JAUNUMI

Izlasot Bilances 2024. augusta numura interviju «Cīņā ar ēnu ekonomiku: veselīgs uzturs vai ķirurģija», radās pārdomas par 16. lpp, kreisās kolonnas, otrajā rindkopā minēto apgalvojumu, ka uzturlīdzekļu nemaksātājs «pēc ieturējumu uz rokas viņš saņem vienu un to pašu summu — 560 eiro». Lūdzu paskaidrot, kur tāds cipars rodas? Civilprocesa likuma 594. panta 1. daļas 1. punkts nosaka, ka uzturlīdzekļu parādnieks var saņemt darba samaksu 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas. Man sanāk, ka 50% no 700 EUR (minimālā darba alga) = 350 EUR. Ko arī katru mēnesi pārskaitu darbiniekam. Varbūt es kaut ko nezinu/ nesaprotu/ neesmu informēta? Atbilde uz jautājumu Skaidrojums ir šāds: Parādniekam apgādībā ir divi nepilngadīgie bērni, tādēļ viņam pienākas ne vien 350 eiro (50% no 700), bet arī 210 eiro (2 x (15% no 700)), kopā 560 eiro. Šāda informācija ir uzrādīta tiesas lēmumā par uzturlīdzekļu piešķiršanu, un tas varbūt lieku reizi bija jāatkārto autora rakstā, lai katram...

Saeima 26. septembrī gala lasījumā pieņēma un 17. oktobrī stājās spēkā grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kura regulējumā koriģētas mikrosabiedrību, mazo, vidējo un lielo sabiedrību lielumu kritēriju robežvērtības (bilances kopsumma un neto apgrozījums). Saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 2013/34/ES grozījumu pārņemšanu, tās tiek palielinātas par 25%. Jaunās sabiedrību lieluma kritēriju robežvērtības (atbilst vismaz diviem no trijiem kritērijiem divus gadus pēc kārtas) noteiktas šādas: Mikrosabiedrība – bilances kopsumma no 450 000 EUR; neto apgrozījums – 900 000 EUR; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā – 10; Maza sabiedrība – bilances kopsumma no 5 milj. EUR; neto apgrozījums – 10 milj. EUR; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā – 50; Vidēja sabiedrība – bilances kopsumma no 25 milj. EUR; neto apgrozījums – 50 milj. EUR; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā – 250. Liela sabiedrība – sabiedrība, kura bilances datumā pārsniedz vismaz divas no trim vidējas sabiedrības kritēriju robežvērtībām. Vienlaikus koriģētas un par 25% palielinātas...

Žurnāla oktobra numurā varējāt lasīt apskatu par jaunā Nacionālās kiberdrošības likuma noteikto regulējumu, ar kuru Latvijā ievieš atjaunotās Eiropas Savienības Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīvas 2022/2555 (NIS2)1 prasības. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2022/2555 (2022. gada 14. decembris), ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Direktīvu (ES) 2018/1972 un atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148 (TID 2 direktīva). Šajā rakstā detalizētāk iedziļināmies, kādi saistībā ar kiberdrošību ir uzņēmumu pienākumi. Advokātu biroja TGS Baltic eksperti vebinārā informēja par dokumentāciju, kas saistībā ar kiberdrošību būs jāievieš uzņēmumu (likuma subjektu) lietvedībā un ikdienas praksē, kā arī IT eksperts ieteica konkrētus tehniskus risinājumus kiberdrošības prasību izpildei. Šie praktiskie padomi noderēs ikvienam uzņēmumam, arī tiem, kuri nav likuma subjekti. Uzņēmuma rīcībā esošie dati jāaizsargā vairākos līmeņos, uzsvēra Alīna Lepere, TGS Baltic vecākā juriste, zvērināta advokāta palīdze. Pirmais no tiem – fiziskā drošība...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis pārskatu par 2024. gada oktobrī pieņemtajiem nodokļu normatīvajiem aktiem: Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā Būtiskākie grozījumi likumā: noteikts pārejas posma režīms kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri uzsākuši sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus pirms 2024. gada 30. decembra un kurus atbilstoši likuma 45. panta otrās daļas 6. punkta “e” apakšpunktam uzrauga VID; noteikts VID kā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju uzraudzības un kontroles institūcijas pilnvaru darbības termiņš; kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji iekļauti finanšu iestāžu kategorijā atbilstoši Regulas Nr. 2023/1113 prasībām; precizēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu terminoloģija atbilstība Finanšu darījumu darba grupas 4. rekomendācijai; veikti citi grozījumi. 19.09.2024. 22.10.2024. Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums Likuma mērķis ir: nodrošināt publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju, lai izprastu konkrētā likuma subjekta darbības ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju par to, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē subjekta attīstību, darbības rezultātus un stāvokli; ilgtspējas jautājumi ir vides tiesības, sociālās...

Lai no nākamā gada pensijas indeksējamo robežu varētu paaugstināt līdz 100 procentiem no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, Saeima trešdien, 30.oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Valsts pensiju likumā. Likumprojekts saistīts ar 2025.gada valsts budžetu. Patlaban indeksē pensiju vai tās daļu, kas nepārsniedz 50 procentu no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Šogad indeksējamā robeža bija 683 eiro. Izmaiņas indeksācijā attieksies arī uz personām, kurām vecuma pensija piešķirta ātrāk saistībā ar bērna, kuram noteikta invaliditāte, vai piecu un vairāk bērnu aprūpi un audzināšanu. Šīm personām turpmāk indeksēs visu pensijas apmēru bez ierobežojuma. Pensijas pārskata 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un daļu no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Plānotās izmaiņas attieksies uz indeksāciju 2025.gada oktobrī. Labklājības ministrijas aprēķini liecina, ka pensiju indeksējamās robežas palielināšanai nākamgad būs nepieciešami 5,8 miljoni eiro, 2026.gadā – 27,6 miljoni, 2027.gadā – 44,6 miljoni, bet 2028.gadā – 60,9 miljoni eiro. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati...

JURISTA PADOMS Personāla opcijas – ieguvumi darbiniekam un darba devējam. Māra Liguta, Sorainen ZAB vadošā speciālista, zvērināta advokāta, un Aijas Lasmanes, Sorainen ZAB nodokļu partneres, stāstījumu pierakstīja Inese Helmane Grāmatvežiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem nozīmīgie grozījumi NILLTPFN likumā. Edvīns Draba, Sorainen ZAB zvērināta advokāta palīgs un Krišjānis Kaļāns, Sorainen ZAB jurista palīgs Kā uzņēmumā ieviest kiberdrošības politiku un praktiskus IT risinājumus. Advokātu biroja TGS Baltic ekspertuatziņas pierakstīja Ikars Kubliņš Līguma neesamība pārrobežu darījumos. Nadežda Korobčenko, Mag.iur., SIA EK Sistēmas juriste KOMERCTIESĪBAS Vai priekšrocību akciju akcionāram var liegt likvidācijas kvotas? Pēc galvenā valsts notāra lēmuma Nr. 1-5n/152 sagatavoja Vineta Vizule IEPIRKUMI Aktuālā tiesu prakse publisko iepirkumu lietās. Evija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE Eiropas Savienības Tiesas atziņas lietās par fiziskās personas datu apstrādi. Iveta Zelča, LLM., Mag.iur., zvērināta advokāte Vai disciplinārsods var aizskart vārda un biedrošanās brīvību? Kaspars Rācenājs,...

Novembris daudziem asociējas ar gada tumšāko un drūmāko laiku, taču tas ir arī nozīmīgu valsts svētku mēnesis. Sveču liesmiņu gaismā svinēsim 11. novembri, Lāčplēša dienu, bet 18. novembrī – Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienā – godināsim savu valsti. Vēl gaišāku šo laiku varētu padarīt gatavošanās gadumijas svētkiem. Lai dāvanu un dažādu patīkamu pārsteigumu sarūpēšana nesagādātu liekas raizes, ieteicams to darīt jau laikus – novembrī. Šādu dāvanu decembrī vēlamies pasniegt arī saviem lasītājiem – atjaunotu žurnālu BILANCE, kurā tiks iepludināts arī juridiskais saturs. Tāpēc jāpaskaidro, ka šis ir pēdējais drukātā žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI numurs, kurš pie lasītājiem novembrī dodas esošajā veidolā – kā atsevišķs izdevums. Kopā esam pavadījuši nepilnus 12 gadus, kopš 2013. gada ir izdoti žurnāla 137 numuri. Uz žurnāla vāka bijuši redzami zinoši un Latvijā cienījami juridisko profesiju pārstāvji, arī nozaru atbildīgās amatpersonas, kas skaidrojušas jaunākos likumus vai esošo likumu izmaiņas. Arī žurnāla lappusēs varējāt iepazīties ar daudzu profesionāļu redzējumu,...

Saeima 31. oktobrī izskatīja Tieslietu ministrijas izstrādātos un Saeimas Juridiskās komisijas virzītos grozījumus likumprojektos, kuru mērķis ir nodrošināt uzraudzības funkciju pār arestētajām kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļām, ko veiks pārvaldnieks. Plānots, ka pārvaldnieka pienākumus valsts deleģēs Publisko aktīvu pārvaldītājam Possessor. Arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanas tiesiskais regulējums ietverts grozījumos Kriminālprocesa likumā un Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā. Grozījumi tapuši, pamatojoties uz Ministru kabineta 2022. gada 1. februāra sēdes uzdevumu Tieslietu ministrijai sagatavot vienotu regulējumu. Tas izstrādāts pēc diskusijām divu gadu garumā Tieslietu ministrijas Krimināltiesību un Komerclikuma darba grupās, iesaistot gan valsts pārvaldi, gan NVO ekspertus no uzņēmējdarbības vides un juridiskajām profesijām. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere: “Vienota regulējuma arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanai mērkis ir nodrošināt profesionālu kapitāldaļu pārvaldīšanu, lai nodrošinātu to vērtības saglabāšanu. Regulējums nosaka, ka īpašuma tiesības paliek pie arestētā īpašnieka, un lēmumu par kapitāldaļu nodošanu pārvaldīšanai apstiprinās izmeklēšanas tiesnesis. Aizsargājot personu tiesības uz īpašumu, procesa virzītājs varēs lemt par kapitāldaļu realizāciju tikai...

Lai varētu veikt izmaiņas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbībā, tostarp īstenot principu “nodokļu administrācija – partneris”, Saeima 31. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Valsts ieņēmumu dienesta likumu, kā arī attiecīgus grozījumus vēl trijos likumos. Saskaņā ar reorganizāciju no VID paredzēts nodalīt tās struktūrvienības, kuras nesniedz pakalpojumus klientiem, un turpmāk nodokļu administrācijas galvenais uzdevums būs pakalpojumu, konsultāciju un atbalsta sniegšana nodokļu maksātājiem nodokļu un muitas jomā. Ņemot vērā, ka VID kompetencē vairs nebūs noziedzīgu nodarījumu finanšu jomā novēršana, atklāšana un izmeklēšana, šīs funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot finanšu ministra pārraudzībā jaunveidojamajai Nodokļu un muitas policijai. Savukārt ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus veiks Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Vienlaikus ar izmaiņām VID struktūrā paredzēts pilnveidot nodokļu administrācijas un sabiedrības sadarbības modeli, tostarp izmantojot digitālās transformācijas iespējas, kā arī ciešāk sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām nodokļu administrācijas kompetencē esošo jautājumu izvērtēšanā. Tāpat ar grozījumiem pilnveidots regulējums par VID pārziņā esošo...

Lai uzņēmumos un iestādēs savstarpējos darījumos par precēm un pakalpojumiem kā obligātus varētu ieviest elektroniskus rēķinus, Saeima 31. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Grāmatvedības likumā. Grozījumi noteic, ka valsts budžeta iestādēs, izsniedzot attaisnojuma dokumentu (rēķinu) samaksāšanai par precēm vai pakalpojumiem, no 2025. gada savstarpējie rēķini būs jānoformē kā strukturēti elektroniskie rēķini. Savukārt no 2026. gada e-rēķini savstarpējos darījumos obligāti būs jāizmanto visiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem. Ar grozījumiem noteikti gadījumi, kad drīkstēs atkāpties no obligātās prasības par e-rēķina noformēšanu. Tas attieksies uz darījumiem, kad uzņēmumi samaksu par darījumiem apliecina ar kases čeku vai kvīti, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā (VID), un darījumiem, kas saistīti ar valsts noslēpuma objektiem. Kārtību, kādā organizē un īsteno e-rēķina apriti un kā rēķinu dati jāiesniedz VID, noteiks Ministru kabinets. Lai no 2026. gada nodokļu maksātāji varētu izpildīt prasību par obligāto iekšzemes e-rēķinu apriti un šo rēķinu datu nodošanu VID, uzņēmējiem būs nodrošināta iespēja...

Lai īstenotu vēl vairākus pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai darījumos, būvniecības jomā, taksometru nozarē un naudas apritē, Saeima 30. oktobrī konceptuāli atbalstīja rosinātos grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām". Likumprojekts saistīts ar 2025. gada valsts budžetu. Viens no pasākumiem, lai veicinātu bezskaidras naudas norēķinu izmantošanu, paredz, ka mazumtirdzniecībā visiem tirgotājiem būs jānodrošina iespēja klientiem par precēm un pakalpojumiem norēķināties arī bezskaidrā naudā, tostarp ar bankas karti. Šāda prasība paredzēta uzņēmējiem ar apgrozījumu virs 50 tūkstošiem eiro gadā. Patlaban mazumtirgotāji var izvēlēties gan skaidras, gan bezskaidras naudas norēķinus, savukārt bezskaidras naudas darījumi obligāti jānodrošina tikai vairumtirdzniecībā. Fiziskām personām aizliegti darījumi skaidrā naudā, kas pārsniedz 7200 eiro. Savukārt, lai mazinātu skaidras naudas apriti, kredītiestādēm paredzēts noteikt pienākumu reizi gadā informēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par klientiem, kuri gada laikā bankomātos savos kontos iemaksājuši 7000 un vairāk eiro skaidras naudas. VID šādu informāciju patlaban var saņemt tikai atsevišķos gadījumos, kad kredītiestāde fiziskās personas iemaksas kontā ir...

Trešdien, 30. oktobrī, Saeima konceptuāli akceptēja nākamā gada valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība. Likumprojekts nākamajiem gadiem noteiks ne tikai valsts fiskālo politiku, bet arī redzējumu par valsts drošību, ekonomisko noturību pret ārējiem satricinājumiem un tās konkurētspēju. Aizvien aktuālie drošības jautājumi gan kopējā Eiropas, gan Baltijas valstu reģionā, pieaugošā ģeopolitiskā nestabilitāte līdzās agresorvalstij Krievijai, kā arī aktuālās mūsu tautsaimniecības nozaru vajadzības likušas valdībai virzīties uz būtisku iekšējās un ārējās drošības izmaksu palielinājumu. Tostarp ir paredzēts arī nozīmīgs atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā 65 miljonu eiro apmērā. 2025. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā. Salīdzinot ar 2024. gada budžetu, 2025. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025. gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024. gada valsts budžeta...

Valdība 29. oktobra sēdē apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos jaunos noteikumus "Zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību darba organizācijas noteikumi". Ar tiem normatīvajā regulējumā tiek iekļautas tiesību normas, kas izriet no Direktīvas 2022/2464, Direktīva 2014/56/ES un Revīzijas regulas un attiecas uz zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību darba organizāciju, kā arī noteikumos veikti precizējumi atbilstoši aktuālajai situācijai. Līdz ar šo jauno noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudēs Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumi Nr. 75 "Zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību darba organizācijas noteikumi". Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā, kas stājas spēkā 2024. gada 17. oktobrī, un ar kuriem tiek pārņemtas Direktīvas 2022/2464 prasības, paredz, ka Revīzijas pakalpojumu likuma 2. panta 2.1 daļa noteic, ka likumā revīzijas pakalpojumam noteiktās prasības un revīzijas pakalpojuma sniedzējam noteiktie nosacījumi, pienākumi un tiesības, kā arī šā pakalpojuma sniedzēja uzraudzība, attiecas arī uz ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu un tā sniedzēju, izņemot šajā likumā noteiktos...

Valdībā 29. oktobrī pieņemtie Labklājības ministrijas sagatavotie Ministru kabineta noteikumi Nr. 680 „Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”” paredz, ka no 2025. gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 700 eiro līdz 740 eiro. Noteikumi stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī. Pieņemtie noteikumi attiecas uz darba devējiem un darba ņēmējiem. Minimālā mēneša darba alga ir paredzēta zemāk kvalificēto darba ņēmēju darba atalgošanai. Algas pieaugumam būs labvēlīga ietekme uz konkurenci, mazinot ēnu ekonomiku nozarēs, kuras ir vairāk pakļautas ēnu ekonomikas riskiem un kurās ir augstāks minimālās mēneša darba algas saņēmēju īpatsvars. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par darba ņēmēju skaitu, kuriem darba ienākumi bija līdz un minimālās algas apmērā, 2023. gadā no 131 584 darba ņēmējiem privātajā sektorā bija 99 270 darba ņēmēji...

Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departaments atcēla Kurzemes apgabaltiesas lēmumu (lieta Nr. SKK-78/2024 (11816006620)), jo atzina, ka juridiskajai personai nav tiesību uz pēdējo vārdu. Kurzemes rajona tiesa vienu no trim apsūdzētajiem notiesāja par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ar ko valstij nodarīti zaudējumi lielā apmērā. Abi pārējie apsūdzētie tika notiesāti par šī noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanu. Apsūdzētos tiesa atzina par vainīgiem un sodīja arī par to, ka tie pārkāpa atkritumu apsaimniekošanas noteikumus, radot būtisku kaitējumu dabas videi. Vainīgajiem arī atņēma tiesības ieņemt vadošu amatu vai valdes locekļa amatu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumos uz 3 gadiem. Juridiskajai personai tika piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis – naudas piedziņa - 400 minimālo mēnešalgu apmērā, t. i., 200 000 eiro. No juridiskās personas un apsūdzētajiem valsts labā tika piedzītas materiālā kaitējuma kompensācijas. Kurzemes apgabaltiesa, izskatot apelācijas protestu un apelācijas sūdzības, konstatēja procesuālus pārkāpumus un pārsūdzēto spriedumu atcēla, lietu nosūtot jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai. Par Kurzemes apgabaltiesas 2023. gada 20. septembra...