JAUNUMI

Latvija 2018. gada 1. augustā pievienojās Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) speciālajam datu izplatīšanas standartam Plus (SDIS Plus) un kļuva par 17. valsti pasaulē, kas īsteno augstākā līmeņa SVF datu izplatīšanas standarta iniciatīvu. Pievienošanās SDIS Plus standartam ir Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts kases, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un AS "Nasdaq Riga" kopīga darba rezultāts: Latvijas Banka koordinē SDIS Plus standarta īstenošanu, Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde uztur valsts datu apkopojuma lapu (National Summary Data Page), un visas iesaistītās institūcijas sagatavo un publisko noteiktas statistisko datu kategorijas par iedzīvotājiem, finanšu, tautsaimniecības, fiskālo un ārējo sektoru. Valstīm, kas pievienojušās SDIS Plus standartam, valsts datu apkopojuma lapas (National Summary Data Page) struktūra ir vienota, un tajā datu lietotājam ērti pieejama informācija par svarīgākajām valsts tautsaimniecības un finanšu statistisko datu kategorijām un atbildīgajām institūcijām, kā arī saites uz datiem, t.sk. mašīnlasāmā formātā, un skaidrojošajiem aprakstiem. Vienlaikus ar pievienošanos SDIS Plus standartam valsts...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 2018. gada 3. augustā ierosināja lietu "Par Augstskolu likuma 27. panta piektās daļas un 30. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam". Apstrīdētās normas Augstskolu likuma 27. panta piektā daļa: "Akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām nav piemērojams Darba likuma 45. panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums. Darba līgumu ar akadēmiskajā amatā ievēlēto personu (profesoru, asociēto profesoru, docentu, lektoru, asistentu) slēdz rektors uz ievēlēšanas laiku - sešiem gadiem." Augstskolu likuma 30. panta ceturtā daļa: "Asociēto profesoru saskaņā ar šā likuma 33. panta noteikumiem atklātā konkursā uz sešiem gadiem ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome. Pamatojoties uz nozares profesoru padomes lēmumu, rektors noslēdz darba līgumu ar asociēto profesoru." Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 106. panta pirmais teikums: "Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai." Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Latvijas Universitātes asociētā profesora Jāņa Kārkliņa (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) pieteikuma....

Vairāki grāmatveži šobrīd ir šokēti, ieraugot savu darbinieku prognozēto neapliekamo minimumu periodam augusts – decembris, jo dažos gadījumos summa pārsniedza nevien 200, bet arī 300 un pat 400 eiro. Žurnāla BILANCE redaktore MAIJA GREBENKO sniedz skaidrojumu. Kāpēc veidojas šāda situācija un vai tam ir kāds pamats? Izlasīsim MK noteikumu Nr.676 „Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai” 3. punktu: fiziskās personas maksimālais gada neapliekamais minimums: 2018. gadā – 2400 eiro. Tātad minimums nav noteikts mēnesim, bet gan gadam. Tas, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) minimumu paziņo mēnesim, saistīts tikai ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanas kārtību, nevis ar to, ka minimums nevar būt lielāks. Šomēnes mēs par to pārliecinājāmies. Kāpēc tā notiek? 2018. gada sākumā VID konstatē personas mēneša vidējos ieņēmumus, kas pārsniedz 1000 eiro. Darba vietā, kur iesniegta nodokļa grāmatiņa, tiek paziņots, ka prognozētais neapliekamais minimums 2018. gada periodam no 1. janvāra līdz 31. jūlijam ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2018. gada jūlijā: Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Par Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokolu 2017. gada 19. oktobrī parakstītais Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā 2017. gada 19. oktobrī parakstītais protokols ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts. 20.06.2018. 05.07.2018. Ministru kabineta 2018. gada 5. jūlija rīkojums Nr. 302 “Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 8. augusta rīkojumā Nr. 385 “Par biedrībām, nodibinājumiem un starptautiskajām izglītības un sadarbības programmām”” Atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 8.punktam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek apliktas stipendijas, kas izmaksātas no budžeta, Ministru kabinets apstiprinātu biedrību un nodibinājumu līdzekļiem vai no to starptautisko izglītības...

Ekonomikas ministrija aicina komersantus, tos pārstāvošās organizācijas un pašvaldības noslēgt brīvprātīgas vienošanās par energoefektivitātes uzlabošanu. Vienošanās mērķis ir veidot ilgtermiņa sadarbību starp ministriju, uzņēmējiem un pašvaldībām, lai veicinātu energoefektivitāti un pieredzes apmaiņu. Vienošanās paredz energoefektivitātes uzlabošanos atsevišķos uzņēmumos, komersantus pārstāvošas organizācijas uzņēmumos vai pašvaldībās, kā rezultātā tiek ietaupīts noteikts enerģijas daudzums. Efektīva enerģijas izmantošana palīdz kāpināt kā katra atsevišķa uzņēmuma, tā arī valsts ekonomikas kopējo konkurētspēju, jo tā ir iespēja samazināt energoresursu izmaksas un veidot noturību pret to cenu celšanās riskiem. Lai sāktu sarunas un sagatavotu brīvprātīgo vienošanos EM aicina aizpildīt un iesūtīt Ekonomikas ministrijai intereses apliecinājumu uz Ekonomikas ministrijas oficiālo e-pasta adresi [email protected]. Vienošanos slēdz uz laiku ne īsāku par pieciem gadiem un tās pamatnosacījums ir darbības plāns, kura mērķis ir sasniegt enerģijas ietaupījumu vismaz 10% apmērā. Vienošanās saturs tiek veidots individuāli, sarunu gaitā ar katru pretendentu atsevišķi. Vienošanās noslēgšanas iespēju paredz Ministru kabineta 2016.gada 11.oktobra noteikumi Nr.669 “Kārtība, kādā noslēdz...

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) un Finanšu ministrija (FM) ir konceptuāli vienojusies par nodokļu samazināšanu un atbalstu ēdināšanas nozarei. LRB apņēmusies panākt ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē nodarbinātajām profesijām, bet FM pēc šīs vienošanās noslēgšanas ieviest pazemināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā. Tāpat tika panākta izpratne par dubultās samaksas atcelšanu brīvdienās un svētku dienās, darba laika uzskaites svarīgumu, kā arī vaučeru sistēmas ieviešanu, lai restorāniem atviegloti īslaicīgo strādnieku nodarbināšanu. “Nodokļu slogs restorānu nozarē Latvijā ir viens no lielākiem Eiropā, nesamērojams ar klientu pirktspēju. Vienlaikus mūsu valstī ir hronisks darbaspēka resursu trūkums. Rezultātā - praktiski visi nozares dalībnieki šobrīd strādā ar zaudējumiem - 75% mūsu biedru ir hroniski nodokļu parādi un restorāni ir spiesti meklēt dažāda veida nodokļu optimizācijas veidus. Vienlaikus LRB apvieno Latvijai lojālus uzņēmējus, kuri vēlas nomaksāt visus nodokļus un godīgi konkurēt, tāpēc esam gandarīti, ka beidzot finanšu ministres personā esam raduši ne tikai dzirdīgas ausis, bet arī apņemšanos sakārtot...

Konkurences padome (KP) aicina iedzīvotājus aptaujā izteikt viedokli par faktoriem, kas ietekmē izvēli mainīt banku. Aptauja noris tirgus uzraudzības ietvaros, kuras mērķis ir izpētīt banku klientu mobilitāti Latvijā. Uzraudzība sākta, jo Latvijā arvien vairāk novērojamas izmaiņas gan tirgus struktūrā, gan arī banku sniegto pakalpojumu klāstā. Bankas klientu piesaistei mēdz sasaistīt vienu pakalpojumu ar citiem, piemēram, lai saņemtu hipotekāro kredītu, klientam ir jāpārkreditē arī citas īstermiņa saistības uz konkrēto banku, kas savukārt ierobežo klientu mobilitāti izmantot citu banku pakalpojumus. Arī Eiropas Komisija atzinusi, ka banku sektora necaurspīdīguma un grūti salīdzināmo pakalpojumu specifikas dēļ ir būtiski pētīt banku klientu mobilitāti. KP lūdz aizpildīt aptauju līdz 20. augustam, sniedzot informāciju no privātpersonu, nevis juridisku personu skatupunkta. Aptauja ir anonīma, un visas atbildes tiks izmantotas apkopotā veidā. Tās aptuvenais aizpildīšanas ilgums - līdz piecām minūtēm. Saite uz aptauju: https://goo.gl/rk694G

Datu valsts inspekcija informē, ka saskaņā ar Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma (turpmāk – ISPL) 1.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto, komerciāls paziņojums ir jebkāds paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai arī tāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisku darbību vai reglamentēto profesionālo darbību. Par komerciālo paziņojumu neuzskata informāciju, kas dod iespēju tieši piekļūt vispārējai informācijai par pakalpojuma sniedzēju un tā darbību (domēna vārds vai elektroniskā pasta adrese). Komerciālu paziņojumu nosūtīšanas tiesiskais pamats ir noteikts ISPL 9.pantā, proti, komerciālu paziņojumu uz fiziskas personas elektroniskā pasta adresi vai izmantojot citu elektronisku saziņas veidu ir atļauts sūtīt, ja tiek iegūta šīs personas piekrišana vai, ja pastāv visi ISPL 9.panta otrās daļas nosacījumi, papildus ievērojot ISPL 9.panta ceturto daļu. Tādējādi komerciālu paziņojumu sūtīšana ir jāveic ievērojot ISPL un Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk-Regula) noteikumus. Attiecībā uz komerciālu paziņojumu (tie ir zvani, e-pasti u.c.) saņemšanu, Inspekcija norāda,...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk - FKTK) ir apkopojusi datus par Latvijas banku sektora rezultātiem saistībā ar klientu bāzes attīrīšanu no riskantajiem čaulas veidojumiem, kuri vienlaikus atbilst divām definētajām čaulas veidojuma pazīmēm. Jau iepriekš, pārskatot klientu bāzi, un jo īpaši kopš stājies spēkā jaunais 2018. gada regulējums, šādu veidojumu skaits Latvijas banku klientu bāzē ir dinamiski sarucis, un noteiktajā termiņā (t.i. 07.07.2018.) šo klientu noguldījumu atlikums kopējo noguldījumu īpatsvarā ir 0.03% (pamatā tas ir bloķēto līdzekļu atlikums izejošajā plūsmā). 09.05.2018. stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas prasīja finanšu sektora tirgus dalībniekiem Latvijā 60 dienu laikā pārtraukt sadarbību ar uzņēmumiem, kuri vienlaikus atbilst divām čaulas veidojumu pazīmēm - tiem nav faktiskas saimnieciskās darbības un ekonomiskās vērtības, kā arī reģistrācijas valstī nav prasību sagatavot finanšu pārskatus. FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: "Tagad pavisam droši varam sacīt, ka no mūsu banku puses šis darbs ir pilnībā paveikts. Atlikušie...

Datu valsts inspekcija paskaidro, ka Vispārīgā datu aizsardzības regula (turpmāk – Regula) neattiecas uz tādu personas datu apstrādi, ko veic fiziskā persona tikai personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā (Regulas 2.panta otrās daļas “c” apakšpunkts). Savukārt Regulas 18.apsvērums paskaidro, ka tāda apstrāde nav saistīta ar profesionālu vai komerciālu darbību, kā arī norāda uz to, ka personiski vai mājsaimnieciski pasākumi varētu ietvert korespondenci un adrešu sarakstu turēšanu vai sociālo tīklošanos un tiešsaistes darbības, ko veic saistībā ar šādiem pasākumiem. No minētā izriet, ka ja kāds personīgos nolūkos publisko foto/video sociālajos tīklos un tas nav saistīts ar profesionālu vai komerciālu darbību, tas atbrīvo personu no pienākuma ievērot Regulas nosacījumus. Tomēr katrā individuālā gadījumā ir nepieciešams izvērtēt, vai informācija par fizisko personu, kuru padara par publiski pieejamu kāda cita fiziskā persona, ir saistīta ar šīs personas privāto vai ģimenes dzīvi.

Trešdien, 1. augustā, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola tikās ar Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un pārrunāja ekonomikas un finanšu jomas aktualitātes. Tikšanās laikā finanšu ministre Valsts kancelejas direktoram arī pasniedza iepriekš sagatavotos standarta būvniecības līgumus kapitālsabiedrībām. Standarta būvniecības līgums ir sagatavots, par pamatu ņemot Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas (FIDIC – Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) izstrādātos Būvniecības darbu līguma noteikumus. Standarta būvniecības līguma sagatavošanā nodrošināta FIDIC izstrādāto Būvniecības darbu līguma noteikumu saskaņošana ar Latvijas normatīvajiem aktiem, tai skaitā būvniecības un publisko iepirkumu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Standartizēti līguma noteikumi veicinās savstarpējo attiecību un prasību vienveidīgumu un paredzamību gan vairākos viena pasūtītāja iepirkumos, gan arī vairāku pasūtītāju iepirkumos, tādējādi atvieglojot piegādātājiem dalību iepirkumos un noslēgto līgumu izpildi. “Atzinīgi vērtēju jebkuru valsts pārvaldes vai iedzīvotāju iniciatīvu. Tas palīdz mazināt administratīvo slogu, tādējādi uzlabojot procesu norisi un arī savstarpējo komunikāciju. Tieši šādu funkciju veiks Standarta būvniecības līgumi. Atbalstot šo iniciatīvu, Valsts kanceleja sagatavotos līgumu paraugus nodos valsts...

2018.gada 1.augustā ikviens savā elektroniskajā algas nodokļa grāmatiņā redzēs pārrēķināto individuālo prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Neapliekamo minimumu katram darbiniekam individuāli Valsts ieņēmumu dienests (VID) prognozē divas reizes gadā atkarībā no viņa iepriekš saņemtā ienākumu apmēra. Tādējādi daļai darbinieku var mainīties tā atalgojuma daļa, kurai netiek piemēroti algas nodokļi, un attiecīgi arī atalgojuma kopējais apmērs. Līdz 2018.gada 1.augustam ir veikts VID prognozētā neapliekamā minimuma pārrēķins. Tas nozīmē, ka darbiniekiem ir aprēķināts jauns neapliekamais minimums, ņemot vērā viņu kopējos ienākumus laika posmā no 2017.gada 1.decembra līdz 2018.gada 31.maijam. Šo informāciju VID, izmantojot EDS, paziņo darba devējam. Šie dati tiks ņemti vērā, aprēķinot darbinieku atalgojumu laikā no šī gada 1.augusta līdz 31.decembrim. Pirms nodokļu reformas VID visiem strādājošajiem gada laikā piemēroja vienādu neapliekamo minimumu, taču nodokļu reformas ietvaros mainīta neapliekamā minimuma piemērošanas kārtība un apmērs. No 2018.gada darba vietā, kura Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Algas nodokļa grāmatiņa” atzīmēta kā galvenā darba...

Valsts Darba inspekcija informē, ka 2018.gada 21.jūnijā tika izdarīti grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kas paredz, ka 2018. gada 24. septembris, Viņa Svētības pāvesta Franciska pastorālās vizītes Latvijā diena, tiek noteikts par svētku dienu. Gan Darba likuma 75.3pantā, gan Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta 11.daļā ir ietverts identisks stundas algas likmes aprēķins: “Stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša algu ar darba stundu skaitu attiecīgajā kalendāra mēnesī. Ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks, stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī.” Ņemot vērā to, ka šādi grozījumi ietekmē kalendārā gada vidējo darba stundu skaitu, kā arī to, ka grozījumi ir pieņemti gada vidū, sākot ar 2018.gada 12.jūliju, veicot aprēķinus, ir jāpiemēro precizētais darba stundu skaits. Tas nozīmē, ka stundu algu likme, kas tika aprēķināta no 2018.gada sākuma ir spēkā līdz 11.jūlijam...

Saskaņā ar tieslietu ministra rīkojumu Uzņēmumu reģistra galvenajai valsts notārei Gunai Paiderei no 2018.gada 1.augusta tiek pagarināts pilnvaru termiņš vēl uz pieciem gadiem. Uzticot Gunai Paiderei Uzņēmuma reģistra vadību arī turpmākos piecus gadus, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver, ka G.Paideres vadībā sekmīgi notiek Uzņēmumu reģistra attīstība un klientiem sniegto pakalpojumu digitalizācija. Ministrs atzinīgi vērtē arī Uzņēmumu reģistra vadītājas veiksmīgo sadarbību ar uzņēmēju intereses pārstāvošajām organizācijām un nozaru ministrijām (EM un VARAM). Tieslietu ministrs uzskata, ka G.Paideres vadības laikā Uzņēmumu reģistrs kļuvis par mūsdienīgu valsts pārvaldes iestādi, kas veic klientu apkalpošanu augstā līmenī, ieviešot arī inovatīvus risinājumus saziņā ar saviem klientiem. “Uzņēmumu reģistrs sāk ieviest virtuālos asistentus savā darbā – tas ir pirmais mākslīgā intelekta pielietojums valsts pārvaldē, tas ir jauns klientu apkalpošanas kvalitātes standarts un labs piemērs citām valsts iestādēm. Turpmāko gadu uzdevums iestādei ir pilnīga pāreja uz digitālajiem pakalpojumiem, aktīvi izmantojot jau uzsākto moderno tehnoloģiju izmantošanu valsts pārvaldē,” uzsver Dz.Rasnačs. Galvenās...

Kopējais banku un nebanku patēriņa kredītportfelis laikā no 2009. līdz 2013. gadam ir ievērojami samazinājies, un, neskatoties uz pakāpenisku kopējā patēriņa kredītportfeļa pieaugumu pēdējos gados, 2017. gada patēriņa kredītu apjomi Latvijā veido tikai 60% no pirmskrīzes līmeņa. Tā liecina auditorkompānijas “Ernst & Young Baltic” un augstskolas “RISEBA” veiktais pētījums “Patēriņa aizdevuma tirgus segmenta analīze”. Nebanku kredītu īpatsvars pieaug, bet joprojām dominē bankas Nebanku sektora patēriņa kredītu īpatsvars kopējā kredītportfelī pēc samazinājuma periodā no 2010. līdz 2011. gadam ir sācis pakāpeniski palielināties, tomēr 2017. gadā joprojām lielāko daļu jeb aptuveni 67% no kopējā patēriņa kredītu apjoma veido banku kredīti, savukārt nebanku patēriņa kredīti sastāda 33%. Nebanku jaunizsniegto kredītu īpatsvars periodā no 2009. līdz 2017. gadam ir audzis no 10% līdz 62,6%, un tas ir saistīts gan ar straujo banku kredītu apjoma samazinājumu pēckrīzes periodā, gan ar pastāvīgu nebanku kredītu apjomu pieaugumu laikā no 2013. līdz 2017. gadam. “Pēdējā laikā sabiedrībā ir radies priekšstats,...