latvijā, darbinieku pārvilināšana ir vērā ņemama problēma, tāpēc ziņas par darbiniekam izmaksājamo atlīdzību būtībā ir komercnoslēpumu saturoša informācija, ko uzņēmēji labprāt vēlētos neizpaust publiski. Taču faktiskā atalgojuma norādīšanai darba sludinājumos ir arī nenoliedzamas priekšrocības. "Atalgojuma norādīšana ir samazinājusi ienākušo pieteikumu skaitu, taču tas ir paaugstinājis darbinieku atlases procesa efektivitāti, jo amatam piesakās tikai tie kandidāti, kuri ir gatavi pieņemt darba piedāvājumu ar norādīto atalgojumu. Līdz šim atalgojuma jautājums tika apspriests klātienes pārrunās,...

Līdz 1. februārim tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus (izņemot kredītiestādes), ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informatīvā deklarācija par fiziskās personas – Latvijas Republikas rezidenta – veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem. Informatīvā deklarācija VID jāiesniedz arī kapitālsabiedrībām, ražotājiem, pārdevējiem, pakalpojuma sniedzējiem un komersantiem, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus. Informatīvā deklarācija jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), aizpildot un iesniedzot dokumentu “Informatīvā deklarācija par fiziskās personas, Latvijas Republikas rezidenta, veiktajiem līzinga un kredīta vai tikai līzinga vai tikai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, kuru summa mēnesī pārsniedz 360 eiro vai šādu iemaksu kopsumma kalendāra gada laikā pārsniedz 4320 eiro”. Informatīvajā deklarācijā, kas iesniedzama līdz 2019. gada 1. februārim, jānorāda fiziskās personas līzinga/kredīta un ar to saistīto procentu un soda naudu maksājumi, kas veikti 2018. gadā, ja to summa mēnesī pārsniedz 360 eiro vai šādu iemaksu kopsumma gada laikā pārsniedz 4320...

Datu valsts inspekcija informē, ka Francijas datu aizsardzības uzraudzības iestāde CNIL (Commission Nationale de l’Informatique et des Libertés) 2019.gada 21.janvārī par neatbilstību Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām sodīja uzņēmumu GOOGLE LLC, piemērojot naudas sodu 50 miljonu eiro apmērā par personas datu apstrādes pārredzamības principa nenodrošināšanu un neatbilstošu datu subjekta piekrišanu attiecībā uz personalizētu komerciālu paziņojumu saņemšanu. CNIL 2018.gada 25.maijā saņēma divu asociāciju sūdzības “None Of Your Business”(“NOYB”) un “La Quadrature du Net” (“LQDN”) norādot, ka GOOGLE LLC nav juridiska pamata uzņēmuma lietotāju personas datu apstrādei, it īpaši personalizētu komerciālu paziņojumu sūtīšanai. Inspekcija norāda, ka LQDN tika pilnvarots pārstāvēt 10 000 uzņēmuma klientu (sūdzības iesniedzējus). Pēc sūdzību saņemšanas CNIL uzreiz uzsāka izmeklēšanu par iesniegtajām sūdzībām. Izskatot lietu CNIL konstatēja divu veidu pārkāpumus Vispārīgās datu aizsardzības regulas kontekstā: Nepietiekama personas datu apstrādes pārredzamības principa nodrošināšana un informācijas trūkums; Nepastāv tiesiskais pamats personalizētu komerciālo paziņojumu sūtīšanai. Nepietiekama personas datu apstrādes pārredzamības principa nodrošināšana un informācijas...

Latvija ir viena no ES dalībvalstīm, kurā koplīgumu pārklājums ir mazāks par 35% un attiecībā uz kuru ETUC 2018.gada pavasarī ir izsludinājusi nebijušu “ārkārtas brīdinājumu,” uzsverot draudus cienīgam atalgojumam un cienīgiem darba apstākļiem Latvijas darba ņēmējiem, informē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Lai nostiprinātu nozares koplīgumu pārrunu autonomiju, Latvijas sociālie partneri - arodbiedrības, darba devēji un valdība - vienojās par grozījumu Darba likumā, kas paredz vairāk "telpas" nozaru koplīgumu pārrunām attiecībā uz vienu nodarbinātības jautājumu - piemaksu par virsstundu darbu, kas likuma pašreizējā redakcijā ir ne mazāks par 100%. Sociālie partneri vienojās, ka ar nozares koplīgumu būtu iespējams atkāpties no likumā noteiktās piemaksas par virsstundu darbu 100% apmērā, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi, proti, nozares koplīgums ir: vispārsaistošs (erga omnes) nozarē; to ir parakstījusi arodbiedrība, kas ietilpst lielākajā arodbiedrību konfederācijā valstī; tas paredz būtisku minimālās algas paaugstināšanu nozarē un nozares koplīgumā noteiktā piemaksa par virsstundu darbu nav mazāka par 50%. Līdz...

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) (The European Securities and Markets Authority, ESMA) ir nolēmusi atjaunot no 2018. gada 1. augusta spēkā esošo aizliegumu cenu starpības līgumu (CFD) reklamēšanai, izplatīšanai un pārdošanai privātpersonām, pagarinot to vēl par trim mēnešiem, t.i., no 2019. gada 1. februāra. Rūpīgi apsverot nepieciešamību pagarināt šobrīd spēkā esošo ierobežojošo intervences pasākumu, EVTI pārliecinājās, ka joprojām pastāv būtiskas bažas par to privāto ieguldītāju aizsardzības nodrošināšanu, kuri izmanto CFD piedāvājumus, tāpēc tika panākta vienošanās par ierobežojumu pagarināšanu uz tādiem pašiem noteikumiem kā iepriekšējais lēmums par ierobežojumiem, kas tika piemērots no 2018. gada 1. novembra. Ierobežojuma atjaunošana EVTI Uzraudzības padome par ierobežojošā pasākuma pagarināšanu vienojās 2018. gada 18. decembrī, un tas attiecas uz: 1. Sviras limitiem pozīciju atvēršanai privātiem klientiem robežās no 30:1 līdz 2:1, kas atšķiras atkarībā no to pamatā esošo aktīvu svārstīguma: 30:1 galvenajiem valūtu pāriem; 20:1 mazāk svarīgu valūtu pāriem, zeltam un galvenajiem indeksiem; 10:1 precēm, izņemot...

Profesionālu autobusu vadītāju trūkumu spiež meklē risinājumus autobusu vadītāju problēmai, norāda Vitālijs Komars, SIA “Ekspress-Ādaži” valdes priekšsēdētājs. “Ekspress-Ādaži” pagājušā gada septembrī uzsāka dokumentu sagatavošanu, lai piesaistītu darbaspēku no Ukrainas. Taču arī šajā situācijā saskārās ar jauniem šķēršļiem, kas liedz uzņēmumam iespēju piesaistīt un integrēt darbiniekus no ārvalstīm Latvijas darba tirgū un sabiedrībā. Pagājušā gada oktobrī uzņēmums Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) iesniedza ielūguma pieprasījumu vienreizējas ieceļošanas vīzas saņemšanai uz 90 dienām Ukrainas pilsonim, taču decembrī saņēma atteikumu. Pamatojot savu lēmumu, ka ārzemniekam nav valsts valodas zināšanu līmenis, ko pieprasa Valsts valodas centrs (VVC) autobusa vadītājiem. Potenciālajam darbiniekam no ārvalstīm, kurš vēlas strādāt par autobusa vadītāju, ir jāzina valsts valoda vidējā līmenī (B1) jau ierodoties Latvijā. Uzņēmums norāda, ka ir gatavs organizēt un apmaksāt valsts valodas apmācības kursus, taču vispirms cilvēkam ir jāļauj ierasties Latvijā. “Ekspress-Ādaži” nav saprotams valsts iestāžu atteikuma iemesls, jo autobusa vadītājs nav reglamentēta profesija kā, piemēram, ārsts, skolotājs...

Konkurences padome (KP) informē, ka 2018. gadā par 60 % pieaudzis izvērtēto uzņēmumu apvienošanās ziņojumu skaits salīdzinājumā ar 2017. gadu. Apvienošanās darījumu pieaugoša tendence vērojama jau pēdējos trīs gadus, spēkus apvienojot gan vietējiem uzņēmumiem, gan ārvalstu uzņēmumiem, pārpērkot vietējos. Pieaugošās uzņēmumu konsolidācijas tendences pamatā ir dažādi iemesli: tirgus pozīciju nostiprināšana, biznesa fokusa maiņa, eksportspējas stiprināšana, sinerģijas radīšana starp vairākiem uzņēmumiem ar mērķi samazināt izmaksas, veidot vienotu attīstības politiku un palielināt konkurētspēju tirgū. Apvienošanās notikušas vismaz 25 Latvijas tautsaimniecības nozarēs KP pērn izskatīja 20 apvienošanās ziņojumus, no kuriem ceturtā daļa ir bijuši par sarežģītiem darījumiem, kur nepieciešama padziļināta tirgus analīze. Vērtētie apvienošanās darījumi kopumā ietekmējuši vismaz 25 Latvijas tautsaimniecības nozares, savukārt sarežģītākās apvienošanās ietekmējušas tādas komercdarbības jomas kā pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecība, telekomunikācijas, apdrošināšanas pakalpojumi, lauksaimniecības dzīvnieku barības ražošana, graudu vairumtirdzniecība, kā arī siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana un piegāde. 19 lēmumos ir pieņemts pozitīvs atzinums – apvienošanās atļauta, jo konkurencei nav paredzams...

Rīgas pašvaldība 24. janvārī pievienojusies Būvniecības informācijas sistēmai (BIS), informē Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB). Līdz ar Rīgas pievienošanos BIS varēs nodrošināt būvniecības ieceres e-saskaņošanu vēl lielākam klientu lokam. Sadarbības līgumā par BIS lietošanu starp BVKB un Rīgas pilsētas pašvaldību ir noteikta kārtība, kādā pašvaldība lieto www.bis.gov.lv, lai izpildītu Būvniecības likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos noteiktās funkcijas un uzdevumus. Līdz ar Rīgas pašvaldības pievienošanos BIS, visā Latvijas teritorijā ikviens iedzīvotājs savu būvniecības ieceri var saskaņot elektroniski, nodrošinot daudz ātrāku, ērtāku un caurspīdīgāku būvniecības procesu, kā arī informācijas uzkrāšanos vienuviet sistēmā. Vienlaikus būtiski tiek samazināts darba apjoms būvvaldēm, jo būvniecības procesam nepieciešamie dati BIS automātiski tiek iegūti no valsts datu bāzēm, norāda Edmunds Valantis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks. Grozījumi Būvniecības likumā, kas Saeimā ir izskatīti otrajā lasījumā, pieliks punktu arī duālai sistēmai (papīra un elektroniski), nodrošinot sabiedrību ar caurskatāmāku, ātrāku, un ērtāku būvniecības procesa pārvaldību, uzskata BVKB direktore...

Pagājušajā gadā turpinājis sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina Lursoft apkopotā informācija par situāciju maksātnespējas jomā 2018.gadā. 2018.gadā ierosināts 1 871 maksātnespējas process, kas ir par 11,70% mazāk procesu nekā 2017.gadā. Tikmēr ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī, bet ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu skaits sarucis no 11 procesiem 2017.gadā līdz 3 procesiem pērn. 2018.gadā sarucis maksātnespējīgo uzņēmumu vidējais vecums. Ja 2017.gadā uzņēmumu, kuriem ierosināta maksātnespēja, vidējais vecums bija 8,4 gadi, tad uzņēmumu, kuriem process ierosināts pagājušajā gadā, vidējais vecums bijis 7,8 gadi. Teju desmitajai daļai no visiem uzņēmumiem, kuriem pagājušajā gadā ierosināta maksātnespēja, uz procesa ierosināšanas brīdi bija reģistrēts nodokļu parāds, kas nozīmē, ka šim faktoram ir jāpievērš īpaša uzmanība un gadījumā, ja kādam no piegādātājiem vai klientiem tiek reģistrēts nodokļu parāds, ir jāizvērtē turpmākie sadarbības nosacījumi. Tāpat arī kā signāls kalpo gada pārskatu iesniegšanas disciplīna. Tikai 365 uzņēmumi no tiem, kuriem pērn ierosināta maksātnespēja, iesnieguši gada pārskatu par...

Aizvadītā gada nogalē saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosināja turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīšanu arī 13. Saeimā. 13.Saeimas deputāte Ļubova Švecova 2018. gada 20. decembra Saeimas plenārsēdē debatēs norādīja, ka likumprojekts ir saistīts ar administratīvās atbildības rekodifikāciju - administratīvo sodu pārcelšanu uz nozaru attiecīgajiem likumiem, jo pieņemts jauns Administratīvās atbildības likums, kas no 2020. gada aizstās līdzšinējo pagaidām vēl spēkā esošo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (LAPK). Lemjot par likumprojekta turpmāko gaitu, Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā tika uzklausīti vairāki eksperti, tajā skaitā no prokuratūras un advokatūras, un arī no augstskolu pasniedzējiem. Minēto ekspertu viedoklis bija viennozīmīgs - administratīvās atbildības rekodifikācija ieviesīs haosu sodu piemērošanā. Savukārt Juridiskās komisijas vārdā Jānis Bordāns, kurš šonedēļ kļuvis par tieslietu ministru, likumprojekta apspriešanas laikā aicināšu balsot “pret”, norādot, ka likumprojekts nav saistīts ar dekodifikāciju vai rekodifikāciju. "Šis likumprojekts ir saistīts ar to, ka Finanšu ministrija un...

Jūrmalas pilsētas domes sēdē 24. janvārī deputāti atbalstīja bērna piedzimšanas pabalsta palielināšanu jūrmalniekiem līdz 500 eiro par katru bērnu. Tas būs lielākais šāda veida pabalsts Latvijā. Patlaban pabalsts Jūrmalā deklarētajiem jaundzimušajiem ir 285 eiro. 2018. gadā jaundzimušā pabalsts 285 eiro apjomā piešķirts vairāk nekā 600 jūrmalniekiem. Pabalstu 500 eiro apmērā varēs piešķirt bērna, kurš piedzimis 2019. gadā, vecākam, aizbildnim vai adoptētājam, kam deklarētā dzīvesvieta Jūrmalas pilsētā ir vairāk nekā seši mēneši pirms bērna piedzimšanas. Iecerēts, ka pabalstu 500 eiro apmērā saņems arī tie vecāki, aizbildņi vai adoptētāji, kas jau ir saņēmuši pabalstu par 2019. gadā dzimušu bērnu 285 eiro apmērā atbilstoši patlaban spēkā esošajiem noteikumiem. Šādos gadījumos pabalstu pārrēķinās un izmaksās starpību. Jaundzimušā pabalstu palielinās, veicot grozījumus Jūrmalas pilsētas domes saistošajos noteikumos “Par Jūrmalas pašvaldības pabalstu jaundzimušo aprūpei”. Grozījumi saistošajos noteikumos stāsies spēkā pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pozitīva atzinuma saņemšanas un publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Pabalsts jaundzimušo...

Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurore 2018. gada nogalē tiesai nodevusi krimināllietu, kurā apsūdzēta viena persona par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā. Uzņēmuma amatpersona 2015. un 2016. gadā uzņēmumā interesēs nolūkā izvairīties no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas, nodeva dokumentus ar tajos iekļauto nepatiesu informāciju par faktiski nenotikušiem darījumiem pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju sastādīšanai un iesniegšanai Valsts ieņēmumu dienestā (VID), tādējādi PVN deklarācijās par 2015. gada trīs mēnešiem, kā arī par 2016. gada septiņiem mēnešiem iekļāva apzināti nepatiesu informāciju par reāli nenotikušiem darījumiem. Ar savām darbībām apsūdzētais izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā. Apsūdzētā darbību rezultātā valstij nodarīts zaudējums 483 489,90 EUR apmērā. Vienlaikus, kriminālprocesā tika uzsākts process piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanai juridiskai personai, jo noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais izdarīja uzņēmuma interesēs. Lieta nodota Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai. Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek...

Saeima 24.janvārī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumu Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, kas paredz pagarināt laika periodu starp Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšanu un balsojumu Saeimas sēdē par šiem kandidātiem. Ar grozījumu paredzēts noteikt, ka kandidatūras Valsts prezidenta amatam iesniedzamas Saeimas Prezidijam rakstveidā ne agrāk kā 60 dienas un ne vēlāk kā 55 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām. Patlaban likums paredz kandidatūras iesniegt ne agrāk kā 50 un ne vēlāk kā 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām. Ilgāks laika posms starp kandidātu izvirzīšanu un Saeimas balsojumu nodrošinātu iespēju rīkot plašākas atklātas diskusijas, kurās deputātiem būtu iespēja uzklausīt arī sabiedrības viedokli, kā arī rīkot izvirzīto kandidātu debates publiskajā telpā, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori. Lai likuma grozījums stātos spēkā, Saeimā tas vēl jāpieņem divos lasījumos.

Kā informē Lursoft, lai gan pērn samazinājies, arī 2018. gadā aizvien, tāpat kā iepriekšējos gados, saglabājies ierosināto fizisko personu maksātnespējas procesu skaita pārsvars pār juridisko personu procesiem. Lursoft statistikas dati liecina, ka pagājušajā gadā maksātnespēja pasludināta 1 279 fiziskām personām. Tas veido attiecīgi 68,36% no kopējā maksātnespējas procesu skaita, kas ierosināti 2018.gadā. Gada laikā to skaits sarucis par 16,46%. Aprēķini rāda, ka no visām fiziskajām personām, kurām 2018.gadā ierosināta maksātnespēja, 20,41 % (2017.gadā – 20,85%) procesa ierosināšanas brīdī bijušas amatpersonas vai arī dalībnieces kādā no Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, bet 36,43% personu ar uzņēmējdarbību bijušas saistītas iepriekš, taču procesa ierosināšanas brīdī vairs nav bijušas Latvijas uzņēmumos ne amatpersonas, ne dalībnieces.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) aicina interesentus uz semināru 19. februārī par projektu iesniegumu sagatavošanu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalsta iegūšanai ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidē vai rekonstrukcijā. Šim mērķim programmas otrajā atlases kārtā pieejami 25,4 miljoni eiro no ERAF. Ar ERAF atbalstu plānots veicināt apstrādes rūpniecības un viedo specializācijas jomu komersantu darbības paplašināšanos un jaunu uzņēmumu veidošanos, sekmējot industriālo telpu izveidi reģionos. Paredzēts, ka finansējumu piešķir ražošanas ēku būvniecībai, pārbūvei vai atjaunošanai visā Latvijas teritorijā, izņemot Rīgu. Vienam plānošanas reģionam pieejamais ERAF finansējums ir 5 088 784 eiro; vienam projektam maksimālais ERAF finansējuma apmērs ir 1 500 000 eiro, Rīgas plānošanas reģionā - 5 088 784 eiro. Seminārs notiks 19.februārī Ekonomikas ministrijas telpās. Pieteikšanās semināram CFLA tīmekļa vietnē līdz 17. februārim. Semināra darba kārtība – šeit. Semināra norisi būs iespējams vērot arī interneta tiešraidē. Projektu iesniegumus CFLA pieņems līdz 15. aprīlim. Projektu iesniedzēji var būt komersanti vai nodibinājumi,...