JAUNUMI

Saeimas 2016.gada 6.oktobra likums «Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas Honkongas īpašā administratīvā reģiona valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 19.oktobri.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2016.gada 22.septembrī ir pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kas stājas spēkā 2016.gada 25.oktobrī. Likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” veikti šādi būtiskākie grozījumi: darba ņēmējs ir persona, kurai pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās ir vienošanās par darbinieka profesionālās darbības ierobežojumu (konkurences ierobežojums). Minētā norma attiecas uz gadījumiem, kad konkurences ierobežojuma laikā persona saņem ienākumus, no kuriem ir jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis; sākot ar 2017.gada 1.janvāri kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurš atbilst darba ņēmēja statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 2.punkta “m” apakšpunkta nosacījumiem un maksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas no domājamā ienākuma, ir pakļauts pensiju apdrošināšanai un invaliditātes apdrošināšanai, bet kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurš ir sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), ir pakļauts pensiju apdrošināšanai. Tādējādi kapitālsabiedrības valdes locekļiem, par kuriem veicami nodokļu maksājumi no domājamā ienākuma, noteiks atsevišķu valsts sociālās apdrošināšanas...

Saeimas 2016.gada 22.septembrī pieņēma likumu «Grozījumi likumā «Par grāmatvedību»», kas stājas spēkā ar 2016.gada 25.oktobri. Likums samazina administratīvo slogu daļai uzņēmumu saistībā ar attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanas termiņa pagarināšanu grāmatvedības reģistros. Grozījumi paredz, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ieguvušajiem, individuālajiem komersantiem, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 300 000 EUR, fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, ciktāl tas nav pretrunā ar šīm personām saistošām nodokļus reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, ir atļauts pārējos ārējos un iekšējos attaisnojuma dokumentus par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem iegrāmatot uzņēmuma grāmatvedības reģistros ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā ceturkšņa beigām, kurā attiecīgais attaisnojuma dokuments ir saņemts vai izsniegts, un obligāti līdz pārskata gada beigām.

Darba ņēmējiem, kuri nākotnē iespējamo pasaules finanšu un ekonomisko krīžu radīto lielu strukturālo izmaiņu rezultātā var masveidā zaudēt darbu, būs iespējams izmantot Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) līdzekļus, lai pēc iespējas ātrāk varētu atgriezties darba tirgū. To paredz Ministru kabineta noteikumi "Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda finansējuma saņemšanas un izlietošanas nosacījumi aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu īstenošanai", kas 18.oktobrī pieņemti valdībā. Dalībvalstis EGF var izmantot tikai tad, ja vienā un tajā pašā uzņēmumā bez darba paliek vairāk nekā 500 cilvēki vai, ja atlaiž daudz darbinieku kādā nozarē vienā reģionā vai vairākos kaimiņu reģionos. Izņēmuma gadījumos fonda atbalstam varēs pieteikties arī, ja bez darba paliek mazāk nekā 500 cilvēku, ja vien būs iespējams pierādīt, ka darba ņēmēju atlaišanai ir būtiska negatīva ietekme uz nodarbinātību un vietējo, reģionālo vai valsts ekonomiku. Šobrīd aktīvās darba tirgus politikas pasākumu finansēšana notiek no valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem. Lai pieteiktos EGF atbalstam, Latvijas pieteikumam...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 10.oktobrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atcelts Valsts darba inspekcijas (VDI)lēmums par atteikšanos izmeklēt negadījumu darba vietā un iestādei uzlikts pienākums nekavējoties no sprieduma spēkā stāšanās dienas uzsākt nelaimes gadījuma darbā izmeklēšanu. Augstākā tiesa atzinusi par pareizu un pietiekamu Administratīvās apgabaltiesas spriedumā ietverto pamatojumu. AT spriedums nav pārsūdzams. Pieteicēja, ejot uz darbu skolā, skolas teritorijā nokrita, kā rezultātā iestājās viņas darbnespēja. Pieteicēja vērsās Valsts darba inspekcijā, lūdzot veikt pārbaudi par nelaimes gadījumu darba vietā un darba laikā. Inspekcija atteicās izmeklēt negadījumu, jo tas neesot nelaimes gadījums darbā. Pieteicēja vērsās tiesā. Apgabaltiesa pieteikumu apmierināja, atzīstot, ka, lai arī negadījums notika pirms pieteicējai noteiktā darba laika, viņa pildīja darba devēja doto uzdevumu kā dežūrējošajai apkopējai ierasties skolā pirms noteiktā darba laika, atvērt skolu, izslēgt signalizāciju un ieslēgt ārējo apgaismojumu, lai pārējie darbinieki varētu droši un netraucēti ierasties darba vietā. Tādējādi pieteicēja atradās darba devēja rīcībā brīdī,...

Saeima 13.oktobrī divos lasījumos kā steidzamus pieņēma grozījumus Invaliditātes likumā, paredzot novērst situācijas, kad novēloti veiktas invaliditātes ekspertīzes dēļ personai rodas pārrāvumi invaliditātes pensijas saņemšanā. Likuma izmaiņas paredz tiesības Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai (VDEĀVK) pagarināt iepriekš piešķirto invaliditātes statusu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā līdz jauna administratīvā akta izdošanai konkrētās personas lietā. Šādu iespēju ārstu komisija varēs izmantot gadījumos, kad ierobežotās kapacitātes dēļ apdraudēta invaliditātes pagarināšana likumā noteiktajā viena mēneša termiņā. Šāda pagaidu kārtība būs spēkā līdz 2018.gada beigām. "Realitāte ir tāda, ka invaliditātes ekspertīžu skaits pēdējos gados ir būtiski palielinājies, bet ārstu skaits, kas veic šīs ekspertīzes - samazinājies. Nepietiekamās kapacitātes dēļ ne visi lēmumi par invaliditātes pagarināšanu tiek pieņemti mēneša laikā, kā to paredz likums. Savukārt bez ārstu komisijas lēmuma Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nav tiesīga izmaksāt invaliditātes pensiju, un rodas nepieļaujama situācija, ka cilvēks savu pensiju saņem novēloti par vairākiem...

Ministru kabineta 2016.gada 27.septembra noteikumi №646 «Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumos №600 «Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu konkursu veidā pasākumam «Ieguldījumi materiālajos aktīvos»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 15.oktobri.

Ministru kabineta 2016.gada 11.oktobra noteikumi №677 «Par Latvijas Republikas valdības un Kirgīzijas Republikas valdības līgumu par sadarbību izglītības un zinātnes jomā»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 18.oktobri.

Eiropas Komisijas 2016.gada 13.oktobra regula №1814 «Komisijas Regula (ES) 2016/1814 (2016.gada 13.oktobris), ar ko attiecībā uz steviolglikozīdu (E 960) specifikāciju groza pielikumu Regulai (ES) №231/2012, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) №1333/2008 II un III pielikumā uzskaitīto pārtikas piedevu specifikācijas»Regula stājas spēkā ar 2016.gada 3.novembri.

Ministru kabineta 2016.gada 4.oktobra noteikumi №661 «Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumos №66 «Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 18.oktobri.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) no oktobra ir pieejamas jaunas iespējas gan attiecībā uz dokumentu sagatavošanu un iesniegšanu, nodokļu samaksu un termiņa pagarināšanu, e-vides pārskatāmību, meklēšanas iespējām un efektīvu saziņu ar EDS lietotājiem. VID ģenerāldirektora p.i. Dace Pelēkā: "Mūsu darbs ir vērsts uz to, lai padarītu klientu sadarbību ar nodokļu administrāciju arvien vienkāršāku un ērtāku. Elektroniskā deklarēšanas sistēma ir ļoti būtiska sadarbības daļa, tādēļ mēs to regulāri attīstām un pilnveidojam, bet tās lietotājus - apmācām un konsultējam. Ceru, ka šos nupat veiktos uzlabojumus novērtēs pieredzējušie EDS lietotāji, kā arī turpinās pieaugt jauno EDS lietotāju skaits!" Vienkāršota dokumentu sagatavošana un iesniegšana Nevalstiskās organizācijas, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, turpmāk varēs iesniegt EDS dokumentu "Iepriekšējā gada darbības pārskats un turpmākās darbības pārskats", izmantojot tam īpaši izstrādātu strukturēta dokumenta formu. Lai darbu ar EDS padarīt vēl ērtāku un ātrāku, ir iespējams iesniegt vairākus sagatavotos dokumentus vienlaicīgi. Savukārt, ja...

Tiesu prakse ir papildināta ar būtisku spriedumu lietā Nr. SKC-102/2016, ko pieņēmis Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments jautājumā par taisnīgas atlīdzības noteikšanu tiem īpašumiem, kas tiek pārdoti piespiedu kārtā uz normatīvā akta pamata, informē zvērinātu advokātu birojs SORAINEN. Finanšu ministrija (FM) vēlējās atsavināt īpašumu Terehovas robežkontroles punkta vajadzībām. FM piedāvāja iegādāties attiecīgo īpašumu par pirkuma summu LVL 9 000 (12 805,85 EUR), kam pārdevējs nepiekrita, jo uzskatīja, ka īpašums ir vismaz LVL 59 000 ( 83 949,44 EUR) vērts. Abi vērtējumi tika pamatoti ar sertificētu vērtētāju izsniegtiem atzinumiem. Attiecīgi atrisinājums pušu attiecībām tika meklēts tiesā, kuras pieaicinātie vērtētāji sniedza būtiski mazāku (līdz pat 90 reizēm) vērtību pārdodamajam īpašumam. Gala rezultātā otrās instances tiesa noteica pārdošanas cenu LVL 5 500 ( 7 825,79 EUR) vērtībā, kam nepiekrita FM, iesniedzot kasācijas sūdzību, kas bija par pamatu sprieduma taisīšanai. Jāteic, ka minētā atlīdzība tika noteikta šajā apmērā tāpēc, ka tiesā to neapstrīdēja...

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība 17. oktobrī atklāja sociālo kampaņu "Aploksne nav ķieģelis", aicinot pievērst uzmanību aplokšņu algu negatīvajai ietekmei uz būvniecības sektoru. Kampaņas ietvaros arī ir izstrādāta vietne www.bezaploksnes.lv, kur parakstoties, ikviens var atbalstīt Latvijas Būvuzņēmēju partnerības centienus noslēgt ģenerālvienošanos par minimālajām algām nozarē un aicināt šajā procesā iesaistīties nozarē strādājošos uzņēmumus. Ģenerālvienošanās ir Darba likumā iekļauts, bet Latvijā vēl neizmantots instruments. Lai noslēgtu ģenerālvienošanos, par to jāvienojas uzņēmumiem, kuri kopā pārstāv 60% no nozares apgrozījuma. Latvijas Būvuzņēmēju partnerība apvieno lielākos būvuzņēmējus Latvijā ar mērķi veicināt ilgtspējīgu būvniecības nozari, kuras pamatā ir drošība, kvalitāte un ilgtspēja. "Aplokšņu algu maksāšana ir viena no būtiskākajām problēmām būvniecības nozarē, kas nopietni apdraud būvniecības kvalitāti. Latvijas Būvuzņēmēju partnerība, rīkojot šo kampaņu, aicina iestāties par dros?u un godprātīgu būvniecību. Jau šobrīd valdība un nozare ir parakstījušas sadarbības memorandu par pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē. Tomēr uzskatu, ka ir jāveic arī sabiedriskās domas maiņa, skaidrojot aplokšņu algu negatīvo...

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 13.jūnija Regulas (ES) Nr.531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Eiropas Savienībā (turpmāk - Regulu), 2017.gada 15.jūnijā tiks atcelti viesabonēšanas tarifi un mobilo sakaru lietotāji varēs saņemt pakalpojumus citā Eiropas Savienības valstī par tādiem pašiem tarifiem kā savā valstī (tā dēvētais "roam like at home" princips). Līdz 2017.gada 15.jūnijam ir noteikts pārejas periods, kurā operatoriem atļauts vietējiem tarifiem pievienot nelielu maksimālo viesabonēšanas maksu. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators), izvērtējot SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) sniegtos viesabonešanas pakalpojumus un piemērotās cenu politikas atbilstību Regulai par viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu Eiropas Savienībā, secināja, ka LMT pilnībā nav ievērojis Regulā noteiktās prasības. SIA LMT šobrīd saviem klientiem piedāvā vairākus tarifu plānus, kas iekļauj viesabonēšanas pakalpojumu, no kuriem vismaz viens neatbilst visām Regulas prasībām, jo nedod iespēju lietotājiem saņemt viesabonēšanas pakalpojumu par Eiropas Savienībā noteikto maksimālo viesabonēšanas maksu. Līdz ar to Regulatora padome uzdeva LMT līdz 1.decembrim novērst konstatēto...

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pārvaldītais Latvijas zemes fonds noslēdzis simto lauksaimniecības zemes iegādes darījuma līgumu. No zemju īpašniekiem par kopumā 4,2 miljoniem eiro iegādāti 1855 hektāri zemes ar mērķi to saglabāt un atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā. Simtais darījums noslēgts par lauksaimniecībā izmatojamās zemes iegādi Ludzas novada Rundēnu pagastā 20 ha platībā. Īpašumi ir iegādāti visos Latvijas reģionos, un lielākās zemes platības ir Zemgalē - 35 īpašumi ar kopējo platību 851 hektāri. Vidzemē iegādāts 441 hektārs (25 īpašumi), Rīgas reģionā 206 hektāri (17 īpašumi), Kurzemē 205 hektāri (11 īpašumi), savukārt Latgalē Zemes fonds nopircis 152 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kopumā 12 īpašumus. ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš: "Zemes fonda darbības aktivitāte turpina pārsniegt sākotnēji prognozēto gan īpašumu iegādes piedāvājumā, gan fonda īpašumā esošo zemju nomas pieprasījumā. Prognozējam, ka līdz 2016.gada beigām Zemes fonda darījumu kopējais apjoms pietuvosies 5 miljoniem eiro. Zemes fonds darbojas veiksmīgi, turklāt ALTUM nemitīgi pilnveido tā piedāvātos pakalpojumus. Piemēram, lai Zemes...