Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

JAUNUMI

Kādas prasības jāievēro, sastādot inventarizācijas sarakstu?
Kādas prasības jāievēro, sastādot inventarizācijas sarakstu?
Inventarizāciju veic, nosakot uzņēmuma īpašuma vai lietojuma objektu apjomu dabā un salīdzinot ar debitoriem un kreditoriem prasījumu un saistību summas. Inventarizācijas rezultātus ieraksta inventarizācijas sarakstos. Ja uzņēmumā ir atbildīgā persona, šos sarakstus sastāda vismaz divos eksemplāros, no kuriem viens paredzēts atbildīgajai personai un otrs - uzņēmuma vadītājam. Ministru kabineta noteikumi Nr. 585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" nosaka vairākas prasības, kas jāievēro, sastādot inventarizācijas sarakstu. Tās ir sekojošas: norāda sastādāmā dokumenta obligātos rekvizītus – uzņēmuma un attiecīgās inventarizējamās struktūrvienības nosaukumu, dokumenta nosaukumu un numuru, sastādīšanas datumu, pamatojumu, ziņas par personām, kuras piedalās inventarizācijā, ķermenisko lietu uzskaites vienību nosaukumu un uzskaites kodu (ja tāds ir), mērvienības, daudzumu un citus rekvizītus (cenas, summas), ņemt vērā inventarizējamā objekta veidu un uzņēmuma inventarizācijas instrukcijā noteikto kārtību; inventarizācijas sarakstu sastāda skaidri un saprotami, izmantojot datoru vai izdarot ierakstus ar roku iepriekš sagatavotā inventarizācijas saraksta veidlapā; inventarizācijas sarakstu paraksta inventarizācijas komisijas locekļi un atbildīgā persona, ja tāda...
Plāno izmaiņas maksājumu pakalpojumu jomā
Plāno izmaiņas maksājumu pakalpojumu jomā
Valdībā otrdien, 13. martā, izskatīts likumprojekts "Grozījumi "Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā"", kas paredz dažādas izmaiņas maksājumu pakalpojumu regulējumā, dažas no tām attiecas arī uz patērētājiem. Plānots ieviest divus jaunus maksājumu pakalpojumu veidus – maksājuma ierosināšanas pakalpojumu un konta informācijas pakalpojumu. Šādu pakalpojumu sniegšanai maksājumu pakalpojumu sniedzēja valdījumā nenonāks klientu naudas līdzekļi. Tāpat likumprojekts paredz tiesības maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas saņēmuši tam attiecīgu atļauju, izlaist maksājumu instrumentu, kas var tikt piesaistīts instrumenta turētāja noteiktam maksājumu kontam, kas tam atvērts pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja. Piemēram, tirdzniecības centri, iegūstot nepieciešamo atļauju, varētu piedāvāt saviem klientiem atsevišķu tirdzniecības centra maksājumu karti, kura būtu piesaistīta pircēja bankas kontam. Ar grozījumiem arī plānots paredzēt īsāku uz nenoteiktu laiku noslēgta standarta līguma izbeigšanas termiņu (12 mēnešu vietā sešus mēnešus), kad maksājuma pakalpojuma sniedzējs nevar piemērot soda naudu par priekšlaicīgu standarta līguma izbeigšanu pēc maksājumu pakalpojumu izmantotāja prasījuma. Tāpat paredzēts noteikt laiku (viena darba diena), kādā neautorizēta...
NVA piedāvā finansiālu atbalstu, nodarbinot jauniešus ar profesionālo vai augstāko izglītību
NVA piedāvā finansiālu atbalstu, nodarbinot jauniešus ar profesionālo vai augstāko izglītību
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles līdz šī gada 23. martam pieņem darba devēju pieteikumus dalībai Eiropas Savienības (ES) fondu projekta “Jauniešu garantijas” pasākumā "Pirmā darba pieredze jaunietim." Tā ir iespēja darba devējiem atrast vajadzīgos speciālistus, ar NVA finansiālu atbalstu nodarbinot jauniešus bezdarbniekus ar profesionālo vai augstāko izglītību. NVA reģistrēto jauniešu vidū ir programmētāji, komercdarbības speciālisti, juristi, juriskonsulti, jurista palīgi, loģistikas speciālisti, finansisti, skolotāji, projektu vadītāji, sabiedrisko attiecību speciālisti un daudzu citu kvalifikāciju ieguvēji. NVA ik mēnesi darba devējam maksā dotāciju 200 eiro apmērā nodarbinātā jaunieša algai (jaunietim ar invaliditāti - 300 eiro). Darba devējam ir jānodrošina arī līdzmaksājums jaunieša algai, jo tā nevar būt mazāka par valstī noteikto minimālo algu. NVA ik mēnesi dotē arī algu jauniešu darba vadītājam - 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. Nepieciešamības gadījumos NVA piešķir vienreizēju dotāciju (līdz 100 eiro) individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, uzsākot darbu, kā arī apmaksā jauniešu veselības pārbaudes. Tāpat NVA apmaksā izdevumus, kas...
KP panāk konkurenci ierobežojošu normu neiekļaušanu noteikumos par bezdarbnieku nodarbinātību
KP panāk konkurenci ierobežojošu normu neiekļaušanu noteikumos par bezdarbnieku nodarbinātību
Konkurences padome (KP) pēc sniegtajiem atzinumiem un diskusijām par nepamatotiem konkurences ierobežojumiem Labklājības ministrijas sagatavotajos noteikumu projektos par bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanu un kvalifikācijas paaugstināšanu ir panākusi, ka nozares normatīvajos aktos netiek pieņemtas potenciālo pakalpojuma sniedzēju loku (izglītības iestāžu) ierobežojošas normas. KP pērn konstatēja nepamatotus konkurences ierobežojumu vairākos Labklājības ministrijas sagatavotajos noteikumu projektos, kas paredz piesaistīt izglītības iestādes bezdarbnieku un darba meklētāju profesionālajām apmācībām. Proti, noteikumu projektos bija iekļauts kritērijs, ka apmācību īstenošanai tiktu piesaistītas tikai tādas iestādes, kurām ir piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra (PIKC) statuss. Jānorāda, ka PIKC statusa iegūšana ir apgrūtinoša vai neiespējama tieši privātajām izglītības iestādēm, ņemot vērā to darbības jomu, piemēram, nodrošinot pieaugušo profesionālo izglītību. KP vērsa Labklājības ministrijas uzmanību, ka minētā prasība liegtu izglītības iestādēm, kurām nav PIKC statuss, piedāvāt savus pakalpojumus bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībai. KP ieskatā PIKC statuss kā izvēles kritērijs neveicina iespējami lielāku potenciālo pakalpojuma sniedzēju iesaisti, ievērojot to, ka kā viens no...
Pilnveido normatīvo regulējumu pedagogu sociālo garantiju nodrošināšanai
Pilnveido normatīvo regulējumu pedagogu sociālo garantiju nodrošināšanai
Turpinot darbu pie pedagogu sociālo garantiju nodrošināšanas, Izglītības un zinātnes ministrija Saeimā iesniegusi priekšlikumus likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" trešajam lasījumam. Grozījumi papildina un precizē normatīvo regulējumu par pedagogu sociālo garantiju nodrošināšanu izglītības iestādēs pieejamo finanšu resursu ietvaros. Ar grozījumiem IZM nosaka, ka arī pedagogiem, tāpat kā pārējiem valsts un pašvaldību izglītības iestāžu darbiniekiem, būs tiesības saņemt pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa zaudējumu. Šobrīd Valsts un pašvaldību amatpersonu (darbinieku) atlīdzības likums nosaka, ka šo pabalstu var saņemt izglītības iestāžu darbinieki, kas nav pedagogi, tādējādi nostādot pedagogus nevienlīdzīgā situācijā. Tā kā pabalstu izmaksai izglītības iestāžu dibinātājiem nepieciešami finanšu līdzekļi, plānots noteikt pārejas periodu – izglītības iestādes dibinātājam pabalsti pedagogiem obligāti jāsāk izmaksāt no 2019.gada 1.septembra. Savukārt, ja līdzekļi šim mērķim jau ir pieejami, pabalstus varēs izmaksāt arī pirms noteiktā termiņa. Grozījumi Izglītības likumā attiecas uz visām izglītības iestādēm, neatkarīgi no to dibinātāja. Grozījumi Izglītības likumā paredz noteikt, ka valsts un pašvaldība pieejamo finanšu līdzekļu...
VID konsultē uzņēmējus darījumos ar reverso pievienotās vērtības nodokli
VID konsultē uzņēmējus darījumos ar reverso pievienotās vērtības nodokli
Ņemot vērā neviennozīmīgo regulējumu attiecībā uz īpašā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) režīma piemērošanu būvizstrādājumiem, metālizstrādājumu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem, kā arī sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādei, Valsts ieņēmumu dienests (VID) preventīvo un kontroles pasākumu laikā individuāli skaidros uzņēmējiem, kā reversais PVN piemērojams. Patlaban VID praksē nereti sastopas ar situācijām, ka vienādām precēm tiek piemērotas dažādas normas – gan reversā PVN maksāšanas kārtība, gan vispārējā, turklāt arī nav vienotas izpratnes par kombinētās nomenklatūras kodu noteikšanu viena veida precēm. Konstatējot gadījumus, kad vienādām precēm PVN piemērots gan reversā, gan parastā kārtībā, VID katru konkrēto PVN darījumu vērtēs pēc tā būtības, pārliecinoties, ka preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs PVN ir aprēķinājis un nomaksājis valsts budžetā. VID ieskatā ir svarīgi izvairīties no gadījumiem, kad nezināšanas vai normatīvo aktu prasību nepietiekamas izpratnes dēļ tiktu nodarīti zaudējumi valsts budžetam, tādējādi, veicot preventīvus pasākumus un pārbaudes, VID vienlaikus konsultēs uzņēmējus, kuri...
Darba devējiem jāinformē VID par saviem darbiniekiem izmaksātajām summām
Darba devējiem jāinformē VID par saviem darbiniekiem izmaksātajām summām
Lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju korekti aizpildīt Gada ienākumu deklarāciju un precīzi aprēķināt atmaksājamo summu, Valsts ieņēmumu dienestam ir nepieciešami dati no darba devējiem par darbiniekiem izmaksātajām summām. VID aicina visus darba devējus, kuri to vēl nav izdarījuši, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā iesniegt “Paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām”. VID atgādina, ka visiem darba devējiem, pie kuriem darbinieki nostrādājuši pilnu 2017. gadu, paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām bija jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā līdz šī gada 1. februārim. Savukārt, ja darbinieks nav nostrādājis līdz 2017.gada beigām, paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam līdz tā mēneša 15. datumam, kas seko darba attiecību izbeigšanās mēnesim vai mēnesim, kurā darbinieks ir bijis nodarbināts steidzamos, īslaicīgos vai vienreizējos darbos. Savlaicīga un korekta “Paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām” iesniegšana ir ļoti būtiska Gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanai un nodrošina iedzīvotājiem savlaicīgu pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas procesu. Dokuments “Paziņojumu par...
ES tieslietu ministri atbalsta direktīvu par krāpšanas apkarošanu bezskaidras naudas norēķinos
ES tieslietu ministri atbalsta direktīvu par krāpšanas apkarošanu bezskaidras naudas norēķinos
Piektdien, 9. martā, Briselē notika ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksme, kurā ES dalībvalstu tieslietu ministri atbalstīja direktīvu par krāpšanas apkarošanu bezskaidras naudas norēķinos. Padome atbalstījusi vispārējo pieeju jaunai Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, lai varētu uzsākt trīspusējās sarunas starp ES Padomi, Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju. Direktīvas mērķis ir uzlabot cīņu pret dažādiem krāpšanas veidiem ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, piemēram, virtuālās valūtas un mobilos maksājumus. Pateicoties jaunam uzlabotam tiesiskajam regulējumam, varēs novērst šķēršļus, kas kavē izmeklēšanu un kriminālvajāšanas uzsākšanu par krāpšanos ar bezskaidras naudas maksājumu līdzekļiem, tostarp tas ietver minimālos sankciju apmērus, jurisdikcijas normu piemērošanu pārrobežu krāpšanas gadījumos, starptautiskās sadarbības uzlabošanu krimināltiesiskajā jomā. Direktīvas pieņemšana ir viens no ES pasākumiem cīņā pret kiberdrošības apdraudējumiem. Sanāksmē ministri tika iepazīstināti ar Eiropas Komisijas sagatavoto informāciju par 2017. gada oktobrī pieņemtās Eiropas Prokuratūras regulas īstenošanu: Eiropas Prokuratūras...
ES mērogā plāno noteikt jaunus ziņošanas pienākumus par nodokļu shēmām
ES mērogā plāno noteikt jaunus ziņošanas pienākumus par nodokļu shēmām
No 12. līdz 13. martam Finanšu ministrijas pārstāvji piedalīsies Eirogrupas un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas notiks Briselē, Beļģijā. Eirogrupas laikā plānots pārrunāt aktuālākos ekonomikas un finanšu jautājumus, tostarp Grieķijas esošo situāciju, gatavošanos marta Eirosamitam, vērtējot Ekonomikas un monetārās savienības (EMU) aspektus, un starptautiskajām sanāksmēm, vērtējot inflācijas un maiņas kursa attīstību. ECOFIN diskutēs par obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām. Apspriežamais priekšlikums paredz starpniekiem (piemēram, nodokļu konsultantiem) noteikt pienākumu ziņot nodokļu iestādēm par, iespējams, agresīvām nodokļu plānošanas shēmām, ja viņi ir profesionāli iesaistīti šādās shēmās. Priekšlikumā paredzētais pienākums attieksies tikai uz pārrobežu situācijām, proti, shēmām, kur iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts, vai arī dalībvalsts un trešā valsts. Saņemtās informācijas apmaiņa starp valstu nodokļu iestādēm notiks automātiski. Priekšlikums ir būtisks elements cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, agresīvu nodokļu plānošanu un pārrobežu nodokļu izkrāpšanu. Tāpat ECOFIN paredzēts apspriest Bulgārijas prezidentūras izvirzītos atvērtos...
Pāragri mūžībā devusies VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule
Pāragri mūžībā devusies VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule
Valsts ieņēmumu dienests (VID) aizvadītajā nedēļas nogalē dziļās sērās paziņoja, ka naktī uz sestdienu, 10.martu, mūžībā devusies VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule. Izdevniecības un portāla redakcijas vārdā izsakām vislielāko līdzjūtību Ilzes Cīrules ģimenei, tuviniekiem, kolēģiem un draugiem, kā arī visai Latvijas grāmatvežu saimei. Kā atzinusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, VID vadītāja bija profesionāle savā jomā - mērķtiecīga un izdarīga. Laikā kopš 2016. gada novembra, kad Ilze Cīrule bija dienesta vadītāja, VID darbībā ir panāktas nozīmīgas pārmaiņas, kas apstiprina vadītājas prasmīgo un radošo skatījumu un pieeju darbam. Arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) paudusi nožēlu par negaidīto vēsti un uzsver, ka Ilzes Cīrules vadības laikā darba devēju pārstāvji ir iesaistījušies VID konsultatīvās padomes darbā, kā arī aktīvi sadarbojās, sniedzot priekšlikumus VID darba efektivitātei, padarot to mērķtiecīgāku. LDDK atzinīgi vērtē gan kopīgo darbu, kas ieguldīts valsts pārvaldes un nodokļu reformas izstrādes laikā, gan arī Ilzes Cīrules apņēmību mainīt pieeju, kādā kontrolējošā iestāde sadarbojas ar klientiem,...
Valsts policija turpina stiprināt kapacitāti finanšu noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā
Valsts policija turpina stiprināt kapacitāti finanšu noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā
Efektīvākai cīņai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu valstī, Valsts policija jau veikusi vairākus soļus, tostarp 2016.gada nogalē stiprinot Valsts policijas kapacitāti noziedzīgu nodarījumu finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanā un izmeklēšanā. Lai to panāktu, tika modernizēta Valsts policijas nodaļa, kuras kompetencē ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un tādu noziedzīgu nodarījumu apkarošana, kas apdraud valsts finanšu sistēmu. Tāpat arī uzsākts projekts, kura laikā ciešā sadarbībā ar saistītajām institūcijām tiek padziļināti izzināts naudas atmazgāšanas fenomens Latvijā, kā arī apzināta to pazīmju tipoloģija un apkarošanas iespējas, lai tiktu efektivizēta vainīgo personu saukšana pie atbildības. Plašāk par to un citām šīs jomas aktualitātēm lasiet tālākajā rakstā. Gatavojoties kārtējai Latvijas valsts novērtēšanai par tās atbilstību starptautiskajiem standartiem attiecībā par nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmu (NILL/TF), pagājušajā gadā valstī norisinājās iekšēja risku izvērtēšana. To, kā valsts tiek galā ar NILL/TF, reizē četros gados pārbauda Eiropas Padomes Moneyval komisija atbilstoši Finanšu darījumu darba grupa (Financial Action...
Uzziņa par kases čeku kā par naudas izdevumu apliecinošu dokumentu
Uzziņa par kases čeku kā par naudas izdevumu apliecinošu dokumentu
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izskatījis sabiedrības ar ierobežotu atbildību “C”, (turpmāk – Iesniedzējs) 2017. gada 8. septembra iesniegumu par uzziņas sniegšanu un sniedz šādu uzziņu, ko publicējam saīsināti. Iesniedzējs, kas ir reģistrēts ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamo personu reģistrā, par skaidru naudu no citas personas, kas reģistrēta ar PVN apliekamo personu reģistrā, iepērk preces (izejvielas) savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Par katru darījumu, kura vērtība bez PVN ir mazāka par 30 euro, Iesniedzēja avansu norēķinu personai tiek izsniegts kases čeks, kas ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām. Kases čeks satur visus attaisnojuma dokumentam nepieciešamos rekvizītus, bet kases čekā nav ietverts preču saņēmēja nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs; kases čekam nav pielikts pārdevēja noformēts attaisnojuma dokuments (kvīts); kases čekā nav papildu ierakstu ar kases čekā neietvertajiem attaisnojuma dokumentam nepieciešamajiem rekvizītiem un informāciju, kas apstiprināti ar kases čeka izsniedzēja parakstu, paraksta atšifrējumu un...
Pēc kvalifikācijas eksāmena darbu var turpināt 27 maksātnespējas procesa administratori
Pēc kvalifikācijas eksāmena darbu var turpināt 27 maksātnespējas procesa administratori
2018.gada pirmo maksātnespējas procesa administratoru kvalifikācijas eksāmenu sekmīgi nokārtojuši 27 no 31 administratora, kuri eksāmenu kārtoja 14.februārī. Tas nozīmē, ka 27 personas tiks ieceltas maksātnespējas administratora amatā, savukārt četrām personām tiks izbeigta sertifikāta darbība, ziņo Maksātnespējas aģentūra. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 35. punktu kvalifikācijas eksāmens bija jākārto 45 administratoriem. Attiecībā uz administratoriem, kuri nekārtoja minēto eksāmenu, tika pieņemts lēmums par sertifikāta darbības izbeigšanu, sertifikāta darbība tika apturēta vai pieņemts lēmums par administratora atstādināšanu no administratora amata darbības veikšanas. 2018.gadā tiks organizēti vēl divi kvalifikācijas eksāmeni, kā rezultātā maksātnespējas procesa administratora amatā tiks iecelti tādi administratori, kuri ir nokārtojuši kvalifikācijas eksāmenu. Nākamā maksātnespējas procesa administratoru kvalifikācijas eksāmena norise plānota 2018.gada 6.jūnijā, kad eksāmenu būs jākārto 86 administratoriem. 2017.gadā tika organizēti divi administratoru kvalifikācijas eksāmeni – 12. septembrī un 29. novembrī. Abus eksāmenus kārtoja 100 administratoru, no kuriem 84 personas eksāmenu nokārtoja un tika ieceltas administratora amatā. 2017. gada sākumā maksātnespējas reģistrā...
Ap 5000 mazo uzņēmumu Baltijas valstīs varēs pretendēt uz 123 miljoni eiro atbalstu
Ap 5000 mazo uzņēmumu Baltijas valstīs varēs pretendēt uz 123 miljoni eiro atbalstu
Eiropas Investīciju fonds (EIF) un Swedbank ir parakstījuši mikrofinansēšanas līgumu, kura mērķis ir atbalstīt mikrouzņēmumus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā saskaņā ar ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI). Ar Eiropas Komisijas finansiālo atbalstu Eiropas Investīciju fonda sniegtās garantijas ļaus Swedbank Baltic turpmāko trīs gadu laikā piešķirt līdz 123 miljoniem eiro lielu finansējumu Baltijas valstu mikrouzņēmumiem. Šo darījumu atbalsta arī Investīciju plāna Eiropai galvenais elements — Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF). ES nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre Marianna Teisena sacīja: “Ar ES finansējuma palīdzību Swedbank Baltijas valstīs uzlabo mikrouzņēmumu un jauno uzņēmēju piekļuvi finansējumam. No tā ieguvēji būs aptuveni 5000 mazo uzņēmumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Šis finansiālais atbalsts ir kārtējais pierādījums, ka Eiropas Komisija ir pilnībā apņēmusies veicināt nodarbinātību Eiropā un palīdzēt atrast darbu lielākam skaitam cilvēku, it īpaši mazāk aizsargātākajiem cilvēkiem darba tirgū. “ Finansējumu saskaņā ar EaSI atbalstu mikrouzņēmumiem Swedbank plāno sākt piešķirt 2018. gada martā. Eiropas...
Turpmāk aktīvāk sekos ES projektu iesniedzēju darbības disciplīnai
Turpmāk aktīvāk sekos ES projektu iesniedzēju darbības disciplīnai
Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai Ministru kabineta 13. marta sēdē sagatavojusi 2017. gada otrā pusgada un ikmēneša informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu. 2017. gads ES fondu ieviešanā ir bijis intensīvāks par iepriekšējo, taču šis gads solās būt vēl aktīvāks. Turklāt projektu kavējumu novēršanai tiks ieviesta stingrāka disciplīna. Turpmāk nozīmīga loma būs darbu izpildītāju kapacitātei un kvalitātei, lai projektus varētu sekmīgi ieviest un sasniegt cerētos rezultātus noteiktajos termiņos. “FM un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), vērtējot potenciālo projektu iesniedzēju ikmēneša prognožu izpildi, ir secinājusi, ka līdz šim kopumā šīs prognozes ir bijušas pārāk optimistiskas. Panākt labāku publisko resursu pārvaldību varam, tālāk pilnveidojot plānošanas efektivitāti. Primāri veicamas padziļinātas apmācības, prognožu dinamikas analīze un uzraudzība, tādējādi nodrošinot pozitīvu ietekmi uz ES fondu investīciju progresu kopumā,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards. Plānoto papildus disciplīnas pasākumu mērķis ir stiprināt valsts budžeta līdzekļu...