JAUNUMI

Domājot par nākamā gada Latvijas valsts budžetu, absolūti lielākā daļa Latvijas uzņēmēju atbalsta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu un finansējuma palielināšanu pensijām un autoceļu infrastruktūras sakārtošanai, liecina Citadele Index jaunākais pētījums. Lielākā daļa jeb 84% Latvijas uzņēmumu vadītāju norādījuši, ka nākamajā gadā Latvijas valsts budžetā sagaida iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšanu no 23% uz 22%. Tāpat 84% uzņēmēju norādījuši, ka atbalsta pensiju palielināšanu. 81% uzņēmēju atbalsta finansējuma palielināšanu autoceļu sakārtošanai. Interesanti, ka finansējuma palielināšanu autoceļu infrastruktūrai vairāk atbalsta uzņēmēji ārpus Rīgas, liecina Citadele Index pētījums. Atbalsts finansējuma palielināšanai skolotāju algām un valsts aizsardzībai uzņēmēju vidū ir mazāks. Skolotāju algu palielināšanu no nākamā gada atbalsta 67% uzņēmēju, savukārt finansējuma palielināšanu valsts aizsardzībai atbalsta 57% uzņēmēju. 38% uzņēmēju atbildējuši, ka neatbalsta finansējuma palielināšanu valsts aizsardzībai. Skolotāju algu palielināšanu tikmēr neatbalsta 27% aptaujāto uzņēmēju. IIN likmes samazināšanu neatbalsta 12%, pensiju palielināšanu - 13% uzņēmēju, savukārt 16% neatbalsta finansējuma palielināšanu autoceļiem. Daļai uzņēmēju nav konkrēta...

Pagājušajā trešdienā, 5. augustā, preses konferencē par pirmā pusgada darbības rādītājiem, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone informēja, ka VID radušās grūtības laicīgi apstrādāt visus iedzīvotāju iesniegtos iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu pieprasījumus. Vaicāta, kā dienests spēs tikt galā ar šo uzdevumu, ja tiks ieviests Finanšu ministrijas pašlaik piedāvātais diferencētā neapliekamā minimuma modelis, I. Pētersone atzina, ka bez papildu resursiem VID šo modeli īstenot nevarēs. Tomēr vēl neesot skaidrs, kāds tad īsti būs diferencētā neapliekamā minimuma mehānisma gala variants, diskusijas vēl notiekot arī par to, vai ienākumu aprēķinā bez darba algām iekļaut arī cita veida ienākumus (piemēram, ienākumus no kapitāla). Vairāk informācijas video:

Mikrouzņēmuma darbinieka ienākumā no mikrouzņēmuma neietver ne tikai kompensāciju par darbinieka personīgā auto izmantošanu vai labuma gūšanu no uzņēmuma auto izmantošanas (sīkāk skatīt: /?p=63205), bet arī izdevumus, kas saistīti ar darbinieka apmācību, darba aizsardzības nodrošināšanu, u.c. Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā par mikrouzņēmumu nodokli informē, ka darbinieka ienākumā netiek ieskaitīti mikrouzņēmuma izdevumi par darbinieka apmācību, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas. Piemērs. Mikrouzņēmums samaksā izdevumus, kas saistīti ar tā darbinieka apmācību kvalifikācijas celšanas kursos, kuri atbilst darbinieka veicamajiem darba pienākumiem un ir saistīti ar darba pienākumu veikšanu, nepieciešami to labākai veikšanai, nodrošināšanai, darbinieka kvalifikācijas celšanai u.tml. Mikrouzņēmuma segtos izdevumus neattiecina uz mikrouzņēmuma darbinieka ienākumiem. Tāpat par darbinieka ienākumu netiek uzskatīti mikrouzņēmuma izdevumi, kas nepieciešami Darba aizsardzības likumā noteikto darba aizsardzības prasību izpildei. Piemērs. Mikrouzņēmums darba ņēmējiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgi darba vides faktori, sedz izdevumus, kas saistīti ar obligātajām...

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs pirmdien, 10. augustā atsaucis Tieslietu ministrijas iesniegto priekšlikumu grozījumiem Civillikumā, kas paredzēja mainīt Civillikuma Ievada līdzšinējo 25.panta redakciju. Grozījumi paredzēja noteikt, ka Eiropas Savienības tiesību normas ir prioritāras pret nacionālajām tiesību normām. Līdz ar to tika plānots likumā ierakstīt, ka "ievada noteikumi piemērojami, ciktāl to pieļauj Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi, kā arī Eiropas Savienības tiesību normas, kas ir tieši piemērojamas Latvijā". Priekšlikumi grozījumiem Civillikumā tika iesniegti Saeimā trešajā lasījumā laikā, kad ministrs atradās komandējumā Luksemburgā (2015.gada 10.jūlijā). Ministrs uzskata, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums ir pietiekams, un šāds grozījums Civillikuma 25.pantā nav nepieciešams.

Zemkopības ministrija (ZM) informē, ka Lauku atbalsta dienestā (LAD) no 2015. gada 10. septembra līdz 2015. gada 9. oktobrim tiks pieņemti projektu iesniegumi Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalsta saņemšanai Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. gadam pasākumā „Tirdzniecības pasākumi”. Pasākuma projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā pieejamais publiskais finansējums ir 800 000 eiro. Pasākuma „Tirdzniecības pasākumi” mērķis ir sekmēt jaunu tirgu apgūšanu, kā arī uzņēmumu un produktu sertificēšanu, produkcijas izsekojamību un marķējuma nostiprināšanu. Uz atbalstu pasākuma ietvaros var pretendēt: biedrība, kura vismaz trīs gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir reģistrēta saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu un kurā vismaz piecu biedru komercdarbības joma ir zvejniecība, akvakultūra vai zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana;atvasināta publiska persona – zinātniskā institūcija, kas reģistrēta Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā, vai tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, palielinot Latvijas konkurētspēju starptautiskajos tirgos, un kurai ir pieredze pasākumā paredzēto aktivitāšu īstenošanā. Kārtā iesniegto projektu īstenošanas beigu...

Netipisku sezonālo cenu svārstību un energoresursu cenu samazinājuma sakritības rezultātā jūlijā fiksēts negaidīti straujš patēriņa cenu samazinājums, informē Finanšu ministrija. Salīdzinājumā ar jūniju patēriņa cenas jūlijā kritušās par 1,0%. Tādējādi gada inflācija samazinājusies no 0,6% jūnijā līdz 0% jūlijā. Šis ir straujākais cenu kritums viena mēneša ietvaros kopš 2009. gada. Savukārt tieši jūlijā tik straujš cenu kritums līdz šim nebija fiksēts. Galvenie inflāciju ietekmējošie faktori gan ir palikuši nemainīgi. Patēriņu cenu izmaiņas Latvijā lielā mērā turpina ietekmēt pasaules energoresursu cenu un pārtikas cenu kritumi. Savukārt pakalpojumu cenu dinamikā nav vērojamas būtiskas izmaiņas. Salīdzinājumā ar 2014. gada jūliju tās kāpušas par 2,6%. Lai arī pēdējo mēnešu laikā degvielas cenas Latvijā nav būtiski mainījušās, dabasgāzes un siltumenerģijas cenas Latvijā turpina ietekmēt pasaules energoresursu cenu kritums pērnā gada nogalē un šī gada sākumā. Ņemot vērā pēdējo deviņu mēnešu pasaules energoresursu cenas, jūlijā par 11,7% samazināta dabasgāzes cena mājsaimniecībām. Šīs cena tiek pārskatīti divas reizes gadā...

Uzņēmumos, kuriem pieder intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT), pretstatā uzņēmumiem, kuriem IĪT nepieder, kopumā: ir par 29 % lielāki ieņēmumi uz vienu darbinieku;darbiniekiem ir līdz pat 20 % lielāks atalgojums. Tie ir svarīgākie atzinumi 2015. gada jūnijā publicētajā pētījumā "Intelektuālā īpašuma tiesības un uzņēmumu sniegums Eiropā: ekonomiskā analīze", ko veica Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (OHIM) kopīgi ar ES Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centru. Pētījumā apsekoti vairāk nekā 2,3 miljoni Eiropas uzņēmumu, kuriem pieder patenti, preču zīmes vai dizainparaugi nacionālā vai Eiropas līmenī, un analizēti oficiālie publiskie finanšu dati. Šis pētījums, kurā apskatīts IĪT devums uzņēmumu dimensijā, ir turpinājums pirmajai ES mēroga analīzei par IĪT intensīvo nozaru devumu ekonomiskajam sniegumam un nodarbinātībai Eiropas Savienībā, kurā tika konstatēts, ka aptuveni 40 % no kopējās ekonomiskās darbības (~ 4,7 triljoni EUR katru gadu) veido IĪT intensīvās nozares un aptuveni 35 % no visas nodarbinātības ES (77 miljoni darba vietu) tieši vai netieši ir saistītas ar...

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) no Valsts policijas darbiniekiem saņem sūdzības, ka virsstundu darbos dažādos pasākumos, piemēram, Āfrikas cūku mēris u.c., tiek iesaistīti atsevišķi Valsts policijas reģionu priekšnieki, to vietnieki, citi zemāka ranga policijas struktūrvienību priekšnieki. Tajā pašā laikā citiem policijas darbiniekiem iespējas strādāt virsstundas dažādu pasākumu nodrošināšanā ir ierobežotas. LIDA ir konstatējusi, ka šie ierobežojumi ir radīti mākslīgi, lai palielinātu savus ikmēneša ienākumus. Virsstundas apmaksā, izejot no policijas darbinieka pamata atalgojuma. Jo lielāks atalgojums, jo lielāka summa tiek maksāta par virsstundām. Piemēram, policijas reģiona priekšnieks ar atalgojumu 1200 - 1500 eiro mēnesī saņems par virsstundām daudz vairāk, ne kā policijas darbinieks ar atalgojumu 400 - 500 eiro mēnesī. LIDA norāda, ka Valsts policijas dažādu struktūrvienību vadītājiem ir noteikts normālais darba laiks un viņu galvenais uzdevums ir organizēt darbu, bet ne mākslīgi radīt sev virsstundas. Papildus pasākumu nodrošināšanai virsstundu apmaksai iedalītie finansiālie līdzekļi tiek izlietoti daudz lielākā apmērā, samazinot iespējas citiem iesaistītajiem...

Ministru kabineta 2015.gada 4.augusta noteikumi №447 «Par Igaunijas Republikas, Somijas Republikas, Latvijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, autonomās Ālandu salu provinces un Dienvidrietumu Somijas Reģionālās padomes, kas darbojas kā Vadošā iestāde un Revīzijas iestāde, daudzpusējo vienošanos par INTERREG V - A Somija - Igaunija - Latvija - Zviedrija pārrobežu sadarbības programmas (Centrālā Baltijas jūras reģiona programma) 2014. - 2020.gadam ieviešanu»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 7.augustu.

Ministru kabineta 2015.gada 4.augusta noteikumi №449 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumos №1419 «Rekrutēšanas un jaunsardzes centra nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2015.gada 4.augusta noteikumi №444 «Grozījums Ministru kabineta 2013.gada 1.oktobra noteikumos №1032 «Ārlietu ministrijas konsulāro maksas pakalpojumu cenrādis»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 7.augustu.

Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumi №433 «Iekšējās drošības fonda un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014. - 2020.gada plānošanas perioda pārvaldības un kontroles sistēmas izveides un finanšu vadības un kontroles kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 7.augustu.

Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumi №432 «Iekšējās drošības fonda un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014. - 2020.gada plānošanas dokumentu izstrādes un projektu iesniegumu atlases kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 7.augustu.

Ministru kabineta 2015.gada 4.augusta noteikumi №450 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumos №139 «Noteikumi par atsevišķu bīstamas ķīmiskas vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgo preču sarakstu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 8.augustu.

Grozījumi Ministru kabineta (MK) 2008.gada 11.marta noteikumos Nr. 173 "Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība"" sagatavoti, lai samazinātu administratīvo slogu, vienkāršotu pašvaldību atskaišu sagatavošanu un precizētu mērķdotācijas līdzekļu izlietošanas kārtību. Valsts kontroles revīzijas ieteikumi paredzēja, ka Satiksmes ministrija izvērtē nepieciešamību precizēt minētos MK noteikumus, lai nodrošinātu patiesu, pilnīgu un salīdzināmu informāciju par mērķdotācijas autoceļu un ielu uzturēšanai izlietojumu un nodrošinātu uzraudzības procesu, kā arī lai, sagatavojot pašvaldību gada pārskatus, tiktu novērstas revīzijā konstatētās kļūdas. Valsts sekretāru sanāksmē 6.augustā izsludinātais grozījumu projekts paredz noteikt, ka turpmāk pašvaldības atskaites un vidēja termiņa plāns būs jāiesniedz tikai elektroniskā veidā, kā arī precizēts pārskata saturs par paredzētās mērķdotācijas izlietojumu. Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" audits daudzkārt konstatēja, ka norēķinu kontos, kuros uzskaita mērķdotācijas līdzekļus, faktiski tiek uzskaitīti arī citi speciālā budžeta līdzekļi (dabas resursa nodoklis, ziedojumi, privatizācijas līdzekļi un citi), no kuriem mērķdotācijas līdzekļi tiek nodalīti, vien izmantojot grāmatvedības sistēmu, kas...