JAUNUMI

Ministru kabineta 2016.gada 20.septembra noteikumi №628 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 8.decembra noteikumos №694 «Ābolu un bumbieru sidra obligātās nekaitīguma, kvalitātes un papildu marķējuma prasības»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 27.septembri.

Valdība otrdien, 27. septembrī, skatīs MK noteikumu projektu (Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumos Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība"), ar kuru komersantam plānots atļaut atteikties no kases aparāta un tā vietā darījumu reģistrēšanai izmantot VID numurētās kvītis vai biļetes arī tajos gadījumos, kad pircējs vēlas norēķināties nevis skaidrā naudā, bet, izmantojot norēķinu karti vai mobilo aplikāciju. Protams, iespēja būs pieejama tikai tiem nodokļu maksātājiem, kuriem jau līdz šim pastāv atbrīvojumi no kases aparāta lietošanas. Noteikumu projekta autori skaidro, ka minētās izmaiņas nepieciešamas, jo, saskaņā ar socioloģiskajā aptaujā konstatēto, vairums Latvijas iedzīvotāju kaut reizi atteikušies no pirkuma, ja nav bijis iespējas norēķināties ar maksājumu karti. Tāpat iedzīvotāju aptaujā konstatēts, ka 66 % Latvijas iedzīvotāju saskārušies ar gadījumiem, kad elektronisko norēķinu trūkums (iespēja norēķināties, izmantojot maksājumu kartes vai mobilās aplikācijas) viņiem ir licis atteikties no kādu pakalpojumu izmantošanas vai pirkuma veikšanas. Lai nodokļu maksātājus atbrīvotu no...

Nākamajā gadā tirdzniecībā ieviešami jaunā parauga kases aparāti. Latvijas Kases aparātu un sistēmu apkalpojošo dienestu, tirgotāju un ražotāju asociācijas (LKASA) prezidents Ritvars Ziders iepazīstina ar jauno kases aparātu būtiskākajām atšķirībām, to aptuvenajām izmaksām:

Valdības dienas kārtībā ir jautājums par izmaiņām elektroenerģijas tarifos, kas īpaši sāpīgi skars mājsaimniecības un mazo un vidējo biznesu. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzskata, ka elektroenerģija būs par pārāk augstu cenu. LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns norāda, ka vienīgais pozitīvais fakts ir tas, ka energoietilpīgajiem uzņēmumiem - lielajiem ražotājiem enerģijas cena tiks samazināta, kas nozīmē konkurētspējas palielināšanos. Taču LBAS atzīmē, ka šīs valdības pielietotais instruments, kad notiek pārdale lielai sabiedrības daļai par sliktu, nav pieņemams. E.Baldzēns norāda, ka Latvijas iedzīvotāji maksā trešo augstāko cenu par elektroenerģiju Eiropā, līderes šajā ziņā ir Lielbritānija un Vācija, taču tajā pašā laikā Vācijā elektroenerģijas cena energointensīvajiem ražotājiem ir krietni mazāka. "Latvijā maksājam 107,2 eiro par megavatstundu, Vācijā - 79 eiro. Tas, ka šo konkurētspējas trūkumu pret lielajiem ražotājiem labosim, tas ir šīs ieceres pozitīvais aspekts. Taču sliktais ir tas, ka valdība to mēģina pārlikt uz mājsaimniecībām un mazo un vidējo biznesu. Tas, ka mums ir...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) aicina iepazīties ar izstrādātajiem padomiem, kas jāņem vērā patērētājiem, pirms parakstīt līgumu vai iegādāties sporta kluba abonementu. PTAC ir izpētījis piedāvāto sporta klubu pakalpojumu līgumus, analizējot atsevišķu komersantu praksi, un izstrādājis ieteikumus patērētājiem, slēdzot līgumu vai iegādājoties abonementu sporta kluba pakalpojumu saņemšanai. Atnākot rudenim un iestājoties vēsākam laikam, patērētāju vidū arvien populārāki kļūst sporta klubu pakalpojumi. No saņemtajām PTAC sūdzībām par sporta klubu pakalpojumiem izriet, ka patērētāji, iegādājoties sporta kluba abonementu vai noslēdzot līgumu, nav pievērsuši pietiekamu uzmanību: iegādātajam abonementa veidam - proti, atsevišķi pakalpojuma sniedzēji, piedāvājot sporta kluba abonementu arī uz salīdzinoši īsu termiņu (piemēram, viens mēnesis), var paredzēt, ka vienlaikus tiek noslēgts arī beztermiņa līgums. Līdz ar to patērētājam ir saistoši līgumā noteiktie pienākumi un tiesības, tostarp līgumā var būt noteikta īpaša kārtība, kādā patērētājam jāpaziņo par līguma izbeigšanu, ja viņš nevēlas turpināt apmeklēt sporta klubu; apmaksas kārtībai, ja abonementā vai līgumā paredzētie...

Ministru kabineta 2016.gada 20.septembra noteikumi №619 «Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 19.maija noteikumos №338 «Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta apliecības un žetona paraugu un dienesta apliecības un žetona izsniegšanas un nodošanas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 23.septembri.

Ministru kabineta 2016.gada 20.septembra noteikumi №616 «Iekšlietu ministrijas Informācijas centra nolikums»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 23.septembri.

Ministru kabineta 2016.gada 20.septembra noteikumi №615 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 7.decembra noteikumos №1098 «Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 23.septembri.

Ministru kabineta 2016.gada 20.septembra noteikumi №617 «Grozījums Ministru kabineta 2016.gada 15.jūlija noteikumos №483 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 8.5.1. specifiskā atbalsta mērķa «Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā» īstenošanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 23.septembri.

Ministru kabineta 2016.gada 20.septembra noteikumi №622 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumos №960 «Noteikumi par kārtību, kādā iepērk un realizē melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus un izsniedz licences metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā, kā arī par valsts nodevas likmi par licenci metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai un valsts nodevas maksāšanas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 23.septembri.

Ņemot vērā, ka Latvijā ir ne mazums grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju, kuri par savu veikumu atbild klientu - trešo personu – priekšā, rodas situācijas, kad neskaidrs kļūst jautājums, kā likuma priekšā samērot valdes locekļu un ārpakalpojuma sniedzēju atbildību. Lai novērstu iespējamos riskus, kas saistās ar dažādu iespējamo kļūdu un paviršību pieļaušanu grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzošo uzņēmumu darbā, piemēram, finansiāliem zaudējumiem, kas varētu rasties nodokļu uzrēķinu gadījumā, jau pirms vairākiem gadiem radās priekšlikumi par grāmatvežu obligātu civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanu. Līdzīgi kā, piemēram, ir noteikts zvērinātu revidentu komercsabiedrības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālais atbildības limits. Attiecīgi arī raisījās karstas diskusija nozares pārstāvju vidū – apsverot visus apdrošināšanas „par” un „pret”. Šāda obligātā civiltiesiskā atbildības apdrošināšana nepastāv ne Lietuvā, ne Igaunijā, taču tāda, piemēram, ir ieviesta Polijā. Finanšu ministrija, kas savulaik bija viena no apdrošināšanas idejas atbalstītājām, patlaban ir atgriezusies pie grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jautājuma, gatavojot priekšlikumus grozījumiem likumā „Par grāmatvedību”. Likumprojekta aizmetņi...

Ja personai, šķērsojot Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu, tās rīcībā ir skaidras naudas līdzekļi, kas ir ekvivalenti vai pārsniedz 10 000 eiro, tie ir jādeklarē, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID). Deklarēšanas pienākums attiecas arī uz nepilngadīgām personām, un tas īstenojams ar viņu vecāku vai likumīgo aizbildņu starpniecību. Ģimenei ceļojot kopā, 10 000 eiro ierobežojums attiecas uz katru personu atsevišķi. Skaidra nauda ir ne vien banknotes un monētas, kas laistas apgrozībā un ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, bet arī čeki, vekseļi, maksājuma uzdevumi, ceļojuma čeki, kā arī neaizpildīti čeki, vekseļi, maksājuma uzdevumi un citi finanšu instrumenti, kuri dod tiesības saņemt naudu, ja tie ir parakstīti. Personai, kuras rīcībā esošās skaidras naudas apjoms pārsniedz 10 000 eiro, ir jādodas pa "sarkano koridoru" (lidostas muitas kontroles punktā) vai jāvēršas pie muitas amatpersonas (tajos muitas kontroles punktos, kas atrodas uz auto ceļiem un uz dzelzceļa) un jāaizpilda deklarācijas veidlapa skaidras naudas deklarēšanai. Latvijas Republikas robežas šķērsošanas vietās,...

Konkurences padome (KP) 8.septembrī pieņēma lēmumu sodīt divus medicīnas iekārtu tirgotājus, kas īstenoja aizliegtu vienošanos kopumā četros iepirkumos. Par konkurences tiesību normu pārkāpumu abiem uzņēmumiem piemērots naudas sods kopumā gandrīz 80 000 eiro apmērā. Lietas izpētes laikā KP konstatēja, ka medicīnas iekārtu tirgotāji no 2013. līdz 2015.gadam saskaņojuši darbības par dalību vienā vairākos veselības aprūpes iepirkumos. Uzņēmumiem vienojoties par dalības nosacījumiem, iepirkumu rīkotāji nesaņēma piedāvājumus, kas gatavoti patiesas konkurences apstākļos. KP secina, ka viena uzņēmuma dalība iepirkumos bija formāla, lai nodrošinātu pietiekamu dalībnieku skaitu minētajos iepirkumos. Savukārt otra uzņēmuma pārstāvji faktiski sagatavoja iepirkumos iesniedzamos dokumentus un noteica abu uzņēmumu piedāvātās cenas, kamēr pirmais uzņēmums šādu rīcību akceptēja un pret to neiebilda. KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama: "Statistika vairāku gadu garumā ir skaudra - aizliegtas vienošanās publiskajos iepirkumos aizvien ir galvenā konkurences tiesību problemātika. Šādi pārkāpumi, jo īpaši veselības aprūpes nozarē, kur nepārtraukti tiek diskutēts par nepietiekamu valsts budžeta finansējumu, liedz pasūtītājam iespēju saņemt...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK) 26.septembrī notiek atvērto durvju diena, tajā uzņēmēji, Finanšu ministrijas un LTRK pārstāvji diskutē par izmaiņām Publisko iepirkumu likuma regulējumā. Diskusijā piedalīās Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile, Finanšu ministrijas Iepirkumu politikas un valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas nodaļas pārstāves Līga Neilande un Ina Lipovska, kā arī LTRK Publiskā iepirkuma komitejas pārstāvji - Līga Batalauska un Mārtiņš Briedis. Pasākumu moderē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Jau septembra vidū Saeima pirmajā lasījumā apstiprināja Publisko iepirkumu likumu un līdz otrajam lasījumam, kas paredzēts 29.septembrī, gaida izskatīšanai priekšlikumus. Ministru kabineta diskusijās līdz šim nav izdevies panākt vienošanos starp LTRK un valdību par elektroniskās iepirkumu sistēmas ieviešanu pirms līgumcenu sliekšņa celšanas, kā arī par depozīta sistēmas ieviešanas mērķus, izslēgšanas noteikumu papildināšanu u.c. Tostarp likumprojekta papildinājumu novilcinājuma dēļ par vairākiem jautājumiem diskusija nav notikusi vispār. "Aicinām uzņēmējus nestāvēt malā un, pirms likumprojekta virzīšanas diskusijām Saeimā, būt aktīviem un izteikt savu viedokli un...

Svarīgi samazināt to likumprojektu skaitu, kas tiek izskatīti un apstiprināti steidzamības kārtībā divos lasījumos un kas bieži vien liedz projektu, kā arī tā pilnveidošanai iesniegtos priekšlikumus kvalitatīvi apspriest, iesaistot attiecīgās nozares ekspertus un nevalstiskās organizācijas, norāda Saeimas frakcija "No sirds Latvija". Arī Valsts prezidents vēstulē Saeimai paudis par nepieciešamību uzlabot likumu kvalitāti. Lai šādu steigu novērstu, "No sirds Latvijai" gatavos grozījumus Saeimas kārtības rullī, rosinot precīzi noteikt tos gadījumus, kad steiga likumprojekta izskatīšanā, pilnveidošanā un apstiprināšanā nav pieļaujama. Frakcija norāda, ka, piemēram, Saeimas sēdē 15.septembrī pirmajā lasījumā par steidzamiem tika atzīti iesniegtie grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, priekšlikumu iesniegšanai atvēlot tikai 15 minūtes un, neskatoties uz salīdzinoši lielo priekšlikumu skaitu, otrais lasījums notika tieši tajā pašā dienā. Tādējādi deputātiem pat nebija laika rūpīgi iepazīties un apspriest priekšlikumu būtību. Arī Ministru kabinets arvien biežāk, iesniedzot likumprojektus, lūdz tos izskatīt steidzamības kārtā, to skaitā, apjomīgos Muitas likumprojektu un Publisko...