JAUNUMI

Nordea biznesa skola "No idejas līdz investoram" aicina jaunos uzņēmējus pieteikties 2016./2017. gada mācību sezonai, iegūt praktisku pieredzi un vairot savas biznesa ambīcijas. Jau septīto gadu Nordea biznesa skola sadarbībā ar izcilākajiem nozaru ekspertiem Latvijā, vadošajām konsultāciju kompānijām un pieredzējušiem uzņēmējiem pusgadu bez maksas sniegs jaunajiem un topošajiem uzņēmējiem pilnu uzņēmējdarbības mācību ciklu. Nordea biznesa skolā dalībnieki iegūs: praktiskas zināšanas un noderīgus padomus no nozaru profesionāļiem; tīklošanās iespēju un pieredzes apmaiņu; bezmaksas mentoringa un koučinga konsultācijas; iespēju prezentēt savu ideju publiski un tikties ar potenciālo investoru programmas noslēgumā. Pieteikties mācībām var līdz 28. oktobrim, aizpildot pieteikuma anketu www.nordea.lv/biznesaskola. Nordea biznesa skolu atbalsta arī izdevniecība Lietišķās informācijas dienests.

Eiropas Investīciju fonds (EIF) un AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" (Altum) ir parakstījuši InnovFin Mazo un vidējo uzņēmumu garantiju līgumu, lai inovatīviem MVU un lieliem uzņēmumiem (līdz 499 darbiniekiem) uzlabotu piekļuvi finansējumam. Līgums parakstīts Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) un ES Investīciju plāna ietvaros. Paredzams, ka pateicoties ES atbalstam inovatīviem Latvijas uzņēmumiem, tiks izveidots aizdevumu un līzinga darījumu garantiju portfelis līdz pat 30 miljonu eiro apmērā. Jaunais līgums ļaus Altum nākamo divu gadu laikā sniegt MVU un lielajiem uzņēmumiem garantijas ar samazinātām likmēm. EIF pretgarantija tiek sniegta "ES InnovFin finansējums inovācijām" iniciatīvas ietvaros ar ES ietvarprogrammas pētniecībai un inovācijai Horizon 2020 atbalstu. Bez Investīciju plāna atbalsta šī darījuma noslēgšana nebūtu bijusi iespējama tik drīz. Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš norādījis, ka šis ir pirmais Altum projekts, kas tiks finansēts no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) jeb tā dēvētā Junkera plāna finansējuma, un Altum aktīvi strādā, lai jau tuvākajā laikā varētu noslēgt arī...

Saeimas 2016.gada 13.oktobra likums «Grozījums Invaliditātes likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 28.oktobri.

Likumprojektu par nākamā gada budžetu, tajā skaitā 57 likumprojektu pavadošo paketi, un vidēja termiņa budžeta ietvaru finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola 14. oktobrī iesniedza izskatīšanai Saeimā. Atšķirībā no citiem gadiem, budžeta portfelis bija krietni plānāks, jo budžeta likumprojekts un to pavadošo likumprojekti Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei tika iesniegts elektroniskā formā - zibatmiņā. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmdien, 17.oktobrī, uz sēdi aicinājusi Ministru prezidentu Māri Kučinski un finanšu ministri, lai vēl pirms izskatīšanas Saeimā iepazītos ar nākamā gada valsts budžeta projektu un paredzētajiem grozījumiem likumos. "Pirms valdības iesniegtā budžeta projekta apspriešanas Saeimā esam plānojuši no Ministru prezidenta un finanšu ministres saņemt aktuālo informāciju par valsts finanšu situāciju un to, kāda situācija būs katrā nozarē atsevišķi," informēja Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns. Budžeta komisijas sēdē aicināts piedalīties arī Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais, kā arī Finanšu ministrijas un citu atbildīgo ministriju pārstāvji. Jau informējām, ka 13. oktobra ārkārtas valdības sēdē Ministru kabinets...

Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (URVN) 2017. gadā varētu palikt nemainīga - 36 centi par katru darbinieku - to paredz 13. oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais noteikumu projekts "Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2017.gadā". URVN arī 2017. gadā aprēķinās par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības. Vienlaikus tiek saglabāts nosacījums, ka attiecībā uz darbiniekiem, par kuriem tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis, darba devējam URVN nav jāmaksā. Šis izņēmums saistīts ar to, ka sezonas laukstrādnieku iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanai ir noteikts īpašs regulējums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājs ir fiziska persona, ko lauksaimniecības sezonas darbos nodarbina lauksaimnieks periodā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim. Ar personu, kas tiek nodarbināta sezonas rakstura darbos, ir jāslēdz darba līgums uz noteiktu laiku vai uzņēmuma līgums. Starp sezonas laukstrādnieku un lauksaimnieku nepastāv klasiskas darba tiesiskās attiecības, jo sezonas laukstrādnieki ražas novākšanas darbos tiek nodarbināti neregulāri. Ņemot vērā...

Saeimas Eiropas lietu komisija, apstiprinot aktualizēto Latvijas nacionālo pozīciju par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu un Eiropas Savienību (ES) un tās dalībvalstīm, no Latvijas puses devusi zaļo gaismu šī līguma parakstīšanai. Latvija atbalsta arī līgumam pievienoto ES un Kanādas divpusējo izskaidrojošo deklarāciju, kurā abas puses pauž skaidrojumu par tiem nolīguma punktiem, par kuriem sabiedrībā un politiskā līmenī bijušas visplašākās diskusijas. Deklarācijas mērķis ir nodrošināt nolīguma nosacījumu vienotu interpretāciju. "Publiskajā telpā bieži izskanējušas sabiedrības bažas par pārtikas produktu kvalitātes samazināšanos pēc nolīguma stāšanās spēkā, tāpēc ir būtiski vēlreiz uzsvērt - visam importam no Kanādas būs bez jebkādiem izņēmumiem jāatbilst visām prasībām, ko piemēro mūsu pašu - Eiropas Savienības - ražojumiem," uzsver Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne. ES un Kanādas brīvās tirdzniecības nolīgums nesamazinās ES tiesību aktu spēku un negrozīs tos, kā arī nesamazinās ES standartus jebkurā regulētā jomā. Standarti un noteikumi, kas attiecas uz pārtikas nekaitīgumu, produktu drošību, patērētāju...

Apgalvojums, ka Latvijā ir trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs, neiztur kritiku, turklāt šādi rezultāti nav iegūti pašas OECD jaunākā "Starptautiskā nodokļu konkurētspējas indeksa" pētījumā, kā tiek apgalvots medijos. Tie ir kādas ASV bāzētas organizācijas iegūti rezultāti (www.taxfoundation.org), kas pētījumu acīmredzot ir veikusi pēc savas, iespējams, unikālas, taču citur reti pielietotas metodoloģijas, norāda Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Pētījumā, kas ir izsaucis gan samērā plašu publicitāti Latvijā, gan arī ironiskus komentārus internetā, ir salīdzinātas OECD dalībvalstu nodokļu sistēmas, taču to nav veikusi pati OECD. LDDK norāda, ka šie rezultāti atšķiras no citos pētījumos iegūtajiem, kā arī ir pretrunā ar Latvijas uzņēmēju praktiskajā darbībā iegūto pieredzi. LDDK uzskata, ka Latvijā nodokļu politikas jomā nesenā pagātnē ir pieņemti lēmumi, kas nelabvēlīgi ietekmē gan ekonomiskās attīstības tempus, gan valsts konkurētspēju. Tieši tāpēc ir panākta vienošanās ar valdību par nepieciešamību strādāt pie jaunas, konkurētspējīgas un prognozējamas nodokļu politikas, lai nodrošinātu nodokļu...

Ministru kabineta 2016.gada 11.oktobra noteikumi №663 «Grozījums Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumos №346 «Tiesu administrācijas maksas pakalpojumu cenrādis»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 14.oktobri.

Ministru kabineta 2016.gada 11.oktobra noteikumi №662 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumos №508 «Noteikumi par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem un šo aizsargjoslu platumu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 14.oktobri.

Ministru kabineta 2016.gada 11.oktobra noteikumi №667 «Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumos №902 «Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas maksas pakalpojumu cenrādis»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 14.oktobri.

Ministru kabineta 2016.gada 11.oktobra noteikumi №665 «Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta noteikumos №461 «Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 14.oktobri.

Ministru kabineta 2016.gada 27.septembra noteikumi №647 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 1.decembra noteikumos №686 «Kārtība, kādā nominē kandidātus valdes un padomes locekļu amatiem kapitālsabiedrībās, kurās valstij kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus, un valdes locekļus valsts kapitālsabiedrībās, kurās ir izveidota padome»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 14.oktobri.

Ministru kabineta 2016.gada 11.oktobra noteikumi №666 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 30.jūnija noteikumos №720 «Noteikumi par valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību un atvieglojumiem par ziņu par deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 14.oktobri.

Ministru kabineta 2016.gada 11.oktobra noteikumi №664 «Noteikumi par valsts nodevu, kas maksājama par ierakstu izdarīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanu»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.decembri.

Ministru kabineta ārkārtas sēdē 13. oktobrī valdība apstiprināja 2017. gada valsts budžeta projektu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 681 miljonu eiro lielāki kā šogad. Sākot darbu pie budžeta sagatavošanas, tika veikta rūpīga esošo izdevumu pārskatīšana nozarēs, kā rezultātā tika rasti papildu vairāk kā 60 miljoni eiro, ko novirzīt kopējām iniciatīvām un nozaru prioritārajiem pasākumiem. Budžeta izdevumu pārskatīšana turpmāk būs regulāra prakse. Nākamā gada budžetā finansējums veselības jomai palielināsies par 64 miljoniem eiro. Palielinājums galvenokārt saistīts ar papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai. Papildu finansējums nodrošināts, panākot vienošanos ar Eiropas Komisiju par budžeta deficīta atkāpi 0,1% apmērā no IKP, līdz ar to...