JAUNUMI

Attīstības finanšu institūcija ALTUM biznesa uzsācējiem visā Latvijā šī gada pirmajos deviņos mēnešos uzņēmējdarbības uzsākšanai aizdevumus piešķīrusi vairāk nekā 8,2 miljoni eiro apmērā, kas ir lielākais apjoms pēdējo piecu gadu laikā. Salīdzinot ar 2017. gada deviņiem mēnešiem gan pēc izsniegto aizdevumu kopskaita, gan pēc piešķirtā finansējuma apjoma pieaugums ir 40%. Jauno uzņēmēju aktivitāte, izmantojot valsts atbalsta programmu aizdevumus, pieaugusi teju visos Latvijas reģionos. Lielākais aizdevumu skaita pieaugums šā gada 9 mēnešos fiksēts Zemgalē (+45%), savukārt liels atbalstīto biznesa projektu kopsummas pieaugums ir Vidzemē (+89%), Zemgalē (+69%) un Kurzemē (+60%), kas liecina par lielāka apjoma biznesa ideju īstenošanu. Uzņēmēju aktivitāte, izmantojot valsts atbalstu, pieaugusi arī Latgalē (aizdevumu skaits pieaudzis par 8%), vienlaikus nedaudz samazinoties kopējam piešķirtā finansējuma apjomam, kas liecina, ka jaunie uzņēmēji šajā reģionā biznesu sāk ar mazāka apjoma projektiem. Pretēja aina ir Rīgas un pierīgas reģionā, kur kopējais piešķirtā finansējuma apjoms audzis par 26%, taču projektu skaits samazinājies par 7%. Kopumā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izskatījis SIA “X” (turpmāk – Iesniedzējs) iesniegumu par uzziņu (turpmāk – iesniegums) un sniedza uzziņu jautājumā par administratīvajiem sodiem un ar tiem saistītajiem nodokļu riskiem, kā arī par Uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma 8.panta otrās daļas 10.punktu. Iesniedzējs nodarbojas ar starptautiskiem auto kravu pārvadājumiem un veic saimniecisko darbību Baltijas, Skandināvijas, Eiropas valstu, Krievijas, kā arī Centrālās Āzijas un Aizkaukāza valstu tirgū. Katru nedēļu Iesniedzējs saņem vairāk nekā 10 soda naudas rēķinu no dažādām Eiropas Savienības, tostarp arī Skandināvijas valstīm, par ātruma pārsniegumiem, ceļa zīmju neievērošanu un citiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kā arī par darba laika režīma neievērošanu, kravu pārsvaru, riepu protektoru dziļuma neievērošanu u.tml. Soda naudas rēķini var būt adresēti Iesniedzējam vai arī personiski autovadītājam uz Iesniedzēja juridisko adresi vai deklarēto dzīvesvietas adresi. Tas atkarīgs no tā, kādā veidā konkrētais pārkāpums tiek fiksēts – ar fotoradaru, fiksējot transportlīdzekļa reģistrācijas numuru, vai fiziski, veicot ārvalstu kontrolējošo dienestu reidus...

No 5. līdz 6. novembrim Finanšu ministrijas pārstāvji piedalās Eirogrupas un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas notiks Briselē, Beļģijā. Eirogrupā plānots pārrunāt aktuālākos ekonomikas un finanšu jautājumus, tostarp par Banku savienību – eirozonas aspektiem. Sanāksmes laikā plānots uzklausīt Eiropas Centrālās Bankas (ECB) Uzraudzības valdes priekšsēdētājas ziņojumu un Vienotās noregulējuma valdes (SRB) prezentāciju, kuru laikā sanāksmes dalībnieki tiks informēti par aktualitātēm. Paredzēta arī tematiskā diskusija par finanšu stabilitāti Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMU), kā arī par dalībvalstu iesniegto Budžeta plānu novērtējumu. Paplašinātajā Eirogrupas formātā dalībnieki pārrunās šā gada oktobra Eirosamita sanāksmes notikumus, Ekonomikas un monetārās savienības (EMU) padziļināšanu un Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) reformu, turpinot diskusiju par ESM instrumentu kopuma pārskatu un ESM nākotnes lomu, kā arī par publiskā atbalsta instrumenta Vienotajam noregulējuma fondam dizaina elementiem. Dalībnieki apspriedīs arī Banku savienības Ceļa karti, lai uzsāktu politiskās diskusijas par Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (EDIS). Savukārt ECOFIN sanāksmes laikā...

Ministru kabinets 5. novembrī akceptēja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikumā, nosakot Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pienākumu veikt ģeogrāfiskās bloķēšanas regulas uzraudzību. 2018. gada 3. decembrī stāsies spēkā Eiropas Savienības Regula (ES) 2018/302, ar ko novērš nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un citus diskriminācijas veidus iekšējā tirgū klientu valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ. Līdz ar to šajā datumā arī PTAC uzsāks regulas uzraudzību. Par ģeogrāfisko bloķēšanu sauc diskriminējošu praksi, kad vienas ES dalībvalsts tirgotāji liedz piekļuvi savām mājaslapām, mobilajām lietotnēm vai citām tiešsaistes saskarnēm citu ES dalībvalstu klientiem, kuri vēlas veikt pirkumus internetā. Tāpat arī ģeogrāfiskā bloķēšana ietver klientu pāradresāciju bez klienta piekrišanas uz citu mājaslapas versiju, kas ir mērķēta uz noteiktas valsts tirgu, pamatojot savu rīcību ar klienta valstspiederību, dzīvesvietu vai uzņēmējdarbības vietas veikšanu. Ģeogrāfiskā bloķēšana attiecas arī uz praksi, kad citas dalībvalsts patērētājam tiek liegts pabeigt pirkumu vai tiek lūgts apmaksāt pirkumu ar citas dalībvalsts maksājumu karti. Regulas mērķis...

Tā kā Latvijā profesionālās izglītības satura īstenošanā notiek pāreja uz modulāro pieeju, arī nodarbinātajiem vecumā no 25 gadiem ES fondu projekta ietvaros turpmāk būs iespēja apgūt modulārās profesionālās izglītības programmas. Tas ļaus īsākā laikā apgūt koncentrētāka satura izglītības programmas daļu, paaugstinot savas darba prasmes atbilstoši darba tirgus mainīgajām prasībām. Valdība 5. novembrī apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 15.jūlija noteikumos Nr.474 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.4.1.specifiskā atbalsta mērķa "Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci" īstenošanas noteikumi", kas nosaka darba ņēmēju iesaisti savas kvalifikācijas paaugstināšanā ES fondu projekta ietvaros. Līdz šim projektā iesaistītie varēja izvēlēties mācīties profesionālās tālākizglītības programmā, profesionālās pilnveides programmā vai kādā neformālās izglītības programmā. Turpmāk strādājošiem būs iespēja apgūt arī modulārās profesionālās izglītības programmas, kas paredz iespēju īsākā laikā apgūt atsevišķu modulārās profesionālās izglītības programmas moduli vai moduļu kopu, rezultātā saņemot apliecību par apgūtajām zināšanām un prasmēm. Tāpat ir precizēta projekta mērķa...

Saeima ceturtdien, 1.novembrī, otrajā galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, ar kuru ratificēts Latvijas un Igaunijas valdību līgums par iedzīvotāju reģistrā iekļauto datu apmaiņu. Līgums paredz noteikt datu apjomu, ar kuru apmainās abu pušu iedzīvotāju reģistri, lai nodrošinātu, ka tajos iekļautie dati ir aktuāli, kvalitatīvi un pilnīgi. Tiesiskais regulējums Latvijā noteic pienākumu personai sniegt ziņas Pilsonības un migrācijas pārvaldei par sevi, saviem nepilngadīgajiem bērniem un personām, kas atrodas tās aizbildnībā vai aizgādnībā. Gadījumos, kad persona, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, uzturas ārpus Latvijas, tai ir pienākums paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei savas dzīvesvietas adresi ārvalstīs, kā arī citas izmaiņas reģistrā iekļautajās ziņās. Taču personas ne vienmēr ziņo par šīm izmaiņām, tādēļ nereti reģistra ziņas var nebūt aktuālas. Gadījumos, kad persona nav sniegusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei noteiktās ziņas, pārvalde ziņas reģistrā var aktualizēt, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem dokumentiem. Jau līdz šim Latvijas un Igaunijas atbildīgās iestādes ir apmainījušās ar reģistrētajiem datiem,...

Valdība 5. novembrī apstiprināja grozījumus Autortiesību likumā, nosakot, ka neredzīgu personu un personu ar citādām lasīšanas grūtībām interesēs atļauts izgatavot un izplatīt kopijas pielāgotā formātā bez autoru un blakustiesību īpašnieku atļaujas un atlīdzības samaksas. Grozījumi Autortiesību likumā izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvas (ES) 2017/1564 noteikumus. Direktīva paredz jaunu, obligātu autortiesību izņēmumu, lai personas, kuras ir neredzīgas vai ar citādām lasīšanas grūtībām, tostarp disleksiju, un pilnvarotas institūcijas, kas darbojas šo personu labā, bezpeļņas nolūkā būtu tiesīgas sagatavot un izplatīt kopijas pielāgotā formātā (piemēram, Braila rakstā, audiogrāmatas veidā un lielburtu iespiedumā) bez atļaujas saņemšanas no autortiesību un blakustiesību īpašniekiem. Izņēmums arī nodrošina iespēju izplatīt un saņemt kopijas pielāgotā formātā no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Papildus grozījumi Autortiesību likumā paredz precizēt Autortiesību likuma 22.pantā noteikto izņēmumu darbu reproducēšanai personu ar redzes un dzirdes invaliditāti vajadzībām. Likumprojekts paredz izņēmumu attiecināt uz visām personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem (redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura), nevis tikai uz personām,...

Iznācis žurnāla Nr. 21 (441). Tajā lasiet: GRĀMATVEDĪBA Laila Kelmere: Pilnveidota grāmatvedības uzskaites un gada pārskata sagatavošanas kārtība budžeta iestādēs Ita Bekerta:Avansa rēķini un avansa norēķini NODOKĻI Kā sociālās iemaksas ietekmēs pensiju. Sastādīts pēc Labklājības ministrijas, VID un VSAA ziņojuma «Par faktiski veikto VSAOI pensiju apdrošināšanai ietekmi uz personu sociālo nodrošinājumu» FINANSES Ilga Beča: Nākamo periodu izmaksas un ieņēmumi ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko, VID:Par darba samaksu 2018. gada septembrī un citas atbildes uz žurnāla lasītāju jautājumiem GRĀMATVEŽA KALENDĀRS Ņina Vasiļevska: Grāmatveža kalendārs par nodokļu samaksu un atskaišu iesniegšanas termiņiem novembrī NODERĪGI Redakcija: Tiks ieviesta jauna «baltā» saraksta veidošanas kārtība Redakcija:Informācijas apmaiņa nodokļu jomā starp Latvijas un ārvalstu kompetentajām iestādēm, ja ir noslēgti starptautiskie līgumi Redakcija:Vai patērētāju kredītu nākamgad saņemt būs sarežģītāk? «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi novembrī ŽURNĀLU VAR ABONĒT ŠEIT!

Pagājušajā nedēļā portālā Plz.lv publicētais fragments no žurnāla "Bilance" oktobra otrajā, šāgada 20. (440.) numurā publicētās intervijas ar Agnesi Rudzīti, Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktori, par plānoto ārpakalpojumu grāmatvežu sertifikācijas tematu izraisīja lasītāju interesi un papildus jautājumus - kāpēc plānots licencēt tikai ārpakalpojumu grāmatvežus, kas notiks ar uzņēmumu grāmatvežiem un arī uzņēmumu vadītājiem, kas arī bieži paraksta gada pārskatus? Intervijas pilnajā versijā ir skarti arī šie un vēl daudzi citi jautājumi, tāpēc šoreiz vēl viens izvilkums no publikācijas, kur padziļinātāk iztirzāts jautājums - kāpēc plānots licencēt tikai ārpakalpojumu grāmatvežus? Atgriežoties pie konceptuālā uzstādījuma - reglamentēt tikai ārpakalpojumu grāmatvežus. Vai tas nav ļoti dīvains modelis, jo faktiski iznāk, ka cilvēki, kuri dara vienu un to pašu darbu, tikai dažādos pakalpojuma sniedzēju statusos, tiek sadalīti divās grupās, no kurām viena tiek reglamentēta, bet otra - ne. Vai ar "štata grāmatvežiem" tiešām nav nekādu problēmu, un tur nekāds kontroles mehānisms...

No 16. oktobra būtiski paplašināts profesionālo radošo personu loks, kuras var pretendēt uz atbalsta stipendijām radošās dīkstāves posmos, tostarp pārejošas darba nespējas laikā, un pensijas vecumā - ārstniecības un komunālo maksājumu daļējai segšanai. Saskaņā ar likuma* izmaiņām atbalsta stipendijām var pieteikties arī tās pensionētās radošās personas, kuru darbi ir publiskoti līdz pensijas vecuma sasniegšanai vai izdienas pensijas saņemšanas brīdim. Iepriekš bija noteikts, ka darbiem jābūt publiskotiem vismaz 3 gadu laikā pirms radošās personas statusa iegūšanas. Šāds grozījums veikts, jo līdz šim daudzi radošās jomas pārstāvji, kuri sasnieguši pensijas vecumu vai saņem izdienas pensiju, nevar pieteikties atbalsta stipendijai, jo noteiktajā laika periodā savus darbus saskaņā ar Autortiesību likumu nebija publicējuši. Liela daļa radošo personu pirms pensijas vecuma sasniegšanas radoši vairs nav tik aktīvi kā iepriekš, līdz ar to grozījumi likumā paredz iespēju atbalsta stipendiju saņemt arī tad, ja personas ienākumi 3 mēnešu laikā pirms atbalsta pieprasījuma iesniegšanas katrā mēnesī ir mazāki par 75...

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) izplatījusi paziņojumu, paužot, ka nepieciešams saglabāt gan sezonas laukstrādnieku nodokļa režīmu, gan 5% PVN likmi augļiem un dārzeņiem. LOSP arī rosina izmaiņas, lai sezonas laukstrādnieku programma būtu saistošāka maznodrošinātam darba ņēmējam un veicinātu nelegālās nodarbinātības izskaušanu. Māra Rudzāte, LOSP Dārzkopības grupas vadītāja: “Tas, ka kādos aprēķinos nesasniedzam vēlamos rezultātus, nenozīmē, ka sistēma nestrādā, jo notiek lietas, kuras neesam prognozējuši, vai arī neesam sākotnēji paredzējuši. Piemēram, ja kādos aprēķinos šīs programmas nav sasniegušas vēlamo, tad mēs kā lauksaimnieki tās novērtējam atzinīgi, jo mums ar tām ikdienā ir jāstrādā un savā darbā redzam, ka tās strādā, jo mēs esam tie, kuriem primāri jārūpējas par produkcijas saražošanu, un, ja varam atvieglot birokrātisko un finansiālo slogu, tad tas ir tikai apsveicami. Pateicoties sezonas laukstrādnieku programmai, salīdzinot 2013.gada un 2017.gada sezonu, nodarbināto skaits dārzkopības nozarē ir divkāršojies, kas ir apsveicami. Lai uzlabotu sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīma vidējos rādītājus, tādējādi nozīmīgi samazinot...

Jau 2019.gada beigās visai būvniecības nozarei būs saistoša minimālā alga 780 eiro apmērā mazkvalificētam darbaspēkam un 819 eiro apmērā, ja darbinieks ir ieguvis profesijai atbilstošu izglītību, sola Latvijas Būvuzņēmēju partnerība pēc 1.novembrī 3.lasījumā pieņemtajiem grozījumiem Darba likumā, kas paredz nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos tiek būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt iespēju vienoties par virsstundu apmaksas apmēru. Pieņemtais likums paver būvniecības ģenerālvienošanās spēkā stāšanos jau 2019.gada vidū. “Būtisks minimālā atalgojuma kāpums būvniecības nozarē, ko panāksim ar ģenerālvienošanos, ir nepārprotams darba ņēmēju ieguvums, ko savukārt līdzsvaro darba devējiem labvēlīgā vienošanās samazināt piemaksu par virsstundu darbu. Šis ir vēsturisks brīdis ne tikai būvniecības nozarei, bet visai Latvijas tautsaimniecībai, jo ar grozījumiem Darba likumā ir paplašināta telpa elastīgākām un līdzsvarotākām sociālo partneru pārrunām. Esam droši, ka jau tuvākajā laikā šo telpu ar jēgpilnu saturu piepildīs arvien jaunu koplīgumu slēdzēji,” uzsver Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Vēl 6 mēnešus pēc ģenerālvienošanās spēkā stāšanās uzņēmumi varēs maksāt...

12.Saeima kopš sanākšanas 2014.gada 4.novembrī kopumā pieņēmusi 187 jaunus likumus un veikusi grozījumus 803 likumos. Otrreiz caurlūkoti 11 likumi. Šajā laikā notikušas 188 Saeimas sēdes. No tām 151 bija kārtējā, 21 ārkārtas sēde un astoņas ārkārtas sesijas sēdes. Tāpat 12.Saeima sanākusi uz astoņām svinīgajām sēdēm. 12.Saeimas pilnvaru laikā izskatīšanai parlamenta komisijās tika nodoti 1190 likumprojekti, no tiem 883 bija iesniedzis Ministru kabinets, 191 – Saeimas komisijas, bet 113 – Saeimas deputāti. 12.Saeimā trīs likumdošanas iniciatīvas bija iesniedzis Valsts prezidents. Strādājot ar iesniegtajiem likumprojektiem – skatot tos otrajā un trešajā lasījumā –, 12.Saeimā kopumā vērtēti 21652 priekšlikumi. 12.Saeimas sēdēs debatēs visbiežāk runājuši deputāti Ivars Zariņš – 328 reizes, Valdis Kalnozols – 238 reizes, Artuss Kaimiņš – 191 reizi, Inguna Sudraba – 188 reizes, Juris Viļums - 186 reizes un Igors Pimenovs – 176 reizes.

NUMURA INTERVIJA PVN shēmu apkarošanai jābūt prioritātei. Saruna ar KASPARU PODIŅU, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktoru JURISTA PADOMS Kuras neatkarīgo personu grupas atbrīvojamas no PVN? VIKTORIJA SOŅECA, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante, Latvijas Republikas pārstāvja Eiropas Savienības Tiesā biroja juriste Par izmaiņām kapitāldaļu un akciju apķīlāšanas kārtībā. AIVARS LOŠMANIS, Dr. iur., zvērinātu advokātu biroja VILGERTS partneris, zvērināts advokāts Kā pasargāt biznesu no negodīgiem darījumu partneriem. TOMS BORDĀNS, zvērinātu advokātu biroja BDO LAW jurists IEPIRKUMI Jaunākās izmaiņas publisko iepirkumu regulējumā. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore FINANŠU TIESĪBAS Kolektīvā finansēšana un tās attīstības perspektīvas. ANNA MIŠŅEVA, zvērināta advokāte, zvērinātu advokātu birojs ELLEX KĻAVIŅŠ TIESU PRAKSE Strīdi saistībā ar darba piespiedu kavējumu un papilddarbu. Augstākās tiesas spriedumi lietās Nr. SKC‑926/2018 un Nr. SKC‑552/2018 . KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos LASĪT ŽURNĀLU ELEKTRONISKI ŠEIT ABONĒT ŽURNĀLU VAR ŠEIT

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir pārliecināta, ka 1.novembrī Saeimā 3.lasījumā pieņemtie grozījumi Darba likumā, kas nosaka virsstundu apmaksas kārtību, tiks apstrīdēti kā Satversmei neatbilstoši. Ar grozījumiem nolemts papildināt 68. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Ar ģenerālvienošanos, kas noslēgta atbilstoši šā likuma 18. panta ceturtajai daļai un paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē, piemaksas apmēru par virsstundu darbu var noteikt mazāku par šā panta pirmajā daļā noteikto, bet ne mazāku kā 50 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, — ne mazāku kā 50 procentu apmērā no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.” Saskaņā ar Darba likumu nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50 procentus nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apjoms ir vairāk nekā 50 procenti no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas...