JAUNUMI

Lai nodrošinātu operatīvu saziņu ar glābšanas dienestiem arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, piemēram, runas traucējumiem, vai gadījumos, kad nav iespējas ārkārtas situācijās veikt zvanu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu ir veicis mobilās lietotnes “Mana drošība” pilnveidi. Mobilā lietotne ir tiešsaistes rīks saziņai ar operatīvajiem dienestiem, kā arī ziņošanai par ceļu satiksmes negadījumiem vai pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem interneta vidē. Izmantojot lietotnes “Mana drošība” sadaļas “Ārkārtas zvans” iespēju “Nosūtīt manas koordinātas un īsziņu glābšanas dienestam”, glābšanas dienestam tiek automātiski nosūtītas personas atrašanās vietas koordinātas, kā arī vienlaikus ir iespēja uzsākt saraksti ar glābšanas dienesta dispečeru, tādējādi gadījumā, ja persona nav spējīga mutiski ziņot par ārkārtas situācijas detaļām, kā arī nav spējīga nosaukt vai nezina savu atrašanās vietu. Tiek nodrošināta iespēja precīzi noteikt personas atrašanās vietu, izmantojot GPS sniegtos informāciju. Lai noteiktu precīzu atrašanās vietu viedtālrunī jābūt aktivizētai...

Lai arī pagājušais gads finanšu tirgos investoriem sagādāja nelielu vilšanos, sagaidāms, ka 2019. gadu raksturos pozitīvas izmaiņas un akciju un obligāciju vērtību kritums neturpināsies, norāda Iļja Arefjevs, “Luminor Asset Management” valdes loceklis. Turklāt sākot ar šo gadu, ir noteikti klientiem ļoti labvēlīgi komisijas maksu griesti, kas liks arvien efektīvāk darboties arī pensiju pārvaldītājiem. Tikmēr klientiem svarīgākā lieta arvien ir izvēlēties piemērotāko ieguldījumu stratēģiju, uzmanību pievēršot arī pensiju plāna ieguldījumu portfelim - kuros reģionos tiek veikti plāna ieguldījumi. Lejupslīde 2018. gadā un ievērojami pozitīvākas prognozes šim gadam Vērtību kritumu vienlaikus piedzīvoja gan akciju, gan obligāciju tirgi. Ir labi zināms, ka finanšu tirgi ir gan cikliski, gan svārstīgi un tas nebija pārsteigums, bet vilšanos investoriem sagādāja tieši svārstību cēloņi. Starp tiem tā saucamie tirdzniecības kari arvien pieaugošās globalizācijas apstākļos (sākumā gan starp ASV un Eiropas Savienību, gan starp ASV un Ķīnu), nespēja rast risinājumus politiskām problēmām industriāli attīstītajā Eiropā - neveiksmes ar valdības izveidi...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori izziņo 2019. gada uzņemšanu un aicina jaunos uzņēmējus un biznesa ideju autorus pieteikties inkubācijas programmai. No 2019. gada 1. marta līdz 20. martam tiks atvērta pieteikumu pieņemšana dalībai inkubācijas programmā piecpadsmit LIAA biznesa inkubatoros visā Latvijā - Bauskā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Kuldīgā, Liepājā, Madonā, Ogrē Rēzeknē, Siguldā, Talsos, Valmierā, Ventspilī un Radošo industriju inkubatorā Rīgā. Inkubācijas programmā aicināti pieteikties uzņēmumi, kuri nav reģistrēti ilgāk par trim gadiem. Pieteikumus, kas parakstīti ar elektronisko parakstu un nosūtīti uz [email protected], pieņems līdz 2019.gada 20.marta plkst. 23:59. Pirmsinkubācijas programma ir piemērota gan fiziskām, gan juridiskām personām, kuras vēlas izvērtēt savas biznesa idejas dzīvotspēju. Sešu mēnešu garumā tā sniedz dalībniekiem visu nepieciešamo savas biznesa idejas attīstīšanai - aprīkotas darba telpas, mentoru un citu uzņēmēju atbalstu, seminārus un mācības par dažādām uzņēmējiem saistošām tēmām, kas palīdz risināt viņu biznesa izaicinājumus, kā arī vērtīgus kontaktus un dalību lielākajā jauno uzņēmēju...

Saistībā ar to, ka šobrīd ļoti reāla kļuvusi iespēja, ka Apvienotā Karaliste (AK) izstāsies no Eiropas Savienības bez vienošanās ("hard Brexit" scenārijs), jau 30. martā plkst. 00.00 pēc Centrāleiropas laika (attiecīgi 2019.gada 30.martā plkst. 1.00 pēc Latvijas laika) tā var kļūt par trešo valsti (jeb valsti ārpus ES). Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis informatīvo materiālu, kurā skaidro svarīgākās izmaiņas, kas jāņem vērā šāda notikumu attīstības scenārija gadījumā. Par PVN atmaksas pieprasīšanu Pēc 2019.gada 29.marta Direktīvas 2008/9/EK normas saistībā ar PVN atmaksas kārtību vairs netiks piemērotas attiecībā uz AK. Ņemot vērā, ka AK kļūs par trešo valsti, uz kuru attieksies Padomes 1986.gada 17.novembra Trīspadsmitā direktīva 86/560/EEK par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas kārtība nodokļiem pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā (turpmāk – Trīspadsmitā Direktīva 86/560/EEK), visi PVN atmaksas pieprasījumi, kuri adresēti AK, tiks uzskatīti par PVN atmaksas pieteikumiem uz trešo valsti un tos būs...

Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore, vadošā pētniece žurnāla "Bilance" konferencē 23. novembrī skaidroja grāmatvežu bieži uzdotu jautājumu - vai pašnodarbinātā sociālās iemaksas drīkst attiecināt uz saimnieciskajiem izdevumiem? I. Leibus norāda, ka šis jautājums ir viennozīmīgi atbildēts Ministru kabineta noteikumos, kur sacīts, ka pašnodarbinātā sociālās iemaksas attiecina uz izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību, turklāt ir arī norādīts, kurās ailēs tās jānorāda (19. ailē - lauksaimnieki, 20. ailē - visi pārējie). Gada ienākumu deklarācijas D pielikumā par šiem izdevumiem tiek palielināts apliekamais ienākums, lai tos varētu uzrādīt kā attaisnotos izdevumus. "Sarežģīti, taču šāda kārtība izriet no likuma par iedzīvotāju ienākuma nodokli," skaidro I. Leibus. 

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina jauno Valsts Ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi turpināt uzsāktās reformas iestādē, lai padarītu to uzņēmējiem un sabiedrībai pēc iespējas draudzīgāku. LTRK padomes locekļi atzinīgi vērtē valdības lēmumu apstiprināt I.Jaunzemi VID ģenerāldirektores amatā, jo, tiekoties pērnā gada novembrī, kad viņa bija izvirzīta šim amatam, tika gūts apstiprinājums tam, ka iepriekšējās vadītājas Ilzes Cīrules uzsāktās reformas tiks turpinātas, uzlabojot un attīstot iestādi. “Viena no lielākajām valsts iestādēm gandrīz gadu bija ar pagaidu vadītāja, tāpēc ceram, ka I.Jaunzeme pie darba ķersies pēc iespējas drīzāk un ar to azartu un mērķtiecību, kādu demonstrēja tiekoties ar LTRK padomes locekļiem,” saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, norādot, ka lielākoties viedokļi par VID turpmāko attīstību un veicamajiem uzlabojumiem, sakrita, tādēļ tagad jāgaida to ieviešana dzīvē. “Mēs vēlamies izlēmīgu, rīcībspējīgu un uz sadarbību ar nodokļu maksātājiem vērstu VID vadītāju. Ikvienam uzņēmējam regulāri ir jāsadarbojas ar VID, tāpēc ir svarīgi, lai tiktu realizēti uzsāktie...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nosūtījusi tālākai saskaņošanai atbildīgajām ministrijām un sociālajiem partneriem Administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas likumprojektu. Saskaņā ar šonedēļ valdībā apstiprināto VARAM Informatīvo ziņojumu Ministru kabinetā (MK) šo likumprojektu paredzēts iesniegt līdz 28.februārim. Likumprojekts, kas nosaka kārtību, kādā tiks uzsākta vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma, nodots saskaņošanai Finanšu un Tieslietu ministrijai, kā arī Latvijas Pašvaldību savienībai. VARAM izstrādātais Administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas likumprojekts paredz izstrādāt koncepciju, kas ietvers novadu izveidošanas kritērijus un administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu, par ko savukārt laika posmā no jūnija līdz septembrim notiks konsultācijas ar iedzīvotājiem. Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu plāno, apvienojot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, kas spēj nodrošināt likumā minēto pašvaldību autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, izvirzījis par savu galveno prioritāti ministra amatā. Kā ministrija informējusi jau iepriekš, 2018.gadā kritērijam par iedzīvotāju skaitu neatbilst jau 39 no 110 novadiem, divas republikas pilsētas, un kritērijiem atbilstoša attīstības centra nav...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumus par izmaksām, kas ir saistītas ar vieglo automašīnu iegādi, nomu un importu, kā arī ar minēto automašīnu uzturēšanas izmaksām, nosaka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 100.pants. No valsts budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 50 procenti no nodokļa par iegādātu, nomātu vai importētu vieglo pasažieru automašīnu, kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas un kura nav neviena no Pievienotās vērtības nodokļa likuma 100.panta 1.1daļas 1.punktā minētajām automašīnām, kā arī ar šādas automašīnas uzturēšanu saistītās izmaksas, tai skaitā izmaksas par automašīnas remontu un degvielas iegādi. Atsevišķos gadījumos arī kravas furgons, kurš tehniskajā pasē ir klasificēts kā mehāniskais transportlīdzeklis, kas projektēts un būvēts galvenokārt kravu pārvadāšanai (N1 kategorijas transportlīdzeklis), kā arī kravas transporta kaste (N1G kategorijas transportlīdzeklis), faktiski var tikt izmantots arī pasažieru pārvadāšanai kā vieglā pasažieru automašīna. Nodokļu administrācija nosaka nodokļa maksājuma apmēru, ņemot vērā...

Saeima ceturtdien, 7.februārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus septiņos likumos, kas paredz, ka nodokļu maksātājiem visus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu maksājumus vienotajā Valsts kases kontā būs iespēja samaksāt vienā maksājumā. Paredzēts, ka regulāri maksājamo nodokļu maksājumi vienā maksājumā vienotajā kontā būs jāveic līdz katra mēneša 23.datumam. Šāda kārtība nodokļu maksātājam ļaus samazināt maksājumu veikšanas izmaksas, kā arī ietaupīt tam nepieciešamos cilvēkresursus, pauž ierosinājuma autori Finanšu ministrijā. Nodokļu maksātājs, ja tas būs ērtāk no finanšu plūsmas organizācijas viedokļa, nodokļus varēs arī maksāt tāpat kā līdz šim – vairākos maksājumos, taču būs jāievēro to nomaksas gala termiņš - mēneša 23.datums. Patlaban fiziskās un juridiskās personas nodokļus Valsts kasē maksā turpat 50 nodokļu kontos, un šāda kārtība izraisa problēmas gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļus administrējošām institūcijām. Turklāt sarežģīts nodokļu nomaksas process rada administratīvo slogu un papildu izmaksas nodokļu maksātājiem, jo katram nodoklim ir noteikts savs nomaksas termiņš, kas jāievēro grāmatvedim un uzņēmuma vadītājam, lai...

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi noteikumu projektu, lai veiktu grozījumus pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtībā. Noteikumu projektu ceturtdien, 7. februārī, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Patlaban visiem pārtikas uzņēmumiem, iesniedzot Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) iesniegumu uzņēmuma atzīšanai vai reģistrācijai, iesniegumam jāpievieno dokumenta kopija, kas apliecina tā tiesības darboties nolūkotajās būvēs (telpās). Savukārt pēc noteikumu projekta stāšanās spēkā tiesības darboties nolūkotajās būvēs (telpās) būs jāapliecina tikai tiem pārtikas uzņēmumiem, kuru īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā (kuri telpas nomās), jo PVD sadarbosies ar Valsts zemes dienestu (VZD), lai no zemesgrāmatas datorizētā nostiprinājuma žurnāla nepieciešamo informāciju par nostiprinātajām tiesībām iegūtu elektroniski. Tādējādi tiem pārtikas uzņēmumiem, kuri uzsāk darbību savā īpašumā esošās būvēs (telpās), samazināsies administratīvais slogs, jo turpmāk nebūs jāiesniedz īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas. Vairāk informācijas par noteikumu projektu varat gūt Ministru kabineta tīmekļa vietnē – Noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 2.februāra noteikumos Nr.104 “Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība””. Noteikumu projekts vēl...

Piektdien, 8. februārī, Ministru kabineta ārkārtas sēdē valdība izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par fiskālo telpu palielinošiem pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2019. gadam. 2019. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi paredzēti 9,2 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā. Precizējot budžeta bāzes izdevumus, kā arī speciālā budžeta izdevumus un ņemot vērā uzturlīdzekļu saņēmēju skaita izmaiņas, rasts nepieciešamais finansējums fiskālās telpas kompensēšanai. Budžetā iestrādāti iepriekšējās valdības pieņemtie lēmumi un jaunas prioritātes no ministriju rīcībā esošiem līdzekļiem. Tāpat finansējums piešķirts atsevišķiem nozīmīgiem pasākumiem, kuru sākšanu nav iespējams atlikt uz 2020. gadu, piemēram, 7,2 miljonus eiro pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai īstenošanai (Moneyval), kā arī 2,6 miljonus eiro Diasporas likuma normu īstenošanai un 168 077 eiro LPSR VDK dokumentu publicēšanai. Neatkarīgo iestāžu kapacitātes stiprināšanai un darbības pilnveidošanai atbalstīts finansējums 3 miljonu eiro apmērā. Ņemot vērā sabiedrisko mediju nozīmi norišu atspoguļošanā, valdība lēma tiem piešķirt...

Saistībā ar to, ka šobrīd ļoti reāla kļuvusi iespēja, ka Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības bez vienošanās ("hard Brexit" scenārijs), jau 30. martā plkst. 00.00 pēc Centrāleiropas laika (attiecīgi 2019.gada 30.martā plkst. 1.00 pēc Latvijas laika) tā var kļūt par trešo valsti (jeb valsti ārpus ES). Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis informatīvo materiālu, kurā skaidro svarīgākās izmaiņas, kas jāņem vērā šāda notikumu attīstības scenārija gadījumā. Pirmkārt, Lielbritānijai vairs nebūs saistošas ES normatīvā regulējuma normas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā, līdz ar to darījumiem ar Lielbritāniju būs piemērojami tādi paši nosacījumi, kā darījumu veikšanai ar citām trešajām valstīm un trešajām teritorijām. Tāpat arī no 2019.gada 30.marta Apvienotā Karaliste (AK) tiks atslēgta no VIES sistēmas, un nodokļa maksātāji vairs nevarēs pārbaudīt AK komersantu PVN reģistrācijas numuru derīgumu. Eiropas Komisija iesaka pārbaudīt savu darījumu partneru AK nodokļa maksātāju PVN numura derīgumu pirms AK izstāšanās no ES. Tiesa gan, saskaņā ar informāciju Lielbritānijas valdības tīmekļa vietnē,...

Saeima ceturtdien, 6.februārī, galīgajā lasījumā skatīs likuma grozījumus, kas paredz no līdzšinējiem trim uz pieciem gadiem pagarināt Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes locekļu pilnvaru termiņu, kā arī paplašināt potenciālo pretendentu loku atklātā konkursā uz valdes locekļa amatu. Galīgajā lasījumā plānots lemt arī par likumprojektu, ar kuru paredzēts ratificēt Eiropas Padomes 2015.gada 25.marta Konvenciju par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību, lai varētu novērst un apkarot cilvēku orgānu tirdzniecību, atzīstot par noziedzīgām noteiktas darbības, kā arī aizstāvēt to personu tiesības, kas cietušas konvencijā noteiktajos noziedzīgajos nodarījumos. Otrajā lasījumā deputātiem būs jāskata jaunais Komercnoslēpuma likumprojekts un grozījumi Civilprocesa likumā saistībā ar komercnoslēpuma efektīvu aizsardzību pret tā nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu. Tāpat otrajā lasījumā darba kārtībā ir izmaiņas Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas nepieciešami, lai līdzšinējo personas apliecību jeb eID karti noteiktu kā obligātu personu apliecinošu dokumentu, un grozījumi Izglītības likumā, lai varētu ieviest to personu reģistru, kurām izsniegtas izziņas par ārvalstīs iegūtās izglītības...

Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektu 2019.gadam negatavos. Par to trešdien, 6.februārī, vienojās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti, lemjot iesniegt izskatīšanai Saeimā attiecīgus grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību. “Šī gada valsts budžeta projektu Saeimā plānots iesniegt marta sākumā, bet spēkā tas varētu stāties vien aprīļa otrajā pusē. Līdz ar to, ņemot vērā, ka aprēķiniem tiktu izmantotas pagājušā gada makroekonomiskās prognozes, vairs nav lietderīgi izstrādāt likumā noteikto vidēja termiņa budžeta ietvaru šim gadam. Turklāt rudenī vidēja termiņa budžeta ietvars būs jāgatavo jau nākamajam triju gadu periodam,” pauž Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. Būtiski arī, ka līdz aprīļa vidum iesniegšanai Eiropas Komisijā valdībai ir jāizstrādā Latvijas Stabilitātes programma, un tā jau tiktu balstīta uz jaunākajām valsts makroekonomikas attīstības prognozēm, teikts likumprojekta anotācijā. Likuma grozījumus rosinājusi Finanšu ministrija, ņemot vērā, ka šogad nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums un tika apstiprināts valsts pagaidu budžets 2019.gadam. Grozījumi paredz,...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 6.februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Būvniecības likumā. Tie izstrādāti, lai veicinātu pāreju uz dokumentu apriti elektroniskajā būvniecības informācijas sistēmā. Likumprojektā precizēts, ka būvniecības informācijas sistēmā ietverti būvniecības procesam un tā kontrolei nepieciešamie dati, un tās mērķis ir nodrošināt datu uzglabāšanu un apriti starp publiskās pārvaldes institūcijām, kontroles institūcijām un būvniecības dalībniekiem, kā arī sabiedrības iesaisti būvniecības procesā. Būvvaldēm un institūcijām, kuras pilda būvvaldes funkcijas, likumprojektā noteikts pienākums būvniecības un ekspluatācijas kontroles ietvaros nepieciešamās procesuālās darbības atspoguļot un lēmumus izdot būvniecības informācijas sistēmā. Tāpat ar likuma grozījumiem paredzēts, ka, ierosinot būvniecību, ieceres realizācijai nepieciešamo informāciju un dokumentus būs jāiesniedz būvvaldē vai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu. Paredzēts, ka būvvalde un institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, varēs veikt darbības, kas saistītas ar administratīvo pārkāpumu procesu un būvniecības administratīvā procesa ietvaros izdota administratīvā akta piespiedu izpildi....