JAUNUMI

Jautājums: Vai namu apsaimniekotāji kāpņu telpās var izvietot informāciju par komunālo maksājumu parādniekiem? Atbildi sniedz Datu valsts inspekcija. Namu apsaimniekotājiem personas datu apstrādi paredz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums. Atbilstoši minētā likuma 14.panta ceturtajai daļai, pārvaldniekam ir pienākums savlaicīgi informēt dzīvojamās mājas īpašniekus par atsevišķa dzīvojamās mājas īpašnieka darbību vai bezdarbību (tajā skaitā uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūto saistību neizpildi), kas skar vai var skart citu dzīvojamās mājas īpašnieku intereses, kā arī sniegt nepārprotamu un pilnīgu informāciju par šiem jautājumiem pēc atsevišķa dzīvojamās mājas īpašnieka pieprasījuma. Tādējādi, ja dzīvokļa īpašnieki ir vērsušies pie namu apsaimniekotāja un atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14.pantā noteiktajam, ir pieprasījuši informāciju par dzīvojamās mājas īpašnieka darbību vai bezdarbību, kas skar vai var skart viņu, kā dzīvojamās mājas īpašnieku intereses, namu apsaimniekotājam pastāv tiesisks pamats atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 3. un 6.punktam šo informāciju sniegt apjomā, kas nepieciešams mērķa sasniegšanai. Piemēram, lai vērstos pret šiem dzīvokļu...

Saeima 3.maijā pieņēma jaunu Konsulārā palīdzības un konsulāro pakalpojumu likumu, kas nodrošinās tiesisko regulējumu konsulāro funkciju veikšanai atbilstoši aktuālajām prasībām. Jaunā likuma mērķis ir nodrošināt personām, kas atrodas ārpus Latvijas, konsulāro palīdzību un Latvijas iestāžu sniegto no Latvijas starptautiskajām saistībām un Latvijas normatīvajiem aktiem izrietošo pakalpojumu pieejamību Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs. Iepriekš kopš 1994.gada šo jomu regulēja “Konsulārais reglaments”. Kopš tā laika ir būtiski mainījies Latvijas valstspiederīgo skaits ārvalstīs, apdraudējuma raksturs un valstspiederīgo prasības pēc valsts nodrošinātas konsulārās palīdzības un pakalpojumiem. Jaunais regulējums izstrādāts, ņemot vērā Eiropas Savienības direktīvu. Jaunais regulējums attieksies uz Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, personām, kuras Latvijā atzītas par bezvalstniekiem, personām, kurām piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss Latvijā, kā arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem, kuru pilsonības dalībvalstij attiecīgajā ārpus Eiropas Savienības esošajā valstī nav diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības vai goda konsulāta, kas sniedz konsulāro palīdzību. Tāpat regulējums attieksies uz Latvijas pilsoņu un nepilsoņu, bezvalstnieku, trešās valsts...

Iznācis žurnāls BILANCE Nr. 9 (429) . Tajā lasiet: GRĀMATVEDĪBA Jūlija Liodorova, Irina Voronova: Darbības turpināšanas princips: saimnieciskās darbības analīze un maksātspējas prognozēšana 2 Maija Grebenko: Ja skolēns vēlas strādāt NODOKĻI Ina Spridzāne: Par darījumu tirgus vērtību un pievienotās vērtības nodokli FINANSES Svetlana Saksonova: Uzņēmuma ienesīguma analīze: kā palielināt ROS un ROM UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Raitis Kalniņš, Svetlana Sokolova: Pārvaldīšana: darbības un grāmatvedības uzskaites īpatnības ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Ja atvaļinājums sakrīt ar pārcelto darba dienu un citas atbildes uz žurnāla lasītāju un semināru apmeklētāju jautājumiem NODERĪGI Redakcija: Precizēti noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju Redakcija: Par kārtību, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz VID informāciju par finanšu kontiem Redakcija: Virsstundu un arodbiedrības biedru iespējamā nākotne Maija Grebenko: Cik stundu jāstrādā 21. aprīlī? GRĀMATVEŽA KALENDĀRS Ņina Vasiļevska: Grāmatveža kalendārs par nodokļu samaksu un atskaišu iesniegšanas termiņiem maijā «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi maijā PIELIKUMS...

Saeima 3.maijā galīgajā lasījumā lems par jauna likuma projektu, kas paredz personām, kuras atrodas ārpus Latvijas, nodrošināt konsulāro palīdzību un Latvijas iestāžu sniegto pakalpojumu pieejamību Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs atbilstoši aktuālajām prasībām. Tāpat galīgajā lasījumā plānots skatīt grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Tie paredz, ka bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē esošie bērni, sasniedzot 12 gadu vecumu, varēs doties apmaiņas programmā jeb uz laiku būt citas personas aprūpē ārvalstīs. Vēl galīgajā lasījumā deputāti skatīs grozījumus Elektronisko sakaru likumā, lai noteiktu, ka elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem informācija par saviem klientiem būs jāsniedz arī Patērētāju tiesību aizsardzības centram un Centrālās statistikas pārvaldei. Galīgajā lasījumā Saeima lems arī par jauno Apdrošināšanas līguma likumu un grozījumiem Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, lai, pārņemot šobrīd spēkā esošā regulējuma aktuālās normas, nodrošinātu to vienkāršu un pareizu piemērošanu praksē un papildinātu ar jaunām tiesību normām, tostarp no Eiropas apdrošināšanas līgumu tiesību principiem, kā arī direktīvām par uzņēmējdarbību apdrošināšanas un...

(function() { var insp_ab_loader = true; // set this boolean to false to disable the A/B testing loader window.__insp = window.__insp || []; __insp.push(['wid', 1230849953]); var ldinsp = function(){ if(typeof window.__inspld != "undefined") return; window.__inspld = 1; var insp = document.createElement('script'); insp.type = 'text/javascript'; insp.async = true; insp.id = "inspsync"; insp.src = ('https:' == document.location.protocol ? 'https' : 'http') + '://cdn.inspectlet.com/inspectlet.js?wid=1230849953&r=' + Math.floor(new Date().getTime()/3600000); var x = document.getElementsByTagName('script'); x.parentNode.insertBefore(insp, x);if(typeof insp_ab_loader != "undefined" && insp_ab_loader){ var adlt = function(){ var e = document.getElementById('insp_abl'); if(e){ e.parentNode.removeChild(e); __insp.push(['ab_timeout']); }}; var adlc = "body{ visibility: hidden !important; }"; var adln = typeof insp_ab_loader_t != "undefined" ? insp_ab_loader_t : 1200; insp.onerror = adlt; var abti = setTimeout(adlt, adln); window.__insp_abt = abti; var abl = document.createElement('style'); abl.id = "insp_abl"; abl.type = "text/css"; if(abl.styleSheet) abl.styleSheet.cssText = adlc; else abl.appendChild(document.createTextNode(adlc)); document.head.appendChild(abl); } }; setTimeout(ldinsp, 0); })(); Banka «Citadele» izveido jaunu «online» instrumentu, kas dod iespēju uzņēmumiem bankas mājaslapā...

Valsts kanceleja ir saņēmusi 19 pretendentu pieteikumus atklātā konkursā uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu. Pieteikumu iesniegšana noslēdzās 2. maijā. Amata konkurss tika izsludināts 9. aprīlī, un tas tiek rīkots trīs kārtās. Pirmajā kārtā konkursa komisija izvērtēs pretendentu atbilstību izvirzītajām izglītības un profesionālās pieredzes prasībām, ņemot vērā pretendentu iesniegtos dokumentus. Pretendenti, kas būs izvirzīti konkursa otrajai kārtai, klātienē tiksies ar konkursa komisiju, lai pamatotu savu motivāciju ieņemt šo amatu, kā arī prezentētu savu vīziju par VID nākotnē, tā prioritātēm un valsts pārvaldes darbību kopumā. Savukārt konkursa trešajā kārtā uzmanība tiks veltīta vadības kompetencēm, vērtējot pretendentu stratēģisko redzējumu, spējas un pieredzi komandas vadīšanā, pārmaiņu vadībā. Tāpat šajā kārtā tiks analizētas pretendentu prasmes attiecību pārvaldīšanā un orientācija uz rezultātu. Nepieciešamības gadījumā komisija lems par papildu metodēm pretendentu novērtēšanā. Konkursa noslēgumā komisija vienu vai vairākus atbilstošākos pretendentus ieteiks finanšu ministram, kurš savukārt pieņems lēmumu par noteikta pretendenta kandidatūras virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā. Ja VID...

Latvijas Bankas padome apstiprinājusi Latvijas Bankas 2017. gada pārskatu, kas papildus finanšu pārskatiem un pozitīvam neatkarīgu revidentu ziņojumam sniedz pārskatu par Latvijas un eiro zonas ekonomisko vidi un tautsaimniecības attīstību, kā arī informāciju par nacionālās centrālās bankas darbību un tās atbildības jomās paveikto – līdzdalību Eirosistēmas monetārās politikas veidošanā un īstenošanā, ekonomisko analīzi un izpēti, ārējo rezervju un citu finanšu ieguldījumu pārvaldīšanu, skaidrās naudas aprites nodrošināšanu, starpbanku maksājumu sistēmu infrastruktūras uzturēšanu, statistiskās informācijas sagatavošanu un publicēšanu, Kredītu reģistra uzturēšanu u.c. Latvijas Bankas 2017. gada pārskats pieejams interneta vietnē www.bank.lv, turpat pieejami arī atsevišķi publiskoti Latvijas Bankas 2017. gada finanšu pārskati ar neatkarīgu revidentu ziņojumu. Pārskatā norādīts, ka pasaules ekonomiskā izaugsme 2017. gadā kļuva straujāka, turklāt tās tempa kāpums bija vērojams lielākajā daļā pasaules tautsaimniecību. Izaugsmi veicināja finanšu līdzekļu pieejamība, ko nodrošināja stimulējoša centrālo banku monetārā politika, kā arī pasaules tirdzniecības atveseļošanās. Īpaši labvēlīgs 2017. gads bija eiro zonai un Latvijai. Eiro zonas...

Kā norāda Labklājības ministrija, visā pasaulē, tostarp Eiropas Savienībā un arī Latvijā, aizvien pieaug to iedzīvotāju skaits, kam ir dažāda veida un smaguma pārvietošanās ierobežojumi. Iemesli tam ir dažādi: paaugstinās gados vecu iedzīvotāju skaits, kas joprojām vēlas aktīvi iekļauties sabiedrības dzīvē, uzlabojas tehnisko palīglīdzekļu kvalitāte un pieejamība, ļaujot ievērojami aktīvāk dzīvot tiem cilvēkiem, kuriem ir ļoti smaga invaliditāte. Arī sabiedrībā kopumā mainās attieksme pret invaliditāti, veidojot atbalstošu vidi šo cilvēku pilnvērtīgai līdzdalībai. Labklājības ministrijas uzdevumā Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO izstrādāja Vadlīnijas vides pieejamībai publiskām būvēm un telpām un publiskajai ārtelpai. Vadlīnijas izstrādātas, konsultējoties ar cilvēku ar invaliditāti intereses pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām un tās apkopo gan Latvijas normatīvajos aktos noteiktās prasības pieejamas vides izveidei cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, gan dažādu valstu ekspertu izstrādātos ieteikumus. Tās var kalpot kā palīgmateriāls arhitektiem, inženieriem, celtniekiem, būvdarbu vadītājiem, ēku īpašniekiem, politikas veidotājiem un īstenotājiem, un ikvienam, kam interesē jautājumi, kas saistīti ar...

Vidējā neto mēneša atlīdzība Latvijā 2017. gadā pieaugusi par 6,2% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, sasniedzot 894 eiro, liecina personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktā Latvijas algu un atlīdzību 2018.gada pētījuma rezultāti. CV-Online Latvia vadītājs Alvis Brodiņš konstatējis, ka Latvijas iedzīvotāji pelna vairāk nekā liecina oficiālā statistika, jo saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem vidējā neto alga Latvijā pērn bija 676 eiro, kas ir par 24% mazāk nekā liecina pētījuma dati. Tas netiešā veidā norāda uz ēnu ekonomiku un aplokšņu algām. Tomēr starpība starp vidējo neto algu pērn oficiālās statistikas datos un pētījuma datos samazinājusies par vienu procentpunktu salīdzinājumā ar gadu iepriekš, kas liecina par ēnu ekonomikas samazinājumu. Pētījumā arī secināts, ka pastāv būtiska starpība vidējo neto darba algu Rīgā un reģionos. Ja Rīgā strādājošie pērn uz rokas vidēji saņēma 968 eiro, tad Zemgalē - 690 eiro, Vidzemē - 681 eiro, bet Kurzemē - 673 eiro un Latgalē - 593 eiro. Augstākās...

Valsts sekretāru sanāksmē 26. jūnijā izsludināts noteikumu projekts, kas paredz izmaiņas grāmatvedības kārtošanai vienkāršā ieraksta reģistrā: "Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumos Nr.188 "Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā"". Grozījumi paredz papildināt Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu ar jaunām ailēm. Paredzēts žurnāla 19.aili “izdevumi, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu” un 20.aili “izdevumi, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem” sadalīt katru 2 daļās papildinot ar 19.1 un 20.1 ailēm, lai varētu atsevišķi uzskaitīt tās faktisko izdevumu summas, kam nepiemēro ierobežojumu, un tās, kam piemēro ierobežojumu 80% apmērā no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem taksācijas gada beigās, attiecīgi mainot aiļu līdzšinējo numerāciju. Ņemot vērā to, ka žurnālā atspoguļo un attiecīgi klasificē ar personas saimniecisko darbību saistītos naudas vai citu maksāšanas līdzekļu ieņēmumus un izdevumus, tad nav pamata žurnālā norādīt atsavināta...

Eiropas Savienības Vienotā Datu aizsardzības regula, kura stājas spēkā 25. maijā, paredz, ka no personas, kuras dati tiek apstrādāti, datu apstrādātājam jāsaņem "brīvi sniegta" piekrišana. Ko īsti nozīmē "brīvi sniegta piekrišana"? Eiropas Komisija publicējusi regulas vadlīnijas, kurās iekļauts skaidrojums. "Brīvi sniegta piekrišana" nozīmē to, ka datu subjektam ir reāla izvēle un reāla kontrole pār to, vai sniegt savus datus apstrādei. Ja datu subjektam nav patiesas izvēles, ja tas jūtas spiests piekrist datu apstrādei vai nepiekrišanas gadījumā tam draud kādas negatīvas sekas, tad šāda piekrišana nav uzskatāma par derīgu. Tāpat, ja piekrišana ir ietverta kā neatņemama daļa no plašāka sadarbības nosacījumu saraksta ("terms and conditions"), arī tad tā nebūs brīvi sniegta piekrišana regulas izpratnē. Vispārinot - piekrišana netiek uzskatīta par brīvi sniegtu, ja datu subjekts nevar no tās atteikties vai to vēlāk pārtraukt bez kaitējuma sev. Plašāk runājot, jebkurš spiediens vai ietekme uz datu subjektu (kas var izpausties ļoti dažādos veidos), kas neļauj...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pateicas visiem godprātīgajiem un atbildīgajiem nodokļu maksātājiem, īpaši tiem 2236, ar kuriem pagājušajā gadā bijusi sekmīga sadarbība, kuriem bijusi augsta nodokļu saistību izpildes disciplīna un kuri veikuši ievērojamas iemaksas valsts budžetā. 1920 uzņēmumi VID pateicības rakstus saņem atkārtoti, bet 316 – pirmo reizi. Visiem šiem uzņēmumiem VID neplāno veikt nodokļu kontroles pasākumus līdz pat 2019. gada 1.maijam. VID regulāri izvērtē nodokļu saistību izpildi mūsu valstī. Veicot šo uzdevumu, jau piekto gadu VID izveidojis to uzņēmumu sarakstu, kuri godprātīgi pildījuši normatīvajos aktos noteikto un kuru veiktās nodokļu iemaksas budžetā pagājušajā gadā pārsniedza 100 000 eiro. Atzinīgi vērtējot šādu uzņēmumu atbildīgo attieksmi pret nodokļu nomaksu, VID ir nosūtījis šiem uzņēmumiem pateicības rakstus, kuros arī apliecina, ka līdz nākamā gada 1.maijam tiem nav paredzēts veikt nodokļu kontroles pasākumus. VID ģenerāldirektora p.i. Dace Pelēkā: “Mēs apzināmies, ka tas ir liels izaicinājums – gan būt jaunajam, kurš sper pirmos soļus...

2018. gada 27. aprīlī stājas spēkā Eiropas Komisijas (EK) Īstenošanas regula, ar kuru nosaka iepriekšēju uzraudzību alumīnija izstrādājumu importam no trešajām valstīm. Regula paredz ieviest noteiktu alumīnija izstrādājumu importa reģistrāciju, ja tie ievesti no valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Ekonomikas zonas, un importa neto apjoms pārsniedz 2500 kg. Uzraudzības sistēma ļaus iegūt informāciju par plānotajiem alumīnija produktu importa apjomiem no trešajām valstīm un savlaicīgi reaģēt uz izmaiņām Eiropas Savienības alumīnija tirgū. Tādējādi, sākot ar 12. maiju, alumīnija produktu ievešanai no trešajām valstīm būs nepieciešams Ārlietu ministrijas izsniegts uzraudzības dokuments (licence). Uzraudzības dokumentu pēc uzņēmuma pieprasījuma izsniegs Ārlietu ministrija 5 darba dienu laikā pēc korekta pieteikuma saņemšanas. Jautājumu gadījumā lūgums sazināties ar Ārlietu ministrijas Ārējās tirdzniecības un investīciju nodaļu pa tālruni: 670 15982 vai e-pastu: [email protected]. EK regulas pilns teksts pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32018R0640&qid=1524729869508&from=EN

Latvijā aptuveni 39% uzņēmumu ikdienā izmanto dažādas bīstamas vielas un maisījumus, kas nevērīgas darbības rezultātā var apdraudēt darbinieku drošību un veselību. Lai uzlabotu darba devēju un darbinieku izpratni par bīstamo vielu ietekmi un tās novēršanu darba vietās gan Eiropas Savienībā, gan Latvijā uzsāk kampaņu „Turi grožos bīstamās vielas”. Lai gan daudzu bīstamo vielu lietošana ir aizliegta, ierobežota vai pakļauta stingrai normatīvajai kontrolei, aptuveni 38% uzņēmumu Eiropā ikdienā izmanto bīstamās vielas, kas var ietekmēt darbinieku veselību – izraisīt plaušu slimības, alerģiskās slimības, saindēšanos vai pat ļaundabīgos audzējus. Lieli uzņēmumi bieži izmanto vairāk nekā 1000 dažādu ķīmisko vielu un maisījumu, piemēram, krāsas, lakas, līmes, tīrīšanas līdzekļus u.c. Līdz ar to nodarbinātie atkarībā̄ no veicamajiem darba pienākumiem var nonākt saskarē ar vairākiem simtiem dažādu bīstamu vielu. Kā norāda Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis, šobrīd izpratne Latvijā ir tikai daļai uzņēmumu: „Vēl joprojām uzņēmumos, it īpaši mikro un mazajos, novērojamas elementāras darba kultūras problēmas...

VID Muitas pārvalde informē, ka ar 2018.gada 1.maiju tiek ieviestas izmaiņas eksportam noformēto Savienības preču izvešanai ar Savienības ārējā tranzīta procedūru (T1). Tas nozīmē, ka Savienības precēm, kurām piemērota eksporta procedūra, secīgi iekšzemes muitas iestādē nevarēs piemērot Savienības ārējā tranzīta procedūru (T1), lai preces izvestu no Savienības muitas teritorijas. Eksportam noformētās preces līdz Savienības ārējai robežai nogādājamas ar eksporta deklarāciju. Atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem muitas jomā eksporta preču izvešanai ir atļauts secīgi (iekšzemes muitas iestādē) piemērot TIR procedūru, ja preces izved ar auto transportu, vai vienoto pārvadājuma līgumu, ja preces izved ar jūras, avio, dzelzceļa transportu vai kā pasta sūtījumu. Reeksports (ārpussavienības preču atpakaļizvešana pēc muitas procedūrām ar ekonomisku ietekmi), tāpat kā līdz šim, jānoslēdz, piemērojot Savienības ārējā tranzīta procedūru (T1) vai TIR procedūru.