JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests publicējis jauno uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju. Tā izstrādāta atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumam, kas stājās spēkā 2018.gada 1.janvārī. Uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarācija sastāv no dokumenta kopējās daļas un tabulas ar informāciju par iemaksām. Iepazīties ar jaunās deklarācijas paraugu iespējams šeit. Intervijā žurnālam "Bilance" Valsts ieņēmumu dienesta VID Nodokļu pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja Ilze Jankova un VID Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības Metodikas daļas Metodikas nodaļas vadītāja Dina Kucina janvārī skaidroja, kāda iecerēta jaunās UIN deklarācijas izstrāde. Publicējam fragmentu no intervijas: Sāksim ar uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas izmaiņām. Kas īsti mainīsies jaunā parauga deklarācijās? Dina Kucina: Mazliet atkāpjoties pagātnē, pagājušajā gadā tika ieviests jauns EDS dokuments, kurā ir apvienots gada pārskats un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija, dodot iespēju nodokļu maksātājam abus dokumentus iesniegt kopā. Jauninājums bija arī tas, ka VID sistēma pati aprēķināja UIN avansu, lietotājam atlika tikai apstiprināt, ka piekrīt aprēķinam. Kā zināms, ir pieņemts jauns Uzņēmumu ienākuma...

Ministru kabineta komitejas 23.aprīļa sēdē konceptuāli atbalstīts Ekonomikas ministrijas izstrādātais Dzīvojamo telpu īres likumprojekts, kas būs jauns regulējums dzīvojamo telpu īres tirgū un sekmēs kvalitatīvu un pieejamāku īres dzīvokļu izveidi, piedāvās jaunu risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem, kā arī veicinās investīcijas īres namu sektorā. “2017. gadā parakstījām sadarbības memorandu nekustamā īpašuma tirgus attīstībai, kas paredz gan konkrētus uzdevumus valdībai, gan konkrētas apņemšanās no nozares komersantiem. Pēc vairāku gadu diskusijām mums ir izdevies rast pirmos kopsaucējus arī jauniem nosacījumiem īres tirgus regulējumā. Izstrādātais Dzīvojamo telpu īres likumprojekts izstrādāts ar mērķi nodrošināt plašāku īrnieku aizsardzību, īres tirgus attīstību, uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, investīciju piesaisti jaunu mājokļu būvniecībai un ēnu ekonomikas mazināšanu,” uzsver Edmunds Valantis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks. Ēnu ekonomikas mazināšanai jaunajā likumprojektā paredzēta visu īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā, tādējādi nodrošinot publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, kas pasargās gan īrniekus, gan nekustamā īpašuma jaunos ieguvējus. Svarīgi uzsvērt, ka īres līguma reģistrācija...

Pieaugot interesei par publiskās un privātās partnerības (PPP) projektiem, kas efektīvi ļauj attīstīt nozīmīgus infrastruktūras objektus un pakalpojumus, valdībai daudz nopietnāk jādomā par PPP risku izvērtēšanu, lai nākotnē neradītu būtiskus zaudējumus valsts budžetam, secināts Fiskālās disciplīnas padomes (Padome) pētījumā par PPP projektu fiskālajiem riskiem. Kā secināts pētījumā, ņemot vērā tendences pasaulē un pieejamo informāciju Latvijā, paredzams, ka pieprasījums pēc PPP publiskā sektora investīciju piesaistei pieaugs. Līdz ar to aktuāls ir jautājums, kā nodrošināt risku novērtēšanu, kvantificēšanu un caurspīdīgumu. Patlaban publiski pieejamā informācija liecina, ka par PPP projektiem Latvijā nav apkopota pilnvērtīga informācija. Līdz ar to netiek nodrošināts caurspīdīgums, nepastāv vienota vadības pieeja un skaidrība, secina pētījuma autore Ilze Brezaucka*, kas šo darbu veikusi kā Padomes brīvprātīgā. "Šis analītiskais, apjomīgais pētījums, kas balstās uz plašu starptautiskās prakses izpēti PPP jomā, ir ļoti nozīmīgs. Tas skaidri iezīmē Latvijas iespējamos riskus, ka sagaida valsti, ja netiks ņemtas vērā citu Eiropas valstu pieļautās smagās kļūdas PPP...

Maksātnespējas rezultatīvie rādītāji 2017.gadā – atgūti 31 cents no 1 atzīta eiro nodrošinātajiem kreditoriem, savukārt 4 centi no 1 atzīta eiro nenodrošinātajiem kreditoriem – atspoguļo vairākas uzņēmējdarbības vides problēmas, kuras atklājas, analizējot statistisko rādītāju veidojošos faktorus. Vienlaikus jāmin, ka normatīvā regulējuma izmaiņu, kas stājās spēkā 2017.gadā, ietekmi uz maksātnespējas procesiem varēs vērtēt, analizējot 2018. un turpmāko gadu rezultātus, jo vidēji maksātnespējas procesi ilgst 1,67 gadus, bet nereti ilgāk. Atgūstamības rādītājus (recovery rate) veido visi juridisko personu maksātnespējas procesi, kuros ir bijuši atzīti nodrošināto kreditoru prasījumi un atzīti nenodrošināto kreditoru prasījumi. Analizējot maksātnespējas procesa rādītājus, jāņem vērā konkrētie faktiskie apstākļi – parādnieka mantas nepietiekamība visu kreditoru prasījumu apmierināšanai, līdz ar to maksātnespējas procesā objektīvi nav iespējams nodrošināt visu kreditoru prasījumu segšanu pilnā apmērā, bet ir iespējams rast efektīvākus un ātrākus risinājumus iesaistīto pušu zaudējumu samazināšanai. 2017.gadā bija 670 maksātnespējas procesi, par kuriem Maksātnespējas administrācijā tika iesniegti noslēguma pārskati. No tiem 106 procesos bija...

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka no šī gada 24.aprīļa pulksten 04.00 līdz 26.aprīļa pulksten 24.00 Baltkrievijas muitas kontroles punktā (turpmāk – MKP) Urbāni plānoti rekonstrukcijas darbi, kuru dēļ pilnībā tiks slēgta transportlīdzekļu kustība caur šo MKP. Līdz ar to visu veidu transportlīdzekļu kustība nebūs iespējama arī Latvijas pusē – Silenes MKP. Aicinām minētajā periodā plānot brauciena maršrutu caur Pāternieku MKP. Baltkrievijas Republikas Valsts muitas komiteja ir informējusi VID Muitas pārvaldi, ka sakarā ar inženiertīklu rekonstrukcijas darbu veikšanu no 24.aprīļa pulksten 04.00 tiks slēgta jebkāda veida transportlīdzekļu kustība caur Urbānu MKP. Transportlīdzekļu kustība tiks atjaunota 27.aprīlī pulksten 00.00. Attiecīgi robežšķērsošana nebūs iespējama arī caur Latvijas pusē esošo Silenes MKP. Transportlīdzekļi Latvijas un Baltkrievijas robežu varēs šķērsot caur Pāternieku MKP. Valsts ieņēmumu dienests aicina gan ceļotājus, gan kravu pārvadātājus laikus izvēlēties robežšķērsošanas vietu un plānot maršrutu minētajā periodā, lai nenāktos zaudēt laiku un papildus mērot daudzus kilometrus galamērķa sasniegšanai.

Līdz Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) stāšanās spēkā dienai palicis mazliet vairāk nekā viens mēnesis, taču ne visi uzņēmumi apzinās tās nopietnību. Grāmatvedības un uzņēmuma vadības sistēmas Tildes Jumis aptaujā noskaidrotais, ka tikai katrs desmitais uzņēmums ir piesaistījis kompetentus palīgus no ārpuses, kamēr pārējie cenšas tikt galā pašu spēkiem, deleģējot atbildību pat grāmatvežiem. Aptaujā, kurā piedalījās uzņēmumu vadītāji, grāmatveži un grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji, noskaidrots, ka 69,6% Latvijas uzņēmumu galvenā atbildība par VDAR prasības ieviešanu gulstas uz vadītāja pleciem, bet 26,4% kompāniju personas datu apstrādes un sargāšanas procesu atbilstību regulai jāuzrauga grāmatvedim. Tikai 10 % uzņēmumu nolīguši GDPR jautājumos specializējušos ārpakalpojumu sniedzēju un vēl 5,7% šī jautājuma sakārtošana nodota paša uzņēmuma IT nodaļas vai IT speciālista pārziņā. «Par Vispārīgās datu aizsardzības regulas nozīmi un iedzīvināšanas izaicinājumiem šogad ir runāts gana daudz, tādēļ nedaudz pārsteidz, ka tik daudzos uzņēmumos šis jautājums tiek piespēlēts grāmatvežiem. Grāmatvežiem, protams, ir jāpārzina regulas prasības, taču tā aptver plašu...

Pēdējā gada laikā privātpersonu aizņēmumu līgumu skaits palielinājies gandrīz par 10%, liecina “Kredītinformācijas Birojs" (KIB) datu apmaiņas sistēma. Pašlaik KIB datu arhīvs satur ierakstus par 899 tūkstošiem aktīviem privātpersonu līgumiem, 290 tūkstoši privātpersonu kavē kādas no savām saistībām. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā ir 980 tūkstoši ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Kā liecina KIB datu apmaiņas sistēma pašlaik 550 611 Latvijas privātpersonām ir fiksētas kredītsaistības. “Privātpersonu līgumsaistību skaitā ietilpst arī tādas, kuras netiek kavētas, taču kavēto saistību apjoms privātpersonām ir ievērojams: šobrīd 110 tūkstoši kavētu līgumu un 180 tūkstoši kavētu rēķinu - par apsaimniekošanu, elektrību, atkritumu izvešanu. Tas nozīmē, ka praktiski katram otrajam Latvijas iedzīvotājam ir kāds parāds", uzsver Intars Miķelsons, “Kredītinformācijas Birojs" komercdirektors. Pēc KIB datiem 73 tūkstoši jeb katra devītā privātpersona (13%) kavē savus maksājumus licencētiem kreditētājiem. Savukārt 128 tūkstošiem privātpersonu ir kavēti rēķini uzņēmumiem, kuri nav licencēti kreditētāji. Kā norāda KIB pārstāvis, ne visi...

Saeima 19.aprīlī otrajā lasījumā skatīja grozījumus Maksātnespējas likumā. Tostarp ierosinājumu vismaz par 12 mēnešiem - līdz diviem gadiem - saīsināt termiņu, kādā privātpersona var pabeigt savu maksātnespējas procesu. Tas likumprojektā bija iekļauts pēc Latvijas kredītņēmēju asociācijas (LAKRA) uzstājīga darba. Tāpat pēc LAKRA iniciatīvas notika balsojums par "ģimenes bankrota" atjaunošanu, ko iepriekš deputāti no Maksātnespējas likuma bija svītrojuši. Pēc Saeimas sēdes LAKRA valdes loceklis Jānis Āboliņš atzīst, ka balsojuma rezultātu grūti vērtēt kā apmierinošu. "Ir labi, ka mums izdevies atjaunot "ģimenes bankrotu". Tas vienas ģimenes locekļiem ļauj maksāt vienu kopēju atlīdzību maksātnespējas procesa administratoram, vienas minimālās mēnešalgas apmērā, nevis katram savu. Klāt nākusi gan norma, ka "ģimenes bankrots" pieļaujams vien gadījumos, kad ģimenei ir kopīgas saistības vismaz 5000 eiro apmērā, kas iepriekš likumā nebija paredzēts. Taču pieņemam, ka šai normai ir objektīvs pamatojums un pret to neiestājamies. Tomēr tas ir arī mūsu vienīgais panākums. Ierosinājums no trim uz diviem gadiem saīsināt maksimālo termiņu,...

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi otro atlases kārtu Ekonomikas ministrijas sagatavotajā Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Kohēzijas fonda (KF) atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai ražošanas objektos. Šajā atlases kārtā pieejamais KF finansējums projektu īstenošanai ir vairāk nekā 15,3 miljoni eiro. Projektu iesniegumu pieņemšana CFLA notiek līdz 13. jūnijam. Projektu iesniedzēji var būt komersanti, kuriem viena no darbības nozarēm ir apstrādes rūpniecība. ES fondu atbalsts paredzēts rūpnieciskās ražošanas ēku energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanai, energoefektivitātes paaugstināšanai esošajās ražošanas tehnoloģiskajās iekārtās, kā arī esošo ražošanas iekārtu aizstāšanai ar energoefektīvākām. Tāpat paredzēts, ka finansējumu var ieguldīt ēku inženiersistēmu atjaunošanā, pārbūvē vai izveidē, sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā. Vienam projektam maksimālais KF atbalsts pieļaujamais attiecināmo izmaksu ir viens miljons eiro. KF atbalsta intensitāte ir līdz 30 % no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām. Programmas otrajā atlases kārtā pieejamais KF finansējums projektu īstenošanai ir 15 373 430...

Saeima 19. aprīlī 3.lasījumā pieņēma grozījumus Revīzijas pakalpojumu likumā, kuru mērķis ir novērst pretrunu normatīvajos aktos, jo Revīzijas pakalpojumu likums dod tiesības zvērinātam revidentam neizpaust Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par aizdomīgiem darījumiem, kas skar nodokļu jomu. Tāpat tehniski tiek precizētas atsevišķas Revīzijas pakalpojumu likuma normas. Līdz šim zvērinātam revidentam likums piešķīra iespēju nepildīt likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto prasību kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTFNL) subjektam ziņot VID par tiem aizdomīgajiem darījumiem, kas skar nodokļu jomu. Tomēr zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības ir NILLTFNL subjekti, un līdz ar to viņiem arī ir pienākums saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.2 pantu ziņot VID par aizdomīgiem darījumiem. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai aizliegts izmantot vai atklāt bez klienta rakstveida piekrišanas komercnoslēpumu saturošu informāciju, izņemot šā panta otrajā daļā, šā likuma 33.pantā un NILLTFNL un regulā Nr.537/2014 minētos...

Valsts sekretāru sanāksmē 19. aprīlī izsludināti kārtējie paredzamie grozījumi Maksātnespējas likumā un Civilprocesa likumā. Likumprojekti paredz efektivizēt esošo kārtību, lai nodrošinātu ātrāku un vienkāršāku strīda izskatīšanu. Kā norādīts tiesību aktu anotācijā, Civilprocesa likumprojekts paredz būtiskas izmaiņas attiecībā uz kārtību, kādā izskata strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā. Likumprojekta risinājumi sniegtu vairākus ieguvumus: ļautu ātrākā un efektīvākā procesā izskatīt strīdus par kreditoru tiesībām, tādējādi veicinot visa maksātnespējas procesa efektivitāti; stiprinātu tiesisko paļāvību uz efektīvu tiesas aizsardzību kreditora tiesību aizskāruma gadījumā, ko nodrošinātu jaunais normatīvais regulējums komerciālo strīdu risināšanā maksātnespējas procesā, vienlaikus līdzsvarojot visa kreditoru kopuma intereses. Svarīgākās izmaiņas, ko paredz likumprojekts, attiecināmas tieši uz šādu strīdu par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā izskatīšanu paātrinātā un vienkāršotā civilprocesā un paredz ieviest pagaidu aizsardzības līdzekļus, ko tiesa varēs noteikt, ja konstatēs pamatu ieinteresētās personas iespējamam tiesību aizskārumam. Likumprojekts paredz likumu papildināt ar jaunu nodaļu – 30.6 nodaļu "Lietas par strīdiem par tiesībām maksātnespējas...

Valsts sekretāru sanāksmē 19. aprīlī izsludināts Ārlietu ministrijas sagatavotais likumprojekts „Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”. Tas nosaka subjektu loku, uzsverot, ka valstij saistošās sankcijas ir jāievēro visām fiziskām un juridiskām personām Latvijā, uzliekot likuma subjektiem pienākumu ievērot sankciju režīmus un ziņot par iespējamiem pārkāpumiem. Likumprojektā paplašināts kompetento iestāžu loks, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienests un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs arī uzskatāmi par šādām institūcijām. Papildus likumprojektā noteikts pienākums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzraudzībā esošajiem likuma subjektiem atbilstoši savai darbībai veikt sankciju riska novērtējumu un izveidot iekšējās kontroles sistēmu. Likumprojekts definē, kas ir sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma un nosaka, ka prasības minētajai sistēmai nosaka atbilstošā uzraudzības un kontroles institūcija. Likumprojekts nosaka, kādi sodi var tikt piemēroti par noteikto sankciju prasību neievērošanu. Par starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju prasību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Valsts...

Saeima 19. aprīlī pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā", kurā citastarp rosināts Maksātnespējas administrācijas, kas ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, nosaukumu mainīt uz "Maksātnespējas kontroles dienests". Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Maksātnespējas administrācijas galvenais darbības mērķis ir nodrošināt administratoru rīcības un maksātnespējas procesa norises likumības kontroli un uzraudzību. Ņemot vērā to, ka iestādes nosaukumam nepārprotami jāatspoguļo iestādes veicamo funkciju un uzdevumu būtība un jānodrošina iestādes atpazīstamība, likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā" ((VSS-574), kas tiek virzīts vienlaikus ar šo likumprojektu) paredz mainīt iestādes nosaukumu no "Maksātnespējas administrācija" uz "Maksātnespējas kontroles dienests".

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 13.aprīlī, skatot pieteicējas – SIA “Kuršu zeme” – kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, pieņēma lēmumu apturēt tiesvedību lietā un vērsties Eiropas Savienības Tiesā. Augstākajai tiesai radās šaubas par Direktīvas 2006/112/EK 168.panta „a” punkta interpretāciju – vai šai normai atbilst liegums atskaitīt priekšnodokli, pamatojoties vienīgi uz secinājumu par personas apzinātu iesaistīšanos simulatīvu darījumu noformēšanā, bet neidentificējot, kādā veidā šo darījumu rezultātā un kādas personas varētu būt guvušas nepamatotas fiskālas priekšrocības, salīdzinot ar situāciju, kad darījumi būtu noformēti atbilstoši to faktiskajiem apstākļiem. Tādēļ Augstākā tiesa uzskata, ka uzdodams prejudiciālais jautājums Eiropas Savienības Tiesai (EST). Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad EST pieņems nolēmumu sakarā ar prejudiciālo jautājumu. Konkrētajā lietā izšķirams, vai nodokļu maksātājam ir pamatoti liegtas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, ko piešķir likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkts, kurā savukārt iedzīvinātas Direktīvas normas, par kuru interpretāciju Augstākajai tiesai radušās šaubas. Lietā ir turpmāk minētie apstākļi: Pieteicējas...

Labklājības ministrija informē, ka Ministru kabineta 2017.gada 25.aprīļa rīkojums Nr.211 „Par darbadienas pārcelšanu 2018.gadā" paredz, ka 2018.gada 30.aprīļa (pirmdiena) darbadiena, kas iekrīt starp svētku dienu un brīvdienu, no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, tiek pārcelta uz sestdienu, 2018.gada 21.aprīli. Jau ilgstoši darba dienu pārcelšana tiek realizēta, ievērojot principu, ka darba diena pārceļama ar visām tiesībām un pienākumiem. Minētais princips nozīmē, ka izolētā darba diena tiek pārcelta, vadoties pēc tā, kādas tiesības darbinieks būtu ieguvis un kādi pienākumi darba devējam attiecībā pret darbinieku būtu jāievēro, ja izolētā darba diena nemaz nebūtu pārcelta uz citu dienu. Šis princips izriet no Darba likuma 6.panta par darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamību un 7.panta par vienlīdzīgu tiesību principa ievērošanu darba tiesiskajās attiecībās. Atbilstoši likuma „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" 1.pantam 1.maijs ir noteikta par svētku dienu - Darba svētki, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena....